Tehnoloģijas

Internetam – 35 gadi

Ainars Sedlenieks [email protected], 02.09.2004

Jaunākais izdevums

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atgādina, ka pirms 35 gadiem notika pirmā datu pārraide starp diviem neatkarīgiem datoriem. Šis notikums kļuva par svarīgu atskaites punktu Vispasaules Tīkla izveidē tā pašreizējā veidā. Šī gada 2. septembrī paiet 35 gadi kopš šī notikuma, kurš kļuva par nozīmīgu atskaites punktu mūsdienu Interneta radīšanā, ziņo AP. Šajā dienā notika pirmā datu pārraide starp atsevišķiem datoriem. Šis gadsimta notikums notika Kalifornijas universitātes UCLA laboratorijā. Datu apmaiņa notika starp diviem milzīgiem datoriem, kuri savā starpā bija savienoti ar 5 metru kabeli. Vēsturiskajā eksperimentā piedalījās universitātes studenti Stīvens Krokers (Stephen Crocker) un Vintons Serfs (Vinton Cerf), kuri kopīgi ar UCLA profesoru Lenu Kleinroku (Len Kleinrock) 1969. gada 2. septembrī veica testa datu pirmo pārraidi starp diviem datoriem. Nākamā gada janvārī tīklā tika iekļauti vēl trīs datori. Pēc dažiem gadiem tika nosūtīts pirmais ziņojums caur elektronisko pastu, 1970.-to gadu beigās parādījās komunikāciju protokols TCP/IP. 1980.-tajos parādījās domēnu vārdu sistēma. 1989. gadā Eiropas Kodolpētījumu centra CERN Ženēvā darbinieks Tims Berners-Lī (Tim Berners-Lee) piedāvāja šī starptautiskā Eiropas zinātniskā centra vadībai jaunas sadalītās informācijas sistēmas koncepciju, kuru nosauca par World Wide Web. Projekta realizācija sākās 1990. gadā. Pateicoties tieši hiperteksta vides WWW izveidei, Tīkls ieguva savu mūsdienīgo, mums ierasto izskatu. Šodien Stīvens Krokers turpina strādāt pie Interneta pilnveidošanas. Kā ICANN galvenais speciālists drošības jautājumos, nekomerciālas organizācijas adrešu un vārdu piešķiršanai Tīklā, viņš strādā pie Interneta adrešu sistēmas aizsardzības pilnveidošanas pret ārējiem draudiem. Krokers uzskata, ka Interneta attīstība šodien atrodas tālu no sava noslēguma. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pieaugošo prasību apmierināšana, strādājot ar multimedijiem. Serfs, kurš šobrīd strādā kompānijā MCI, sapņo par Tīklu ar „iebūvētu” drošības sistēmu. Šobrīd daudzas kompānijas, tajā skaitā Microsoft, Yahoo un America Online mēģina Tīklu modernizēt tādā veidā, lai rastos iespēja autentificēt elektroniskā pasta nosūtītājus. Tas ļaus pārtraukt spama plūsmu, kas tiek nosūtīta no izdomātām elektroniskām adresēm un draud aprakt zem sevis visu pārējo pastu. Laikā, kad inženieri mēģina ieviest uzlabojumus mūsdienu Interneta kodolā, zinātnieki strādā pie ātrāka tā analoga izstrādnes, kurš varētu funkcionēt paralēli jau esošajam Tīklam, sniedzot iespēju plaši izmantot tādus resursu ietilpīgus pielikumus kā videokonferences. „Daži pielikumi ir tik ļoti piesātināti ar informāciju, ka ir vienkārši bezjēdzīgi realizēt esošajā Tīklā”, — saka Treisijs Futijs (Tracy Futhey), projekta LambdaRail vadītājs. Šī projekta dalībnieki saņem izdalītas augsta ātruma līnijas, kuras tiem sniedz iespējas pārsūtīt datus no viena punkta uz otru, netraucējot Interneta trafikam. Nesen LambdaRail ekspluatācijā ieviesa pirmo optisko datu pārraides līniju, kura savieno Sandiego, Sietlas, Pitsburgas un Džeksonvillas pilsētas. Vēl viena mūsdienīga Interneta alternatīva ir tīkls, kurš ieguvis nosaukumu Internet2. Pateicoties savam milzīgajam ātrumam, kurš par divām kārtām pārsniedz mūsdienu platjoslas piekļves ātrumu Tīklam, Internet2 ļauj radikāli paplašināt iespējas pārraidīt multimediju informāciju reālā laika mērogā. Šobrīd Internet2 tīklam ir pieslēgtas ierobežots skaits pētniecisko un komerciālo organizāciju, taču speciālisti uzskata, ka nākotnē šīs tehnoloģijas iegūs plašu izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

