IT iepirkumos izskaudīs pieeju kā «nobliezt kāpostu»  16

VARAM novērojis, ka pasūtītājam ne vienmēr ir nepieciešamās zināšanas un kvalifikācija, lai iepirktu vajadzīgos pakalpojumus sarežģītajā un ļoti specifiskajā IT jomā. Tāpat pretendentiem dažkārt tiek izvirzītas pārāk specifiskas prasības, kas dod priekšrocības uzvarēt iepirkuma procedūrā kādam konkrētam pretendentam. DB jau vairāk kārt norādījis uz nepilnībām IT iepirkumos. Piemēram, DB (26.01.2012) rakstīja par Valsts kases IT iepirkumu, kurā tika izraudzīts dārgākais piedāvājums, bet viens no piedāvājumiem tika diskvalificēts muļķīgas atrunas dēļ, jo IBM Latvija darbības neesot norādīts «disku masīvu ražošana». «Tā kā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau pieņēmis lēmumu un aizliedzis Valsts kasei slēgt iepirkuma līgumu, tad jāsecina, ka izvirzītās prasības nav bijušas pamatotas,» DB pamatoja E. Sprūdža padomniece Inese Auniņa. Saistībā ar IT iepirkumiem ir arī gadījumi, kad piegādātājam izvirzītās prasības ir pārāk vispārinātas, un tas – savukārt neļauj izvēlēties nevienu no viņiem. Tas var radīt situāciju, kurā pasūtītājs rīko sarunu procedūru un par iepirkuma procedūras uzvarētāju, iespējams, kļūst jau iepriekš noskatīts piegādātājs, akcentē VARAM Elektroniskās pārvaldes departaments.

Iepirkumos, izvirzot specifiskas vai pārlieku stingras prasības, nelieli vai vidēji komersanti IT nozarē faktiski tiek izstumti no tirgus, kā vienu no problēmām norāda VARAM. Lielajos informācijas sistēmas izstrādes iepirkumos nav pietiekamas konkurences, jo savus piedāvājumus konkursa prasību dēļ parasti iesniedz viens, labākā gadījumā, divi uzņēmumi, DB novērojumos dalās IT uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Parasti arguments seko tāds, ka maziem izstrādātājiem tik lielus izstrādes konkursus nevar uzticēt, jo tie var iesākt projektu un bankrotēt, taču, pēc viņa domām, to var atrunāt un prasības piemērot tā, lai arī mazie izstrādes uzņēmumi ir ieinteresēti un var šādos iepirkumos piedalīties. «Saistībā ar Eiropas struktūrfondu finansējumu būtu jāskatās plašākā mērogā, jo kā zināms IT ir rīks efektivitātes celšanai daudzās nozarēs, tomēr bieži vien Latvijā šim jautājumam pieiet tikai ar pieeju kā «nobliezt kāpostu», akcentēja A. Gailītis. IT nozari Latvijā, pēc viņa novērojumiem, var sadalīt trīs daļās. Proti, ir IT uzņēmumi, kuri programmē ārvalstu tirgiem, ir tādi, kad sniedz dažādu servisu, piemēram, datu centru pakalpojumus, bet pārējie – lielākā daļa 60-70% izdzīvo no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Saistībā ar Eiropas struktūrfondu finansētajiem projektiem, Latvijā liela problēma ir kontroles mehānisma trūkums.

Jāatzīmē, ka iepriekš, kad E. Sprūdžs neieņēma ministra posteni, viņš aktīvi kā Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pārstāvis iestājās par caurspīdīgiem IT iepirkumiem. Ja pasūtītājs konkursa nolikumā definētu, kas projektā ir jāsasniedz, nevis, kā tas ir izdarāms, situācija IT iepirkumu jomā ļoti uzlabotos. Tādējādi piegādātāji sacenstos ar idejām, kā projekts ir jārealizē, nevis ar saviem «uzplečiem», tolaik norādīja E. Sprūdžs. Tāpat būtu jānodrošina elastīgāka pieeja konkursiem, lai projektu rezultātā tiktu radīts pēc iespējas labāks risinājums, kas konkrētajā brīdī pasūtītājam ir nepieciešams, nevis, kas bija vajadzīgs, piemēram, «ziedu laikos», kad bija citas prasības.