Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Kopš 23.februāra, kad stājās spēkā grozījumi, kas ļauj efektīvāk cīnīties ar tā saucamo legālo narkotiku izplatību, policija veikusi reidus jau 57 iepriekš apzinātās tirdzniecības vietās visā Latvijā.

17 tirdzniecības vietās notika vielu izņemšana. Pārējās tā saukto legālo narkotisko vielu tirgotavas darbu bija pārtraukušas. Atsevišķās tirdzniecības vietās Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā, Olainē un Ogrē policija atsavināja dažādus augu maisījumus, kas, iespējams, satur aizliegtās vielas.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pēdējās dienās kopumā no aprites izņemtas 4158 devas dažādu jaunu psihotropo un narkotisko vielu un tās saturošu produktu. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šodien žurnālistiem pastāstīja, ka kopumā izņemti vairāk nekā 900 grami šo vielu.

Pēc policijas novērojumiem bodītēs tirgotās vielas tiek vestas no Eiropas valstīm, bet rūpalu uzturētāji pārsvarā ir vietējie darboņi, kurus tagad pēc likuma grozījumiem būs vieglāk saukt pie kriminālatbildības, norādīja Ķuzis.

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

Turpmāk «legālo narkotiku» pārdevējus, kuri turpinās pārdot vielas laikā, kad to apritei piemērots pagaidu aizliegums, varēs saukt pie kriminālatbildības.

Tā ceturtdien, 3.aprīlī, lēmusi Saeima, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņemot Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā.

«Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,» iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja noteikumus, kas ļaus operatīvāk no tirgus izņemt bīstamās psihoaktīvās vielas, kas pazīstamas kā legālās narkotikas, informē EP pārstāvji.

Deputāti vēlas aizsargāt jauniešu veselību un drošību, vienlaikus neierobežojot zemāka riska vielu izmantošanu rūpniecības un komerciāliem mērķiem. Par bīstamāko vielu izplatīšanu varētu draudēt līdz 10 gadiem cietumsoda.

Ierosināto noteikumu mērķis ir risināt problēmas, ko rada jaunu vielu, kas izraisa līdzīgu efektu kā, piemēram, ecstasy vai kokaīns, parādīšanās un straujā izplatīšanās. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu, 5% ES jauniešu vismaz reizi dzīvē ir lietojuši šādas vielas. Vislielākais lietotāju īpatsvars ir Īrijā — 16%, tai seko Polija un Latvija ar 10% jauniešu.

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.

Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvjiem augu maisījumiem jeb spaisu piedāvā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, trešdien izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā virzot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.

Deputāti šodien lielā vienprātībā atbalstīja darba grupā izstrādātos priekšlikumus, kas paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. «Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu mēs panāksim, ka jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma,» skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet cilvēka veselībai var radīt līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.

Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvajiem augu maisījumiem jeb spaisu ceturtdien, 12.jūnijā, atbalstīja Saeima, otrajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.

Atbalstītie priekšlikumi paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma, skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Naktī uz ceturtdienu, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) inspektori Ventspils ostā veica kuģa RN Murmansk pārbaudi un paņēma 2016. gada 16. februārī Rīgas brīvostas teritorijā esošā uzņēmuma SIA PARS Terminal piestātnē SD5 iekrautās vielas NAPHTHA paraugus.

16. februārī Rīgas brīvostā, SIA PARS Terminal piestātnē SD5 kuģī RN Murmans notika šķidras vielas NAPHTHA iekraušanas darbi. 17. februārī kuģis piestāja Ventspils ostā, kur tā pārbaudi un iekrautās vielas paraugus noņēma VVD inspektori.

16. februāra vakarā vides pārvalde saņēma informāciju no iedzīvotājiem un VUGD par traucējušu smaku Sarkandaugavas dzīvojamā rajona teritorijā. SIA PARS Terminal nekavējoties tika pieprasīta informācija par veiktajām darbībām piestātnē SD5.

