Tehnoloģijas

Interneta tārps mazpamanīts Latvijā

Juris Kaža [email protected], 25.02.2003

Jaunākais izdevums

Iespējami postošais datorvīruss jeb interneta tārps Lovgate Latvijā ir pamanīts tikai nedaudz -- tā Db stāstīja anti-vīrusu kompānijas Datu drošības tehnoloģijas (DDT) mārketinga direktors Valdis Šķesters. V. Šķesters pieļāva, ka vīrusa, kas izplatās ar e-pasta palīdzību, plosīšanos ierobežojusi savlaicīga informācija par tā parādīšanos. Lovgate bīstamība rodas no tā, ka vīruss, tāpat kā zaģļu vai vandāļu pakalpiņš, atver ar Windows operāciju sistēmas strādājošu datoru un datortīklu «durvis», paverot ceļu citai, neatkarīgai ļaunprātīgai darbībai un par «atmūķētiem vārtiem» paziņojot vīrusa izplatītājam. Pati viltīgā programmiņa citu kaitējumu kā sistēmas atvēršanu uzbrukumam neveic. V. Šķesters teica, ka Lovgate arī izmanto psiholoģisku taktiku, izplatoties e-pasta vēstulēs un pielikumos ar intriģējošiem vai viltīgiem nosaukumiem. Par Lovgate parādīšanos arī ziņoja Spānijas anti-vīrusu un datu aizsardzības kompānijas Panda Software Latvijas pārstāvniecība. DDT, kas pārstāv anti-vīrusu kompāniju Kaspersky Laboratory jau vairākus gadus regulāri izplata brīdinājumus par datorvīrusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

E-pastos plosās kartējais datorvirus

Ainars Sedlenieks [email protected], 19.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab ziņo par jaunu datorvīrusu I-Worm.Moodown.b. Inficēšanās gadījumi ar šo vīrusu konstatēti arī Latvijā. Moodown.b jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus datubāzei. Tas ir vīruss- tārps, kas pielikumu veidā ar inficētām elektroniskām vēstulēm izplatās caur Internetu. Tārps ir PE EXE-fails, kura izmērs ir aptuveni 21 KB. Tārps ir sapakots ar UPX, atkompresēta faila izmērs ir apmēram 40 KB. Instalācija Pēc palaišanas tārps ekrānā parāda melīgu paziņojumu par kļūdu "The file could not be opened Tārps sevi kopē Windows katalogā ar nosaukumu "services.exe" un šo failu reģistrē sistēmas reģistra auto palaišanas atslēgā: [HKLMSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] "service" = "%windir%services.exe -serv" Bez tam tārps rada unikālu identifikatoru savai klātesamībai atmiņā "AdmSkynetJklS003". Tārps rada lielu daudzumu savu kopiju visos apakškatalogos, kuri savā nosaukumā satur vārdu "Share" vai "Sharing" visos pieejamajos diskos sākot no C līdz Z ar nosaukumiem, kas izvēlēti no saraksta: winxp_crack.exe dolly_buster.jpg.pif strippoker.exe photoshop 9 crack.exe matrix.scr porno.scr angels.pif hardcore porn.jpg.exe office_crack.exe serial.txt.exe cool screensaver.scr eminem - lick my pussy.mp3.pif nero.7.exe virii.scr e-book.archive.doc.exe max payne 2.crack.exe how to hack.doc.exe programming basics.doc.exe e.book.doc.exe win longhorn.doc.exe dictionary.doc.exe rfc compilation.doc.exe sex sex sex sex.doc.exe doom2.doc.pif kā arī kopē dažas savas kopijas ZIP formātā ar nosaukumiem no saraksta: document msg doc talk message creditcard details attachment me stuff posting textfile concert information note bill swimmingpool product topseller ps shower aboutyou nomoney found story mails website friend jokes location final release dinner ranking object mail2 part2 disco party misc #n#o#t#n#e#t#s#k#y#-#s#k#y#n#e#t#! Vairošanās Tārps meklē failus ar paplašinājumiem adb, asp, dbx, doc, eml, htm, html, msg, oft, php, pl, rtf, sht, tbb, txt, uin, vbs, un wab, meklē tajos elektroniskā pasta adreses un uz atrastajām adresēm izsūta savas kopijas. Vēstuļu nosūtīšanai tārps izmanto savu personīgo SMTP-bibliotēku. Inficētās vēstules tiek veidotas no patvaļīgām kombinācijām: Virsraksts: Hi hi hello read it immediately something for you warning information stolen fake unknown Vēstules teksts: AnythingOk? anything ok? what does it mean? ok i'm waiting read the details. here is the document. read it immediately! my hero here is that true? is that your name? is that your account? i wait for a reply! is that from you? you are a bad writer I have your password! something about you! kill the writer of this document! i hope it is not true! your name is wrong i found this document about you yes, really? that is bad here it is see you greetings stuff about you? something is going wrong! information about you about me from the chatter here, the serials here, the introduction here, the cheats that's funny do you? reply take it easy why? thats wrong misc you earn money you feel the same you try to steal you are bad something is going wrong something is fool Tārpa Mydoom likvidēšana Analoģiski vairākiem citiem tārpiem, šis tārps sevī satur tārpa Mydoom "likvidēšanas" funkciju no inficētā datora. Tādēļ tas meklē Windows sistēmas reģistrā "Explorer" un "Taskmon" atslēgas sekojošajos atzaros: [HKLMSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] [HKCUSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] kā arī nodzēš atslēgu: [HKCRCLSID{E6FB5E20-DE35-11CF-9C87-00AA005127ED}InProcServer32] Pārējais Tārps nodzēš no Windows sistēmas reģistra "KasperskyAv" un "system." atslēgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kārtējais datorvīruss. Bīstamība: vidēja

