Jaunākais izdevums

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis raidījumam teica, ka iespējamais Triatel lēmums varētu skart 10%-15% no kopējā bāzes staciju skaita, bet ministrija aicina iedzīvotājus nesatraukties, jo citi komersanti, piemēram, mobilo sakaru operatori piedāvā līdzīgus pakalpojumus.

Vairāki nozares eksperti gan De facto norādījuši, ka attālākajās vietās Triatel ātruma ziņā pašlaik pārspēj konkurentu piedāvājumu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šogad sāka īstenot tā saukto «vidējās jūdzes» projektu, lai elektronisko sakaru komersantiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas optiskajam tīklam lauku rajonos.

Platjoslas projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 miljoni latu, no kuriem 87,18% veidos ERAF fonda līdzfinansējums, bet pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projekta mērķis ir izbūvēt tā saukto vidējo jūdzi, paplašinot optiskā interneta tīkla pārklājumu, lai no piekļuves punktiem vietējie komersanti varētu ierīkot savus risinājumus, ar kuriem piedāvāt platjoslas pieslēgumus galalietotājiem - iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Triatel koncentrēsies uz nišas tirgus daļu

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic Telekom audzējis līdzdalību uzņēmumā Triatel

Žanete Hāka, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija AS Baltic Telekom iegādājusies papildus 1393 akcijas telekomunikāciju uzņēmumā Triatel (AS Telekom Baltija), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Akciju pārdevējs ir pati AS Telekom Baltija.

Pēc darījuma noslēgšanas kopējais AS Baltic Telekom piederošais AS Telekom Baltija akciju skaits veido 65 tūkstošus akciju, kas ir 19,9% no AS Telekom Baltija akciju kapitāla.

AS Telekom Baltija ar zīmolu Triatel Latvijas telekomunikāciju tirgū darbojas jau 14 gadus, piedāvājot mobilos bezvadu datu pārraides pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Konferencē spriedīs, kā strādāt ES vienotajā digitālajā tirgū un saņemt atbalstu no fondiem

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Triatel īpašniekam izmaiņas padomē un valdē

Žanete Hāka, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Telekom Baltija, kura darbojas ar zīmolu Triatel, padomes sēdē veiktas izmaiņas uzņēmuma padomes amatos un valdes sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes priekšsēdētāju iecelts Jevgenijs Zolotarevs, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumi uzticēti Aleksandram Korčjomkinam, līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Pestuns turpmāk ieņems padomes locekļa amatu.

Izmaiņas veiktas arī uzņēmuma valdes sastāvā – no amata atbrīvots līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa, bet viņa vietā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Viktors Topors, no jauna par valdes locekli iecelts Vladimirs Torčiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Entuziasti tiek pie iespējas izmēģināt LMT 4G datu pārraidi

Nozare.lv, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) svinīgā pasākumā tehnoloģiju entuziastiem testēšanai izsniedza modernus viedtālruņus un deva pieeju ceturtās paaudzes (4G) mobilajai datu pārraidei.

Biznesa inkubatora TechHub telpās LMT ģenerāldirektors Juris Binde svinīgi atklāja 4G datu pārraidi mobilajiem telefoniem. Uz pasākumu bija ielūgti dažādi tehnoloģiju viedokļu līderi, blogeri, žurnālisti un testu autori, kam vajadzības gadījumā uz laiku tika izsniegti dažādi moderni viedtālruņi, kas atbalsta 4G datus.

Pēc svinīgās runas Binde kopā ar LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi veica salīdzinošu trešās (3G) un ceturtās paaudzes sakaru testu, kas acīmredzami parādīja jaunās tehnoloģijas pārākumu visos parametros. 3G sakarus izmantojošais telefons Speedtest aplikācijā uzrādīja lejupielādes ātrumu nedaudz virs sešiem megabitiem sekundē (Mb/s), bet 4G pieslēgums to apsteidza par gandrīz desmit reizēm, uzrādot vairāk nekā 50 Mb/s. Kādam no pasākuma dalībniekiem izdevās arī fiksēt ātrumu 80 Mb/s.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic Telekom plāno iegādāties līdz 75% telekomunikāciju un mediju kompāniju akciju

Lelde Petrāne, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Telekom (BT), holdings, kas ir iekļāvis savas akcijas NASDAQ OMX Baltijas First North alternatīvajā tirgū, ir ieinteresēts iegādāties līdz 75% Baltijas telekomunikāciju un mediju kompāniju akciju, tā paziņojis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Zolotarevs (Gene Zolotarev).