Saistībā ar traucējošo smaku un pārkrautās vielas atbilstību atļaujas nosacījumiem, vides pārvalde izvērtēs uzņēmuma SIA PARS Terminal darbību piestātnē SD5 16. februārī. Tiks organizēta arī šķidrās pārkrautās vielas NAPHTHA laboratoriskā analīze ar nolūku pārliecināties, vai konkrētās vielas pārkraušana piestātnes SD5 teritorijā bija pieļaujama.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Ķīmisko vielu datubāze MolPort piedāvā zinātniekiem vajadzīgās vielas vienuviet, komplektējot pasūtījumu kaut no 35 dažādiem piegādātājiem.

«Mēs mainām reaģentu tirgu. Esam dzirdējuši reālus stāstus, ka, pirms darbu sāka MolPort un līdzīgas kompānijas, zinātnieki pa dažādām datubāzēm un katalogiem katrai vielai meklēja piegādātājus, organizēja komunikāciju, loģistiku. Tolaik, kad sākām darbu, lielākajai daļai piegādātāju mājaslapās nemaz nebija norādītas cenas un noliktavā pieejamais daudzums. Bieži vien tur bija rakstīts, ka šāda viela tiem ir, bet, lai uzzinātu cenu un pieejamo daudzumu, bija jāzvana. Tas prasīja ilgu laiku. Lai vienam testam sagādātu simt vielu paraudziņus, vienam cilvēkam pagāja vesels mēnesis. Mēs savācām visus katalogus vienuviet un uztaisījām datubāzi, kur var meklēt ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc vielas struktūras. Pie mums ir redzams, kas ir šīs vielas piegādātāji, cik tā maksā, cik ilgā laikā atsūtīs, cik liels vielas daudzums ir noliktavā. Katru nakti tiek atjaunināti 80% noliktavas datu. Pārējie 20% tiek sinhronizēti mazliet retāk, jo ne visiem piegādātajiem ir tādas IT sistēmas, ar ko var viegli integrēties,» stāsta Imants Zudāns, SIA MolPort vadītājs.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Par spīti policijas regulārajām aktivitātēm, «izkratot» kārtējo Rīgas sīkbodīti, kurā līdz ar ūdenspīpēm un šķiltavām tiek tirgotas tā dēvētās legālās narkotikas, iznīdēt šo rūpalu līdz šim nav izdevies. Jaunu kaitīgo vielu aizliegšana Latvijā prasa stipri ilgāku laiku nekā tepat kaimiņos esošajā Lietuvā vai Igaunijā, un tirgoņi to izmanto, lai bez bailēm atklāti izplatītu apreibinošas vielas. Tomēr pēc gadiem ilgām diskusijām, ko tad īsti darīt lietas labā, ierēdņi ir sapurināti un Veselības ministrijā (VM) paklusām notiek darbs pie likumu grozījumiem, kas «legālo narkobiznesu» varētu iedragāt pašos pamatos.

Par to šodien vēsta laikraksts Diena.

Veikaliņu Shamanas.lv Rīgas centrā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā, pagājušajā nedēļas nogalē kārtējo reizi apciemojusi policija. Shamanas.lv ir labi pazīstama vieta, kur var nopirkt tā dēvētās legālās narkotikas jeb dažādus augu maisījumus, kuru izpīpēšanas radītais efekts līdzinās marihuānai, raksta Diena.

Likumsargi Shamanas.lv neviesojās pirmo reizi, bet nekad iepriekš pārbaudes un preces izņemšana veikaliņam nebija patraucējušas jau ļoti drīz atjaunot darbību. Arī pēc jaunākā reida veikala durvis drīz vien atkal bija vaļā, norāda laikraksts. Tas ir iespējams, jo Latvijā jaunas aizdomīgas vielas aizliegšana mēdz aizņemt no sešiem mēnešiem līdz pat gadam, kamēr iestādes pārliecinās par tās kaitīgumu un izstrādā attiecīgos priekšlikumus, kurus pēc tam izskata un apstiprina gan Saeima, gan Ministru kabinets (MK). Šajā laikā vielu var droši tirgot, nebaidoties no atbildības likuma priekšā, turklāt, kad tā beidzot tiek aizliegta, atliek vien nedaudz pamainīt vielas ķīmisko formulu, lai tā atkal likuma priekšā kļūtu legāla.