Ainars Sedlenieks [email protected], 30.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

I-Worm.NetSky.ac Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab ziņo par tīkla tārpa NetSky jaunas versijas - I-Worm.NetSky.ac parādīšanos. *obrīd jau ir reģistrēti simtiem inficēšanās gadījumu. Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Aizsardzības procedūras pret NetSky.ac ir izlaistas steidzamajā Kaspersky® Anti-Virus datu bāzu atjaunotnē. Instalācija Pie instalācijas tārps sevi mēģina uzdot par tārpa Bagle antivīrusu. Tas mēģina novākt reģistra atslēgas, kuras ierakstīja tārps I-Worm.Bagle.Y Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Pielikuma nosaukums tiek izvēlēts no saraksta: * your_picture.pif * your_letter_03.pif * all_pictures.pif * your_picture.pif * loveletter02.pif * your_text.pif * pin_tel.pif * visa_data.pif * my_stolen_document.pif * your_bill.pif * your_letter.pif * your_text01.pif * your_picture01.pif * myabuselist.pif * image034.pif * passwords02.pif * document1.pif * hurts.pif * corrected_doc.pif Vēstules teksts tiek izvēlēts no sekojošām rindām: * Does it hurt you? * Do you have written the letter? * Do you have more photos about you? * Do you have more samples? * Wow! Why are you so shy? * You have no chance... * Are your numbers correct? * I've found your creditcard. Check the data! * Do you have asked me? * Do you have no money? * True love letter? * The text you sent to me is not so good! * Your pictures are good! * Hey, are you criminal? * Why do you show your body? * I've your password. Take it easy! * Still? * How can I help you? * Please use the font arial! Inficētās vēstules tēma: * Question * Letter * Picture * More samples * Only love? * Funny * Numbers * Found * Stolen * Money * Letter * Text * Pictures * Criminal * Wow * Password * Privacy * Hurts * Correction

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BANKROTI draud arī e-veikaliem

Sanita Igaune, Oskars Prikulis, Db, 05.02.2009

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jauns “trojas” e-tārps

Aivars Mackevics [email protected], 02.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internetā ir parādījies jauns “trojas” e-tārps, kurš tiek ievazāts datorā ar e-pasta palīdzību. Sūtījums ziņo, ka datora lietotājam ir pienākušas fotogrāfijas “foto.zip”, taču īstenībā tās nav atvaļinājuma fotogrāfijas, bet gan “trojas” e-tārps Troj/BagleDI-A. Tas inficē datoru un pašlaik ļoti strauji izplatās Austrumeiropā. Ja šis “foto.zip” tiek atvērts un uzklikšķināts html datne, tad tas sāk komunicēties ar 130 dažādām mājas lapām, kurās tiek pārņemti nevajadzīgi sūtījumi. Katru sesto stundu tas komunicējas ar šīm mājas lapām internetā, lai atjaunotu savu kodu. Vairākas antivīrusu kompānijas ziņo, ka ik katru mēnesi pieaug vīrusu skaits internetā. Pēdējos trijos mēnešos visaktīvākais e-tārps ir Zafi-B, otrajā vietā ir Netsky-P. Interneta sakaru drošības speciālisti ziņo, ka 9,3% visu e-pastu sūtījumu pasaulē ir inficēti. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Interneta tārps skar desmitiem Latvijas uzņēmumu

