Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, otrdienas pēcpusdienā ir nonācis pārdošanā, vēsta BBC.

Aptuveni 100 tūkstoši interneta vietņu jau ir iegādājušās domēnu. .xxx bija iespējams iegādāties iepriekš ierobežotā pārdošanā, bet pirmās interneta vietnes ar šo domēnu sāka darboties jau šā gada septembrī.

Divi lielākie pornogrāfijas industrijas uzņēmumi Manwin Licensing un Digital Playground jau apvainojuši ICM Reģistru, kas pārrauga interneta adreses, konkurenci «bremzējošā» un monopolistiskā darbībā. ICM Reģistrs norādījis, ka .xxx domēns ir izdevīgs sabiedrībai, jo tas nosūta skaidru signālu - interneta vietne satur pornogrāfiju, gan tiem, kuri to meklē, gan tiem, kuri no tās vēlas izvairīties.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Ja raugās no augstākā līmeņa domēnu puses, dažas valstis ir laimīgākas nekā citas, raksta BBC.

Kā piemēru medijs min Klusā okeāna Tuvalu salas, kurām ir raidorganizācijām pievilcīgs .tv domēns, kā arī Tongu, kuras .to domēns ir sekmējis tādu interneta vietņu kā go.to (doties uz) un how.to (kā) izveidi. Taču, iespējams, visvairāk šajā vārdu spēlē ir paveicies Melnkalnei. Pēc tam, kad tā 2006.gadā atdalījās no Serbijas, Melnkalne ieguva domēnu .me - ideālu domēnu sociālo mediju paaudzei.

«Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka .me būs sava daļa tirgū,» stāstījis .me reģistra Melnkalnē izpilddirektors Predrags Lesiks (Predrag Lesic). BBC piebilst: «Šī daļa tagad ir milzīga.»

Kopš «palaišanas dzīvē» 2008.gadā reģistrēti vairāk nekā 320 tūkstoši domēna vārdu, padarot to par jebkad visātrāk pārdoto debitējušo augstākā līmeņa domēnu. Tas ir īss, personisks un populārs, sekmējot tādu domēna vārdu kā youand.me (tu un es) un whatabout.me (dziesmas nosaukums) izveidi. To bijis viegli izmantot uz darbību aicinošu domēna vārdu veidošanai, piemēram, notify.me (paziņo man).

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Pasaules valstu valdības apkopojušas vairāk nekā 250 sūdzības par jaunajiem vispārējiem (ģenēriskajiem) augšējā līmeņa domēniem (Generic top-level domain (gTLD)), kuru pieteikumi iesniegti Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijai (Icann).

Piecdesmit valstu izveidotajai Valdību Konsultatīvajai padomei (Gac) neesot patikuši domēni, kas saistīti ar cilvēku tautībām vai ģeogrāfiskām vietām, tostarp, .roma, .islam, .patagonia, .africa un .zulu. Padomei bijušas arī bažas par domēnvārdiem, kas aptvēruši plašas nozares, kā, piemēram, .casino, .charity, .health, .insurance un .search.

Patlaban Gac izdevusi «agrīnos» brīdinājumus, lai dotu iespēju domēnu iesniedzējiem laiku atrisināt padomes bažas vai arī atteikties no domēna reģistrācijas un atgūt 80% no par domēnu samaksātajiem 185 tūkstošiem ASV dolāru.

Aizvadītā gada jūnijā Icann izlēma atcelt ierobežojumus augšējā līmeņa domēniem, tādējādi paverot ceļu kompānijām un organizācijām, kas varēs to domēnos izmantot savus vai savu zīmolu nosaukumus. Icann paredz, ka pirmie jaunie domēnvārdi darbosies jau nākamajā gadā un nozīmīgi mainīs internetu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Sākot ar pirmdienu Igaunijas nacionālā līmeņa .ee domēnu adresēs var iekļaut arī igauņu alfabēta burtus ar umlautiem un citām diakritiskajām zīmēm (ä, ö, ü, õ, ð un þ), tādējādi tagad adresēs var izmantot visu igauņu alfabētu, raksta The Baltic Course.

Visīsākā no jaunajām, reģistrētajām adresēm ir öö.ee (öö tulkojumā no igauņu valodas nozīmē nakts), norāda Igaunijas interneta fonds, bet visgarākā - eesti-inglise-eesti-sõnastik.ee (igauņu – angļu – igauņu vārdnīca).

