Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Trešdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam - sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Tas ļauj Eirosistēmai - ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām - turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā jeb emisijai.

Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Digitālais eiro būs esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie trešās sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar SIA “BITE Latvija”, aģentūru “MIXD” un un “Clear Channel Latvia” organizē meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana”.

Mārketinga stratēģijas izstrāde ir veiksmīga uzņēmuma darbības pamats. Arvien vairāk uzņēmumu tiecoties pēc augstākiem rezultātiem, sāk pievērst lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi. Strukturizēts plāns jeb stratēģija digitālā mārketinga darbībām var būtiski ietekmēt uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Stratēģijas izstrāde nebūt nav jāuztver, kā kvantu fizikas process. Digitālā mārketinga stratēģija ir turpmāko soļu jeb darbību plāns, kas paaugstina ieguldītā darba un resursu efektivitāti.

Dienas Bizness tiešsaistes meistarklase ļaus iepazīt trīs nozaru ekspertu aizgūstamos piemērus, kuru veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus. “Mārketinga stratēģija un pārdošana” sniegs būtiskas atbildes uz jautājumiem, kas skar komunikāciju ar klientu, mārketinga stratēģijas veidošanu un pārdošanas veidu priekšrocības.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Lai pārbaudītu savu varēšanu starptautiska mēroga uzņēmumā, Jānis Polis devās uz Malaiziju, ņemot līdzi savu pieredzes bagāžu digitālā mārketinga jomā .

Pēdējos desmit gadus Jānis Latvijā bija darbojies mediju un mārketinga nozarē, un, atskatoties uz noieto karjeras ceļu, viņš DB atzīst, ka bija viens no spēcīgākajiem digitālās komunikācijas speciālistiem Latvijā. Tomēr pirms trīs gadiem viņam radās sajūta, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bija sasniegti profesionālo izaicinājumu un atalgojuma griesti.

Jānis atminas karjeras pirmsākumus 2008. gadā, kad popularitāti iemantoja draugiem.lv un facebook.com, bet mārketinga jomā nebija tādu speciālistu, kas prastu šos rīkus izmantot. Digitālais mārketings aprobežojās ar reklāmas laukuma jeb banera izvietošanu interneta portālā. Bija skaidrs, ka digitālais mārketings būs neizbēgamas sāpes visiem reklāmas devējiem un klientiem. Mediju aģentūra Inspired Communications tolaik bija vēl jauna un bija pirmā Latvijā, kas pieņēma darbā cilvēku, kura darbs tika saistīts tikai ar interneta medijiem, digitālā mārketinga stratēģiju izveidi. «Sociālie tīkli plauka un zēla, un ļoti daudzi zīmoli vēlējās tur izpausties, bet nevienam nebija ne jausmas, kā to izdarīt. Arī man tādu zināšanu nebija, jo to nevienā skolā Latvijā nemācīja. Es darbojos sabiedrisko attiecību jomā, bet paralēli biju aktīvs interneta blogu rakstītājs. Mani pamanīja un uzaicināja aprunāties,» stāsta Jānis. Darbu viņš ieguva. Uzņēmums Jānim deva brīvas rokas attīstīt līdz šim Latvijā nezināmu jomu. Zināšanas par interneta kā rīka izmantošanu Jānis smēlās starptautiskās konferencēs, semināros. Brīdī, kad SIA Inspired Communications guva pirmos panākumus interneta mārketinga jomā, to pamanīja arī konkurenti. «Mani pārvilināja holdings, kurā ietilpst trīs mediju aģentūras. Darbs trīs aģentūrās uzreiz piedāvāja atkal jaunus izaicinājumus un arī atalgojumam bija grūti atteikt,» atzīst Jānis. Viņa pārziņā bija izdomāt digitālā mārketinga pakalpojumus, kurus aģentūras varētu piedāvā saviem klientiem, kā arī pieņemt darbā cilvēkus, kuri tos varētu pārdot un īstenot. Šobrīd sociālā tīkla konta uzturēšana, mobilās aplikācijas, spēles un konkursi virtuālā vidē šķiet pašsaprotami, bet tolaik tas bija kādam jāizdomā vai jāadaptē no ārvalstīm.