Juris Kaža [email protected], 09.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais, nosacīti postošais interneta tārps I.worm.Thanatos.b skāris vairākus desmitus Latvijas uzņēmumu un organizāciju datortīklus, bieži pārtraucot to darbu. Tā Db Online stāstija anti-vīrusu sistēmu izplatītāja Datoru drošības tehnoloģiju (DDT) mārketing direktors Valdis Šķesters. V. Šķesters teica, ka viņa kompānija vien saņēmusi «desmitiem» zvanu un izsaukumu pie klientiem, kur t.s. tārpveidīgais vīruss bija pilnībā apturējis visu darbu ar datoriem. «I.worm. Thanatos bija vai nu paralizējis lietojumprogrammas, vai arī sistēmadministrators bija izslēdzis tīklu, lai apturētu tā plosīšanos un ļautu katru datoru iztīrīt atsevišķi,» V. Škesters teica. Tārps datu krājumus neiznīcina vai nesakropļo, taču inficētas un darboties nespējīgas lietojumprogrammas var izmantot tikai pēc to attīrīšanas ar speciālu programmatūru. «Galvenais kaitējums ir ekonomisks. Daudzviet algas maksāja cilvēkiem par nīkšanu pie kafijas tasēm kamēr mēs vai kādas citas antivīrusu kompānijas speciālisti atbrauca, lai pa vienam attīrītu visus tīklam pieslēgtos datorus. Pēc tam, cik zināms, bija iespējams izmantot visus datus,» V. Šķesters teica. Viņš zināja stāstīt, ka vīrusa aktivitāte Latvijā sasniedza savu kulmināciju 5. un 6. jūnijā pirm nedēļas nogales un vakardien jau bija pierimusies. «Tas bija viens no visintensīvākajiem uzbrukumiem vairāku gadu laikā,» V. Šķesters teica. Spānijas anti-vīrusu programmatūras Panda Software Latvijas pārstāvniecība ziņoja, ka pasaulē reģistrēti vismaz 400 000 datoru un datortīklu inficēšanas gadījumi. Kā izriet no Panda Software ziņojuma, ļaunprātīgo programiņu arī dēvē par Bugbear. V. Škesters, kura DDT izplata Kaspersky Laboratories anti-vīrusu risinājumus teica, ka šodien informēšot presi par būtiskākiem soļiem, ka novērst turpmākus vīrusu uzbrukumus. «Pirmais ir paātrināt tempu, kāda tiek atjaunota datu tikla sargājošās programmatūras jaunāko vīrusu datu bāze. To vajadzētu darīt katru stundu. Ja Thanatos tipa tārps iekļūst tīklā, tas atslēdz visas anti-vīrusu programmas, arī mūsējo, izņēmot, ja ir saņemti jaunākie dati un aizsardzības programma vīrusu pārtver,» V. Šķesters teica. Viņš piebilda, ka šāda biežāka informācijas atjaunošana parasti ir iespējama ar visām korporatīvā tipa antivīrusu sistēmām, gan Kaspersky, gan McAfee, Norton un citām. «Otrs solis ir uzlikt paroles piekļuvi t.s. failu dalīšanai (file sharing). Ērtības pēc, var gadīties, ka visiem, kas strādā ar kopīgiem failiem, teiksim, kāda projekta budžetu, aprakstu, u. tml. ir iedota brīva piekļuve ši projekta datu mapēm. Tādā gadījumā vīruss, kas ienācis par e-pastu vienam projekta darbiniekam momentā aizies pa visu tīklu. Ja lieto garākas paroles, tad vīruss tās nespēj pārvarēt un tālāk netiek,» V. Šķesters teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Policija izstrādājusi ieteikumus, kā justies droši internetā

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visbīstamāko datorprogrammu TOP

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības Tehnoloģijas., kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka publicēts kārtējais visbīstamāko programmu saraksts Saraksts Top 20 Vulnerabilities, ko publicē institūts SysAdmin Audit Network Security (SANS), pirmo reizi tika sagatavots pirms trīs gadiem kopīgi ar FIB nacionālās infrastruktūras aizsardzības centru. Tas sastāv no divām daļām: desmit visbīstamākie robi Microsoft operētājsistēmu un programmnodrošinājuma aizsardzībā un desmit visbīstamākie robi Unix-sistēmu aizsardzībā. «Pirmais saraksts satur tīkla ievainojamību kopumu, kurus hakeri izmanto visbiežāk, lai iekļūtu sistēmās, — tiek sacīts SANS Institute pētījumu direktora Alana Pallera paziņojumā. — Sistēmu administratoriem tie ir jānovērš pēc iespējas ātrāk». Katrā no aprakstītajām 20 ievainojamībām tiek piedāvāti risku minimizēšanas veidi, kuri attiecās uz konkrēto programmproduktu. Visievainojamākā no Windows-sistēmām pēc SANS uzskatiem ir Internet Information Service (IIS). Pagājušajā gadā Microsoft izlaida brīdinājumu par pusduci un vēl vairāk robiem web servera IIS aizsardzībā. Maijā kompānija brīdināja pasūtītājus par uzreiz četrām kļūdām šajā programmnodrošinājumā, bet novembrī speciālisti programmatūras gigantam paziņoja par jaunām web servera ievainojamībām. Tārps Code Red, kas plaši izplatījās 2001. gada jūlijā un augustā, lai iekļūtu inficējamajos datoros, izmantoja Microsoft web serverus. Unix-sistēmu vidū par visproblemātiskāko programmu ir nosaukta domēnu vārdu vadības sistēma (DNS) Berkeley Internet Name Domain (BIND). Tā tiek plaši pielietota, lai vadītu datu bāzes, kurās domēnu vārdi tiek likti atbilstoši digitālajām adresēm. Pagājušajā gadā dažas kļūdas tika atklātas BIND programmnodrošinājumā. Martā organizācija Internet Software Consortium izlaida jaunu, izlabotu programmas versiju, bet novembrī speciālisti atrada jaunu, nenovērstu kļūdu. Citu vairāk ievainojamo Windows-sistēmu vidū figurē Microsoft SQL Server, kuru izmantoja tārps Helkern (Slammer), un Windows attālinātās pieejas servisi, tādi kā Microsoft attālināto procedūru izsaukšanas standarta realizācija (RPC), — kļūdu šajā programmā savai izplatībai izmantoja tārps Lovesan (Blaster, MSBlast). Visievainojamāko Unix-programmu vidū tāpat ir iekļauta RPC servisa atbilstošā realizācija, un vēl Apache web servera neaizsargātās instalācijas. Visbīstamākās ievainojamības Windows sistēmās 1. Internet Information Services (IIS) 2. Microsoft SQL Server (MSSQL) 3. Windows Authentication 4. Internet Explorer (IE) 5. Windows Remote Access Services 6. Microsoft Data Access Components (MDAC) 7. Windows Scripting Host (WSH) 8. Microsoft Outlook Outlook Express 9. Windows Peer to Peer File Sharing (P2P) 10. Simple Network Management Protocol (SNMP) Visbīstamākās ievainojamības Unix sistēmās 1. BIND Domain Name System 2. Remote Procedure Calls (RPC) 3. Apache Web Server 4. General UNIX Authentication Accounts with No Passwords or Weak Passwords 5. Clear Text Services 6. Sendmail 7. Simple Network Management Protocol (SNMP) 8. Secure Shell (SSH) 9. Misconfiguration of Enterprise Services NIS/NFS 10. Open Secure Sockets Layer (SSL)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

