Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā, liecina starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījuma dati.

Pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasniedza 30 milj. ASV dolāru, kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā.

Rādītāji liecina, ka kopš 2006.gada Latvijai ne mazākajā mērā nav izdevies samazināt pirātisma līmeni. Latviju šajā ziņā apsteidz gan Igaunija ar 50% pirātisma līmeni 2010.gadā, gan Lietuva ar 54% pirātisma līmeni 2010.gadā.

Eiropas Savienībā vidējais pirātisma līmenis ir 35%.

«Diemžēl Latvija pēdējos gados nav spējusi uzlabot situāciju programmatūras pirātisma jomā. Tas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, kā arī aizkavē vietējās IT industrijas attīstību. Ja programmatūras autortiesību aizsardzības vide Latvijā būtu labvēlīgāka, mums būtu vairāk tādu izcilu uzņēmumu kā, piemēram, Tilde, kas izstrādājusi vairākus starptautiski atzītus, unikālus IT risinājumus un produktus,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

Lai arī datorpirātisma līmenis pērn Latvijā nedaudz krities, tomēr par aptuvei vienu miljonu ASV dolāriem pieauguši zaudējumi, ko pirātisms nodarījis ekonomikai. Starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati liecina, ka datorpirātisma līmenis Latvijā 2005. gadā bijis 57% līmenī, bet ekonomikai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 20 miljonus ASV dolāru (11 miljoni latu). Pirātisma līmenis Latvijā arvien ir viens no augstākajiem Eiropas savienībā, tomēr Latvijā, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vērojama pirātisma samazināšanās tendence. Tiesa, vairumā šo valstu turpina augt pirātisma nodarītie zaudējumi. Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas BSA Latvija komitejas valdes loceklis Valdis Birkavs augošos pirātisma nodarītos zaudējumus skaidro ar izaugsmi programmatūras tirgu Latvijā — jo lielāks ir tirgus, jo lielāki ir arī nodarītie zaudējumi ekonomikai. V. Birkavs arī norāda, ka pērn «labojušās» ir valsts iestādes, un valsts vairs neesot «lielākais pirates» — šobrīd valsts iestādēs pirātisma līmenis tiek lēsts aptuveni 13% apmērā. Savukārt regulārās pārbaudes uzņēmumos veicinājušas, ka arī uzņēmumos lielākoties tagad iegādājas legālu programmatūru, un tikai retais uzņēmējs tiekot pieķerts ar nelegālām programmām. Lielākā pirātisma apkarotāju «sāpe» šobrīd ir individuālie lietotāji. V. Birkavs gan norāda, ka individuālie lietotāji būtu jāsoda vienīgi tad, ja dators un programmatūra tiek izmantoti komerciāliem mērķiem. Kopumā pērn pirātisma nodarīto zaudējumu apjoms pasaulē ir pieaudzis līdz 34 miljardiem ASV dolāru.

Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums Industrial Production Technologies (IPT) no metāla iekārtu importētāja kļuvis par metāla griešanas iekārtu ražotāju – pirmais vairāku simtu tūkstošu Ls apjomīgais līgums jau ir noslēgts un izīrētas ražošanas telpas Pārdaugavā, Krūzes ielā 38, kurā tiks ražotas tehnoloģiski sarežģītas iekārtas metāla tirdzniecības, būvkonstrukciju, kuģu remontu un citiem metāla pārstrādātājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmums tika būvēts no nulles 2009. gadā, bet kopš 2010. gada IPT kļuva par pasaulē lielākā plazmas daļu ražošanas uzņēmuma Hypertherm oficiālo izplatītāju Baltijas valstīs, un tūdaļ uzsāks darbu kā ražotājs.

Metāla griešanas iekārtu ražotnes atvēršanā «paldies jāsaka krīzei», norāda uzņēmuma vadītājs Armands Sakne. Tiesa gan, to, ka radās iespēja atvērt ražotni, veidoja veiksmīga sakritība, ka kādam senam IPT vadītāja draugam atbrīvojās modernas biroja un ražošanas telpas ar nepieciešamo aprīkojumu. «Pretējā gadījumā mūsu ikdiena būtu ļoti sarežģīta – jaunam uzņēmumam bez nodrošinājuma piesaistīt investīcijas no bankām vai riska kapitāliem nav iespējams pat dodot pretī kapitāldaļas,» stāsta A. Sakne.

