Visa International un MasterCard International uzsāk sadarbību, lai izveidotu vienotas PIN koda ievadierīces — PII (PIN Entry Device — PED) drošības prasības un autorizēšanas procedūras. Abas kompānijas ir vienojušās standartizēt drošības prasības, testēšanas metodes un procedūras PII autorizācijai un cenšas panākt līdzīgas vienošanās arī ar pārējiem nozīmīgākajiem industrijas pārstāvjiem. Šāda veida sadarbība nodrošina, ka visas PII tiks autorizētas pēc vienotas un augstas drošības līmeņa sistēmas. Vienošanās mērķis ir uzlabot klientu datu ievades drošību, novēršot dažādu sistēmu konfliktējošās un nesavietojamās prasības. Sākot no 2004. gada 1.oktobra visas PII, kas pakļautas drošības testēšanai, tiks autorizētas pēc jaunām vienotām Maksājumu Karšu Industrijas PII Drošības Prasībām. Līdz tam laikam, Visa un MasterCard vienojušās abpusēji atzīt produktus, kas tiek apstiprināti ar pašreiz eksistējošajām Visa un MasterCard prasībām. Tommi Lassila, Visa pārstāvis Baltijas valstīs uzsver: «Maksājumu karšu sistēmas Visa un MasterCard sadarbojas, lai panāktu zemākas izmaksas jaunajām ierīcēm, kas paaugstina maksājumu drošību pārejas periodā uz viedkartēm. Tā kā Baltijas valstīs pāreja uz EMV standarta viedkartēm tiek sekmīgi realizēta, jaunā iniciatīva atbalsta vadošo maksājumu organizāciju centienus samazināt izmaksas un atvieglot banku, tirgotāju un maksājumu terminālu ierīkotājiem pāreju uz EMV viedkartēm.»

Visa International paziņo, ka šobrīd tās dalības bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Ungārijā, Kazahijā, Polijā, Krievijā un Slovākijā kopā ir izdevušas vairāk kā 1 miljonu Visa un Visa Electron viedkaršu. Kopš 2002. gada decembra, kad Baltijā tika izsniegta pirmā viedkarte, to skaits šajās valstīs strauji audzis un pašlaik sasniedz 180 500. Līdz ar to 8 % no visām Baltijas valstīs izsniegtajām Visa kartēm ir viedkartes. Pārejā uz Visa viedkartēm visā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionā vienīgi Čehija (konvertētas 10.9 % Visa kartes) ir apsteigusi Baltijas valstis, kurām uzreiz seko Krievija (7.8 % konvertētas Visa kartes). Globālā vērtējumā Visa paredz, ka tās dalībvalstis līdz gada beigām izsniegs 115 miljonus viedkaršu, tādejādi vēl vairāk patērētājiem pasaulē sniedzot drošību, ātrumu un ērtību, ko piedāvā čipu tehnoloģija. Šo karšu izgatavošanas tehnoloģija atbildīs EMV globālajiem standartiem, kas nodrošinās sadarbspēju visā pasaulē. «Vēlos apsveikt Baltijas bankas ar ātrumu, kādā tās spējušas adaptēt sarežģīto tehnoloģiju. Pārejot uz viedkartēm, fiziskie un juridiskie klienti, kā arī finanšu institūcijas baudīs arvien augošas ērtības, norēķinu drošību un pieejamību. Pašlaik čipkartes izsniedz astoņas Baltijas bankas, un Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas starp līderiem Centrālās un Austrumeiropas banku vidū pārejā uz viedkartēm,» komentē Pjotrs Ščepanjaks, VISA International pārstāvis Baltijas reģionā.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

No 28. aprīļa visās Unibankas filiālēs klienti var pieteikties viedkaršu saņemšanai, savukārt pirmās kartes ar iebūvētu mikroprocesoru tiks izsniegtas maija sākumā. Paredzams, ka līdz maija beigām Unibanka klientiem būs izsniegusi vismaz 2500 viedkaršu. Unibanka sākusi veidot arī atbilstošu infrastruktūru norēķiniem ar viedkartēm — šī gada martā tika uzstādīti pirmie POS termināli tirdzniecības vietās. Ik mēnesi uzstādot 150 terminālus viedkaršu pieņemšanai, lielākā daļa no bankas 1700 maksājumu karšu termināliem darījumiem ar viedkartēm tiks pielāgoti līdz šī gada beigām. Projekta vadītāja Vija Freimane: «Viedkartes ir tā tehnoloģija, kas nākotnē aizstās kartes ar magnētisko joslu, un maksājumos un norēķinos dažu gadu laikā dominēs visā pasaulē. Tāpēc paredzams, ka, pateicoties tām daudzajām kartes iespējām, kuras varēs izmantot nākotnē, kā arī drošības un datu aizsardzības risinājumam, viedkartes strauji kļūs populāras mūsu klientu vidū. Mēs šādam pieprasījuma pieaugumam esam gatavi, jo jau šobrīd varam izgatavot 800 viedkaršu dienā.»

