Jaunākais, nosacīti postošais interneta tārps I.worm.Thanatos.b skāris vairākus desmitus Latvijas uzņēmumu un organizāciju datortīklus, bieži pārtraucot to darbu. Tā Db Online stāstija anti-vīrusu sistēmu izplatītāja Datoru drošības tehnoloģiju (DDT) mārketing direktors Valdis Šķesters. V. Šķesters teica, ka viņa kompānija vien saņēmusi «desmitiem» zvanu un izsaukumu pie klientiem, kur t.s. tārpveidīgais vīruss bija pilnībā apturējis visu darbu ar datoriem. «I.worm. Thanatos bija vai nu paralizējis lietojumprogrammas, vai arī sistēmadministrators bija izslēdzis tīklu, lai apturētu tā plosīšanos un ļautu katru datoru iztīrīt atsevišķi,» V. Škesters teica. Tārps datu krājumus neiznīcina vai nesakropļo, taču inficētas un darboties nespējīgas lietojumprogrammas var izmantot tikai pēc to attīrīšanas ar speciālu programmatūru. «Galvenais kaitējums ir ekonomisks. Daudzviet algas maksāja cilvēkiem par nīkšanu pie kafijas tasēm kamēr mēs vai kādas citas antivīrusu kompānijas speciālisti atbrauca, lai pa vienam attīrītu visus tīklam pieslēgtos datorus. Pēc tam, cik zināms, bija iespējams izmantot visus datus,» V. Šķesters teica. Viņš zināja stāstīt, ka vīrusa aktivitāte Latvijā sasniedza savu kulmināciju 5. un 6. jūnijā pirm nedēļas nogales un vakardien jau bija pierimusies. «Tas bija viens no visintensīvākajiem uzbrukumiem vairāku gadu laikā,» V. Šķesters teica. Spānijas anti-vīrusu programmatūras Panda Software Latvijas pārstāvniecība ziņoja, ka pasaulē reģistrēti vismaz 400 000 datoru un datortīklu inficēšanas gadījumi. Kā izriet no Panda Software ziņojuma, ļaunprātīgo programiņu arī dēvē par Bugbear. V. Škesters, kura DDT izplata Kaspersky Laboratories anti-vīrusu risinājumus teica, ka šodien informēšot presi par būtiskākiem soļiem, ka novērst turpmākus vīrusu uzbrukumus. «Pirmais ir paātrināt tempu, kāda tiek atjaunota datu tikla sargājošās programmatūras jaunāko vīrusu datu bāze. To vajadzētu darīt katru stundu. Ja Thanatos tipa tārps iekļūst tīklā, tas atslēdz visas anti-vīrusu programmas, arī mūsējo, izņēmot, ja ir saņemti jaunākie dati un aizsardzības programma vīrusu pārtver,» V. Šķesters teica. Viņš piebilda, ka šāda biežāka informācijas atjaunošana parasti ir iespējama ar visām korporatīvā tipa antivīrusu sistēmām, gan Kaspersky, gan McAfee, Norton un citām. «Otrs solis ir uzlikt paroles piekļuvi t.s. failu dalīšanai (file sharing). Ērtības pēc, var gadīties, ka visiem, kas strādā ar kopīgiem failiem, teiksim, kāda projekta budžetu, aprakstu, u. tml. ir iedota brīva piekļuve ši projekta datu mapēm. Tādā gadījumā vīruss, kas ienācis par e-pastu vienam projekta darbiniekam momentā aizies pa visu tīklu. Ja lieto garākas paroles, tad vīruss tās nespēj pārvarēt un tālāk netiek,» V. Šķesters teica.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra