Tehnoloģijas

Internets Austrumeiropā ir vēl luksus lieta

Aivars Mackevics [email protected], 17.05.2004

Jaunākais izdevums

Pēc Eiropas Komisijas datiem Austrumeiropā iedzīvotājiem internets ir mazāk pieejams kā Rietumeiropā. Viens no galvenajiem iemesliem ir tieši telekomunikāciju izmaksas. Lai gan datoru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis, taču vēl joprojām Austrumeiropa nesasniedz Rietumeiropas vidējos rādītājus, proti, 36 datori uz 100 iedzīvotājiem. Polijā šis rādītājs atbilst tikai 13 datoriem uz 100 iedzīvotājiem. Vislabākā situācija no jaunajām Eiropas Savienības valstīm datoru skaita ziņā uz 100 iedzīvotājiem ir Maltai, Kiprai un Slovēnijai. Tikai 13% 10 jauno dalībvalstu interneta lietotāju izmanto DSL pieslēgumu. Eiropas Komisija uzskata, ka būtiskākie priekšnoteikumi interneta sakaru attīstībai ir datoru cenas un telekomunikāciju izmaksas lietotājam. Piemēram, datora iegādei Lietuvā ir jāatdod 366% no mēneša vidējās darba algas valstī, Latvijā – 204% un Igaunijā 184%. Daudz izdevīgākā situācijā ir Maltas un Kipras iedzīvotāji, kur datora izmaksas sastāda attiecīgi tikai 47% un 59% no vidējas darba algas valstī. Citās jaunajās ES dalībvalstīs šis skaitlis ir būtiski lielāks, piemēram, Polijā 83%, Slovēnijā 86%, Ungārijā 125%, Čehijā 146% un Slovākijā 164%. Būtisku loma ir arī interneta izmaksām, kur visizdevīgākie tarifi ir Kiprai un Maltai. Interneta izmaksa 20 stundu lietošanai šajās valstīs nesastāda 1% no mēneša vidējas darba algas valstī. Piemēram, Kiprā 20 stundas internetā izmaksā tikai 0,8%, bet Maltā 0,9%. Citās valstīs iedzīvotājiem ir jārēķinās ar lielākiem izdevumiem: Slovēnijā 2,4%, Čehijā 5,5%, Igaunijā 6,8%, Ungārijā 10,8%, Lietuvā 13,3%, Latvijā 13,8%, Slovākijā 15% un Polijā 20,5%. ES visas mācību iestādes pamatizglītības iegūšanai ir jānodrošina ar datorzinību mācību priekšmetu. Šajā kategorijā vissliktākie rādītāji ir Polijai un Lietuvai, piemēram, Polijā uz 100 skolēniem pamatskolā ir tikai 3 datori, bet vidusskolās tikai četri. Interneta lietošana tiek saistīta galvenokārt ar informācijas meklēšanu un izklaidi, piemēram, Polijā 80% interneta lietotāju izmanto galvenokārt informācijas iegūšanai, 47% izklaidei un 18% savu naudu pārvalda ar interneta bankas starpniecību. 2003. gadā 56% Polijas interneta lietotāju interesējās par produktiem e-veikalos, taču reālus pirkumus veica tikai 18%. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksus prece nav tikai kāda noteikta kvalitatīva lieta – tas ir pircēja ceļojums izcilā apkalpošanā, lai pie tās tiktu

Šādas preces nevar nopirkt lielveikalā, tās ir unikālas un kalpo daudzām paaudzēm. «Vajadzīgi gadi, lai izveidotu luksus zīmolu. Jābūt ļoti uzmanīgam, to darot. Pats galvenais – noturēt produkta un klientu apkalpošanas kvalitāti, kā arī saredzēt jaunas iespējas, vienlaikus iekļaujoties zīmola rāmjos,» stāsta Džons Stīvensons (John Stevenson), britu luksus mārketinga eksperts, dzīvesstila kompānijas Holland&Holland VIP klientu attiecību vadītājs. Katram cilvēkam ir atšķirīgas prasmes, un nereti amatnieks nevēlas komunicēt ar klientiem, bet gan darīt to, kas viņam vislabāk patīk un padodas – izgatavot konkrēto produktu. Tāpēc viņam vajadzīgi palīgi, kas nodarbojas ar citām lietām – klientu apkalpošanu, mārketingu utt. «Veidojot luksus preču mārketingu, īpaša uzmanība jāpievērš ilgtspējai, kvalitātei un sajūtām, ko produkts sniedz,» uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Luksusa auto tirgū līdera maiņa

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 16.02.2018

Pēc ilgiem gadiem pirmoreiz vērojama arī līdera maiņa: pirmoreiz par populārāko jauniegādāto luksus auto Latvijā BMW modeļu X5, X6 un to variāciju vietā ir kļuvis cits SUV auto – Mercedes Benz GLE 350 D 4Matic.