Uzsākot domēnu reģistrāciju ar umlautiem, pirmā tika reģistrēta adrese tiigrihüpe.ee, kas pieder Tīģera lēciena fondam.

Pirmie desmit jaunie domēnu vārdi, kas tika reģistrēti bija: äri.ee (äri - bizness), sülearvuti.ee (sülearvuti - klēpjdators), käsipall.ee (käsipall - rokasbumba), töö.ee (töö - darbs), lemminkäinen.ee, tööaeg.ee (tööaeg – darba laiks), büroomööbel.ee (büroomööbel – biroja mēbeles), üritusturundus.ee, kännukas.ee un jürgens.ee.

Rotaļlietu mazumtirgotājs ToysRUs samaksājis 5.1 miljonu ASV dolāru par interneta domēna nosaukumu toys.com, ziņo BBC.

Tirgus analītiķi lēš, ka krīzes dēļ šogad šī iespējams, būs lielākā summa, kāda samaksāta par interneta domēnu, taču, lai pārspētu 2007. gadā par14 miljoniem dolāru iegādāto sex.com un par 9.5 miljoniem dolāru iegādāto porn.com, toys.com vēl tāls ceļš ejams.

Lielbritānijas domēnu tirgotājs Sedo norādījis, ka šogad vērojama domēnu cenas samazināšanās. Atsevišķu domēnu cenas pat nokritušās par 50%.

Latvijas domēnu vārdu reģistra turētājs NIC izveidojis jaunu klientu apkalpošanas tiešsaistes sistēmu ar nosaukumu NIC24, lai atvieglotu un paātrinātu domēnu vārdu reģistrācijas un pārvaldīšanas procesus.

Izmantojot NIC interneta mājas lapas nic.lv vai nic24.lv, turpmāk varēs ne tikai ātri un viegli piereģistrēt jaunus domēna vārdus, bet veikt arī citas darbības, kas saistītas ar to administrēšanu, pavēstīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Līdz šim izmaiņas DNS serveros un personas datu apstrādē tika veiktas tikai uz rakstisku vai uz e-pastu sūtītu iesniegumu pamata. Turpretī jaunā sistēma ļaus lietotājam pašam jebkurā diennakts laikā kontrolēt savu domēnu vārdu stāvokli, veikt nepieciešamās izmaiņas tehniskajā vai kontaktinformācijā, kā arī iesniegt jaunus pieteikumus. Arī rēķinus par domēnu vārdu lietošanas apmaksu klienti turpmāk varēs aplūkot elektroniski.

Daudzas Ķīnas kompānijas, kas internetā tirgo pakaļdarinājumus, izmanto domēnu co.uk, lai apmānītu pircējus, vēsta BBC.

Tādējādi Ķīnas kompānijas, kas patiesībā tirgo pazīstamu zīmolu pakaļdarinājumus, radot iespaidu, ka tās ir Lielbritānijas kompānijas, kurām pircēji parasti uzticas.

BBC noskaidrojis, ka varētu būt aptuveni 480 000 mājaslapu, kuras lieto domēnu co.uk, bet nav bāzētas Lielbritānijā.

Piemēram, kāds vīrietis «iekritis krāpnieku slazdā», kad iegājis mājaslapā trainers9.co.uk. Lai gan viņam bijušas aizdomas, ka tur tirgotās preces varētu būt viltotas, viņu tomēr pārliecinājuši piegādes termiņi - piegāde solīta mazāk kā trīs dienu laikā, kā arī mājaslapā norādītā Lielbritānijas adrese. Rezultātā viņš iegādājies viltotas firmas Nike sporta kurpes.

Turpmāk interneta domēnu nosaukumus varēs reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus. Šis Icann valdes lēmums atstās lielu iespaidu uz interneta vidi, raksta BBC.

Vairāk nekā puse no 1.6 miljardiem cilvēku, kas izmanto internetu, runā valodās, kuru alfabēts ir atšķirīgs no latīņu valodas alfabēta, tāpēc Icann valdes gadskārtējās tikšanās laikā Seulā tika nolemts atļaut domēnu nosaukumos izmantot arī citu valodu alfabētu simbolus.

Tiek lēsts, ka šīs būs lielākās izmaiņas interneta vidē kopš tā izveides pirms 40 gadiem.

Pirmie domēnu nosaukumi, kas veidoti no ne-latīņu alfabēta simboliem, varētu parādīties jau nākamgad.

Ēģipte būs pasaulē pirmā valsts, kas globālajā tīmeklī palaidīs domēnu, kura nosaukums veidots no ne-latīņu alfabēta simboliem, proti, izmantojot arābu alfabētu, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka tagad interneta domēnu nosaukumus var reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus.

Ēģiptes komunikāciju ministrs Tareks Kamels (Tarek Kamel) norāda, ka jaunā domēna nosaukums ir .مصر بلد (.masr). Tas veidots ar simboliem no arābu alfabēta un tulkojumā nozīmē Ēģipte.

Interneta regulators Icann lēmumu par domēnu nosaukumu veidošanu no ne-latīņu alfabēta simboliem pieņēma šogad oktobrī.

Interneta adrešu, kas beigsies ar paplašinājumu «.masr», reģistrēšana Ēģiptē sāksies pusnaktī (2200 GMT).

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Eiropas Savienības (ES) informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga video vēstījumā, kas šorīt ievietots komisāres mājaslapā, aicinājusi no 2009. gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību.

Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) — privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30. septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre V. Redinga izklāstījusi jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstīgi šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī «interneta pārvaldes G12» - daudzpusējs valdību forums, kurā tiktu apspriesti vispārējie interneta pārvaldes politikas un drošības jautājumi.

Iztrūkstošs punkts e-pasta vēstules adresātā var nozīmēt to, ka vēstule nonāk kiberzagļu rokās, atsaucoties uz pētījumu, vēsta BBC.

Izveidojot interneta domēnus, kuru nosaukumos bija populārākās pareizrakstības kļūdas, pētnieki saņēma e-pastus, kas citādāk netiktu piegādāti. Vairāk nekā sešus mēnešus ilgušā pētījuma laikā, viņi saņēma aptuveni 20 GB datu no 120 tūkstošiem kļūdaini nosūtītām elektroniskām vēstulēm. Dažos no «pārtvertajiem» e-pastiem bija norādīta arī privāta informācija – lietotājvārdi, paroles un informācija par korporatīvajiem tīkliem.

Aptuveni 30% no 500 vadošajām kompāijām ASV nebija pasargāti no šādas drošības nepilnības, pavēstījuši pētnieki Pīters Kims (Peter Kim) un Džerets Džī (Garret Gee) no Godai Group.«Tas ir iespaiīgi, cik daudz informācijas pētnieki ieguva, izmantojot tikai vienu vienīgu kļūdu,» savā blogā norādīja Marks Stoklejs no drošības firmas Sophos.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Sākot no šā gada domēna vārdu «.lv» reģistrēt var ne tikai LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta tīkla risinājumu daļā NIC, bet arī Latnet datu centrā.

Tas ir iespējams, jo NIC tiesības Latvijā reģistrēt «.lv» domēnus ir deleģējis arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot «reģistrs – reģistratūras» sadarbības modeli.

Latnet ir gandarīts par NIC lēmumu ieviest šādu sadarbības modeli, jo pēc šāda principa domēnu pārvaldīšanu nodrošina lielākā daļa valstu domēnu reģistru, piemēram, Lielbritānijas, Lietuvas, kā arī globālie reģistri «.com», «.org», «.net» un Eiropas domēnu reģistrs «.eu».

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Francijas modes nams Chanel ASV tiesā guvis uzvaru pār interneta vietnēm, kas pārdevušas viltotu zīmola produkciju.

Interneta vietnes, kuras pārdevušas viltotu Chanel produkciju tiks slēgtas, kā arī nedrīkstēs turpmāk parādīties lielāko interneta meklētāju rezultātos, nolēmusi ASV Nevadas pavalsts tiesa. Kopumā izmeklēta vairāk nekā 600 vietņu darbība, kuras pārdevuši viltotu Chanel produkciju.

Informāciju par šādām interneta vietnēm likts izdzēst arī no sociālajiem portāliem, - piemēram, Facebook un Twitter.

Chanel uzstāja, ka vienkārša interneta vietņu slēgšana nav pietiekams veids kā cīnīties ar viltoto preču pārdevējiem, tāpēc tiesa nolēma ļaut Francijas modes namam arī konfiscēt vietņu domēnu vārdus, savukārt to agrākajiem īpašniekiem nākamos piecus gadus liegt reģistrēt jaunus domēnu vārdus.