!!! Plosās jauns datorvīrus

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab ziņo par tīkla tārpa "I-Worm.Bagle" atklāšanu. Šī kaitīgā programma izplatās caur elektronisko pastu. Šobrīd eksperti ir fiksējuši desmitiem tūkstošu inficēšanās gadījumu ar šo konkrēto kaitīgo programmu dažādās valstīs, kas ļauj noteikti runāt par plaša mēroga epidēmijas sākšanos. Tārps ir Windows vidē izpildāms fails, kura lielums ir aptuveni 15 Kb, tas ir piestiprināts vēstulei ar patvaļīgu nosūtītāja adresi. Ir nepieciešams atzīmēt, ka ziņojuma virsraksts "Hi", kā arī tās saturs "Test =)" un paraksts "Test, yep" ir nemainīgi, tajā pat laikā, kad pielikuma nosaukums ir patvaļīgs. Pēc tā palaišanas, tārps sevi kopē Windows sistēmas katalogā, pēc tam tas mēģina inficētajā datorā ielādēt un palaist "trojieša" proksi-serveri Mitglieder. Šis proksi-serveris atļauj ļaunprātim izmantot inficēto datoru tālākai kaitīgo kodu saturošu vēstuļu izsūtīšanai. Uz šo brīdi ir likvidētas atsauces uz visiem Mitglieder ielādes avotiem tīklā un "I-Worm.Bagle" nav spējīgs izmantot šo tehnoloģiju, lai paātrinātu sevis izplatīšanās tempus. Tādējādi, šobrīd "I-Worm.Bagle" izmanto procedūru, kas ir standarts šim kaitīgo programmu veidam. Tas skenē inficētā datora failu sistēmu failu meklējumos ar paplašinājumiem wab, txt, htm, html un r1, un izsūta sevi uz visām tajā atrastajām elektroniskā pasta adresēm. Pasta nosūtīšanai tārps izmanto personīgo SMTP-serveri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gaida pastiprinātu tārpa uzbrukumu

Juris Kaža [email protected], 22.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tārps Sobig pirmdien var uzliesmot no jauna, jo ASV un citviet pasaulē liels skaits cilvēku atgriezīsies no atvaļinājuma un ieslēgs savus datorus, raksta starptautiski eksperti. Savukārt Latvijas speciālisti brīdināja, ka prāvs skaits Latvijas uzņēmumu var būt neapzināti interneta tārpa Sobig izplatītāji. Katram Latvijas uzņēmumam, kam nav izdarīta t.s. pasta servera (mailserver) pretvīrusu pārbaude un aprīkošana ar aizsardzības progammatūru, tas būtu obligāti jādara, teica vietējie eksperti. Db jau rakstīja (Db 21.08), ka Sobig un cits tārps vienlaikus plosās Latvijā un pasaulē. Piektdien Sobig Latvijā un pasaulē plosījās bez mitas. Datoru drošības tehnoloģiju (DDT) mārketinga direktors Valdis Šķesters Db stāstija, ka saņēmis aptuveni 3 500 nejēdzīgus e-pasta sūtījumus. 21. augustā V.Škesters izvētījis 2700 e-pastus, atrodot tikai divus, kam bija sakars ar uzņēmuma biznesu. Viņš tad arī konstātēja, ka kāda Latvijas būvfirma neapzināti no saviem datoriem izplata vīrusu ar pilnīgi citas nozares kompānijas nosūtītāja adresi. Ārzemēs, ka ziņo prese, Sobig izsitis no ierindas Zviedrijas valdības e-pasta sistēmu un appludinājis Zviedrijas valsts ieņēmumu dienestu ar 1.5 miljonue-pasta vēstījumu. Televīzijas ziņu tīkla CNN interneta lappusēs lēš, ka ASV Sobig nodarījusi zaudējumus 50 miljonu $ apjomā. Antivīrusu programmaturas Panda Software izplatītāja Latvijā Management Information Systems (MIS) vadītājs Andrejs Mazjānis teica, ka tārpa aktivitātēm turpinoties, uzņēmēmu sistēmadministratori agrāk vai vēlāk atradīs nevajadzīgā pasta patiesos sūtītājus. Var atklāties, ka sadarbības partnera serveris, nevīžības dēļ, bombardējis sava noņēmēja vai klienta un, iespējams, simtiem citu e-pasta adrešu ar nejēdzībām, tādējādi bojājot pasta sūtītāja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bezielāpu Windows personālā datora dzīves ilgums Latvijā — 10 minūtes