Avots: mbusa.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc ilgiem gadiem vērojama arī līdera maiņa: pirmoreiz par populārāko jauniegādāto luksus auto Latvijā BMW modeļu X5, X6 un to variāciju vietā ir kļuvis cits SUV auto.

Ja 2016. gadā Latvijā no jauna reģistrēto un valstī palikušo jauno luksusa automašīnu skaits no 850 gadu iepriekš samazinājās līdz nepilniem septiņiem simtiem, tad pērn tas atkal ir pieaudzis gandrīz līdz tūkstotim, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Luksus auto tirgus ziedu laiki Latvijā bija 2007. gadā - pēdējā gadā pirms krīzes, kad tika iegādātas aptuveni 1700 luksus automašīnas – tātad par tūkstoti vairāk nekā pērn. Tad iecienītāko luksus automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju pārliecinoši ieņēma BMW X5 ar kopumā 434 pirmoreiz reģistrētām 2005.-2007.gada izlaiduma automašīnām. Sekoja Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksus automašīnas iegāde ir tā vērta, ja jums rūp komforts un jaunākās tehnoloģijas.

Žurnāls Forbes ir apkopojis sarakstu ar desmit iemesliem, kāpēc būtu jāiegādājas luksus automašīna.

Drošība

Luksus automašīnās vienmēr ir padomāts, lai drošība būtu augstākajā līmenī. Šīs mašīnas arī testos uzrāda visaugstākos rādītājus.

Tālākpārdošanas cena

Iegādājoties jaunu luksus automašīnu un palietojot to gadu, vai divus, tām cena samazināsies mazāk nekā standartklases automašīnām.

Prestižs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Anita Sondore rotas nopērkamas luksusa veikalā Londonā

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds interneta ātrums ir viņu mājoklī

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Luksusauto tirgus vēl gāzies dubultā

Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc katastrofālā samazinājuma par divām trešdaļām 2008. gadā Latvijas luksus automašīnu tirgus pērn sarucis vēl vairāk nekā uz pusi, - gada laikā iegādāti tikai 215 jauni vai mazlietoti luksus klases auto.

Ja 2007. gadā luksus auto iegādei iztērēti vismaz 85 miljoni eiro, tad 2008. gadā vairs vien ap 30 miljoniem eiro. Jau tad šie rezultāti tika dēvēti par katastrofu un luksus auto tirgus sagruvumu, taču pērn jauno un mazlietoto luksus automašīnu tirgus Latvijā sarucis vēl par 55%, un šādu spēkratu iegāde varētu būt izmaksājusi ap 12 miljoniem eiro.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Luksusauto tirgus ir sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 30.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinājums par divām trešdaļām vai vairāk nekā 1200 automašīnām - tik katastrofāli aizvadītajā gadā Latvijā sarucis luksus automašīnu tirgus, pārdevēju ieņēmumus samazinot par vairāk nekā 55 miljoniem eiro, šodien vēsta Dienas bizness.

Pirms gada apkopotie CSDD un Lursoft dati rādīja, ka no 2007. gadā līdz decembra otrajai pusei Latvijā pirmoreiz bija reģistrētas 1703 jaunas vai mazlietotas – 2005.–2007. gada izlaiduma luksus automašīnas, no kurām 1209 bija reģistrētas uz juridisko personu vārda. Tika lēsts, ka šo auto iegādei iztērēti vismaz 85 miljoni eiro. Nu, gadu vēlāk, šie skaitļi ir katastrofāli samazinājušies – 2008. gada laikā Latvijā pirmoreiz reģistrētas tikai 478 jaunas vai mazlietotas – 2006.-2008 luksus automašīnas, kas ir 28% no pagājušā gada apjoma, bet kopējā naudas izteiksmē varētu būt ap 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrus gadus pēc Mercedes S-klases pārdošanas uzsākšanas, Mercedes ir pilnveidojis šo luksus klases modeli, papildinot to ar nozīmīgiem jauninājumiem.

