„Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir citādāks, taču pašai veiksmei tajā parasti nav atvēlēta liela loma. Panākumu atslēga slēpjas mērķtiecīgā attīstībā, neatlaidībā un aizrautībā. Ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies sasniegt, taču nedrīkst aizmirst – ja nemīlēsi to, ko dari no visas sirds, nav lielu cerību izveidot veiksmīgu biznesu ilgtermiņā,” saka Andris Griķis, SIA Inbokss īpašnieks. Viņa lolojuma – portāla Inbox.lv panākumu receptē ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

Pakāpeniska, bet nepārtraukta attīstība.

SIA Inbokss, jeb Inbox.lv ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas vairāk nekā 20 gadus piedāvā savus pakalpojumus interneta lietotājiem. Šo gadu laikā, Inbox e-pasta servisa aktīvo lietotāju skaits ir sasniedzis vairāk kā 1 miljonu un jau vairākus gadus pēc kārtas, Inbox.lv atrodas Latvijas mīlētāko zīmolu topa trijniekā, kas parāda darbības rezultātus ne tikai skaitliskā, bet arī tautas atzinumā.

Jāatzīst, ka uzņēmums audzis pakāpeniski – papildus e-pasta servisam ar laiku tika ieviesti arvien jauni pakalpojumi: failu un fotogrāfiju glabāšanas un koplietošanas serviss, ērts elektroniskais kalendārs, lai plānotu sapulces, tikšanās, un dažādus pasākumus un daudzi citi produkti.

Latvijas interneta pakalpojumu uzņēmums Inbox.lv šogad plāno veicināt attīstību Baltijas valstīs. Kopumā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā mārketinga aktivitātēs plānots ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro, DB norādīja uzņēmuma pārstāvji.

«Mums ir potenciālie pārņemšanas mērķi Bulgārijā, Ungārijā. Mēs vienmēr interesējamies, ko varam nopirkt par savu vai svešu naudu, jo ielikt mākonī vēl vienu vai divus miljonus lietotāju no tehniskā viedokļa neveido nekādas problēmas. Skandināvijā mēs diemžēl nespējam neko atrast, jo tādu pakalpojumu sniedzēji kā Inbox.lv ir beiguši savu eksistenci,» norāda SIA Inbox valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Jāatgādina, ka 2014. gadā Tele2 Eesti pārdeva Inbox.lv e-pasta servisu Mail.ee, kas ļāva Latvijas interneta portālam izvērst savu darbību Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs piebilst, ka pavisam drīz Igaunijā ieguldītās investīcijas būs atpelnījušās. Šobrīd Mail.ee ir 121,55 tūkst. lietotāju, bet inbox.lt, kas kopš 2008. gada darbojas Lietuvā – 94,94 tūkst. lietotāju, bet Latvijā reģistrēti 857,25 tūkst. unikālo lietotāju. Latvijā Inbox sistēmā aktivizēto e-pasta kastīšu skaits pārniedz sešus miljonus. Kopumā ar grupas uzņēmumiem kaimiņvalstīs ir vairāk nekā 1,7 milj. aktīvu e-pasta lietotāju. Krasas auditorijas svārstības gan nav novērotas.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Uzņēmuma un interneta vietnes Inbox.lv šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu. Inbox.lv pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām, informē Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti.

A.Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16.maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaita ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

“Šobrīd tehniskais dienests strādā pie tā, lai apturētu datu plūsmu no ārzemēm. Senāk bija vienkāršāk, jo Latvijas datu centros varēja vienkāršāk atslēgt ārzemju plūsmu, taču tagad tas nav tik vienkārši iespējams, jo viss ir pārāk integrēts,” precizē A.Griķis.

Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Datu apstrādes uzņēmums SIA "Inbokss", kam pieder interneta vietnes kā inbox.lt, inbox.ee, inbox.eu un inbox.lv, 2019.gadā turpināja strādāt pie mazumtirdzniecības tiešsaistes platformas izstrādes, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

Tāpat uzņēmums arī realizēja mārketinga plānu publicitātes, apmācības un reklāmas jomā par jauno produktu iespējām un priekšrocībām.

Pagājušajā gadā SIA "Inbokss" apgrozījums nav būtiski mainījies, tas bija 4,01 miljons eiro, savukārt peļņa palielinājusies līdz 411,11 tūkstošiem eiro, kas, attiecinot pret 2018.gadu, ir pieaugums par 29,43%. Līdz ar koronavīrusu izplatības ierobežošanu saistītajiem ierobežojumiem, arī SIA "Inbokss" izjutis ekonomikas attīstības samazināšanos, jo tā apjomi samazinājušies par aptuveni 20%.

