Demogrāfija un emigrācija ir politiķiem visai neērtas tēmas. Tādēļ arī konstruktīvu risinājumu vai pat to nopietnu meklējumu kā nav, tā nav.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pērn Latvijas valstspiederīgie no ārzemēm uz tēvzemi pārskaitījuši 574 miljonus eiro. Tie ir līdzvērtīgi 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 4% no mājsaimniecību patēriņa apjoma. Daudz vai maz? Vienotas atbildes laikam jau nav. Viens no DB aptaujātajiem ekspertiem atzina, ka ekonomikai šis apmērs nav kritisks. Un tā ir tiesa. Vēl kāds minēja, ka filipīnieši uz mājām sūta daudz lielāku naudas īpatsvaru. Jā, latvieši (lai gan mums pašiem tas dažkārt šķiet) nebūt nav tā emigrējošākā nācija uz zemes – ne pēc absolūtajiem, ne salīdzinošiem skaitļiem. Tomēr tas viss ir tiesa caur attālinātu makroekonomikas prizmu.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Patlaban biznesa vides attīstību Latvijā kavē demogrāfija, reģionālā attīstība, notikumi eirozonā, kā arī ierēdņu muļķība un reizumis aplama sabiedrības uztvere, diskusijā Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku? sacīja uzņēmēji.

«Pirmkārt, uztrauc demogrāfija un reģionālā attīstība Latvijā. Otra lieta - mums ir liela daļa krīzes mantojuma, kas tā vai citādi ir jāizvērtē, un jātiek uz priekšu, virzot caur tiesu sistēmu. Trešā, kas laikam ir pozitīvi, ir tādu klientu kā AS Grindeks veiksme tirgos ārpus Latvijas,» sacīja AS SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka nozīmīgi ir ārējie faktori, kas ievieš zināmu neskaidrību.

«Tie ir notikumi eirozonā, Itālijā, Spānijā, nerunājot par Grieķiju, kas nosaka biznesa vides piesardzību arī Latvijā. Lai gan Latvija atrodas uz augšupejošas līknes, tomēr, ja nav skaidrības par gala patēriņu Eiropas tirgū, tas bremzē Latvijas biznesu. Piegādājot elektrību Latvijas biznesam, gribam, lai mūs patērē arvien vairāk. Šī nenoteiktība darbojas kā bremze,» sacīja Žīgurs.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Tieši netīkama demogrāfija ir Rietumvalstu lielākā problēma, protams, ja vispār ir vēlme saglabāt esošo kultūru

Pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē ir mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot – sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Apvienotās Nācijas paredz, ka nākamo 35 gadu laikā tādu cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pasaulē palielināsies līdz 2,1 miljardam no 900 milj. 2015. gadā. Tie būs 21,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pašlaik esot 12,3%. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds lēsis, ka jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt viens pensionārs.

Augošs vecu cilvēku īpatsvars nozīmēs Rietumvalstu sabiedrības ievērojamas pārmaiņas. Mainīsies gan patēriņa tendences, gan dažādi citi sociālekonomiskie procesi. Iemesli šim procesam ir dažādi. Cilvēki aizbildinās un paši notic tam, ka ir pārāk aizņemti, lai veidotu ģimeni. Eksperti vērš uzmanību uz jauniešu sliktajām komunikācijas spējām (neskaitot virtuālo vidi) un reliģijas nozīmes norietu (reliģijās tradicionāli runāts par ģimenes svarīgumu). Tāpat esot egocentrisma laikmets, bet ģimenes dibināšana mūsdienu pasaulē, kur tiek uzvērta neatkarība, tiek uzskatīta par vecmodīgu. Tāpat pastāv vajadzība pēc karjeras, kurai agra ģimenes dibināšana bieži vien tiek uzskatīta par šķērsli. Līdz ar šādu situāciju sievietes vēlas precēties arvien vēlāk, kas, protams, noved pie mazāka bērnu skaita. Ir arī pētījumi, kas atklāj, ka sieviešu izglītotības līmenis visai cieši korelē ar to, vai valstī ir pozitīvas vai negatīvas demogrāfiskās tendences.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski jā, vai kategoriski nē. Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Sabiedrības novecošanās var pamainīt arī tendences vērtspapīru tirgū

Daudzām pasaules nozīmīgākajām tautsaimniecībām saskaroties ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, šīm tendencēm var būt ietekme arī uz vērtspapīru tirgiem. Daži eksperti pat sagaida, ka arvien sirmāka Rietumu pasaule nozīmēs pat kaut ko līdzīgu aktīvu cenu sabrukumam.

