Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

Salīdzinot datus par vīriešu un sieviešu iecienītākajām interneta mājas lapām, internetā joprojām visvairāk laika tiek pavadīts, apmeklējot sociālo mediju portālus, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius pētījums

Gemius publicējis statistiku par 15 interneta lapām, kur šī gada maijā vīrieši un sievietes pavadījuši vidēji visvairāk laika. Salīdzinot datus par vīriešu un sieviešu iecienītākajām interneta mājas lapām, secināts, ka internetā joprojām visvairāk laika tiek pavadīts, apmeklējot sociālo mediju portālus. Topa līderis apmeklējuma ilguma ziņā no datoriem ir krievvalodīgās auditorijas sociālais portāls odnoklassniki.ru. Tur mēnesī vīrieši pavada vidēji 7 stundas un 47 minūtes, kamēr sievietes krietni ilgāk – 9 stundas un 44 minūtes.

Līdera pozīcijā no mobilajiem tālruņiem atrodas draugiem.lv, kur gan vīrieši, gan sievietes pavada vidēji 2 stundas un 30 minūtes. «Mēs saprotam, ka visu vecuma grupu cilvēki aizvien vairāk izmanto viedtālruņus kā agrāk izmantoja datoru savam ikdienas interneta patēriņam, tāpēc mērķtiecīgi strādājam, lai attīstītu mobilās platformas – iOS, Android un m.draugiem.lv. Kad veidojam jaunu funkcionalitāti, pakalpojumu vai akciju, vienmēr domājam par mobilo vidi kā pirmo un tagad redzam, ka tas atmaksājas un mēs esam kļuvuši par līderiem tieši pēc vidēji pavadītā laika no mobilajām ierīcēm,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv runasvīrs.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Portāls «Andele Mandele» tikko izlaidis arī aplikāciju, biznesa portālam db.lv pastāstīja Līva Jaunozola, «Andele Mandele» valdes locekle.

2008. gada augustā norisinājās pirmais «Andele Mandele» tirgošanās pasākums, tāpēc aplikācija ir kā dāvana portāla lietotājiem «Andele Mandele» 10. pastāvēšanas gadā

«Svarīgs aspekts ir aplikācijas notifikācijas [ziņojumi-latviskojot], jo, ja portāla lietotāji interneta vietnē piemirst ielūkoties, tādā veidā palaižot garām pircēju - aplikācija uzreiz atgādina par norisēm portālā,» komentē L. Jaunozola.

Šī ir bezmaksas aplikācija, to var izmantot jebkurš, kuram ir profils - facebook.com vai draugiem.lv, jo autorizēšanās aplikācijā un arī portālā ir tikai ar sociālo tīklu profiliem. Šāda autorizēšanās ir tāpēc, lai izvairītos no anonīmiem portāla lietotājiem.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Interneta lietotājiem no Latvijas apmeklējot vietējās tīmekļa vietnes, sīkdatnes jeb «cookies» tiek akceptētas 96,17% gadījumu, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius pētījuma gemiusRanking dati par augustu.

Attiecīgi 3,83% gadījumu sīkdatnes netiek akceptētas.

Sīkdatņu akceptēšanas gadījumu skaits pakāpeniski sarūk - 2015.gada augustā Latvijas interneta lietotāji savu piekrišanu sīkdatnēm deva 97,39% gadījumu, 2014.gadā - 98,22%, bet 2013.gadā - 98,89% gadījumu.

2007.gadā, kopš pieejama gemiusRanking statistika, «cookies» tika akceptēti 99,33% gadījumu, bet noraidīti - 0,67% gadījumu.

gemiusRanking aplūko statistiku par sīkdatņu jeb «cookies» pieņemšanas koeficientu to interneta lietotāju vidū, kuri pievienojas Latvijas interneta vietnēm no Latvijas. Statistika ir balstīta uz lapu skatījumu skaitu attiecībā uz gemiusTraffic pētījumā iekļautajām tīmekļa vietnēm.

Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Lai cik piesardzīgi cilvēks lietotu sociālos tīklus, tie tik un tā atstāj «pēdas», kuras, prasmīgi meklējot un analizējot, var izmantot reklāmas novirzīšanas nolūkos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar sociālo tīklu un interneta mediju palīdzību var uzzināt gandrīz jebkādu informāciju par potenciālo uzņēmuma mērķauditoriju, taču tā ne vienmēr būs pieejama publiski un bez maksas. Ja kompānija ir precīzi definējusi savu mērķauditoriju, tad var uzzināt padziļinātus datus par sava profila sekotājiem un pēc tam tos sekmīgi likt lietā.

«Mēs aģentūrā papildus publiski pieejamiem datiem, protams, izmantojam arī citus informācijas avotus par sociālo tīklu lietotājiem, piemēram, Gemius, TNS vai Wave. Kritēriji, pēc kādiem tiek atlasīta informācija, var būt ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no avota, kurā meklē, kā arī mērķa, kādam dati nepieciešami, bet populārākie ir demogrāfiskie rādītāji, intereses, uzvedība, dzīvesveids, izglītība un bieži arī mobilo ierīču lietošanas paradumi,» stāsta Inspired Digital vadītāja Ance Prince. Iegūto informāciju var izmantot, lai radītu lietotājam interesantu saturu, lai precīzi novirzītu sociālo tīklu reklāmas, paturot prātā līdzsvaru starp auditorijas plašumu, šaurumu un segmentāciju.

Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums Gemius publicējis valsts nozīmes iestāžu vietņu ar paplašinājumu gov.lv TOP 20 apmeklējumā no datoriem. Dati par augustu liecina, ka populārākā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietne, kuras Real Users skaits pagājušajā mēnesī sasniedzis 173 000 – 3 reizes vairāk lietotāju nekā pārējām Top 3 lapām.

Valsts iestāžu vietņu topu ar 173 000 lietotāju augustā atklāj Valsts ieņēmumu dienesta vietne vid.gov.lv, kam ar ievērojami mazāku Real Users skaitu – 49 000 lietotāju – seko Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapa nva.gov.lv un vsaa.gov.lv jeb Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 45 000 lietotāju augustā. Valsts ieņēmumu dienesta vietni augustā apmeklējuši 56 procenti sieviešu un 44 procenti vīriešu. Procentuāli lielākā auditorijas daļa – 24 procenti – ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt 43 procenti visu lapas apmeklētāju dzīvo Rīgā. Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada 1 stundu un 5 minūtes, nva.gov.lv – 14 minūtes, bet vsaa.gov.lv – 7 minūtes.

Interneta pētniecības uzņēmums Gemius sācis piedāvāt interneta veikaliem salīdzināt sava veikala veikumu ar vidējiem tirgus rādītājiem. E-komercijas pārstāvji tiek aicināti pieteikt savus interneta veikalus un kļūt par daļu no pirmā šāda veida pētījuma Latvijā.

ShopMonitor ir analītikas rīks, kas piedāvā interneta veikaliem salīdzināt sava veikala darbības rādītājus ar vispārējām tendencēm par Latvijas e-komercijas vidi vai atsevišķiem segmentiem, saglabājot savu datu konfidencionalitāti. Tādējādi, izmantojot ShopMonitor, tiks analizētas ne tikai savas vietnes priekšrocības un aktivitāšu efektivitāte, bet arī salīdzinājums ar tirgus kopainu (benchmarking).

ShopMonitor strādā arī kā sava veikala web analītikas rīks, piedāvājot vairāk nekā 15 rādītājus par klientu veiktajām darbībām interneta veikalā, piemēram, nosakot apmeklētāju atlēcienu rādītāju (bounce rate); vidējā pirkuma vērtību (average order value); konversijas procentu (conversion rate).

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Konkursā "E-komercijas zvaigzne 2021" noteiks Latvijas labākos internetveikalus, informē konkursa rīkotāju pārstāve Indra Ēķe-Začeste.

Konkursā līdz 8.aprīlim ir iespējams pieteikties ikvienam Latvijā strādājošam uzņēmumam, kurš savas preces vai pakalpojumus piedāvā iegādāties attālināti.

Pēdējā gada laikā e-komercijas nozarē ir pieaudzis gan tirgotāju, gan pircēju skaits. Atsaucoties uz interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" datiem, I.Ēķe-Začeste norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā teju 90% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši dažādas Latvijas e-komercijas tīmekļvietnes. Turklāt 43% respondentu uzskata, ka šogad viņu tēriņi internetā pieaugs, savukārt 45% pirkumiem internetā atvēlēs tikpat daudz līdzekļu, cik pagājušajā gadā.

Viena no konkursa iniciatoru SIA "Omniva" valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare norāda, ka Covid-19 ir kalpojis kā papildu katalizators e-komercijas straujākai izaugsmei. "Arī "Omniva" dati apliecina neizbēgamu patērētāju paradumu maiņu. Jau šobrīd vairāk nekā 50% Latvijas mājsaimniecību izmanto tā sauktos pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumus - pakomāti, kurjeru piegādes, un gada laikā tiek nosūtīts vairāk nekā pieci miljoni paciņu," teic B.Krauze-Čebotare.

Pirms neilga laika ASV tehnoloģiju uzņēmums Microsoft laida klajā jaunās paaudzes operētājsistēmu Windows 10. Sekojot līdzi tendencēm, interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius ir izpētījis populārākās operētājsistēmas vairākās valstīs, tajā skaitā arī dati par Latviju.

Dati apkopoti no tiešsaistes interneta plūsmas monitorēšanas rīka gemiusTraffic par 2015.gada jūliju divpadsmit valstīs, tajā skaitā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Slovēnijā un Horvātijā.

Kā rāda dati, Windows 7 ieņem populārākās operētājsistēmas statusu katrā no analizētajām valstīm. Windows Vista pēcteci Windows 7 visvairāk ir iecienījuši tādās valstīs kā Ukraina un Baltkrievija, kur vairāk nekā puse no iekšzemes veiktajiem lapu skatījumiem nāk no ierīcēm ar šo operētājsistēmu (attiecīgi 63 un 56 procenti). Latvijā no Windows 7 nāk puse (50 procenti) no visiem internetā veiktajiem lapu skatījumiem, tikmēr Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi, 49 un 46 procenti.