Igaunijas valdība ceturtdien principiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu sākt gatavošanos digitālā eiro laišanai apgrozībā.

Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs sacīja, ka digitāla eiro emisija nozīmētu, ka līdzās pašreizējai naudai iedzīvotāji un uzņēmumi jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā varēs norēķināties ar jaunu likumīgu digitālo maksāšanas līdzekli.

"Iespēja maksāt ar digitālo eiro būs pieejama tiešsaistes vidē, veikalos, tirdzniecības vietās un citviet. Pakalpojumu varēs izmantot, piemēram, ar viedtālruņa lietotni pat bez interneta savienojuma," piebilda ministrs.

"Lietošana, neesot tiešsaistē, sniedz iespēju palielināt digitālo maksājumu elastību dažādās krīzes situācijās un samazina nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas ir viens no galvenajiem ieguvumiem," teica finanšu ministrs.

Turpinot pavasarī uzsāktās mācības Komercizglītības centra Biznesa Meistarklasē, pavadīju divas darbīgas un no iegūtās informācijas viedokļa ļoti noderīgas dienas. Pasniedzēja Jāņa Caunes vadībā praktiski strādājām pie savu uzņēmumu stratēģijām, un kas ir būtiski, ko jaunu uzzināja gan tie mūsu grupas biedri, kas līdz šim pastāvīgi vēl nekad nebija strādājuši pie uzņēmuma stratēģijas, gan arī tie, kas ir uzrakstījuši ne vienu vien stratēģiju. Jānis Caune mācīja šim visai apjomīgajam, bet arī katram uzņēmumam svarīgajam darbam pieiet no cita skatpunkta, nekā tas tradicionāli bieži vien tiek darīts.

Nereti uzņēmuma stratēģija ir dokuments, kas pēc uzrakstīšanas vienkārši iegulst plauktā. Labākajā gadījumā stratēģija noteiktos termiņos formāli tiek pārskatīta. Taču tas, ko es uzzināju šajās mācībās, bija, kā uzņēmuma stratēģiju ne tikai veiksmīgi uzrakstīt, bet arī praktiski izmantot. Pirmkārt, jau lai uzņēmuma vadītājs pats sev uzdotu pareizos jautājumus par uzņēmuma mērķiem, produktiem, klientiem un konkurentiem, jo pat ja liekas, ka tas viss ir labi zināms, tad ieliekot zināmus faktus konkrētos izstrādātos modeļos, reizēm var nonākt pie visai pārsteidzoša rezultāta, kas liek pat pārrevidēt vienu vai otru darbības virzienu. Otrkārt, šāda veida darbs ar stratēģiju ļauj no cita skatu punkta paskatīties arī uz uzņēmuma darbiniekiem. Treškārt, tas dod pārdomātu uzņēmuma darbības vektoru, jo ja vadītājs pats nespēj skaidri šo darbības vektoru noformulēt, nav iespējams pietiekami labi nomotivēt arī darbiniekus.

jeb saskaņo uzņēmuma piedāvājumu ar klienta „lēcām”

Katram no mums dzīve šķiet kaut kas vairāk par ikdienišķu produktu iegādi un pakalpojumu lietošanu. Vienam dzīvē viss pakārtots ģimenes labklājībai, kādam citam – profesionālai karjerai, vēl kāds palīdz pārējiem šai pasaulē, cits – rūpējas par sevi un savām ērtībām, kāds vēlas būt pirmais, kāds – dzīvot mierā ar apkārtējiem. Un caur šīm svarīguma “lēcām” mēs uztveram piedāvātās iespējas – sportot vai uz bāru; ar draugiem vai ģimeni; pirkt vai īrēt; lētāk vai labāk utt.