Par ideālām tiekot uzskatītas mazās nišu kompānijas ar vismaz 3 miljonu EUR apgrozījumu. «Kompānija pirmajā gadā plāno tērēt līdz 5 miljoniem EUR akciju iegādei,» skaidro Zolotarevs, piebilstot, ka BT varētu darboties kā finanšu investors. Pagājušajā mēnesī BT paziņoja, ka nozīmējuši Deloitte par savu investīciju konsultantu mērķa kompāniju noteikšanai. «Darījumi varētu tikt finansēti skaidrā naudā, akcijās vai kā parādsaistības,» skaidro Zolotarevs.

Pēc nozares avota datiem, telekomunikāciju sektorā darījuma vērtība parasti veidojot 7x līdz 8x EBITDA. Vietējie baņķieri kā atbilstošus iesakot Lietuvas telekomunikāciju uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.

24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).

Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Darījuma summa netiek atklāta.

Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielākais ieguvējs no klientiem, kuri maina operatoru saglabājot numuru - Bite Latvija

Sanita Igaune, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bite Latvija pērnā gada ienākumi – 61 milj. eiro; EBITDA peļņa – 12,7 milj. eiro

Pagājušais gads Latvijas telekomunikāciju tirgū ir noslēdzies ar nemainīgu lietotāju skaitu – tāpat kā 2013. gada beigās, arī 2014. gadā Latvijā bija 2,59 milj. aktīvu SIM karšu. Taču, neskatoties uz nemainīgu lietotāju skaitu, mobilo sakaru tirgū kopējie ieņēmumi (neiekļaujot Telekom Baltija datus, kas strādā ar Triatel zīmolu) ir samazinājušies par 5%. Proti, ja 2013. gadā kopējie ieņēmumi bija 338,9 milj. eiro apmērā, tad 2014. gada beigās – 321,9 milj. eiro, tā ir aprēķinājis Civitta analītiķis Mārtiņš Bajārs.

Pērn neliels apgrozījuma pieaugums bija valstī jaunākajam mobilo sakaru operatoram Bite Latvija, bet Tele2 un LMT piedzīvoja apgrozījuma samazinājumu. Pērn par 1% ir samazinājusies arī mobilo sakaru operatoru kopējā EBITDA peļņa (neiekļaujot Telekom Baltija datus), kas 2014. gadā bija 94,9 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Telekom Baltija mainīta padome

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Telekom Baltija amatpersonu sarakstā reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Šā gada 23. jūlijā uzņēmuma padomi atstājis SIA BD 62 un SIA ComformLV īpašnieks Andrejs Pestuns, kurš uzņēmuma padomē darbojās jau kopš 1999. gada augusta.

Uzņēmuma padomei pievienojās SIA Vinest līdzīpašnieks un valdes loceklis Andrejs Kizmans.

2014. gadā Telekom Baltija apgrozīja 4,061 miljonu eiro, kas bija mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pērno gadu aizvadīja ar 540,207 tūkstošu eiro zaudējumiem. Telekom Baltija 2014. gadā bija darba devējs 52 darbiniekiem.

1999. gada augustā dibinātais Telekom Baltija nodrošina telekomunikāciju operatora Triatel darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par Triatel galveno akcionāru kļuvis Venta Global Limited

Žanete Hāka, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic Telekom pievienosies First North

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21.augustā NASDAQ OMX organizētajā Baltijas Alternatīvajā tirgū First North tiks iekļauts jauns uzņēmums - AS Baltic Telekom, liecina paziņojums biržā.