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieslēdziet jaunu personālo datoru Internetam, ja neesiet veikuši nepieciešamos drošības pasākumus, brīdina Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab un Internet Storm Center eksperti Saskaņā ar viņu publicēto atskaiti, bezielāpu Windows-personālais dators, kas pievienots Internetam,vidēji jau pēc 20 minūtēm tiks inficēts ar ļaunprātīgām programmām. 2003. gadā šis skaitlis, pēc grupas vērtējuma, sastādīja aptuveni 40 minūtes. Centrs Internet Storm Center, SANS Institute nodaļa, kas specializējusies pētījumos un apmācībā, nonākusi pie secinājuma par 20 minūšu „izdzīvošanas laiku”, vērojot brīvās IP-adreses un izmērot biežumu, kādā uz tām pienāk paziņojumi. „Ja pieņemam, ka lielāko daļu šo paziņojumu ģenerē tārpi, kuri mēģina izplatīties, tas nozīmē, ka sistēma bez uzstādītiem labojumiem neizbēgami tiks inficēta”, — ir sacīts centra paziņojumā. Vidējā izdzīvošanas ilguma samazināšanās no 40 līdz 20 minūtēm izraisa nemieru, par cik šis laiks irnepietiekams, lai ielādētu pašus ielāpus, kuri spētu personālo datoru aizsargāt no Interneta draudiem. Skots Konti, Tīklu ekspluatācijas menedžeris Masačūsetsas universitātē Amherstā, uzskata centra datus par ticamiem. „Tā ir sarežģīta problēma, un to risināt kļūst arvien grūtāk”, - viņš sacīja. Viens no Konti administratoriem nesen pārbaudīja šos datus, Tīklam pieslēdzot divus bezielāpu datorus. Pēc 20 minūtēm tie abi tika inficēti. Tagad universitāte pārbauda datoru stāvokli, pirms tos pievienot Internetam. Ja datorā nav uzstādīti pēdējie labojumi, to liek karantīnā ar ierobežotu pieeju Tīklam līdz tam laikam, kamēr programmnodrošinājums netiks atjaunināts. Savā analīzē centrs arī apgalvo, ka no tīkla uz tīklu vidējais inficēšanas laiks mainās plašās robežās. „Ja Interneta-servisa-provaiders bloķē datu kanālus, kurus parasti izmanto tārpu izplatīšanai, tad personālā datora lietotājam atliek vairāk laika, lai uzstādītu ielāpus. No otras puses, universitāšu tīkli un ātrgaitas Interneta servisu lietotāji bieži vien tiek pakļauti papildus uzbrukumiem no kaitīgajām programmām (malware), kā boti, — atzīmē grupa. — Tiem, kuri ir pievienoti šādam tīklam, izdzīvošanas laiks ievērojami samazinās”. Jaunajā Windows-sistēmas labojumu pamācībā Internet Storm Center rekomendē atslēgt funkciju file sharing Windows un ieslēgt Internet Connection Firewall. Pēdējā Microsoft servisa pakete, Windows XP Service Pack 2, pati uzstāda šādu konfigurāciju, taču, lai to ielādētu, lietotājam ir jāiziet tiešsaistē, tādējādi viņš ir spiests riskēt. Viena no problēmām, pēc ekspertu vārdiem, ir tā, ka sistēmu administratori balstās uz ielāpiem un uzskata, ka lietotāji tos ātri uzstādīs. Uzstājoties nesenajā Microsoft TechEd izstrādātāju konferencē Amsterdamā, Microsoft drošības konsultants Freds Baumhards sacīja, ka nav aiz kalniem tā diena, kad vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu. „Nevienam nepietiks laika to atklāt. Neviens nepaspēs izlaist ielāpus vai antivīrusus un izplatīt tos. Tas nozīmē, ka ielāpi visas problēmas nekādi nerisina”. Baumhards uzsvēra adaptācijas nozīmīgumu un kā piemēru minēja cilvēka imūnsistēmu: „Stādieties priekšā, ka jūsu organisms saka: „Hm, man ir gripa. Iepriekš tā nekad nav bijis, tātad es iešu bojā”. Taču tas nenotiek: jums paceļas temperatūra un pārējais, lai iegūtu laiku, kamēr cīņā iesaistīsies citi mehānismi”. „Ja cilvēka organisms nodarbotos ar labojumiem tāpat kā to dara kompānijas, mēs jau sen visi būtu miruši”. Škiet gan, ka ar vārdiem „vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu” drošības konsultants FredsBaumhards” pirmkārt ir domājis uz Microsoft produktiem bāzētās datorsistēmas. Eksperimenti Latvijā ar Mājas DSL parāda, ka Windows dators bez ielāpiem un aizsardzības sistēmām (antivīruss, personālais ugunsmūris) tiek inficēts ātrāk nekā desmit minūtēs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Varbūt kāds jau rakņājas pa taviem slepenajiem dokumentiem tavā datorā!