V. Krasovickis saglabā bagātākā statusu

Rudīte Spakovska, [email protected], 67084420, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā iedzīvotāju sagaidāmais darba mūžs ir īsāks nekā ES vidēji

LETA, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz četri no pieciem cilvēkiem visā pasaulē uzskata, ka pieeja internetam ir viena no viņu pamattiesībām, liecina BBC World Service pasūtīta aptauja.

Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 27 tūkstoši pieaugušu cilvēku no 26 valstīm.

BBC norāda, ka tādas valstis kā Somija un Igaunija jau ir noteikušas, ka piekļuve internetam ir daļa no to iedzīvotāju cilvēktiesībām. Un šis jautājums tiek apspriests arī starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO.

Tiesības sazināties nedrīkst tikt ignorētas, BBC News akcentējis Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) ģenerālsekretārs Hamadons Tūrs (Hamadoun Toure), piebilstot, ka «internets ir jaudīgākais potenciālais apgaismības avots kāds jebkad izveidots».

Viņš uzskata, ka valdībām ir jāuztver internets kā tāda pati pamata infrastruktūra kā ceļi, atkritumi un ūdens. «Mēs esam iegājuši zināšanu sabiedrībā un ikvienam ir jābūt pieejai [internetam], lai tajā piedalītos,» akcentējis savienības ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nacionālās bibliotēkas projekts saņems ziedojumu no Bila un Melindas Geitsu fonda

, 30.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas tīkls jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas ir neatņemama Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta daļa, saņems 16.2 miljonu ASV dolāru finansējumu no Bila un Melindas Geitsu fonda un 7.9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtu uzņēmuma Microsoft programmatūras ziedojumu, kopā sastādot vairāk kā 24 miljonu ASV dolāru (12.8 miljonu latu) lielu ieguldījumu.

"Gaismas pils nav tikai izcilas arhitektūras paraugs - savā būtībā tas ir ārkārtīgi moderns informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projekts, kura mērķis ir dot iespēju ar Gaismas tīkla starpniecību piekļūt informācijai cilvēkiem visā Latvijā. Šis finansiālais atbalsts liecina, ka Gaismas tīkla ideja ir aizrāvusi arī Bila un Melindas Geitsu fondu," šodien preses konferencē norādīja kultūras ministre Helēna Demakova.

Bila un Melindas Geitsu fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos 3833 datorus lietošanai 874 bibliotēkās visā Latvijā. 17 bibliotēkas tiks pirmoreiz pieslēgtas internetam, 853 bibliotēkās interneta pieslēgums tiks uzlabots, bet 874 bibliotēkas tiks ierīkota bezvadu piekļuve internetam. 1455 bibliotekāri saņems apmācību darbā ar informācijas tehnoloģijām. 7700 bibliotēku lietotājiem visā Latvijā tiks apmācītas datorprasmes un interneta lietošanas iemaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES dzīves ilgums par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē

Gunta Kursiša, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Platjoslas internetu laukos ieviesīs Triatel

, 09.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators Triatel ir uzvarējis Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par platjoslas interneta infrastruktūras veidošanu gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Plānots, ka līdz 2008. gada jūlijam ātrs internets būs pieejams vietās, kur pieeja tam līdz šim bijusi ierobežota, arī attālajos lauku apvidos ar vāju ekonomisko attīstību, Db.lv informēja Telekom Baltija/TRIATEL mārketinga direktors Raimonds Peļņa.