Līdz šī gada 26. maijam Unibanka klientiem jau ir izsniegusi 5500 viedkaršu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu — izsniegt 2500 viedkaršu līdz maija beigām. Plānots, ka līdz gada beigām Unibanka būs izsniegusi vairāk nekā 20 000 karšu ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu projekta ietvaros Unibanka turpina veidot atbilstošu infrastruktūru darījumiem ar viedkartēm — jau šobrīd POS termināli tirdzniecības vietās ir uzstādīti ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā, Jūrmalā un Daugavpilī. Ainārs Ozols: «Pieprasījums pēc viedkartēm liecina, ka klienti ir sākuši izprast viedkartes iespējas un ir gatavi izmantot jaunās tehnoloģijas. Tā kā drošība ir viena no būtiskākajām viedkartes priekšrocībām, viedkaršu saņemšanai aktīvāk ir pieteikušies tie klienti, kuri maksājumu kartes izmanto kā norēķinu līdzekli ikdienā, jo šai klientu grupai darījumu drošība ir svarīgs faktors.»

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

Ekonomiskā krīze un ierobežotie finanšu resursi liek meklēt risinājumus kā padarīt darbu efektīvāku un ļauj atteikties no ierastākiem, bet vienlaikus arī dārgākiem produktiem. Šis ir laiks, kad Latvijas valsts pārvaldes informatīvās sistēmas var spert izšķirošu soli pārejai no ierastā Microsoft Office licenzētā nodrošinājuma uz bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūru (APP).

Tieši krīze ir vispateicīgākais laiks neefektīgu ieradumu maiņai un pārejai uz labāku saimniekošanas modeli.

Faktiski neviens nenoliedz, ka atvērtā pirmkoda risinājumi principiāli neatpaliek no Microsoft produktiem. Galvenās iebildes pārejai uz atvērtajām tehnoloģijām ir šādas: programmatūras nomaiņa, darbinieku apmācīšana un turpmāka sistēmas uzturēšana galarezultātā nekādu ietaupījumu nedos. Šis arguments tiek balstīts uz apgalvojumu, ka neviens nevar sniegt konkrētus aprēķinus, kāds varētu būt ekonomiskais efekts, ja šāda pāreja notiku. Uzrādīt precīzus aprēķinus apgrūtina lielais dažādi interpretējamo faktoru skaits. Piemēram, nav iespējams precīzi aprēķināt cik izmaksā darbinieku apmācīšana darbam ar atvērtajām tehnoloģijām. Microsoft lobisti apgalvo, ka izmaksas ir lielas, taču prakse liecina, ka tās ir nenozīmīgas un darbinieki jaunās tehnoloģijas savu funkciju pildīšanai var apgūt pilnā apmērā dažās dienās. Tas noteikti neaizņem vairāk laika kā pārejot uz jauniem Microsoft produktiem. Piemēram, no XP uz Vista. To pašu var teikt arī par citiem faktoriem, tāpēc visprecīzākais efektivitātes kritērijs ir empīriskā prakse.

Patlaban gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu sagatavotības līmenis pārejai uz eiro ir vājš, liecina Swedbank veiktais eiro gatavības indeksa pētījums.

Banka veikusi pirmo pētījumu par Latvijas eiro gatavības indeksu, kurā tika aptaujāti gan uzņēmumi, gan privātpersonas, un kas ietver tādus rādītājus kā attieksme, informētība un plānota rīcība.

Pētījumā secināts, ka iedzīvotāji pamatā veicamos darbus šobrīd atliek uz pēdējo brīdi, uzsver bankas pārstāvis. Taču, lai gan uzņēmumi jūtas informētāki un gatavāki eiro ieviešanai nekā iedzīvotāji, realitātē tā nav, jo daudzus svarīgus priekšdarbus šobrīd plāno darīt vēlāk, nekā tas būtu jādara pēc uzņēmumu eiro grafika.

Kā piemērus Ģ. Bērziņš min naudas priekšpiegādi, inkasācijas pakalpojumu pieteikšanu un citus. Ja iedzīvotāji var atļauties domāt par savu ērtu pāreju uz eiro gada otrajā pusē, jo pēc būtības tam vajadzīga tikai pāreja uz bezskaidras naudas ieradumiem, tad uzņēmumiem tas ir risks, ka konkurenti eiro ieviešanai sagatavojas laikus un labāk, norāda bankas pārstāvis.