Valters Paiders [email protected], 14.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Microsoft ir publicējusi brīdinājumu par kārtējo drošības robu Windows 2000 un Windows XP. Šoreiz caurums ir atklāts Workstation service servisā. Šis serviss nosaka, kur atrodas dažādi sistēmas un lokālā tīkla komponenti, kuri ir nepieciešami lietotājam, ieskaitot koplietošanas resursus (shared resources) un printerus. Ja šis serviss tiek nobloķēts, sistēma visus pieprasījumus saprot kā lokālos pieprasījumus - tas nozīmē, ka datorlietotājs nevar piekļūt tīkla resursiem.

Briesmas slēpjas apstāklī, ka uzbrucējs, izmantojot šī servisa avāriju (buffer overflow) var upura datorā ar sistēmas (administratora) privilēģijām palaist pašrakstītu programmu vai skriptu. Vēl vairāk - minētais drošības caurums ļauj uzbrucējam attālināti piekļūt visiem sistēmas resursiem. Tas nozīmē, ka pēc ielaušanās upura datorā uzbrucējs var darīt jebko - instalēt programmas, apskatīt, rediģēt vai dzēst failus, pēc saviem ieskatiem radīt /izmest jaunus/esošos lietotāju kontus (ar visiem tajos esošajiem failiem).

Pretlīdzeklis šai infekcijai ir ugunsmūra (firewall) uzstādīšana - ielaušanās notiekot caur 138, 139 un 445 TCP/UDP portu, vai arī Workstation service atslēgšana. Taču tas var ievērojami traucēt lietotāju darbu, informē IT drošības biļetens Oxygen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Drazas pasta izplatītāji sāk cūkot savus pretiniekus

Juris Kaža [email protected], 03.12.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internetā pamanīts t.s. datortārps, kas speciāli radīts, lai uzbruktu t.s. drazas e-past (spam) pretinieku organizāciju datortīkliem. Interneta ziņu aģentūra Wired News raksta, ka tārps W32/Milmail-L tiekot mērķtiecīgi izplatīts, lai organizātu t.s. pārslodzes uzbrukumus (denial of service) pret drazas pasta apkarotājiem. Tārps ir «ietērpts» e-pasta sūtījumā, kas it kā satur draisku vēstuli no kādas sievietes un piedāvājumu atvērt viņas kailfoto, kas pievienots vēstulei. Šī darbība izraisa programmiņu, kas «zombe» upura datoru un liek tam piedalīties pārslodzes operācijā pret drazas pasta bandas izmeklētu upuri. Anonīmie drazas pasta izplatītāji arī sākuši sūtīt e-pastu, kas paziņo saņēmējam, ka viņš drīzumā saņems CD disku ar bērnu pornogrāfiju. Lai atceltu šo sūtījumu, ir jāraksta uz e-pasta adresi, kas faktiski pieder kādai no drazas apkarošanas organizācijām. Šīs dezinformācijas rezultātā, organizācija saņēmusi tūkstošiem lamu vēstuļu par to, ka tā it kā «dāvinājusi» sūtītājam neķītro CD disku. Pret-spama organizāciju pārstāvji uzskata, ka cūkošanos ar viņu e-pasta adresēm un serveriem organizē noziedzīga banda, kura pelna naudu zogot un tirgojot kredītkaršu numurus, kā arī izsūtot miljoniem drazas pasta sūtījumu. Drazas pasts visparastāk satur šarlatānu piedāvājumus kuplināt dažādus ķermeņa orgānus, krāpnieciskus naudas darījumus un apšaubāmus medicīniskus pakalpojumus. Liels skaits šādu vēstuļu arī nāk no krāpniekiem, kas ar bēdu stāstiem (ir kāda Āfrikas valdnieka bāreņi u.tml) cenšās iesaistīt saņēmējus dažādās finansu afērās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezmaksas porno filmu vietā datorvīruss

Lelde Petrāne, 10.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē savus upurus šobrīd meklē epasti, kas sola bezmaksas porno filmas, bet patiesībā satur datorvīrusu, atsaucoties uz interneta drošības firmu sniegto informāciju, vēsta BBC.

Ļaunprātīgie e-pasta ziņojumi satur tekstu: «Šeit ir» («Here you have»), un Web saiti, kas izskatās tā it kā tā novestu uz PDF dokumentu. Tā vietā tā ved uz tīmekļa vietni, kur atrodas vīruss.

Kad instalēts, tārps mēģina izdzēst drošības programmatūru un izsūta savas kopijas uz visām e-pasta adresēm, ko tas var atrast.

Vīruss internetā izplatoties arī citos veidos. Ar šo vīrusu šorīd cīnoties, piemēram, NASA, AIG, Disney, Procter & Gamble un Wells Fargo, kuru e-pasta kastes ir pārpludinātas ar simtiem e-pasta ziņojumu, kas satur saiti uz vīrusu.

