Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Nodokļu administrācijas riska adrešu sarakstā iekļautajās 19 adresēs «dzīvo» 1361 uzņēmums, patversmju adresēs - tikai 50. To rāda Uzņēmumu reģistra dati par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) riskanto adrešu izmantošanu.

Pēc VID sniegtās informācijas, šobrīd riska adrešu reģistrā ir iekļautas septiņas riska adreses, kuras ir sociālajām institūcijām, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas un kuras ir komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adreses, un 12 riska adreses, kurās VID ir konstatējis, ka tajās saimniecisko darbību nevar veikt (juridiskās adreses). Tiesa gan, publiski šīs adreses netiek atklātas.

«Līdz šim esam saņēmuši no VID 19 adreses, kas norādītas kā riska adreses, un tajās šobrīd «mitinās» 1361 uzņēmums, taču tie lielākoties ir uzņēmumi, kuriem nav tā dēvēto patversmju adreses,» stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, kurš atbildīgs par šo jomu.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, Rīgas pilsētas būvvalde pēc publiskās apspriešanas laikā saņemto iedzīvotāju viedokļu apkopošanas 17.jūlijā pieņēmusi lēmumu par adrešu maiņu Šampētera, Zasulauka, Dzirciema, Ķīpsalas un Āgenskalna apkaimēs. Kopā adreses tiks mainītas ap 1200 ēku, informē būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par adreses maiņu savam īpašumam visērtāk ir uzzināt, apmeklējot būvvaldes mājaslapu http://www.rpbv.lv/, kur sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts ir pieejams Adrešu meklētājs. Adrešu meklētājā, ievadot adresi vai zemes vienības kadastra apzīmējumu, iedzīvotājiem ir iespējams iepazīties ar informāciju par to, vai īpašumam ir veikta adreses maiņa un, ja ir, tad kāda adrese ir piešķirta.

Adreses nomainītas tikai tiem īpašumiem, kam adreses atkārtojas, kā arī tiem, kam adrese nesaskan ar ielu, no kuras īpašumam var visātrāk piekļūt, jo valdība noteikusi, ka ēkām numuri ir jāpiešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tiek organizēta galvenā piebraukšana īpašumam. Tas nepieciešams, lai atvieglotu iedzīvotāju un viesu orientēšanos, kā arī palīdzētu ātrāk adresi atrast ugunsdzēsējiem, mediķiem un policijai.

Sāk darboties Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas nosaka obligāto e-adreses lietojumu valsts iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Pašlaik e-adrese obligāti jāizmanto tiešās pārvaldes iestādēm, bet no 15. oktobra to jāievieš būs valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam, pašvaldībai un tās iestādei, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

E-adrese izveidota visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko personu un iestāžu sarakstā. Pašām iestādēm jānodrošina piekļuves veida izvēle e-adreses kontam (programmsaskarne vai e-adreses tīmekļa pārlūku). Lai pārliecinātos, vai aktivizēts e-adreses konts, iestādei pārbaude ir jāveic tiešsaistē e-adreses katalogā.

E-adrese neaizstās iestāžu e-pastus, tie ir divi dažādi tehnoloģiskie risinājumi. E-adreses risinājums ir vienots risinājums valsts pārvaldē, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām.

«Jebkuras pārmaiņas prasa laiku, tāpēc svarīgi raudzīties uz ieguvumiem. E-adreses pakalpojums ļaus ikvienam neatkarīgi no vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat oficiālās elektroniskās saziņas ieviešana būtiski samazinās administratīvo slogu un ļaus optimizēt iestāžu iekšējos resursus, jo iestādēm vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Tehnoloģiju laikmetā būtisks ir drošības jautājums, tāpēc būtisks ieguvums ir droša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm,» saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja, informē Saeimas Preses dienests.

Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem un valsts iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, deputātiem šodien sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Patlaban oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Patlaban valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas, norādījuši likumprojekta autori.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Rīgas pilsētas būvvalde šovasar Rīgā sāks vērienīgu darbu adresācijas sakārtošanā, kuras gaitā galvaspilsētā mainīs vismaz 10 tūkst. adrešu jeb 20% no kopējā adrešu skaita.