2017. gada 22. februārī Latvijā darbību uzsākusi vienlīdzīgās kreditēšanas platforma Robo.cash. Par mūsdienīgo P2P instrumentu specifiku un aizņēmēju un kreditoru sadarbību dažādās valstīs stāsta kompānijas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs.

FOTO Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Vispirms jājautā – ko nozīmē jaunās P2P platformas izveidošana Latvijas iedzīvotājiem?

Latvijas iedzīvotāji jau ir iepazinušies ar vienlīdzīgo kreditēšanu. Lai gan P2P platformu vēsture nav garāka par desmit gadiem, Latvijas kompānijas TWINO un Mintos ieņem nozīmīgu vietu ES tirgū. Domāju, ir svarīgi, ka valstī ieplūst ārvalstu kapitāls. Nav noslēpums, ka mūsu grupas kompānijas darbojas dažādās valstīs un ir cieši saistītas. Labvēlīgais investīciju klimats nospēlēja lomu Robo.cash jurisdikcijas izvēlē. Interese par P2P kreditēšanu pašlaik pieaug, mēs sagaidām, ka platforma veiksmīgi attīstīsies.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

No 4.septembra līdz oktobrim Rīgā un citās Latvijas pilsētās velokurjeru brigādes mazajiem uzņēmumiem nogādās Latvijas Komercbanku asociācijas izstrādāto palīgu ērtākai pārejai uz eiro – Eiromiera testu un ceļvedi.

«Uzņēmumiem diendienā sadarbojoties ar bankām, redzam, cik lielā mērā tie interesējas par eiro ieviešanu, tostarp plāno inkasācijas, eiro priekšpiegādi, palielina bezskaidras naudas norēķinu iespējas. Tā kā mazo uzņēmumu vidū joprojām vērojama zemākā aktivitāte, esam tiem radījuši testu un ceļvedi Eiromiera iegūšanai. Šajā palīgmateriālā īsā un koncentrētā veidā iekļauti svarīgākie darbi, lai, uzsākot gatavošanos un veicot pāreju uz eiro, uzņēmēji neapjuktu plašajā informācijas klāstā, kā arī, pārbaudītu jau paveikto,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš.

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka šīs izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās.

SEB banka eiro ieviešanas izmaksas lēš apmēram piecu miljonu latu apmērā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par eiro ieviešanu informēja SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga. SEB banka gatavošanos pārejai uz eiro sāka pērn septembrī. Speciālisti iepazinās arī ar Igaunijas kolēģu pieredzi, taču Latvijā sistēmas atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem.

«Izmaksas nevaram atļauties iecenot pakalpojumā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai,» sacīja SEB bankas pārstāve. Piemēram, ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad šī pakalpojuma cena tiks pārrēķināta atbilstoši matemātikas principiem un saskaņā ar kursu būs 28,46 centi.

Uzņēmumu vadītāju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par četriem indeksa punktiem, taču aizvien liecina par vidēja līmeņa gatavību - 50 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem, liecina Swedbank un aģentūras TNS pētījuma dati.

«Pašreizējais uzņēmēju gatavības līmenis eiro ieviešanā ir nepietiekams, ņemot vērā, ka vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem,» norāda Swedbank pārstāvji, komentējot pētījuma datus.

Iedzīvotāju gatavība eiro ieviešanai pēc sešiem mēnešiem novērtēta ar salīdzinoši zemu gatavības indeksu – 31 punkts. Iedzīvotāju gatavība nav būtiski mainījusies kopš šā gada marta.

Kā liecina indeksa vidējais svērtais rādījums, no Latvijas iedzīvotājiem pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem.

Bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu uzņēmumi uzskata par vienu no būtiskākajiem soļiem, gatavojoties pārejai uz eiro, liecina Swedbank un TNS veiktais Latvijas eiro gatavības indeksa pētījums.

To minēja 71% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, bet 42% atzina, ka plāno arī savus klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tomēr joprojām riskanti zema ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu, norāda Swedbank eksperti.

9% Latvijas uzņēmumu atzina, ka plāno naudas plūsmu otrajā pusgadā, bet par priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu jūnijā ir domājuši vien 7%.

No marta, kad tika veikts pirmais Latvijas eiro gatavības indeksa mērījums, par 7 procentpunktiem (no 10% martā līdz 3% jūnijā) ir sarucis to uzņēmēju skaits, kuri nedara neko, lai gatavotos eiro ieviešanai.

Ceturtdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot GE Money Bank pieteikumu tās kredītu un noguldījumu portfeļu, kā arī ieguldījumu brokeru pakalpojumu līgumu un attiecīgo klientu finanšu instrumentu un ieguldījumu darījumu norēķinu kontos esošo līdzekļu pārejai bankas Citadele īpašumā, nolēma dot atļauju darījuma pabeigšanai.

«Komisijas padome deva atļauju atsevišķu bankas pakalpojumu portfeļu pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai,» uzsver FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

FKTK ir saņēmusi arī pieteikumu GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanai IPAS Citadele Asset Management, kas vēl jāvērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Darījums starp GE Money Bank un banku Citadele paredz, ka Citadele no GE Money Bank pārņems privātpersonu un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu, depozītus, krājkontus un kredītus. Noslēgtais līgums nosaka arī GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadeles grupas uzņēmumam IPAS Citadele Asset Management.

Pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ierindojas starp TOP 10 valstīm – kopš 1991. gada, kad Latvijā reģistrēti pirmie ārvalstu investori, Lielbritānijas pārstāvji mūsu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau vairāk nekā 170,478 milj. latu, informē Lursoft.

Ievērojamākais Lielbritānijas investēšanas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts 2006.gadā (+160), pēc kura sekojis straujš kritiens – jau nākamajā gadā investēšanas gadījumu skaits pieauga vien par 17. Krīzes iespaidā 2007.gadā samazinājās arī investoru skaits (par 20 investoriem mazāk nekā 2006.gadā), tiesa gan, sākot jau ar 2008.gadu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem atkal atgriezusies, par ko arī liecina pēdējo gadu dati – šogad reģistrēti kopskaitā 743 investori no Lielbritānijas.

Pēdējā 21 gada laikā Lielbritānijas tiešo investīciju pieaugums pa gadiem bijis ļoti mainīgs.

Ievērojamākais kritums reģistrēts 2003.gadā, kad no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemto investīciju apjoms pārsniedzis ieguldīto. Lai gan attiecīgajā gadā bijuši arī ieguldījumi, kuri pārsnieguši pat 4 milj. latu (Lielbritānijas uzņēmums Wellcome Limited SIA GlaxoSmithKline Latvia pamatkapitālā investējis 4,20 milj. latu), vēl ievērojamāki bijuši gadījumi, kad investīcijas izņemtas. Tā, piemēram, 2003.gadā no SIA Magni pamatkapitāla Lielbritānijas uzņēmums Shell Overseas Holdings Limited vienlaicīgi izņēmis 15,77 milj. latu.

Šī gada otrajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 425.4 milj.latu, kas ir par 32 % mazāk nekā 2008. gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visām nefinanšu investīcijām 51% jeb 215.6 milj.latu veidoja ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 35% jeb 150.1 milj.latu - iekārtās un mašīnās, 12% jeb 50.4 milj.latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā, 2% jeb 9.3 milj.latu - ilgtermiņa nemateriālajos ieguldījumos.

Lielākie ieguldījumi 2009.gada 2.ceturksnī bija valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas sadaļā – 109.9 milj latu (26% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma) jeb par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī. Nozīmīgākie ieguldījumi bija Dienvidu tilta otrās kārtas Slāvu satiksmes mezgla būvniecībā, Nacionālās bibliotēkas celtniecībā, maģistrālo cauruļvadu un vietējo cauruļvadu būvniecībā pašvaldībās.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas jaunie noteikumi paredzēs 88 dažādas iespējas norēķināties par braucienu sabiedriskajā transportā pēc jaunās elektronisko norēķinu sistēmas jeb e — talona ieviešanas.

Noteikumos specifikācijas sarakstā minēti visi pieejamie dažādi braucienu veidi ar viedkartēm un viedbiļetēm, kā arī vienreizējām papīra biļetēm dažādām iedzīvotāju grupām un dažādam braucienu skaitam un ilgumam. Tiek saglabāta iespēja maksāt gan par mēnesi, gan 5 dienām, taču būs arī 3 dienu un 24 stundu viedbiļetes, kā arī viedbiļetes 5, 10 un 20 braucieniem. Ja pietuvinot pasažiera rīcībā esošu viedbiļeti vai viedkarti elektroniskajam kartes lasītājam, elektroniskais kartes lasītājs neveiks brauciena autorizāciju, pasažiera pienākums būs nekavējoties izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa vai iegādāties vienreizējo biļeti un turpināt braucienu. Gadījumā, ja transporta līdzeklis nevarēs turpināt ceļu tehnisku iemeslu dēļ, pie transportlīdzekļa vadītāja būs jāsaņem vienreizēja pārsēšanās biļete, ar kuru varēs turpināt ceļu citā transporta līdzeklī.