Datorprogrammu pirātisms Latvijā pērn, tāpat kā 2007.gadā, ir saglabājies 56% apmērā, informē Business Software Alliance (BSA) Latvijas organizācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

6.gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījumā konstatēts, ka datorprogrammu pirātisms ir krities 57 valstīs, palicis nemainīgs 36 valstīs un pieaudzis tikai 16 valstīs. Tā kā datoru tirgus visātrāk aug tieši augsta pirātisma līmeņa valstīs, tad pasaulē pirātisma līmenis ir pieaudzis līdz 41% 2008.gadā, secinājuši speciālisti.

Valstis ar visaugstāko pirātisma līmeni ir Gruzija (95%), Armēnija (92%), Moldova un Azerbaidžāna katrā - 90%. Valstis ar zemāko pirātisma līmeni ir Čehija (38%), Ungārija (42), un Slovākija (43%). Savukārt Krievijā ir bijis vislielākais progress gada laikā samazinot pirātismu par 5%, kas šobrīd veido 68%.

Tuvojoties svētku sezonai, miljoniem pircēju Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs iegādājas Ziemassvētku dāvanas ģimenei un draugiem, et viltoto preču un pirātpreču negatīvā ekonomiskā ietekme turpinās visu gadu, secināts Vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašumatiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Aprēķināts, ka tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēstiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Papildus tam ar šīm nozarēm saistīto viltojumu un pirātisma netiešas ietekmes rezultātā Eiropas Savienības ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, jo ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada rezonējošu ietekmi citās jomās.

Sešas ietekmētās nozares ir šādas: kosmētikas un ķermeņa higiēnas, apģērbu, apavu un piederumu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, rokassomu, mūzikas ierakstu, stipro alkoholisko dzērienu un vīnu, kā arī farmaceitisko līdzekļu nozare.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Pēc rekordātra kāpuma vasarā gan degvielas, gan naftas cenas rudenī piedzīvojušas arī sen neredzētu kritumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Uz maizes ražotāju biznesu lielu ietekmi cenu kritums neatstās, domā Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis.

Latvijas Starptautiskās autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Db pastāstīja, ka degvielas cenu kritums esot visnotaļ pozitīva tendence. «Sīkums, bet patīkami – it īpaši autopārvadātājiem, kas strādā lokāli Latvijā,» atzina V. Trēziņš. Starptautiskajiem autopārvadātājiem situācija esot nedaudz sliktāka, jo, ja degviela ir kļuvusi lētāka Rietumeiropā, tad uz Krieviju un Baltkrieviju tas neattiecoties.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana benzīnam, dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nodeva par valsts krīzes rezervju nodrošināšanu degvielas cenu salīdzinājumā ar pašreizējo palielinās par aptuveni pieciem santīmiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Viņš pastāstīja, ka pērn Latvijā benzīna patēriņš samazinājās par 12% un Finanšu ministrijas (FM) prognozes par patēriņa samazinājumu šogad par 0,5% ir pārāk rožainas. «Realizācijas apmēra samazinājums 0,5% apmērā ir stipri par maz. Samazinājums būs lielāks,» teica Sakne un piebilda, ka tādējādi FM iecerētie papildu ieņēmumi šā gada budžetā 8,7 miljonu latu apmērā no akcīzes nodokļa likmes palielināšanas benzīnam, visticamāk, netiks gūti.

Vienlaikus viņš paskaidroja, ka pagaidām nav pieejama oficiāla informācija par plānotās nodokļu likmes palielināšanu, nav arī skaidrs, vai plānotajos 8,7 miljonu latu ieņēmumos ir ieskaitīti arī papildus gūtie ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja papildus gūtie ienākumu no PVN nav ierēķināti 8,7 miljonos latu, tad PVN sniegs vēl nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu.

Katrai mājsaimniecībai Lielbritānijā būs jāmaksā interneta pirātisma nodoklis, ja valdība pieņems plānu līdz 2012. gadam garantēt katrai valsts mājsaimniecībai piekļuvi platjoslas internetam, ziņo dailymail.co.uk.

