Īrijā notiekošā referenduma priekšvakarā vēstnieks Eidans Kirvans ir visai pārliecināts par savas tautas atbalstu starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumam un iesaka ekonomikas dēļ sadarboties ar Latvijas emigrantiem.
Vai esošā situācija ir labvēlīga arī Latvijas un Īrijas kopīgai uzņēmējdarbībai?
Jā, bet galvenokārt emigrācijas dēļ. Ja desmitiem tūkstošu vienas valsts iedzīvotāju strādā kādā citā, tad man intuitīvi šķiet, ka tur vienkārši ir jābūt sadarbības potenciālam. Ja ne tūdaļ, tad vidējā termiņā noteikti.
Amerikāņi Īrijā ir ieguldījuši ilgu laiku pirms šīs parādības, tomēr Īrijas pieredze par ASV investīcijām mūsu valstī pēdējos apmēram 30 gados uzrāda īru emigrācijas lielu nozīmi tajā. Proti, īru izcelsmes Amerikas kompāniju vadītājiem ir lielāka interese par Īriju nekā citiem. Protams, galvenais biznesa iemesls ir peļņa, tomēr arī šo uzņēmēju etniskajai izcelsmei acīmredzami ir nozīme. ASV ir mūsu ārzemju tiešo investīciju galvenais avots, un tas tā nebija vēl līdz pat 1980. gadiem, kad sevišķi nozīmīgas bija Japānas un Vācijas investīcijas. Bet tagad Google, Facebook, IBM, Intel un virknei citu amerikāņu kompāniju Eiropas biroji ir Īrijā.
Īriem Amerikā nokļūšana kompāniju vadībā un sekojošie investīciju plāni ir prasījuši gadu desmitus. Protams, mūsdienās biznesa vide ir atšķirīga, tomēr ātri tas notikt nevar.
Jā, tas labākajā gadījumā ir vidēja termiņa projekts, kur kādus pirmos reālos, taustāmos iznākumus var cerēt pēc pieciem vai desmit gadiem. Pirmām kārtām jau šiem emigrantiem ir jābūt ieinteresēties dibināt uzņēmumus vai kāpt pa vietējo kompāniju karjeras kāpnēm.
Diemžēl Latvijas emigrācijā aizvien vairāk jaušama labi izglītotu inteliģentu klātbūtne. Mūsu sarunas specifiskajā kontekstā to varētu uzskatīt arī par cerīgu faktu.
Tas nav nevienas valsts interesēs – ne Latvijas, ne Īrijas, ka izglītotiem cilvēkiem ir viņu spējām nepiemēroti darbi. Tā ir resursu šķērdēšana, un arī mūsu interesēs būtu, ka šie latvieši Īrijā dabū labākus darbus.
Par šodienas referendums. Vai to var traktēt kā īru dumpošanos līdzīgi tam, kas notiek Grieķijā?
Referenduma iemesls ir juridisks – Īrijas konstitūcijā ir vajadzīgs grozījums, kas ļautu šādu līgumu ratifikāciju. Un mūsu situācija no Grieķijas ļoti atšķiras. Grieķijā krasākais kritums vēl notiek, bet Īrijā valdība jau plāno līdz 2013. gada beigām atgriezties brīvajā finanšu tirgū. Līdz 2015. gadam ir mērķis budžeta deficītu samazināt līdz 2–3% no IKP. Līdz šim mēs troikas – SVF, EK un ECB – uzstādītos mērķus esam sasnieguši; visdrīzāk, ka vajadzētu sasniegt arī šos. Grieķiem pašlaik šādu skaidru perspektīvu diemžēl nav, un tas rada politiskos nemierus.
Tas nenozīmē, ka īri būt ļoti apmierināti ar notiekošo. Arī ar visu banku izglābšanu, piemēram, biznesam ir grūti tikt pie kredītiem. Tomēr reālā ekonomika darbojas. Pastāv gan globālās ekonomikas riski mūsu lielās orientācijas uz eksportu dēļ, bet ja mēs eksporta līmeni noturētu, tad savā laikā būtu spējīgi arī norēķināties par saviem parādiem. Pēc maniem ieskatiem Īrijas lielākā problēma pašlaik ir patērētāju zemā uzticība. Pat ja kredīti būtu pieejamāki, neticības dēļ maz kas uzreiz mainītos – cilvēki negrib tērēt, un uzņēmēji ir piesardzīgi aizņemties ieguldījumiem.
Kas referendumā noteikti balsos pret?
No tiem, kam ir viedoklis, 40% sola balsot pret. Neizlēmīgo skaits aptaujās ir ap piektdaļu no balstiesīgajiem. Man nepatīk izdarīt prognozes, bet ja mana dzīvība būtu no tā atkarīga, tad šajā situācijā es visdrīzāk gan teiktu, ka referenduma iznākums būs pozitīvs – par labu fiskālās disciplīnas līgumam.
Arī tāpēc, ka cilvēku prātos pašlaik ir jautājums: kas notiks, ja nobalsosim «pret», bet mums vajadzēs Eiropas Stabilitātes mehānisma naudu? «Drošības tīkla» jautājums ir kļuvis ļoti nozīmīgs, tāpēc arī līdz šim neizlēmušo skaits visdrīzāk gan nosveras uz balsojumu «par». Turklāt budžeta deficītu mums būs jādabū zem 3% neatkarīgi no šā referenduma iznākuma, tāpēc balsojums «pret» jau nenozīmēs, ka taupības pasākumi varēs kļūt maigāki.