Vairāki tūkstoši adrešu joprojām neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembrī pieņemtajiem adresācijas sistēmas noteikumiem, kā dēļ ne tikai tiek apgrūtināts operatīvo dienestu darbs, bet tiek apgrūtināta arī uzņēmējdarbība, kad izveidojušās sarežģītās situācijas dēļ nākas piešķirt vai nu neloģiskas adreses, vai to piešķiršana ilgstoši nav iespējama. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā un kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Kopumā Rīgā ir apmēram pusmiljons zemesgabalu, ēku un telpu grupu adrešu. Aptuveni 35 tūkst. adresācijas objektu ir ēkas, 40 tūkst. - zeme. Sākot ar maiju un jūniju, aptuveni 20% jeb kopumā vismaz 10 tūkst. ēku adrešu tiks mainītas, piešķirot adresi no jauna vai mainot ielas nosaukumu, ēkas numuru utml. Adresācijas sakārtošana ilgs aptuveni divus gadus.

Lai modernizētu un optimizētu valsts pārvaldes darbu saziņas jomā ar privātpersonām, tiek piedāvāts izveidot oficiālu e - adresi.

E- adreses konta lietošanai tiek piedāvāts izmantot portālu latvija.lv, dokumentu integrācijas vides portālu vai ar dokumentu integrācijas vidē integrētu lietvedības sistēmu. E- adrese tiks piešķirta gan privātpersonām, gan valsts pārvaldes iestādēm, neatkarīgi no izvēlētā e- adreses izmantošanas kanāla.

Daudzos elektroniskajos pakalpojumos, kurus iniciē privātpersona, tiek veikta elektronisko dokumentu apmaiņa starp privātpersonu un valsts pārvaldes iestādi, skaidro Iekšlietu ministrija (IEM), kas sagatavojusi Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju. Tā pieteikta Valsts sekretāru sanāksmei.

Pašlaik daļai valsts un pašvaldību pakalpojumu latvija.lv dokumentu aprite e- pakalpojumu ietvaros tiek nodrošināta, izmantojot portālā izveidotu lietotāju kontu. Paredzēts, ka no šā gada septembra privātpersonai būs iespējams jebkuru iesniegumu nosūtīt valsts pārvaldes iestādei, izmantojot latvija.lv, līdz ar to tas darbosies kā sava veida universāls e- pakalpojums, kurā privātpersonai būs iespējams pieprasīt praktiski jebkuru pakalpojumu vai nosūtīt valsts pārvaldes iestādei vēstuli. Pēc e- adreses ieviešanas būtu jānodrošina universālā e- pakalpojuma un citu latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu ietvaros sūtīto dokumentu nosūtīšana no un uz e- adresi, skaidro IEM.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta aicinājumiem precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par to administratīvajā teritorijā esošo ciemu likvidāciju vai arī šo ciemu teritorijās esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu.

Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par «mirušiem» ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

LMT ir noslēdzis testu periodu un kā viens no pirmajiem operatoriem Eiropā savā tīklā komercrežīmā ieviesis jaunāko interneta protokola standartu IPv6. Tas nepieciešams, lai klientiem nodrošinātu pieprasījumu pēc tīkla iekārtu adresēm, uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sagatavotos 5G ieviešanai, informē uzņēmums.

Interneta protokols tīklā savienotām ierīcēm piešķir katrai unikālu adresi, lai tās varētu savā starpā sazināties. IPv4 standartā vairs nav pieejamas jaunas adreses, tāpēc ir nepieciešams jauns, ietilpīgāks protokols.

IPv6 ir jaunākā interneta adrešu protokola versija, kas kā standarta projekts pieejama jau gandrīz 20 gadu, bet tikai 2017. gada jūlijā tika apstiprināta kā oficiālais jaunais interneta protokola standarts. Pāris mēnešu laikā pēc tam LMT ieviesa IPv6 testa režīmā.

«Lai Latvija kļūtu par līderi 5G ieviešanā, IPv6 ātra ieviešana ir obligāts priekšnosacījums. Līdzšinējais – IPv4 standarts ar aptuveni 4,3 miljardiem pieejamo unikālo adrešu jau šobrīd ir izsmēlis savas iespējas, bet līdz ar 5G un lietu interneta strauju attīstību, pieprasījums pēc drošām, unikālām adresēm daudzkāršosies. IPv6 iespējamo adrešu skaits ir miljoniem reižu lielāks nekā IPv4,» skaidro Juris Binde, LMT prezidents.

Tuvākajā laikā LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) akadēmiskais tīkls SigmaNet nomainīs esošās DNS serveru IP adreses uz jaunām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izmaiņas palīdzēšot SigmaNet uzlabot datu centra tīkla struktūru, kas nākotnē pavērs iespēju realizēt vairākus vietējus un starptautiskus projektus sniegto pakalpojumu pilnveidošanai.