Un tāpat arī tas ir jūsu klientiem. Viņi caur savām lēcām redz jūsu uzņēmuma piedāvājumu. Daudzi nemaz nepamana, jo tas nav svarīgi. Citi pamana, bet uzreiz aizmirst. Un pārējie novērtē atzinīgi, balsojot par to ar savu maciņu.Tamdēļ Jūsu uzņēmuma attīstība būs veiksmīgāka, ja uzņēmuma piedāvājums labi izskatīsies caur šīm lēcām pēc iespējas lielākam skaitam klientu. Šāda mērķa sasniegšanai, balstoties uz daudz pētījumu projektu pieredzi, ir izveidota šī meistarklase.

Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Jo vairāk cilvēks sasniedz un augstāk pa karjeras kāpnēm kāpj, jo skaidrāka kļūst apziņa, ka mācības nav tikai viens atsevišķs projekts, kas ir pabeigts un līdz ar diplomu nolikts mapītē.

Patiesībā tas ir process, kas ik pa brīdim jāatjauno un jāpapildina, lai arī pats vadītājs, tāpat kā viņa komanda, būtu augstākajā līmenī. Protams, mācīties var dažādu apsvērumu dēļ, kādam varbūt noteicošais būs saņemtais diploms vai grāds, citam- iegūtās atziņas un iespēja tikties ar cilvēkiem, kas strādā līdzīgos amatos, bet ar kuriem citos apstākļos, iespējams, nekad nesatiktos. Mācoties Komercizglītības centra (KIC) Biznesa Meistarklasē, man komunikācija ar dažādu uzņēmumu vadītājiem šķiet ļoti vērtīga. Gan no pasniedzējiem, gan no mācību kolēģiem smeļos idejas savam darbam un dažādu izaicinājumu pārvarēšanai. Divi no maniem Biznesa Meistarklases grupas biedriem ir piekrituši pastāstīt savu motivāciju, kāpēc mācīties:

TechHub Riga tehnoloģiju koprades telpa sadarbībā ar Rietumu Banku atklāj jaunuzņēmumu pieteikšanos Rietumu FinTech Challenge 2016 by TechHub Riga Academy, kas norisināsies 21. aprīlī. Izaicinājumam aicināti pieteikties jaunuzņēmumi, kuri izstrādā tehnoloģiju risinājumus un produktus tieši finanšu nozarē. Labākās komandas iegūs iespēju piedalīties vienas dienas meistarklasē, saņemot ekspertu konsultācijas biznesa attīstībā un sacenšoties par naudas balvu no sponsora Rietumu Bankas.

«Finanšu pakalpojumi ir milzīga daļa no pasaules ekonomikas, ik gadus apgrozot miljardus, tāpēc arī tehnoloģiju potenciāls šajā nozarē ir ļoti augsts. Tomēr tā ir arī tradicionāli konservatīva vide, kas dod iespēju jauniem uzņēmumiem ar zināšanām par tehnoloģijām nākt ar svaigām idejām, kas var atvieglot cilvēku ikdienu, ietaupa laiku un naudu. Nozares potenciālu novērtē arī investori - pagājušā gada laikā FinTech risinājumos Eiropā investēts pusotrs miljards eiro,» stāsta TechHub Riga vadītāja Egita Poļanska.

Pieteikties Rietumu FinTech Challenge var jebkurš jaunuzņēmums, kas izstrādā idejas, saistītas ar finanšu nozari. Īpaši aicinātas tiek komandas no Baltijas, Ziemeļeiropas un NVS valstīm, pašā sākuma un vidējā attīstības posmā, kad mentoru padoms var sniegt būtisku ieguldījumu biznesa stratēģijas veidošanā. Jāņem vērā, ka meistarklase norisināsies angļu valodā.

TechHub Riga sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izsludina pieteikšanos trešajai jaunuzņēmumu meistarklasei Iemācies prezentēt kā startup rokzvaigzne (bet vispirms tiekam galā ar prezentācijas pamatiem)!, kas norisināsies ceturtdien, 10. augustā, Rīgā.