Ja šis plāns tiks apstiprināts, Lielbritānijas valdība paredzējusi izdot arī likumus, kas saistās ar failu nelegālas izplatīšanas internetā iegrožošanu. Likums paredzēs, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par saviem klientiem, kas viņuprāt nodarbojas ar failu nelegālu izplatīšanu internetā.

Šajā sakarā arī tiks izveidota speciāla aģentūra, kas ievāks datus par industriju, lai izpētītu, kā veicināt sabiedrību nepielietot šādu negatīvu praksi – nelegāli izplatīt internetā autoru materiālus.

Paredzēts, ka šo aģentūru uzturēs ikmēneša maksa – pēc aplēsēm 20 mārciņas mēnesī - no interneta pakalpojumu sniedzējiem un kompānijām mūzikas un filmu industrijā.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Datorpirātisma līmenis valstī tiek mērīts reizi gadā, ko veic starptautiskā pētījumu aģentūra IDC, Db pastāstīja starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Tādējādi dati par 2008.gadu būs pieejami nākamā gada sākumā. BSA aplēses atklāj, ka Latvijā pirātisma līmenis pamazām varētu samazināties un 2008.gadā būt 55%, kas būtu par vienu procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Arī datorlietotāju un datortirgotāju aptaujas atklāj, ka ne tikai uzņēmumi, bet arī mājas lietotāji sākuši izvēlēties legālu programmatūru, kas visbiežāk tiek iegādāta jau uzinstalēta kopā ar jaunu datoru. Valstī parādījusies tendence, ka iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē legālās programmatūras priekšrocības, drošību un atbalsta iespējas, tā V.Birkavs.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Rīgas domniecei Antrai Saknei, kuru Pilsoniskā savienība izvirzījusi veselības ministres amatam, pašai būs jācenšas nodrošināt atbalstu uzticības balsojumam Saeimā. Otrdien radās iespaids, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav šai kandidātei spēcīgs balsts un valdības vadītājs nav pārliecināts, vai viņai tiks gūts atbalsts.

Otrdien bija redzama krasa atšķirība starp tikšanos, kas no rīta premjeram bija ar ārlietu ministra kandidātu Aivi Roni un vēlāk vakarā ar A. Sakni. V. Dombrovskis kopā ar A. Roni iznāca pie žurnālistiem, atbildot uz jautājumiem un paužot pārliecību par Saeimas atbalstu viņam. Turpretī tikšanās ar A. Sakni, kas bija plānota tūlīt pēc valdības sēdes beigām, tika atlikta par aptuveni stundu, jo premjers sniedza interviju ziņu aģentūrai Reuters. Tāpat pēc tikšanās pie žurnālistiem iznāca A. Sakne viena pati, bet premjers no komentāriem atturējās, neiznākdams no darba kabineta.

Atturīga komentāros par savām izredzēm bija arī A. Sakne. Viņa uzsvēra, ka saruna ar V. Dombrovski bijusi «neoficiāla» un jebkādi komentāri būšot iespējami trešdien pēc viņas tikšanās ar Saeimas frakcijām. «Man svarīgākais ir, lai cilvēks nonāk pie ārsta,» tik skopos vārdos veselības ministres kandidāte sniedza savu redzējumu par iecerēm amatā. Uz žurnālistu jautājumu, vai jūtas kompetenta ieņemt šo amatu, A. Sakne atbildēja, ka «jā, ja mana partija man ir uzticējusies». A. Sakne šobrīd ir Rīgas domes deputāte Pilsoniskās savienības frakcijā un ja kļūs ministre, plāno savu mandātu nolikt uz laika, lai pēc pieciem mēnešiem, kad būs ievēlēta jaunā Saeima, varētu atgriezties galvaspilsētas domē.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Vairākas populāras interneta vietnes pievienojušās protestam pret neviennozīmīgi vērtētajiem ASV pirātisma apkarošanas plāniem.

Trešdien nav pieejama populārās tiešsaistes enciklopēdijas Vikipēdijas angļu valodas versija. Apmeklētājus, kas vēlas izmantot Vikipēdiju, sagaida melns ekrāns ar uzrakstu - «iedomājaties pasauli bez brīvām zināšanām».

Protestu paudušas arī citas interneta vietnes. Interneta giganta Google ASV lietotāji pierastā kompānijas logo vietā redzēja melnu kvadrātu un aicinājumu lūgt Kongresam neieviest cenzūru internetā.