Šogad SIA "Inbokss" darbībā paredzējis ieviest mazumtirdzniecības tiešsaistes platformu. Tā sākotnēji darbosies testa režīmā, bet pēc nepilnību novēršanas uzņēmums paredzējis gūt ieņēmumus no mazumtirdzniecības platformas.

Latvijā startējis moduļmāju zīmols InBoxLifestyle. Biznesa portāls db.lv vaicāja Latvijas tirgū jau sen strādājošā Inbox.lv komentāru, vai abi zīmoli un to vizuālās identitātes nav sajaucami līdzīgas.

Andris Griķis, SIA Inbokss (Inbox.lv) valdes priekšsēdētājs:

«Mums nav pretenziju pret minētā zīmola vizuālo risinājumu, jo nesaskatām, ka tas varētu ietekmēt SIA Inbokss darbību. Turklāt šā gada sākumā mainījām zīmola krāsas, kas liek Inbox.lv zīmolam vēl vairāk vizuāli atšķirties no InBoxLifestyle zīmola.»

Kā vēstīts, uzņēmums APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Izstrādes process izmaksājis aptuveni 100 tūkstošus eiro. 2,5 gadu laikā ieguldīti vēl 100 tūkstoši ražotnes izveidē un aprīkojumā. Ražošana notiek Rīgā, Ventspils ielas noliktavu kompleksā. Nākamie pasūtījumi patlaban ir saskaņošanas stadijā.

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Vietnes Inbox.lv īpašniece SIA Inbokss pērn par 2% audzēja apgrozījumu, sasniedzot 3,25 miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma vadība.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,18 miljoni eiro.

Tikmēr uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā sasniedza 532 500 eiro. Gadu iepriekš uzņēmums nopelnīja 380 354 eiro.

2014.gadā SIA Inbokss apgrozīja 2,81 miljonu eiro, bet nopelnīja 172 691 eiro.

Pērn nodokļos uzņēmums nomaksājis 863 643 eiro.

Kā norādīja Inbokss valdes priekšsēdētājs Andris Griķis, uzņēmuma nākotnes mērķi ir nemainīgi - turpināt būt populārākajam Latvijas interneta pakalpojumu resursam, saglabāt lietotākā e-pasta titulu Latvijas iedzīvotāju vidū un mobilo lietotņu līdera pozīcijas, kā arī saglabāt stabilu apgrozījuma pieaugumu.

«Nav nekādas veiksmes, visa pamatā ir tikai un vienīgi darbs, risku analīze, iepriekšējā pozitīvā un negatīvā pieredze, kas ir ārkārtīgi svarīga, bet par kuru neviens negrib runāt,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness, vaicāts, cik liela nozīme biznesā ir veiksmei, stāsta Inbox.lv īpašnieks Andris Griķis.

Fragments no intervijas:

«Neviens žurnālists jau nenāk un nesaka – pastāstiet par visām savām neveiksmēm. Taču ikvienam tādas ir bijušas, un tās ir mācījušas, ko un kā darīt nevajag. Es, piemēram, esmu nokurinājis ne tikai savu naudu vien, meklējot jaunās tehnoloģijas Novosibirskā. Tur pēc trīs gadu darba iznāca čiks.»

Cik daudz naudas jūs esat nokurinājis neveiksmīgos projektos?

«Daudz.»

Cik tieši?

«Nu, būs kāds miljons eiro. Parādiet man tādu pavāru, kurš nekad nav piededzinājis kotletes. (Smejas.) Vai tādu zemnieku, kuram nekad nekas nav sapuvis uz lauka. Piemēram, Dienas Biznesā varētu būt tāda rubrika – kā mācīties no uzņēmēju neveiksmēm? Kā zināms, Laurim Libertam no neveiksmes radās veiksme, viņš izveidoja portālu draugiem.lv, jo Latvijā apdrukātos kreklus vairs neviens nepirka. Tad, kad draugiem.lv negāja tik labi, izrādījās, ka apdrukātos kreklus, sienas dekorus un krūzes amerikāņi pērk kā aptrakuši. Neveiksme var izvērsties par veiksmi un vice versa, jo viss plūst un mainās.»

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Vides simulācijas kamera, daudzfunkcionāls grāmatu plaukts, galda spēle un platforma privātstundu meklēšanai – šīs studentu idejas trešdien atbalstīja LU Biznesa ideju fonds.