Latvijas iedzīvotājiem ātrgaitas internets pašlaik ir pieejams galvenokārt lielākajās pilsētās un rajonu centros. Ierobežota pieeja internetam kavē dažādu saimniecisku un sociālu projektu realizāciju mazāk attīstītajos Latvijas reģionos. Lai risinātu šo problēmu, Satiksmes ministrija izstrādājusi projektu platjoslas interneta attīstībai attālajos lauku reģionos. Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, izsludināts konkurss par platjoslas sakaru tīkla realizāciju, kurā par uzvarētāju atzīts Triatel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Interneta lietotāju skaits pērn pieaudzis līdz 3,2 miljardiem

LETA--AFP, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To cilvēku skaits pasaulē, kuriem pieejams internets, 2015.gada beigās sasniedzis 3,2 miljardus, liecina sociālā tīkla Facebook sponsorētais ikgadējais pētījums State of Connectivity.

Pagājušajā gadā piekļuvi internetam ieguva 200 miljonu cilvēku, liecina pētījums.

Tomēr pārējais 4,1 miljards pasaules iedzīvotāju vēl arvien nevar piekļūt internetam un tā piedāvātajām ekonomiskajām iespējām.

«Attīstītā pasaule lielākoties atrodas tīmeklī, bet jaunattīstības pasaule tālu atpaliek,» secināts pētījumā.

«Pilsētu apgabali ir pieslēgti, daudzi lauku apgabali nav. Jo mazāk naudas, jo mazāk iespēju, ka būsiet tīmeklī. Daudzās valstīs sievietes izmanto internetu daudz mazāk nekā vīrieši. Un pat ja visa pasaule dzīvotu nepieciešamās infrastruktūras rādiusā, gandrīz miljards cilvēku ir analfabēti vai citādi nespēj gūt labumu no interneta satura,» norādīts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairāk nekā puse mobilo ierīču izmanto neaizsargātus Wi-Fi tīklus

Gunta Kursiša, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija, kas tiek glabāta lielākajā daļā mobilo ierīču, var nonākt kibernoziedznieku rokās - aptuveni 70% planšetdatoru īpašnieku un 53% mobilo tālruņu lietotāju izmanto ar paroli neaizsargātus piekļuves punktus bezvadu internetam, pētījumā, kurā ASV, Eiropā un Krievijā tika aptaujāti deviņi tūkstoši lietotāju, noskaidroja Kaspersky Lab.

Ar paroli neaizsargāti piekļuves punkti bezvadu internetam ir viena no populārākajām metodēm piekļuvei internetam līdzās mobilo sakaru tīkliem, kurus datu pārraidei izmanto 58% respondentu.

«Šķiet, ka daudzi lietotāji nezina par draudiem, kas rodas, izmantojot pieejamu Wi-Fi tīklu, piemēram, to, ka tādā veidā pārraidītus datus viegli var pārtvert hakeri,» norāda Kasperesky Lab pārstāvji. Viņi skaidro, tas var notikt ar, piemēram, Wi-Fi tīklā pārraidītiem internetbankas piekļuves datiem. Tādējādi svarīgas finanšu informācijas pārtveršana ir pamats nopietnām raizēm 60% lietotāju, norāda Kaspersky Lab pārstāvji, skaidrojot - problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka parasti mobilās ierīces ir mazāk aizsargātas pret nesankcionētu piekļuvi, nekā galda datori vai portatīvie datori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atmaksās ieturēto pensijas daļu

, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieturēto pensijas daļu atmaksās tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā - Ls 60 (līdz 2001.gada 31.decembrim), Ls 90 (pēc 2002.gada 1.janvāra), Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Atmaksās to pensijas daļu, kas netika izmaksāta, jo pārsniedza likumā noteikto ierobežojumu. Atmaksājot ieturēto pensijas daļu, tiks ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Neizmaksāto pensijas daļu pensionāri saņems ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki - vecumā virs 71 gadam.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski.