Iemācies prezentēt kā startup rokzvaigzne ir intensīva vienas dienas meistarklase, kuras laikā dalībnieki apgūs gan prezentācijas veidošanas, gan uzstāšanās (pitching) prasmes. Meistarklases saturs veidots, apkopojot jaunuzņēmumu akseleratora Startup Sauna un prezentēšanas trenera Maika Bredšova (Mike Bradshaw, Somija) 8 gadu laikā vākto pieredzi, apmācot startup komandas, uzņēmējus un studentus prezentācijas mākslā.

Meistarklasei pieteikties iespējams: http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/meistarklase-iemacies-prezentet-ka-startup-rokzvaigzne-10-aug-2017

Sabiedrisko attiecību aģentūra SIA PR Studio mainījusi nosaukumu uz SIA Womstar, lai arvien vairāk koncentrētos uz influenceru mārketinga pakalpojumu sniegšanu Baltijā.

Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 10 reizes pieaugušais pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem Baltijas valstīs veicinājis ideju par sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūras SIA PR Studio darbības koncepta un nosaukuma maiņu, lielāku uzsvaru liekot tieši uz darbu ar digitālā satura autoriem un viedokļa līderiem Baltijā, saka SIA Womstar vadītājs Toms Briedis.

Influenceru mārketings nav tikai 21. gadsimta trends. Digitālā satura autoru sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem un zīmoliem vērojama jau vairākus gadus, taču aktualitāte pēdējā laikā tikai pieaug, kam papildu grūdienu devusi Covid 19 pandēmija. Turklāt lietām arvien vairāk pārejot interneta un sociālo mediju vidē, pieprasījums pēc digitālā satura autoru pakalpojumiem pieaudzis ģeometriskā progresijā.

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Eiropas vienotā digitālā tirgus regulējuma ieviešana Latvijas gadījumā, visticamāk, liks celt mobilo sakaru cenas, atzina aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatoru vadītāji.

Kā stāsta Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde, vienotais digitālais tirgus ir imagināra lieta, jo jāņem vērā, ka tirgus katrā valstī ir atšķirīgs, un nevar salīdzināt tirgu Latvijā ar tirgu Spānijā, pirmkārt, ir atšķirīgs tirgus izmērs, otrkārt - mentalitāte.

«Tas, ko vajadzētu regulēt, ir viesabonēšana, īpaši datu pārraide, ko vajag vispirms novest līdz aptuveni līdzīgam līmenim, jo, ja ieviesīs to ideju, kas bija iepriekšējās komisāres laikā, tad, neapšaubāmi, mums vajadzētu maksāt citiem vairāk, kas neglābjami novestu pie vietējo tarifu paaugstināšanas,» stāsta Binde. «Latvijas iedzīvotājiem sapņi par vienoto tirgu nav vajadzīgi.»

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien sāka pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai, šādi reaģējot uz digitālo maksājumu un kriptovalūtu pieaugošo popularitāti.

"Mūsu darba mērķis ir nodrošināt, lai digitālā laikmeta pilsoņiem un firmām arī turpmāk būtu piekļuve visdrošākajam naudas veidam, centrālās bankas naudai," paziņojumā norādījusi ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Sākotnējais izpētes posms turpināsies divus gadus, un uzmanības centrā būs iespējas, kādas lietotājiem jānodrošina digitālajam eiro, kā arī digitālā eiro izplatīšanas iespējas, Ņemot vērā izpētes rezultātus, tiks izlemts, vai turpināt darbu pie digitālā eiro.

Pēc ECB pārstāvju iepriekš teiktā, digitālā eiro izstrādāšanai būtu vajadzīgi apmēram pieci gadi, tātad digitālais eiro varētu tikt ieviests ne agrāk kā 2026.gadā.

Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas tiktu glabāta digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varēs būt konti Eiropas Centrālajā bankā.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.