Kopš S-klases modeļa iznākšanas 2005. gadā rudenī, kopumā ir pārdoti vairāk nekā 270 000 automobiļu, kas padara S-klasi par pieprasītāko luksus klases automobili pasaulē.

Starp tehnoloģiju sasniegumiem jāuzsver pasaulē pirmais sērijveida hibrīda dzinējs ar litija –jonu bateriju, kas padara Mercedes top modeli S400 HYBRID par ekonomiskāko automobili benzīna dzinēja luksus auto segmentā. Tā degvielas patēriņš 7,9 litri uz 100 km un CO2 izmeši ir tikai 186 g/km. Turklāt dzinēju klāstā ietilpst astoņi benzīna un dīzeļa motori, kas patērē līdz 7% mazāk degvielas, nekā līdz šim. S350 BlueEFFICIENCY ar vidējo patēriņu 7,6 litru dīzeļdegvielas pieskaitāms pie visekonomiskākajiem modeļiem luksus auto segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta vilcināšana apdraud attīstību

Vēsma Lēvalde, Db, 09.02.2009

Varētu jau kādu laiku apturēt biznesu, bet ko darīt ar darbiniekiem – atlaist? Turklāt mūsu nozarē ieguldījumiem attīstībā ir «aizejošā vilciena brīdis», nokavēt nozīmē pazaudēt visu, tā SIA Hansa Internets līdzīpašnieks Māris Kalniņš.

FOTO: ELĪNA KURSĪTE, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex kreditē bankrotējošu uzņēmumu

Lāsma Vaivare, Db, 09.01.2009

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai.

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Audi A8 - jauna braukšanas pieredze

, 27.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audi spodrina sava flagmaņa īpašības: no septembra Audi A8 uzrādīs jaunas, uzlabotas kvalitātes. Vēl precīzāka vadība, augstākās kvalitātes braukšanas sniegums un akustiskais komforts, kā arī izsmalcinātie dizaina un salona uzlabojumi izceļ unikalitāti, kas raksturīga sportiskākajam limuzīnam visā luksus klasē. Tas, cik veiksmīgi sportiskais un elegantais dizains A8 automobilī ir apvienots ar vislabākajām vadības īpašībām, komfortu un priekšzīmīgu draudzīgumu videi, ir redzams Audi A8 2,8 FSI modelī: 199 grami CO2 emisijas uz kilometru - tas ir līdz šim labākais rādītājs savā klasē.

Iespaidīgas vadīšanas īpašības, novatoriskas tehnoloģijas, kā arī īpašs dizains un aprīkojums - Audi A8 luksus automobiļu segmentā atšķirīgi un meistarīgi definē sportiskuma pievilcību. Kā zīmola dižākais pārstāvis A8 iemieso Audi progresu: tā ārkārtīgi izturīgā un vieglā alumīnija virsbūve, kas izveidota pēc Audi Space Frame principa, spēcīgie FSI un TDI dzinēji ar tiešās iesmidzināšanas sistēmu, pastāvīgā quattro četru riteņu piedziņa un daudz slavētā MMI vadības sistēma ir tikai daži no elementiem, kas izmantoti Audi, lai pierādītu devīzes Vorsprung durch Technik (Pārākums tehnikā) pielietojumu luksus klasē.

Vislabākie degvielas patēriņa rādītāji savā klasē

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aicina skaidri definēt luksusa auto jēdzienu; valsts riskējot zaudēt miljoniem latu

Dienas Bizness, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 tūkstošus latu, neļaujot ar šī kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdzīgu viedokli pauž arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka valsts gada laikā varētu zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu naudas.

«Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 tūkstoši latu, ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007. gadā Latvijā PVN apmērs bija 23% nevis 21%,» norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Viņa vērš uzmanību uz to, ka jaunierosinātie «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā» problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Uzņēmumu apetīte uz īpaši dārgiem luksus auto sarūk

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks sarukums – šāda tendence pērn bijusi vērojama kopējā Latvijā no jauna reģistrēto un valstī palikušo jauno luksus automašīnu skaitā, kas no 850 gadu iepriekš samazinājies līdz nepilniem 700. Sarukusi ir arī iepriekš iespaidīgā uzņēmumu apetīte uz īpaši dārgiem luksus auto modeļiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Samazinājums konstatējams itin visā – gan iegādāto automašīnu skaitā, gan arī modeļu daudzumā. Ja pērn nopirkti 102 vispopulārākie – BMW X5xDrive 30D auto, tad gadu iepriekš tādu bija 110. Nākamie populārākie: BMW X6 xDrive 30D – attiecīgi 86 un 98, Audi Q7 – attiecīgi 77 un 84, Land Rover Range Rover Sport – attiecīgi 54 un 63, bet Land Rover Range Rover samazinājums bijis gandrīz dubults – attiecīgi 26 un 48. Ja 2015. gadā bija vesels 21 luksus auto modelis, kas bija iegādāts vismaz desmit vai vairāk eksemplāros, tad pērn tādu bija tikai 17.

Turklāt vēl būtiskāka tendence ir – virkni īpaši dārgu luksus automašīnu modeļu, ko iepriekšējos gados bija ierasts reģistrēt uz uzņēmumu vārda, pērn ir iegādājušās tikai un vienīgi fiziskās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļoties cenām luksus preču cenām, bagātniekiem arvien vairāk naudas aiziet šo preču iegādei, kas šādiem cilvēkiem ir vitāli nepieciešamas, lai atstātu iespaidu, vai iekļautos savā sabiedrības lokā, raksta The Independent.

Kompānijas Stonehage Group, kura palīdz pasaules bagātajiem pārvaldīt viņu naudu, izpilddirektors Robijs Hilkovits (Robby Hilkowitz) saka, ka tendenci, kad luksus preces paliek dārgākas, stimulē paši bagātnieki, pērkot tās, lai apmierinātu savu dzīves stilu. "Jo dārgāka prece, jo lielāks kārdinājums to iegādāties," saka R. Hilkovits.

Vēl viens iemesls, kas ceļ luksus preču cenu, ir, piemēram, izsmalcinātie vīni un biļetes uz Čelsijas spēlēm. Šo preču skaits ir ierobežots, bet to cilvēku skaits, kas grib un var tās iegādāties tikai palielinās, un, tā kā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, cenas skrien debesīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksus auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglais automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda ir uz likumu balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto.

DB jau tradicionāli apkopo Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. To vidū ir gan 2016. gada izlaiduma Bentley, gan 2016. gada izlaiduma Porsche 911 Turbo, gan 2016. gada izlaiduma BMW 640D xDrive u.c.

Tā, piemēram, metāllūžņu uzņēmuma SIA Tolmets pirkums ir eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu.

Savukārt, viena no Latvijas bankām iegādājusies 2016. gada izlaiduma Mercedes Benz S600 Maybach. Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs Maybach versiju no standarta Mercedes-Benz S-klases, līdz ar to šo limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt pārāk pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksus viesnīcu ķēdes, kas ir lielākās zaudētājas, pasliktinoties situācijai viesnīcu nozarē, tagad atsakās no iepriekš grūti iegūtajām zvaigznēm, lai taupītu naudu, ziņo Bloomberg.

«Zvaigžņu saglabāšana prasa milzīgas kapitāla investīcijas,» sacījis Stefans Bolenbahs (Stephen Bollenbach), kurš beidza pildīt Hilton vadītāja amata pienākumus, kad Blackstone Group LP 2007.gadā iegādājās kompāniju.

Bloomberg norāda, ka luksus viesnīcām pēdējā laikā ir īpaši smagi jācīnās par klientiem, jo recesija atbaidījusi atpūtniekus un piespiedusi kompānijas «apcirpt» ceļojumu budžetus.

Vidējā dienas numura likme lielākajā daļā luksus viesnīcu visā pasaulē nokritusi par 16% līdz 245.13 ASV dolāriem, liecina Tenesī bāzētas viesnīcu datu kompānijas aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Piedāvā bezmaksas WiFi apmaiņā pret reklāmu skatīšanos

Lelde Petrāne, 09.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2011. gada aktualitātes konkurences tiesību jomā - mātes sabiedrības atbild arī Latvijā

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Komentāri

Pievienot komentāru