Tiek skaidrots, ka, pensionējoties tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), daudzi šie cilvēki pārvērtīs savus uzkrājumus skaidrā naudā, lai segtu savu patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, agrākie vērtspapīru pircēji kļūs par pārdevējiem. Šajā pašā laikā jaunu cilvēku īpatsvars daudzās sabiedrībās sarūk, un turklāt bieži vien tie nav ieinteresēti krāšanā, kas mazinās pieprasījumu pēc visa veida investīcijām. Tādējādi pastāv viedoklis, ka šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs dažādu aktīvu cenu kritumu, kas varot turpināties desmitiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka pensionāri mazāk pieprasa patēriņa preces, iekārtas, pakalpojumus, mājokļus u.c. lietas. Tādējādi arī uzņēmumiem rodas mazāka iespēja nopelnīt laikā, kad ir labs pamats nodokļu sloga pieaugumam, jo to, kas sastrādā, kļūst mazāk. Arī finanšu pasaulē var veidoties iztrūkums, jo ir arvien mazāk ieguldītāju 40 līdz 59 gadu vecumā, kas ir visaktīvākie investori.

Nav šaubu, ka nākotnē labklājība pieaugs un sasniegs daudz augstāku līmeni nekā jebkad līdz šim esam baudījuši. Taču sarūkošais iedzīvotāju skaits un nelabvēlīgā vecuma struktūra radīs nepieciešamību pielāgoties, tai skaitā, pagarinot darba mūžu līdz arvien lielākam vecumam.

Tā, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par migrāciju, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ārējās migrācijas dēļ ir samazinājies un šī plūsma kopš 2004.gada bijusi acīmredzami saistīta ar norisēm ekonomikā. Līdz 2007.gadam tā samazinājās, bet tad strauji pieauga līdz 2010.gadam. Norisēm darba tirgū ir liela inerce, tāpēc pat straujā ekonomikas atgūšanās nav neto emigrāciju apturējusi. Taču tā ir strauji sarukusi kopš 2010.gada, samazinoties trīskārt, saskaņā ar šodien publiskotajiem Centrālās Statistikas pārvaldes datiem,» saka eksperts.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pats būtiskākais uzdevums nākamgad būs sasniegt un novadīt valdības uzstādīto eiro ieviešanas mērķi. 2013.gads paies eiro zīmē, komentējot valdības dienas kārtībā esošos darbus, Db.lv teic SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka tā kā lēmums par eiro ieviešanu faktiski ir pieņemts, tad loģiski ir nākamajā gadā veicamo darbu uzskaitījumu sākt ar eiro ieviešanas sagatavošanās darbu pabeigšanu.

Ņemot vērā pieaugošās politiskās batālijas, eiro ieviešanas process audzēs nervozitāti sabiedrībā un veicinās tās polarizēšanos, uzskata D. Gašpuitis.

«Ja gada pirmajā pusē galvenais akcents būs vērsts uz to, vai eiro tiks ieviests, tad otrajā pusē uzmanība tiks pievērsta tehniskām niansēm. Tādēļ nāksies krietni daudz pūļu pielikt, lai šis process ritētu sekmīgi,» skaidro SEB bankas eksperts.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

«Šā gada pirmajos četros mēnešos Latviju oficiāli atstājuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku,» portālam Diena.lv sacījis Latvijas Universitātes (LU) ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

M. Hazans šo skaitli aprēķinājis, ņemot vērā informāciju par iedzīvotāju skaitu, dabisko pieaugumu u.c., ko ik mēnesi piedāvā Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Šie 5000 ir cilvēki, kuri ir oficiāli izrakstījušies no iedzīvotāju reģistra, taču M. Hazanam nav informācijas par nereģistrēto emigrāciju.