Atmaksa notiks četros posmos, vadoties pēc saņēmēju vecuma:

Vecums Atmaksas laiks 2007. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nevar būt labāks par salikumu - jauns un bagāts, norāda Forbes.

Db.lv piedāvā aplūkot Forbes izveidoto sarakstu ar desmit pasaules jaunākajiem miljardieriem.

Pirmajā desmitniekā ir tikai trīs jaunieši, kuri savu bagātību nopelnījuši pašu spēkiem, pārējie septiņi savu bagātību ir mantojuši.

Otro un trešo vietu ar 2,5 miljardus lielu bagātību dala kompānijas LDK Solar dibinātājs Ksiafengs Pengs (Xiaofeng Peng) un kompānijas Ranbaxy Laboratories mantinieks Šivinders Sings (Shivinder Singh).

Astotajā vietā ierindots visjaunākais miljardieris pasaulē, kas savu bagātību nopelnījis pašu spēkiem. Tas ir sociālā tīkla Facebook radītājs un pašreizējais kompānijas vadītājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg). Viņš savos 23 gados jau ir nopelnījis 1,5 miljardus USD. Bet jāatzīmē, ka nākamā gada sarakstā, visticamāk, viņa vieta būs krietni augstāk (šogad viņš atrodas pasaules bagātāko iedzīvotāju saraksta 785 vietā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju finansiālais slogs – problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bezielāpu Windows personālā datora dzīves ilgums Latvijā — 10 minūtes

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieslēdziet jaunu personālo datoru Internetam, ja neesiet veikuši nepieciešamos drošības pasākumus, brīdina Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab un Internet Storm Center eksperti Saskaņā ar viņu publicēto atskaiti, bezielāpu Windows-personālais dators, kas pievienots Internetam,vidēji jau pēc 20 minūtēm tiks inficēts ar ļaunprātīgām programmām. 2003. gadā šis skaitlis, pēc grupas vērtējuma, sastādīja aptuveni 40 minūtes. Centrs Internet Storm Center, SANS Institute nodaļa, kas specializējusies pētījumos un apmācībā, nonākusi pie secinājuma par 20 minūšu „izdzīvošanas laiku”, vērojot brīvās IP-adreses un izmērot biežumu, kādā uz tām pienāk paziņojumi. „Ja pieņemam, ka lielāko daļu šo paziņojumu ģenerē tārpi, kuri mēģina izplatīties, tas nozīmē, ka sistēma bez uzstādītiem labojumiem neizbēgami tiks inficēta”, — ir sacīts centra paziņojumā. Vidējā izdzīvošanas ilguma samazināšanās no 40 līdz 20 minūtēm izraisa nemieru, par cik šis laiks irnepietiekams, lai ielādētu pašus ielāpus, kuri spētu personālo datoru aizsargāt no Interneta draudiem. Skots Konti, Tīklu ekspluatācijas menedžeris Masačūsetsas universitātē Amherstā, uzskata centra datus par ticamiem. „Tā ir sarežģīta problēma, un to risināt kļūst arvien grūtāk”, - viņš sacīja. Viens no Konti administratoriem nesen pārbaudīja šos datus, Tīklam pieslēdzot divus bezielāpu datorus. Pēc 20 minūtēm tie abi tika inficēti. Tagad universitāte pārbauda datoru stāvokli, pirms tos pievienot Internetam. Ja datorā nav uzstādīti pēdējie labojumi, to liek karantīnā ar ierobežotu pieeju Tīklam līdz tam laikam, kamēr programmnodrošinājums netiks atjaunināts. Savā analīzē centrs arī apgalvo, ka no tīkla uz tīklu vidējais inficēšanas laiks mainās plašās robežās. „Ja Interneta-servisa-provaiders bloķē datu kanālus, kurus parasti izmanto tārpu izplatīšanai, tad personālā datora lietotājam atliek vairāk laika, lai uzstādītu ielāpus. No otras puses, universitāšu tīkli un ātrgaitas Interneta servisu lietotāji bieži vien tiek pakļauti papildus uzbrukumiem no kaitīgajām programmām (malware), kā boti, — atzīmē grupa. — Tiem, kuri ir pievienoti šādam tīklam, izdzīvošanas laiks ievērojami samazinās”. Jaunajā Windows-sistēmas labojumu pamācībā Internet Storm Center rekomendē atslēgt funkciju file sharing Windows un ieslēgt Internet Connection Firewall. Pēdējā Microsoft servisa pakete, Windows XP Service Pack 2, pati uzstāda šādu konfigurāciju, taču, lai to ielādētu, lietotājam ir jāiziet tiešsaistē, tādējādi viņš ir spiests riskēt. Viena no problēmām, pēc ekspertu vārdiem, ir tā, ka sistēmu administratori balstās uz ielāpiem un uzskata, ka lietotāji tos ātri uzstādīs. Uzstājoties nesenajā Microsoft TechEd izstrādātāju konferencē Amsterdamā, Microsoft drošības konsultants Freds Baumhards sacīja, ka nav aiz kalniem tā diena, kad vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu. „Nevienam nepietiks laika to atklāt. Neviens nepaspēs izlaist ielāpus vai antivīrusus un izplatīt tos. Tas nozīmē, ka ielāpi visas problēmas nekādi nerisina”. Baumhards uzsvēra adaptācijas nozīmīgumu un kā piemēru minēja cilvēka imūnsistēmu: „Stādieties priekšā, ka jūsu organisms saka: „Hm, man ir gripa. Iepriekš tā nekad nav bijis, tātad es iešu bojā”. Taču tas nenotiek: jums paceļas temperatūra un pārējais, lai iegūtu laiku, kamēr cīņā iesaistīsies citi mehānismi”. „Ja cilvēka organisms nodarbotos ar labojumiem tāpat kā to dara kompānijas, mēs jau sen visi būtu miruši”. Škiet gan, ka ar vārdiem „vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu” drošības konsultants FredsBaumhards” pirmkārt ir domājis uz Microsoft produktiem bāzētās datorsistēmas. Eksperimenti Latvijā ar Mājas DSL parāda, ka Windows dators bez ielāpiem un aizsardzības sistēmām (antivīruss, personālais ugunsmūris) tiek inficēts ātrāk nekā desmit minūtēs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BITE prezentē mobilā interneta klientiem Latvijā pasaulē populāro "Vodafone Mobile Connect" un pakalpojumu "BITE HotSpot"