Publiskajā telpā pašlaik valda visai skeptiska attieksme pret jēdzienu «E-vielas» un to klātbūtni pārtikas produktos. Ir absolūti maldīgi uzskatīt, ka visas pārtikas piedevas ir sinonīms veselībai bīstamām vielām, jo pat kristāldzidrā ūdenī var atrast vairumu ķīmisko elementu no Mendeļejeva tabulas.

Domājot par patērētājiem, ir jādomā arī par ražotājiem – ES līmenī jābūt likumdošanai, kas garantē stabilu un skaidru regulējumu visiem vienotā tirgus dalībniekiem. Jābūt skaidri noteiktām E-vielu (piemēram, nitrītu) klātbūtnes robežām produktos, kam uz marķējuma norādīts, ka tie nesatur E-vielas vai E-vielas tiem nav pievienotas.

Protams, ir viegli vainot gaļas ražotājus, bet problēmas būtību slēpj līdz galam nesakārtotā likumdošana. E-vielu klātbūtne pārtikas produktos ES līmenī ir visai vāji regulēta un pat pašreizējā izpildījumā ļauj plaši interpretēt, ko drīkst un ko nedrīkst.

Ražotāji ir situācijas ķīlnieki un šaubos, ka kāds no gaļas ražotājiem tīši ļaunprātīgi izmanto likumdošanas «caurumus», lai maldinātu patērētājus par to, vai produktā ir vai nav E-vielas. Tāda situācija nav neviena godprātīga cilvēka interesēs. ES līmenī nedrīkst būt tāda situācija, ka nav regulējuma, kas nosaka, piemēram, to, kāds tad īsti drīkst būt pieļaujamais nitrītu daudzums produktos, kas tiek marķēti kā produkti «Bez E-vielām» vai kā tādi, kuriem «Nav pievienotas E-vielas», ja reiz šādi marķētus produktus drīkst tirgot. Ražojot produktus, nedrīkst būt interpretācijas iespējas, bet jābūt konkrēti zināmiem darbības nosacījumiem.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Četrās tirdzniecības vietās, kurās Liepājā pārdod kvēpināmās vielas jeb tā sauktās legālās narkotikas, veikti policijas reidi un izņemtas preces, kas, iespējams, satur aizliegtas vielas.

Reidi notikuši 2012.gada nogalē,Valsts policijai sadarbojoties ar Valsts darba inspekciju, VID kinologiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, preses konferencē informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds. Tā kā uz dažām vielām reaģējuši speciāli apmācītie suņi, tās nosūtītas ekspertīzei, kuras rezultāti gan joprojām nav saņemti, atzina G.Ešenvalds.

Reida laikā atklāti dažādi administratīvi sodāmi tirdzniecības prakses pārkāpumi, tomēr īsti vērsties pret šā biznesa pārstāvjiem pagaidām nevar, lai arī pērn Liepājā slimnīcā nonākuši vairāk nekā 10 nepilngadīgie, kuri saindējušies, smēķējot kvēpināmās vielas. Vairāku dzīvība «karājusies mata galā», apgalvoja G.Ešenvalds.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Aizdomās par narkotiku izplatīšanu, aizvadītajā nedēļā policija Rīgā aizturējusi 32 gadus vecu vīrieti. Pie aizturētā atrasti un atsavināti 1666 iepakojumi sevišķi bīstamas vielas - metiletilkatinona jeb sintētiskā kokaīna.

Policijas redzeslokā vīrietis nonācis jau pērn. Likumsargi pārbaudījuši informāciju un meklēšanas pasākumu laikā atklāja, ka narkotiku izplatītājs varētu būt 32 gadus vecs bezdarbnieks. Policija arī noskaidroja, kādas iespējamās narkotiskās vielas viņš izplata, vielu realizācijas shēmu un to slēptuves.

Šā gada 5. janvārī, kad kriminālpolicijas darbinieki bija ieguvuši pietiekamus pierādījumus minētā vīrieša noziedzīgajai darbībai, Rīgas centrā policisti aizturēja viņu un trīs personas, kas tajā brīdī iegādājās apreibinošās vielas. Pie aizturētajiem likuma sargi kopumā atrada četrus gramus sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - metiletilkatinona, kas narkotiku lietotāju vidū pazīstams arī kā sintētiskais kokaīns jeb kristāli.