SigmaNet, kura iepriekšējais nosaukums bija LATNET, interneta pakalpojumus sniedz jau kopš 1992. gada. "Sākot ar 2008 gadu, SigmaNet strādā pie sava tīkla infrastruktūras modernizācijas un tās ietvaros veic IP adrešu maiņu. Nodrošinot pāreju, SigmaNet ir izveidojis divus autonomus IP adrešu apgabalus, turpmāk tie garantēs LU MII DNS serveru lokālās un starptautiskās darbības efektīvāku organizāciju, kā arī akadēmisko lietotāju tīkla maršrutēšanu starptautiskajā Eiropas zinātnieku tīklā GEANT," liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA LATNET Serviss esošās DNS serveru adreses paliek nemainīgas, līdz ar to uz uzņēmuma klientiem neattiecas SigmaNet medijos izplatītais aicinājums nomainīt DNS serveru uzstādījumus datoros, teikts izplatītajā informācijā medijiem. Pēdējās dienās LATNET Serviss saņēmis daudz zvanus no klientiem, kas satraukušies par iespējamu IP adrešu maiņu.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Serviss IT daļas vadītājs: „Atvainojamies mūsu klientiem par radušos pārpratumu. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka SigmaNet medijos izplatītais aicinājums uz tiem neattiecas! Tāpat kā līdz šim arī turpmāk LATNET klientiem DNS serveru adreses būs 159.148.60.2 un 159.148.108.1.”

Pārpratuma pamatā ir pērn pabeigtā restrukturizācija, kā rezultātā savā starpā nodalījās LU MII akadēmiskais tīkls, kuram tika mainīts nosaukums uz SigmaNet, un LATNET Serviss. Vēsturiski LATNET nodrošināja LU MII ar interneta pieslēgumu, kur tika reģistrēti visi domēni Latvijā. Kad sākās restrukturizācija, DNS serveru adreses palika kompānijas LATNET paspārnē. Savukārt SigmaNet izveidoja jaunas IP adreses.

Izsīkstošā adrešu krājuma dēļ nebūs iespējams apmierināt augošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas balstīti uz internetu.

Interneta lietotāji un piegādātāji jāiedrošina pieņemt jauno interneta protokolu (IP 6. versiju jeb IPv6), tādējādi iegūstot neizsmeļamu adrešu krājumu — līdzvērtīgs precedents ir 20. gadsimtā notikusī tālruņa numura ciparu skaita palielināšana, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Šodien, 27. maijā Eiropas Komisija nosprauda Eiropai mērķi panākt, lai 25 % ES uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un mājsaimniecību 2010. gadā izmantotu IPv6.

„Īstermiņā uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes varētu vilināt iespēja to vajadzības pielāgot vecajai sistēmai, taču rezultātā Eiropa nespētu izmantot jaunāko interneta tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Turklāt tiklīdz izsīktu vecās sistēmas adreses, Eiropā draudētu iestāties krīze. IPv6 radīto adrešu ir vairāk nekā smilšu graudu pludmalē. Ja eiropieši vēlas izmantot jaunākās interneta ierīces (piemēram, viedtagus veikalos, ražotnēs un lidostās, energotaupīgas siltumapgādes un apgaismes viedsistēmas, automobilī iebūvētu tīklu un navigācijas sistēmas), tad mums jau tagad ir jāspēj apmierināt tūkstoškārtīgu IP adrešu pieprasījuma pieaugumu. Es aicinu dalībvalstis panākt, lai valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi līdz 2010. gadam būtu ieviesuši IPv6,” tā Viviāna Redinga, ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre.

Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.

Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?

Rosina noteikt, lai oficiālās elektroniskās adreses autorizācija būtu iespējama arī ar interneta bankas starpniecību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība ir akceptējusi nodošanai Saeimā Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu. Tas paredz, ka pēc pāris gadiem valsts pārvaldes iestādes ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem komunicēs elektroniski vienā informācijas vidē. Proti, no 2018. gada jūlija uzņēmumiem būs jāizveido sava e-adrese, lai varētu saņemt un nosūtīt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm. Likuma un idejas autori norāda, ka tas samazinās uzblīdušo birokrātiju, kā arī atvieglos komunikāciju ar valsti. Sistēmai vajadzētu sākt strādāt 2018. gada 1. janvārī, jūlijā tai pieslēgsies arī komersanti, bet 2020. gadā – maksātnespējas procesa administratori, zvērināti tiesu izpildītāji un tiesas. Tās būs obligātās kategorijas, bet fiziskas personas – pēc brīvprātības principa. Zvērināti advokāti iebilduši pret obligāto e-adreses izveidi un lietošanu finanšu apsvērumu dēļ.