AS Baltic Telekom ir dibināta šā gada 21. februārī un darbojas kā holdinga kompānija. Tās galvenā darbība ir ieguldījuma AS Telekom Baltija pamatkapitālā pārvalde. Uzņēmumam pieder 19,5% no AS Telekom Baltija akciju kapitāla. AS Telekom Baltija ar zīmolu Triatel Latvijas telekomunikāciju tirgū darbojas jau 13 gadus, piedāvājot mobilos bezvadu datu pārraides pakalpojumus.

«Ienākot biržā saskatām iespējas iegūt lielāku atpazīstamību gan klientu, gan potenciālo investoru lokā, savukārt ieguldītājiem ir radīta iespēja netiešā veidā piekļūt un ieguldīt Latvijas telekomunikāciju sektorā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena produktu ražotāja AS «Jaunpils pienotava» valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Raimonds Misa, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Raimonds Misa ir AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmuma - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» - valdes priekšsēdētājs, kā arī amatpersona vēl divos uzņēmumos bez AS «Jaunpils Pienotava» un kooperatīva «Piena ceļš» un dalībnieks vienā uzņēmumā, liecina «Lursoft» izziņa.

Raimonds Misa uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Viesturam Krilovam. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.septembrī.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997.gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro.

2017.gadā AS «Jaunpils pienotava» neto apgrozījums bija 11,540 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 754 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 136 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 433 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecības attīstībai kritiski svarīgi, lai būtu nodrošināta jaunu kredītu pieejamība gan uzņēmējdarbībai, veicinot ražošanu, gan ģimenēm mājokļu iegādei – īpaši tām, kurās aug vairāki bērni. To, pārrunājot aktualitātes banku nozarē ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka šajā nozarē svarīgi arī uzlabot tiesisko vidi – gan tiesu darbības ātrumu un efektivitāti, gan arī īstenot tiesnešu mācības, kam ar nākamo gadu būs pieejams ES finansējums.

Atbildot uz Valsts prezidenta paustajām bažām, ka mazie un vidējie uzņēmēji Latvijā tiek kreditēti nepietiekami, M.Bičevskis skaidroja, ka problēma bieži vien ir uzņēmumu uzkrātajās saistībās un nepietiekamajā peļņā, lai šīs saistības segtu, turklāt jaunu uzņēmumu, kas sper pirmos soļus biznesā, kreditēšanu daudzas bankas nevar atļauties augsto risku dēļ. Komercbanku asociācijas vadītājs tomēr norādīja, ka 2015.gada pirmajā pusgadā jauni kredīti izsniegti vairāk nekā 3500 Latvijas uzņēmumu (kopumā 602 miljoni eiro) un kreditēšana aug straujāk par IKP pieaugumu valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tirgotāju savienības prioritātes šogad ir veikalu ķēdes LaTS modernizācija un loģistikas attīstība

LETA, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Tirgotāju savienības prioritātes šogad ir veikalu ķēdes LaTS modernizācija un loģistikas attīstība, stāsta Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš pastāstīja, ka Latvijas Tirgotāju savienība šogad plāno turpināt modernizēt LaTS veikalus, mainot tajos preču izkārtojumu, vizuālo veidolu un uzstādot jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Līdz šim ir modernizēti gandrīz 200 no vairāk nekā 500 LaTS veikaliem un iesākto šogad plānots turpināt.

Tāpat Latvijas Tirgotāju savienība plāno strādāt pie dažādām mārketinga aktivitātēm, stiprināt LaTS zīmolu un attīstīt loģistiku. Okmanis pagaidām plašāk nekomentēja, kādi konkrēti darbi plānoti loģistikas attīstības kontekstā, solot plašāku informāciju sniegt, tiklīdz būs redzami padarītā darba rezultāti.