Profesors iepriekš aprēķinājis, ka no 2000. līdz 2010. gadam ieskaitot Latviju atstājuši aptuveni 200 tūkstoši, savukārt 2011. gadā tie bijuši aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. «Tas aizbraukšanas process turpinās – nav nekādu pazīmju, ka tas būtu palicis lēnāks, salīdzinot ar pagājušo gadu,» saka M. Hazans.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu — nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūnija numurā lasi:

Statistika

Konkurences lietās aug izskatīšanas laiks

Tēma

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Finansējums

Edgars Pīgoznis: “No kapitāla piesaistes nav jābaidās!”

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Reitingi

Eiropa draud konkurēt kaut kur maliņā

Lielāka naudas masa šogad kāpinās tirdzniecības apgrozījumu, tomēr pārtikas tirdzniecību kavēs demogrāfija

Neraugoties uz salīdzinošu pesimismu, ko pērn varēja just gan iedzīvotāju, gan korporatīvajā vidē, valsts ekonomikas lielākajai nozarei – mazumtirdzniecībai – gadu izdevās noslēgt ar nelieliem, taču tomēr plusiem. Šī gada sākums bijis jau daudz iepriecinošāks, janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi mazumtirdzniecības nozares apjomam palielinoties par 3,7%, kas ir divas reizes vairāk par pērn kopumā panākto procentuālo pieaugumu, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Faktori, kas ietekmēs nozares attīstību šogad, būtu vērtējami kā visai daudzšķautņaini, līdz ar to jārēķinās, ka arī kopējā aina var nebūt «vienos vārtos». Ja sākam ar pesimistisko un noslēdzam ar optimistisko, tad pirmkārt ir vērts pievērst uzmanību pārtikas un citu plaša patēriņa preču tirdzniecībai. Arī tad, ja iedzīvotāju ienākumi kopumā aug, par ko liecina kaut vai visai strauji pieaugošie mājsaimniecību noguldījumu apjomi komercbankās, pārtikas un citu ikdienišķo preču tirdzniecības izaugsme ir visai ierobežota un patiesībā var pat nepieaugt.

Šā gada 10 mēnešos oficiāli «mirušo» uzņēmumu skaits sasniedzis augstāko līmeni ceturtdaļgadsimta laikā – iemesli šādai izmiršanai esot jāmeklē ne tik daudz ekonomiskā, cik juridiskā vidē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft apkopotie dati (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) rāda, ka šā gada 10 mēnešos jau ir likvidēti 13 208 uzņēmumi, kas ir par 1000 vairāk nekā visā 2016. gadā. Turklāt ar vidējo likvidācijas tempu aptuveni 1100 uzņēmumu ik mēnesi 2017. gadā kopumā likvidēto skaits pārsniegs 15 000 atzīmi. Vienlaikus jaundibināto uzņēmumu skaits šā gada desmit mēnešos bija 8550, kas nozīmē – viens «jaundzimušais» uz 1,5 oficiāli «nomirušajiem», tādējādi kopējais dzīvo uzņēmumu skaits sarūk.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko cita starpā veicinājis 50 eiro noteiktais nodoklis par tukšu uzņēmumu. Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, dodas uz Uzņēmumu reģistru un iesniedz pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja, īpaši ārpus Rīgas un Pierīgas. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta nāvi, nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināšoties.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

#Investoru izcelto problēmu kompasa bultiņa no ēnu ekonomikas un tiesiskuma kaitēm sāk nosvērties uz demogrāfiju un tās ietekmēto darba tirgu.

Ārvalstu investoru ieskatā uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas, un to apliecina arī gan investīciju apmēra pieaugums, gan investoru apņēmība ieguldīt vēl papildu naudu Latvijā. Tomēr, pirms sist uz pleca valdībai, jāanalizē, kāpēc liela daļa no tomēr problēmām tiek pārmantotas no gada uz gadu.

Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veido uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus Latvijā, uzrāda pozitīvu tendenci, un ne bez iemesla, jo tas sakrīt ar ekonomikas aktivizēšanos. Tomēr nav ātru risinājumu tādām problēmām kā kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības sistēmas restarts vai demogrāfijas līknes noturēšana no ietriekšanās grīdā. Jāpiebilst, ka līdz ar šiem izaicinājumiem cilvēkresursu bijāšana Latvijā pieņemsies spēkā, bet tas nerunā par labu nedz produktivitātei, nedz konkurencei darbaspēka tirgū.