Idejas tapušas trijos mēnešos, studentiem piedaloties uzlabotajā LU Ekonomikas un vadības fakultātes studiju kursā Uzņēmējdarbības ekonomika, kura dalībnieki saņem ne vien teorētisku, bet arī praktisku atbalstu sava biznesa uzsākšanai.

Trešdien, 8. jūnijā, notika kursa kulminācija – grantu konkurss, kura rezultātā četras studentu uzņēmēju komandas saņēma kopumā 11 063 eiro finansējumu no LU Biznesa ideju fonda mecenātiem biznesa idejas realizēšanai.

Žūrijas locekļi – LU Biznesa ideju fonda mecenāti - bija vienisprātis par 1600 eiro finansējuma piešķiršanu projektam Simustac. LU Fizikas un matemātikas fakultātes students Kalvis Lauberts izveidoja Vides simulācijas kameru (inkubatoru), kas ir lētāka un vairāk piemērota dabaszinātņu nodarbībām skolās. Idejas autors plāno grantu izmantot eksperimentālu iekārtu partijas ražošanai. Kā vienu no savas idejas būtiskākajiem sasniegumiem Kalvis min ieguldījumu izglītībā.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Nekustamā īpašuma projekts Saliena izstrādājis speciālu mobilo aplikāciju iedzīvotājiem ar mērķi nodrošināt ātru saziņu ar apsaimniekošanas kompāniju un uzlabot apkārtējās vides kvalitāti.

Aplikācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu iedzīvotājiem ar apsaimniekošanas uzņēmumu. Galvenā aplikācijas funkcija ļauj iedzīvotājiem ziņot apsaimniekotājam par problēmām, kuru novēršanu apsaimniekošanas komanda var uzsākt nekavējoties. Turpmāk par ikdienišķiem jautājumiem - no atstātiem gružiem uz ielas līdz logu tīrībai kāpņu telpās - varēs paziņot ar fotogrāfiju, kas nosūtīta ar vienu pogu. Turklāt aplikācija ļauj izsekot paveikto darbu progresam un pārliecināties par apsaimniekošanas komandas operativitāti. Šobrīd aplikācija tiek testēta un jau drīzumā aplikācija sāks darboties un būs pieejama Salienas iedzīvotājiem.

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu tirgus Cits Bazārs šajā decembrī notiks tiešsaistē.

Vietnē JALATVIA.LV skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) no visas Latvijas publicēs pašu radītās preces un pakalpojumus, savukārt lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos oriģinālas Ziemassvētku dāvanas vai noderīgas lietas savai ikdienai. Cits Bazārs darbosies piecas dienas no 10. līdz 14. decembrim.

Līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem šogad Cits Bazārs notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Vietnē www.jalatvia.lv/ būs pieejams e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, termo paliktņi sēdēšanai ārā vai koka matu sukas ar attīrīšanas funkciju un citi interesanti produkti.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Šodien norisināsies Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #Uzdrīksties Uzvarēt 2023, kas Rīgā vienuviet pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - 6500 jauniešu no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji, pazīstamas sporta un radošo jomu personības dalīsies ar svarīgākajām atziņām par savu ceļu uz panākumiem un iedvesmos skolu jauniešus un studentus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā drīz pēc skolas kļūt par miljonāriem, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, VEF Rīga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi. Programmu bagātinās spilgti šovi, konkursi un interaktīvi organizāciju un uzņēmumu stendi, kuros ikviens apmeklētājs varēs iegūt jaunus kontaktus un noderīgu informāciju savu karjeras un biznesa sapņu piepildīšanai.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Lietuvā un Igaunijā ir Google, bet Latvijā – Swedbank.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pasaules vadošajā pētījumu uzņēmumu grupā Kantar. Emor pētnieks Aivars Voogs stāsta, ka ir tikai trīs zīmoli, kas ierindojas TOP 10 visā Baltijā – tie ir Google, Swedbank un Facebook.

Dažiem ir spēcīgas pozīcijas tikai divās valstīs – piemēram, Telia ir vienlīdz populārs Igaunijā un Lietuvā. Latvijā un Lietuvā skalas augšgalā ir arī Maxima, bet Igaunijā tā no pirmā desmitnieka noslīdējusi līdz 14.vietai. Igaunijā un Lietuvā ir populārs ir Gmail, bet Latvijā cilvēki vēl joprojām dod priekšroku Inbox.lv pasta serverim. Līdzīgi ir ar Youtube, kas Latvijā ir vien 11.vietā, bet abās pārējās Baltijas valstīs ierindojas desmitniekā.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.