Arī tiešsaistes dienasgrāmatu un blogu vietne WordPress ar melniem kvadrātiem aizsegusi informāciju savā sākumlapā. Aicinājums saglabāt brīvu internetu ir redzams arī Greenpeace vietnē, tiešsaistes veikalā BingBong, populārajā sociālajā portālā Reddit, informācijas tehnoloģiju ziņu portālā DigitFreak u. c.

Saistībā ar tiešsaistes failu apmaiņas vietnes Megaupload.com pirātisma un naudas atmazgāšanas lietu, Eiropā aizturēti Igaunijas un Vācijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizturētie ir 32 gadus vecais Igaunijas pilsonis Andruss Nemms (Andrus Nomm) un 39. gadus vecais Vācijas pilsonis Svens Ehternahs. Aizturētos ASV varasiestādes apsūdz interneta pirātismā un izdevušas starptautiskus orderus viņu arestam.

S. Ehternahs aizturēts Vācijā, kur ieradies no Filipīnām, savukārt A. Nemms aizturēts Nīderlandē. Vēl nav notverts šajā lietā apsūdzētais Slovākijas pilsonis Juliuss Bencko.

Aizvadītajā nedēļā ASV tiesībsargājošās institūcijas slēdza tiešsaistes failu apmaiņas vietni Megaupload.com. Interneta vietne tiek apsūdzēta antipirātisma likumdošanas pārkāpumos, kā arī naudas atmazgāšanā un izspiešanā. Lieta ieguvusi apzīmējumu «mega konspirācija».

Plašu rezonansi guvis pirātisma apkarošanas akts (SOPA) un pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA) - tos pieņemot, būtiski ietekmēs arī privātos datus. Esmu pret pirātismu digitālajā vidē, kā arī pret intelektuālā īpašuma zādzībām, tomēr uzskatu, ka, pieņemot un ieviešot prasības no augstāk minētajiem līgumiem, tiks būtiski palielināti riski attiecībā uz privātās informācijas drošību elektroniskajā vidē.

Pēc SOPA un ACTA pieņemšanas mani privātie dati vairs neglabāsies tikai tajās vietnēs, kurām es esmu uzticējis to glabāšanu un apstrādi. Ņemot vērā, ka darbībām elektroniskajā vidē jānodrošina pretpirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kompānijām, kuras sniedz man interneta vai mobilos pakalpojumus, ir jānodrošina pietiekamu pierādījumu kopums, ja manās darbībās ir konstatēti šie pirātisma vai intelektuālā īpašuma zādzību gadījumi. Veiktajām pirātisma un intelektuālā īpašuma zādzību darbībām ir jābūt droši pierakstītām un saglabātām. Lai pierakstītu un saglabātu šīs darbības, tiks izmantoti tā sauktie auditācijas pieraksti, kuros piefiksēts laiks, lietotājs, adrese u. c. dati.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Lai apkarotu pirātisma izplatību, dažas ES dalībvalstis ar likumu ir gatavas pirātiem atslēgt internetu, Latvija gan tik radikālai rīcībai vēl neesot gatava.

Lai cīnītos ar tiešsaistes pirātismu, Lielbritānijā radīts likumprojekts, kas pirātiem var izrādīties visnotaļ skaudrs. Likumprojekta būtība paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzējam ir jāatslēdz internets mājsaimniecībā, ja tiek fiksēts tiešsaistes pirātisms. Ar līdzīgu risinājumu klajā nāca arī Spānijas likumdevēji. Lieki piebilst, ka tas ir radījis rezonansi britu sabiedrībā, jo pat pēc visminimālākajām aplēsēm tiek lēsts, ka ik gadus sešos miljonos mājsaimniecību fiksēts tiešsaistes pirātisms.

Kā norāda Business Software Alliance (BSA) izpilddirektore Latvijā Sanita Meijere, Latvijā šādas likumdošanas normas pat likumprojekta līmenī nebūs vēl vismaz pāris gadu. «Mēs piedāvājām šādu risinājumu Latvijas likumdevējiem, taču viņi norādīja, ka sabiedrība vēl nav gatava šādam solim. Sanāk, ka arī valsts netieši atbalsta pirātismu.»