Viņš sacīja, ka arī pērn Latvijas Tirgotāju savienība ieguldīja vērā ņemamas investīcijas loģistikas attīstībā, kuru precīzu apmēru vēl nav iespējams nosaukt. Pēc viņa teiktā, pērn veikalu ķēdes loģistikas apgrozījums palielinājās apmēram divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pagājušā gadā veikalos LaTS tika paplašināts preču sortiments un stiprināta sadarbība ar vietējiem piegādātājiem, no loģistikas ķēdes izslēdzot starpniekus. Tas nodrošināja daudz operatīvāku preču piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi. Kopējā situācija gan liek domāt par to, ka augstākā izglītība ir niša biznesam. Par to ir pārliecināti arī pašu augstskolu pārstāvji, lai gan ienākumus pēdējā laikā ietekmē rūkošais studentu skaits, trešdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas Aeronavigācijas institūtam (RAI) pērn izdevies peļņu palielināt apmēram divas reizes, sasniedzot 581 687 eiro. Līdz ar to patlaban tā ir pelnošākā privātā augstskola Latvijā. Lai gan augstskolas vārds, iespējams, ne visiem zināms, iespēju pelnīt nodrošina tieši šaurā niša. RAI rektors Olafs Brinkmanis Dienai skaidro, ka augstskola darbojas uz tīriem biznesa principiem, no valsts nekādas dotācijas nesaņemot. Peļņu nodrošina augstskolas specializācija un ciešā sadarbība ar citām valstīm. Piemēram, līgumi noslēgti ar Kazahstānu, Gruziju, Albāniju, Armēniju un citām valstīm. Tur tiek apmācīti gan studenti, gan nodrošināti specializēti kursi gaisa satiksmes kontrolētājiem, mehāniķiem un pilotiem, ļaujot augstskolai gūt samērā labus rezultātus arī finansiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Jerūns Veitess (Jeroen Weites) ar 20 gadu starptautisku pieredzi farmācijas nozarē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Lauris Macijevskis turpinās darbu valdē.

AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jerūnam Veitesam uzticēta “Olainfarm” grupas kopējā pārvaldība un stratēģiskā attīstība, kā arī jaunu tirgus nišu atrašana un noieta tirgu paplašināšana.

J. Veitesa vadībā ieviesti vairāk nekā 30 jaunu farmācijas produktu starptautiskajos tirgos. Jerūns Veitess no 2014. gada bija globālā veselības aprūpes līdera “Sanofi” ģenerāldirektors Bulgārijā, kā arī vadījis “Sanofi” vispārējās medicīnas Dienvideiropas (200 milj. eiro peļņa) un Ziemeļeiropas (165 milj. eiro peļņa) klasterus, kur galvenais uzdevums bija nodrošināt sekmīgus uzņēmuma pārmaiņu procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais lauksaimnieks šogad plāno pat vairāk nekā 200 tūkst. eiro lielus ieguldījumus saimniecībā. Līdz ar investīciju apjomu palielināšanu, laukos uzlabojas efektivitāte un aug peļņa, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Aptaujas dati liecina, ka saimniecības apgrozījumu un peļņu šogad plāno palielināt tie lauksaimnieki, kas apsaimnieko no 200 ha līdz pat vairāk nekā 1000 ha zemes. Visbiežāk tās ir saimniecības Zemgalē, likumsakarīgi, ka tas ir arī viens no pelnošākajiem reģioniem. Pēdējo piecu gadu laikā peļņa no viena hektāra pirms nodokļiem un amortizācijas Zemgalē ir vidēji 330 eiro, Kurzemē – 280 eiro, Latgalē – 250 eiro.

Peļņas pieaugums lauksaimniekiem ļauj uzņemties lielākas finansiālās saistības un arī ātrāk tās atdot, tādā veidā straujāk modernizēties un palielināt efektivitāti. Aptaujas dati liecina, ka bankas aizdevumu investīcijām šogad plāno piesaistīt gandrīz trešdaļa lauksaimnieku. Domājot par attīstības plāniem, zemnieki atzīst, ka lielākoties plāno ieguldīt naudu graudu kaltēs un torņos. Citās saimniecībās tiek atjaunots tehnikas parks, kā arī joprojām ir liela interese par lauksaimniecības zemes pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu zāļu ražotāja AS "Olainfarm" valdē atstājis valdes loceklis Mārtiņš Pūriņš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē turpina strādāt valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess un valdes locekļi Elena Bušberga, Zane Kotāne, Signe Baldere-Sildedze, Milana Beļeviča un Raimonds Terentjevs.