, 01.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums "BITE Latvija" prezentē Latvijā vēl nepieredzētus mobilā interneta jaunumus - pakalpojumus "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot", kas būs pieejami no 6. novembra. Mobilā interneta pakalpojums "Vodafone Mobile Connect", ko visā pasaulē izmanto vairāk nekā miljons cilvēku, būs pieejams individuāliem lietotājiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī ārpus tās ar datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mbps.

Visas mobilā interneta iespējas tāpat nodrošinās pakalpojums "BITE HotSpot", kas, izmantojot Wi-Fi, sniegs iespēju lietot interneta pieslēgumu jebkurā laikā un vietā veselai lietotāju grupai vienlaicīgi."Nodrošinot plašāko HSDPA mobilā interneta ģeogrāfisko pārklājumu un tā lielāko ātrumu Latvijā, sasniedzot līdz pat 3,6 Mbps, šodien mēs ikvienam šajā valstī un pasaulē atveram durvis uz internetu. Ieviešot jauninājumus, kas pašreiz veido mobilā interneta tirgus tendences visā pasaulē - "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot" - mēs sniedzam saviem klientiem iespēju izmantot ātrāko un pasaulē populāro mobilo internetu tajās vietās, kur vien viņiem tas būs nepieciešams. Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu iespēju," saka BITE grupas izpilddirektors Mārtens van Engelands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

PTAC uzdod Tele2 atsaukt apgalvojumu, ka mobilajam internetam ir zemākā cena

Sanita Igaune, 25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzdevis tiesisku pienākumu Tele2 mēneša laikā publicēt saziņas līdzekļos paziņojumus, ka uzņēmums atsauc maijā un jūnijā reklāmās nepatiesi pausto apgalvojumu, ka Tele2 mobilajam internetam ir zemākā cena.