Centieni ierobežot vīrusu rezultējušies panākumiem, kad 9. septembra vakarā slēgta mājaslapa, kur «mitinās» tārps. Taču drošības firmas paredz jaunu tārpa variantu parādīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parādījies rets pret Macintosh datoriem vērsts datortārps

Juris Kaža [email protected], 17.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādījies rets, pret Apple Computer Mac OS X operāciju sistēmu vērsts datortārps, kas izplatās ar čata programmatūru iChat. Par to vēsta avīzes «Washington Post» interneta portāls un citi avoti. Tārps, kas kaitē Macintosh datoru darbībai bet nav uzskatāms par sevišķi bīstamu, maskējas kā lejuppārlādējams fails, kas it kā piedāvā jaunākās, vēl tirgū nepieejamas Mac OS versijas ekrānattēlus. Tikai 5 % no ASV datorlietotājiem ir Macintosh tipa datori, tādēļ hakeriem, kas raksta tārpus ļauna prieka pēc, nav lielas jēgas «piņķerēties» ar šādiem pasākumiem. Tomēr datu drošības eksperti brīdina – Mac OS X tārps var būt tikai pirmais, ne pārāk veiksmīgais eksperiments, kas vēsta par plašāku pret Macintosh sistēmām vērstu uzbrukumu vilni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vācieši pasludina vīrusu par uzveiktu

Ainars Sedlenieks [email protected], 26.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Vācijas federālā iestāde paziņojusi, ka vīruss Sober ir uzveikts, taču nozares speciālisti iesaka būt piesardzīgiem. Vācijas Federālā Informācijas drošības pārvalde (BSI) apgalvo, ka, likvidējot interneta vietnes, kurās, pēc tās domām, šis tārps meklētu papildus kaitīgās komponentes, ir veiksmīgi novērsts vīrusa radītais apdraudējums. „Līdz šim brīdim nekas nav noticis,” BSI pārstāvis Mihaēls Dikofs paziņojis intervijā kādā intervijā. „Liekas, ka mūsu aizsardzības pasākumi ir bijuši rezultatīvi.” Antivīrusu kompānijas, analizējot jaunāko Sober, bija atklājušas, ka tārps 23. maijā sāks tīkla vietnēs meklēt kaitīgo kodu. Šajā datumā viss bija mierīgi, tādēļ BSI paziņoja par savu uzvaru, taču agrākā pieredze dažiem speciālistiem liek saglabāt piesardzību. „Sākotnējam Sober.p, kurš piedāvāja futbola Pasaules čempionāta biļetes, jaunas aktivizācijas datums bija 27. aprīlis, bet tas tikai 14. maijā sāka ielādēt Sober.q,” stāsta Ciphertrust pētnieks Dmitrijs Alperovičs. „Kaut arī Sober.q jaunā aktivizācija nozīmēta 23. maijā, tā (jauna kaitīgā koda ielāde inficētajos datoros) var notikt arī citā datumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku dāvanu pirkumu steigā aicina izvērtēt, cik uzticams ir interneta veikals

Žanete Hāka, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaitīgo programmu attīstības tendences, 2004. gada jūnijs

Ainars Sedlenieks [email protected], 13.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, par vīrusu attīstības tendencēm, 2004. gada jūnijā Jūnija mēnesis, var uzskatīt, ir pagājis datoru spiegošanas un informācijas laupīšanas zīmē visās dažādākajās tās izpausmēs - pakāpeniski pastiprinās šīs kaitīgo programmu grupas attīstības tendence. Vīrusu rakstītāju vidū liela popularitāte ir programmām, kas nodarbojas ar dažādu paroļu, kā arī atslēgu populārām datorspēlēm, nolaupīšanu. Atsevišķi var izdalīt Trojan.PSW.LdPinch dzimtas programmu aktivitāšu uzplaiksnījumu. Dažu šī "trojieša" versiju izplatīšana notika ar spama sūtījumu palīdzību. Aizvien lielāku popularitāti iegūst programmas, kas nodarbojas ar lietotāju personīgās informācijas nolaupīšanu, kurai ir sakars ar elektronisko maksājumu sistēmām un kredītkartēm. Mēneša beigas iezīmējās ar jaunas trojieša programmas-spiega TrojanSpy.Win32.Qukart parādīšanos. Īpaši bīstama tā ir Visa un MasterCard īpašniekiem, par cik nolaupa kredītkaršu numurus un to PIN-kodus. Iegūtā informācija tiek nosūtīta ļaunprāšiem. Jūnijā parādījās uzreiz vairākas šī "trojieša" jaunas versijas. "Spiegu" un "zagļu" parādīšanās process, savukārt, stimulē "piegādes līdzekļu" izstrādni un modifikāciju - kaitīgo objektu ielādes metodes un palaišanu datorā-upurī. Vīrusu rakstītāji aktīvi izmanto gan klasiskās metodes, gan arī jaunus paņēmienus, kas pamatojās uz operētājsistēmu tehniskajām ievainojamībām. Piemērs tam ir caurums LSASS dienestā Windows operētājsistēmā. Pēc savas "debijas" šī gada aprīlī-maijā, tas ātri iekaroja popularitāti vīrusu rakstītāju vidū: jūnijā parādījās vairākas jaunas pazīstamu vīrusu versijas, kuru arsenālā bija iespēja izplatīties caur šo "caurumu". Līdztekus jaunu izplatīšanās iespēju pētīšanai, turpinās aktīva klasisko metožu izmantošana. Jo, kā ir sacīts vienā zināmā parunā, viss jaunais - tas ir labi aizmirsts vecais. Un tiešām, vecie, jau izmēģinātie paņēmieni, nes visai jūtamus rezultātus, kas arī nav pārsteidzoši, jo cilvēciskais faktors joprojām ir jebkuras sistēmas visvājākais posms, neatkarīgi no programmu aizsardzības līmeņa. Šeit mēs nonākam pie pagājušā mēneša otrā "hīta", par kuru kļuva tīkla tārpa I-Worm.Zafi jaunā versija. Tāpat kā tās priekšgājēja, I-Worm.Zafi.b izraisīja pietiekami nopietnu epidēmiju, kaut arī tā izplatās tikai "klasiskā veidā", tikai ar inficētām elektroniskajām vēstulēm. Kad tārps nosūta inficēto vēstuli uz upura elektronisko pasta kastīti, tas mēģina noteikt saņēmēja valodniecisko piederību. Lai to veiktu, no elektroniskā pasta adreses tiek izvilkts domēna vārds, pie kura pieder pasta serveris. Lielākajā daļā gadījumu domēna vārds nosaka pasta kastītes saimnieka nacionālo piederību. Saskaņā ar šo vārdu, no ziņojumu saraksta, kuri ir ierakstīti vīrusa ķermenī, tiek izvēlēts tas, kurš ir uzrakstīts nepieciešamajā valodā. Tādā veidā, lielākajā daļā gadījumu, upuris saņem vēstuli, kas uzrakstīta viņam potenciāli saprotamā valodā. Tas palielina iespējamību, ka saņēmējs, izlasot vēstuli, palaidīs vēstulei pievienoto failu. Zafi.b epidēmijas fakts, par nožēlošanu parāda, ka šāda pieeja ir pilnīgi iedarbīga. Vēl piezīmēsim, ka valodas barjeras nav ļāvušas tārpa autoriem uzrakstīt nevainojamu vēstuli krievu valodā, tāpēc pasta kastīšu īpašnieki "ru" domēnā var justies salīdzinoši drošībā. Par mūsu jūnija vīrusu jaunumu apskata uzvarētāju kļuva Worm.SymbOS.Cabir.a, pirmais vīruss-tārps mobilajiem telefoniem, kurš sevis pavairošanai izmanto Bluetooth protokolu. Šī vīrusa parādīšanos var novērtēt kā vīrusu rakstītāju spēku izmēģinājumu jaunā un viņiem potenciāli interesantā jomā. Vai varam runāt par jauna "karadarbību teātra" parādīšanos starp vīrusiem un antivīrusiem? Pagaidām, jādomā, nē. Situācija ir salīdzināma ar nelielu pierobežas rakstura sadursmi. Visdrīzāk, tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt intensīvu šāda veida vīrusu attīstību. Tātad, apkoposim jūnija rezultātus 1. Nākas gaidīt dažādu kaitīgo programmu veidu tālāku aktīvu attīstību, kas tiek radīti ar mērķi nolaupīt sv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tārpi, kas krīt no bagāžas skapīša, aizkavējuši US Airways lidmašīnas pacelšanos Atlantas lidostā ASV, ziņo BBC.

«Tārpi vienkārši sāka krist no augšējā nodalījuma,» izraisot paniku lidmašīnas salonā, Associated Press stāstījusi viena no pasažierēm Desīrija Harela (Desiree Harrell).

Visiem pasažieriem lūgts izkāpt ārā no lidmašīnas, lai apkalpe varētu to iztīrīt.

Saskaņā ar aviokompānijas sniegto informāciju lidmašīnas, kas devās uz ASV pilsētu Šarloti, aizkavēšanos izraisījusi sabojājusies gaļa, ko lidmašīnā ienesis kāds pasažieris.

Pēc nosēšanās Ziemeļkarolīnā lidmašīna esot arī dezinficēta.

Donna Adamo, reisa 1537 pasažiere, stāstījusi, ka sākumā, ieņemot savu vietu lidmašīnā, viņa pamanījusi pāris mušas, bet tām nav pievērsusi lielu uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Un atkal datorvīrus \"Sexer\"

Ainars Sedlenieks [email protected], 30.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab brīdina par jaunas, jau ceturtās tīkla tārpa versijas "Sexer" - "Sexer.d" masveida izsūtīšanās gadījumu reģistrāciju. Jaunā "Sexer" versija no savām priekšgājējām atšķiras ar dažām nenozīmīgām izmaiņām. Konkrēti, tārps izplatās caur elektronisko pastu ziņojumu veidā, kas maskēti zem Microsoft tehniskā atbalsta dienesta paziņojumiem. Pašas vēstules izskatās sekojoši: Nosūtītāja adrese: [email protected] Vēstules tēma: The latest update for your Windows Media Player Vēstules teksts: Enjoy fast and flexible music and video playback with Microsoft Windows Media Player 9 Series. Over 120 new features, including Fast Streaming, quicker startup, and smart jukebox features make this the best Player yet. Pievienotā faila nosaukums: WMPUpdate.exe Palaižot pievienoto failu, "Sexer" uzsāk datora inficēšanas procedūru. Lai to veiktu, tas sevi kopē "Program FilesCommon FilesSystem" direktorijā ar nosaukumu "WMPUpdate.exe" un šo failu reģistrē Windows sistēmas reģistra auto palaišanas atslēgā. Līdzīgi agrākajām versijām tārps tāpat rada diskā failu "WMPUpdate.bmp" un to uzstāda kā Windows darba galda fonu.

Komentāri

Pievienot komentāru