Izmaiņas valdes sastāvā iegrāmatotas otrdien, 29.septembrī.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna auditētais apgrozījums 2019.gadā bija 137,219 miljoni eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 23,628 miljoni eiro.

Vienlaikus paša "Olainfarm" apgrozījums pērn bija 104,363 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet kompānijas peļņa palielinājās 2,5 reizes un sasniedza 22,239 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītājs SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» pagājušajā gadā palielinājis neto apgrozījumu par 7,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un tas bija 8,158 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem nedaudz sarukusi - tā 2017.gadā bija 880 tūkstoši eiro, kas bija par 12,1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Gada pārskatā SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» atzīmē, ka tā 2017.gadu beidza veiksmīgi, faktiskie ieņēmumi esot sasnieguši plānotos. «Tas dod pārliecību, ka darbs uzņēmuma attīstībai notiek pareizē virzienā,» sacīts vadības ziņojumā.

Uzņēmums pagājušajā gadā palielināja darbinieku skaitu līdz 21, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 877 tūkstoši eiro.

SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» norāda, ka Latvijas mazumtirdzniecības tirgus ir piesātināts, tādēļ sagaidāms, ka arī šogad turpināsies sīva konkurence starp pārtikas mazumtirgotāju ķēdēm un apvienībām. «Notiks tirgus dalībnieku konsolidācija, kā arī to pārvilināšana no vienas apvienības pie otras,» uzņēmums norāda gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas piens: spēsim atvērt durvis, caur kurām iepriekš varējām tikai mēģināt ieskatīties

Lelde Petrāne, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautiskās sertifikācijas kompānijas Det Norske Veritas Latvia veiktās atbilstības pārbaudes SIA Latvijas piens šonedēļ ieguvusi ISO 22000 : 2005 sertifikātu par pārtikas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību starptautiskajam standartam.

«Sertifikāta iegūšana ir nozīmīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā, jo ISO 22000 ir ne tikai kvalitātes apliecinājums, tas ir reputācijas pamatakmens un uzticamības bāze, īpaši ja runājam par mums vēl neapgūtiem tirgiem. Tādējādi spēsim atvērt durvis, caur kurām iepriekš varējām tikai mēģināt ieskatīties. Patlaban aktīvi veicam pirmos nozīmīgos eksporta soļus Čehijā, lielas iespējas redzam Lielbritānijas tirgū,» skaidro SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis.

«Sertifikācijas process ilga aptuveni gadu. Sākām ar sistēmu izveidošanu un ieviešanu, strukturējot un pilnveidojot rīcības procesus, veicot dažādas izmaiņas ikdienas darba organizācijā un liekot nozīmīgāko uzsvaru uz izsekojamību. Process noslēdzās ar pārbaudi un sertifikāta izsniegšanu. Tas ir etaps, ko uzsākām gandrīz vienlaikus ar ražotnes atklāšanu un kas veiksmīgi noslēdzies,» saka R.Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am pārdošanas darījuma summa Ungārijā dibinātajai vizuālo prezentāciju veidošanas platformai Prezi varētu būt mērāma miljonos, pieļauj finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia asociētā direktore Dace Medne.

Viņa sacīja, ka šajā darījumā Infogr.am var uzskatīt par jaunuzņēmumu, kam ir negatīva peļņa, līdz ar ko klasisku vērtības aprēķināšanas metodiku piemērot nevar. «Skaidrs, ka Infogr.am nākotnes vērtība ir lielāka, nekā to nosaka šā brīža peļņa,» sacīja eksperte.

«Iespējams, ka šajā darījumā bija kāds reizinātājs jeb multiplikators lietotāju skaitam. Cik zināms, Infogr.am ir trīs miljoni lietotāju, un šis skaits, iespējams, tika sareizināts ar kādu multiplikatoru,» pieļāva Medne, piebilstot, ka ir grūti pateikt, kāds bija šis multiplikators, līdz ar ko arī darījuma summu pateikt ir grūti, tomēr, ņemot vērā lietotāju skaitu un uzņēmuma vēsturiski piesaistītās investīcijas 2,5 miljonu apmērā, pārdošanas darījuma summa, visticamāk, mērāma miljonos.

Komentāri

Pievienot komentāru