PTAC norāda, ka šajos mēnešos dažādās interneta vietnēs, presē un televīzijā Tele2 sniedza priekšapmaksas sarunu kartes Zelta Zivtiņa (ZZ) mobilā interneta reklāmas, kurās tika norādīts, ka attiecīgajam internetam ir «zemākā cena par 1 megabaitu! Lai pieslēgtu datu tarifu, sūti burtu «D» uz 1616. Faktiskā cena – no 3,9 līdz 5,1 sant./MB atkarībā no ZZ atjaunošanas nomināla. Uzskaites tarifs – 7 sant./MB». Televīzijā izplatītajās reklāmās norādīts, ka attiecīgā cena ir «zemākā Latvijā».

PTAC pieprasīja operatoram sniegt pierādījumus par informācijas patiesumu. Tele2 centram paskaidroja, ka reklāmā minētais apgalvojums iekļauts pēc konkurentu līdzvērtīgu piedāvājumu analīzes. Tele2 norāda PTAC, ka «mobilo sakaru priekšapmaksas karšu interneta pakalpojumu segmentā līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvā tikai LMT, Amigo karte – cena 23,3 – 30,3 santīmi par vienu megabaitu. LMT, O!Karte un Bite Latvija BiFri nepiedāvā klientiem interneta pakalpojumus ar iespēju nopirkt vienu megabaitu. Gan O!Karte, gan BiFri piedāvā iespēju izmantot interneta pakalpojumus, norēķinus veicot atbilstoši piekļuves termiņam laika izteiksmē – diena un tamlīdzīgi. Neviens no piedāvātajiem nomināliem nav zemāks par Zelta Zivtiņas viena megabaita cenu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pirmā uzvara viesabonēšanas tarifu izbeigšanai; Latvijai tas var izrādīties neizdevīgi

Dienas Bizness, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta piekļuves nodrošinātājiem nedrīkst ļaut ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ bloķēt vai palēnināt noteiktu pakalpojumu lietošanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajos ierosinājumos par izmaiņām ES elektronisko sakaru noteikumos. Deputāti arī balsojumā prasa no 2015. gada 15. decembra vairs nepiemērot viesabonēšanas tarifus par mobilā tālruņa lietošanu citā ES dalībvalstī.

Dienas Bizness jau ziņoja, ka, lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā interneta tirgus Latvijā ir tikai tagad sācis attīstīties, un tā straujā augšupeja vēl tikai gaidāma, uzsver Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Mobilā interneta tirgu būtiski ietekmē pārdoto portatīvo datoru skaits, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgais veids, kā piekļūt internetam.

R. Peļņa piekrīt Latvijas Interneta asociācijas paustajam, ka šobrīd ir aptuveni 40-50 tūkstoši mobilā interneta pieslēgumu. „Tomēr, kā rāda mūsu pieredze, tieši pēdējo dažu mēnešu laikā mobilā interneta tirgus strauji aug. Tā, piemēram, Triatel klientu skaits mobilajam internetam vidēji aug par 10% mēnesī, un paredzams, ka šāds pieaugums saglabāsies arī turpmāk.”

„Mobilā interneta tirgus attīstību ietekmē vairāki faktori. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgā iespēja piekļūt internetam. Kopš pagājušā gada martā uzsākām mobilā interneta pārklājuma izveidi visā Latvijā, ir vērojama pastiprināta interese no iedzīvotāju puses, jo tagad internets ir pieejams tur, kur līdz šim kabeļinterneta operatori metuši līkumu. Un tas neattiecas tikai uz lauku reģioniem, bet pat Rīgā, kas skaitās attīstītākā pilsētā Latvijā, daudzviet cilvēkiem nav pieejams internets,” uzsver Triatel valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets ES pieejams 79% mājsaimniecību; Latvijā - 72%

LETA, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu

Žanete Hāka, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 5,1% Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā ļoti labu, bet 40% - kā labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

38% veselības stāvokli vērtē kā vidēju.

Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti pirms gada.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru