Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Jau gandrīz gadu atkal ir aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu viesmīlības nozarei, kas varētu būt 12%.

Tas tiek minēts kā viens no glābšanas riņķiem ēdināšanas nozarei, kurā joprojām ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Tika pieļauta iespēja, ka likmi varētu samazināt jau no šī gada, tomēr tas vēl nav noticis. Viens no Finanšu ministrijas nosacījumiem, lai likmi samazinātu, ir ģenerālvienošanās noslēgšana. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis norāda, ka šobrīd visi spēki un resursi ir koncentrēti ekonomiskai modelēšanai, lai panāktu neitrālu fiskālo efektu, kas varētu veidoties, samazinoties PVN ieņēmumiem.

Vienas no bažām ir, ka likmes samazināšana radīs negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 milj. eiro apmērā. Tomēr, iespējams, ka efekts varētu būt pilnīgi pretējs, līdzīgi kā tas bija ar samazinātās PVN likmes piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Proti, lai gan bija prognozēts, ka PVN ienākumi pēc likmes samazināšanas krietni samazināsies, izrādījās, ka galu galā tie pieauga. Līdz ar to paredzēt samazinātās PVN likmes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem nav iespējams. Tas būs atkarīgs arī no kopējās nozares uzvedības. Faktiski PVN samazināšana būtu viens no instrumentiem, kā būtiski samazināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē, un, visticamāk, ja PVN tiks samazināts, tad tas nedos nozares uzņēmumiem papildu peļņu, bet gan ļaus, piemēram, pāriet no aplokšņu algām uz legālām algām, nomaksājot nodokļus.

Finanšu ministrija rosina ar nākamo gadu par 20% palielināt azartspēļu nodokli un nodevas licenču izsniegšanai. To paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie FM sagatavotie grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šis ir absolūti nepārdomāts un pārsteidzīgs solis. Premjers jau iepriekš bija paziņojis, ka nodokļi netiks palielināti, savukārt uz azartspēļu nozari tas laikam nav ticis attiecināts. Gluži kā jebkurai nozarei šobrīd, arī azartspēļu nozarei apgrozījums ir samazinājies. Turklāt izdevumi, salīdzinot ar citiem gadiem, ir daudzkārt palielinājušies. Pamata palielināt nodokļus nav. Likumprojekta anotācijā minētā argumentācija šim palielinājumam ir absolūti nepamatota. Nav skaidrs, kā tieši ir veikti šie aprēķini iespējamajiem budžeta ienākumiem. Valdība plāno, pamatojoties uz šo nodokļu pieaugumu, nākamā gada budžetā iekasēt 600 tūkstošus latu. Savukārt mana prognoze ir, ka vairākās citās pozīcijās tajā pašā laikā valsts budžets varētu zaudēt desmitkārtīgi.

Februāra sākumā Latvijas Radio vēstīja, ka VID vienotā nodokļu konta ieviešana pirmajā mēnesī radījusi būtiskas problēmas uzņēmējiem: kādiem EDS parādījās nodokļu parāds, citiem – pārmaksa, vieni bija konstatējuši pārmaksāto nodokļu pazušanu sistēmā, vēl kāds nevarēja EDS pārbaudīt nodokļu atlikumus u.tml.

Šķita, ka tās ir pārejošas grūtības, ka viss sakārtosies, jo saprotams, ka sistēma tika mainīta tās darbības laikā – kā ļoti trāpīgi to tolaik raksturoja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: “Lidmašīnas motors tiek mainīts, lidmašīnai esot gaisā. Mēs nevaram nospiest vienu pogu, izslēgt sistēmu un tad palaist nākamo. Mums tā ir jādarbina visu laiku, nepārtraukti.”

Bet gāja laiks, un problēmas nebeidza beigties. Ne velti maija vidū LTRK nāca klajā ar vēstījumu, ka sagaida aktīvu VID rīcību ieilgušo EDS tehnisko problēmu novēršanā saistībā ar vienotā konta ieviešanu.

Kā būtiskāko problēmu LTRK min nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzu atspoguļojumu, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. “EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk kā četru mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, pieaugot nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam,” pausts LTRK 17. maija paziņojumā.

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.

Ceļu kvalitāte Latvijā turpinās pasliktināties un liks braucējiem arvien vairāk tērēt automašīnu remontiem. Turklāt finansējuma samazinājums autoceļu nozarei nostādīs uzņēmējus bankrota priekšā, raksta Diena.

Kārtējais finansējuma samazinājums ceļu būves nozarei, nākamgad ļaus vien notīrīt ceļu ziemā, piedalīties ar līdzfinansējumu vairākos Eiropas Savienības finansētajos ceļu rekonstrukcijas projektos, bet atlikusī nauda tiks tērēta bedrīšu lāpīšanai. Jauni ceļu būves projekti un būtiskas ceļu rekonstrukcijas veikt nevarēs.

asažieru pārvadātāji norāda, ka jau iepriekš līdzekļu trūkuma dēļ autoceļu uzturēšanai ziemā, nācies atcelt reisus. Tagad – jo mazāk naudas, jo vairāk atceltu braucienu. Savukārt ceļu būves nozares uzņēmējus visvairāk satrauc bezdarba problēma, ko izraisīs pasūtījumu trūkums. Nākamgad valsts autoceļu nozarei paliks pāri vien apmēram 70 miljoni latu, kas ir nedaudz vairāk nekā bija 2005. gadā.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

27.oktobrī Viļņā norisinājās SORAINEN, Dienas bizness, Äripäev un Verslo žinios kopīgi rīkotā Baltijas M&A un Privātā Kapitāla konference. Viens no konferencē visvairāk apspriestajiem tematiem, protams, bija prognozes nozares attīstībai nākamajā, 2012.gadā. Zemāk īss kopsavilkums par secinājumiem.

Protams, tas, vai M&A nozarē vispār varētu būt sagaidāms darījumu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir ļoti atkarīgs no vispārējām ekonomikas attīstības tendencēm. Un tas ir lielais nezināmais. Proti, pieņemot, ka Eiropa pieņem konkrētus lēmumus attiecībā uz Grieķijas krīzes risināšanu (tas gan, ņemot vērā šīs nedēļas notikumus saistībā ar plānoto referendumu, vairs nav tik skaidrs) un nenotiek jauni spēcīgi satricinājumi, varētu cerēt, ka, lai gan Eiropā vispār situācija nebūs īpaši iepriecinoša (jo ir vēl virkne citu valstu, kas cīnīsies ar ekonomikas problēmām), Latvijas ekonomika varētu pieaug nedaudz mazāk vai līdzīgi kā šajā gadā (bet ne vairāk).

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Taksometru asociācija uzskata, ka ikdienas taksometru šoferu sodīšanu būtiski neuzlabos situāciju taksometru nozarē, bet ir nepieciešama stingrāki kritēriji taksometru biznesam.

Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija (LVTNDDO) priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs uzsver, ka taksometrus katru dienu kontrolē ne mazums institūciju - gan RD Kontroldienests, gan Ceļu policija, gan VID, gan Darba inspekcija. «Es zinu, ka katru dienu tiek uzlikti sodi un izsaukti šoferi un firmas vadītāji uz attiecīgo organizāciju komisijām. Bet šāda rīcība esošo situāciju praktiski neuzlabo,» viņš uzsver.

«Nenoliedzot to faktu, ka taksometru nozarē ir problēmas un dažkārt notiek krāpšana attiecībā pret klientiem, lūdzu ņemt vērā faktu, ka taksometru pārvadājumu nozarē tikai Rīgā vien ir 78 licencētas firmas un 1692 taksometri. Pie šādiem skaitļiem ir utopiski cerēt, ka būs 100% kārtība,» paziņojumā uzsver Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija (LVTNDDO).

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Šā gada pirmajos divos mēnešos patēriņa kritums vērojams alus nozarē – par 17 % un bezalkoholisko dzērienu nozarē – par 35 %.

Šogad nozares attīstību negatīvi ietekmēja ne tikai ekonomiskās lejupsplīdes tendences, bet arī no valsts uzliktais papildus slogs – negaidītais akcīzes nodokļa pieaugums gan alum, gan bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas turklāt tika palielināts bez konsultācijām ar nozares ekspertiem, Db uzzināja Latvijas alus un bezalkoholisko dzērienu nevalstiskajās organizācijās - Latvijas alus darītāju asociācijā, Latvijas alus darītāju savienībā un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā.

Papildus triecienu nozarei rada arī importa produkcijas spiediena pieaugums, īpaši no Krievijas, Baltkrievijas, kuru ražotā produkcija pēc nacionālās valūtas devalvācijas kļuvusi daudzkārt konkurētspējīgāka Latvijas tirgū.

Restorānu nozares pārstāvji izsakās skarbi par nākotni, cerības liek uz samazināto PVN likmi

Jaunā gada prognozes ēdināšanas nozarē īpaši neatšķiras no pagājušā gada vērtējuma. Proti, aktuālākais jautājums ir saistīts ar vēlmi nozarē ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Ēdināšanas biznesa pārstāvji uzskata: ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas faktiski būtu glābšanas riņķis, kas palīdzētu nozarei sakopties un iziet no ēnu ekonomikas. Šobrīd restorāni balansē uz izdzīvošanas robežas, bet daži savu pastāvēšanu jau ir beiguši. Tā norāda pirms gada dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Nozare vēlētos, lai jau no šā gada ēdināšanas nozarei tiktu piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Tomēr, lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. LRB biedrības vadītājs Jānis Jenzis, runājot par pēdējā gadā paveikto, atzīmē, ka nozare pakāpeniski kļūst «baltāka», bet ar esošo nodokļu slogu tās pašsakārtošanās rezerves ir gandrīz izsmeltas. Proti, turpina palielināties nozares nodokļu parādi.

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Vācija šodien varētu pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu 50 mljrd. eiro apmērā recesijā ieslīgušās ekonomikas stimulēšanai.

Tiek gaidīts, ka lielāko daļu šīs summas veidos investīcijas infrastruktūrā. Pēc vācu ierēdņu sacītā, rūpniecības veicināšanai iecerēts novirzīt 25 miljardus eiro, kas ir tikai viens procents no Vācijas IKP. Iepriekš tika minēta summa 40 miljardu eiro apmērā.

Divas konservatīvās partijas - Kristīgo demokrātu partija un Kristīgi sociālā savienība -, kuras Bundestāgā veido vienotu frakciju, uzstāj uz koncepciju, kas paredz nodokļu nastas samazināšanu. «Galvenais mūsu plāna punkts ir nodrošināt darba vietas un veicināt investīcijas, kā arī padomāt par to, ko atbildēt cilvēkiem uz jautājumiem nodokļu un noguldījumu sakarā, kam būs liela loma,» norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc konservatīvo domām, nodokļu pazemināšana sekmēs pirktspējas palielināšanos, tādējādi atdzīvinot rūkošo iekšējo pieprasījumu. Savukārt sociāldemokrāti kā galveno pretkrīzes plāna punktu piedāvā 10 miljardu eiro vērta fonda izveidošanu 2009.gadā, no kura tiktu finansēti komunālie investīciju projekti, pirmām kārtām mācību iestāžu modernizācija, ceļu remonts. Jāpiebilst, ka sociāldemokrāti likmi liek uz valsts investīciju programmām, savukārt konservatīvo frakcija - uz privāto iniciatīvu. Merkele uzskata, ka ekonomikai, kas balstās uz darboties spējīgiem uzņēmumiem, pašai jāatbild uz pašreizējiem izaicinājumiem un jākļūst stiprākai. Tieši šī iemesla dēļ jaunajā valsts palīdzības paketē ekonomikai būs, pēc viņas teiktā, «nevis zivs, bet makšķeres».

Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Precīzāk graudaugu sējumu situāciju gan varēs izvērtēt pēc veģetācijas atsākšanās.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA apstiprināja, ka vietām Latvijā graudaugu sējumi kailsala dēļ janvāra sākumā un februārī ir cietuši, taču precīzāk to, cik daudz ziemāju sējumu būs jāpārsēj ar vasarājiem, varēs pateikt pēc apmēram mēneša.

Kad atsāksies veģetācija, mēs varēsim saprast, kāda ir situācija, sacīja Jansons, piebilstot, kas šogad, visticamāk, nevar cerēt uz graudu rekordražām. Pastāv cerība uz graudu ražu vidējā līmenī.

Vairāk ziemāju sējumi cietuši vietās, kur bija mazāk sniega, tostarp Vidzemē. Lai gan mazākā mērā, arī vietām Latgalē, ziemāju sējumi var būt cietuši. Patlaban, piemēram, Vidzemē vēl ir dziļa ziema un kamēr nav bijis atkusis, grūti spriest par turpmāko. Sējumu stāvoklis dažādās Latvijas vietās varētu būt atšķirīgs, atkarībā no sniega esamības vai neesamības. Ja sniegs bija, sējumu situācija varētu būt labāka, ja sniega nebija, iespējamas problēmas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nesaskaņu iemesls filmu nozarē sakņojas tajā, ka nozarei ilgstoši netiek piešķirts pietiekams finansējums, uzskata nozares darbinieki.

Filmu nozarē pašlaik aktivizējusies diskusija par to, kā būtu jāpiešķir finansējums filmu nozarei. Viena daļa kino cilvēku uzskata, ka finansējuma dalīšana ārpus Latvijas Nacionālā kino centra ar Saeimas lēmumiem ir prettiesiska un netaisnīga, savukārt citi situācijā neko nosodāmu nesaskata. Abas puses gan vieno pārliecība, ka nesaskaņas nozarē ir sekas tās novārdzinātībai.

Kinokritiķe Kristīne Matīsa pauda viedokli, ka galvenā problēma nozarē ir nepietiekamais finansējums, tāpēc nevarot vainot producentus par finansējuma meklēšanu Saeimā. Viņa gan nesaprot, kāpēc Saeima, ja tā ir pieņēmusi kārtību, kā nozarē tiek piešķirts finansējums, šo kārtību nerespektē. Matīsa uzskata, ka pats parlaments neprot saimniekot. «Ja nepiešķir kādu summu Nacionālajam kino centram (NKC) un pēc tam tādu pašu summu atrod vienam projektam, tad runa ir par Saeimas neprasmi sadalīt budžeta līdzekļus,» sacīja Matīsa.

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Latvijas piena ražotājiem nepieciešams steidzams un tūlītējs atbalsts, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Krievijas ieviestais Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegums vissmagāk ir skāris Latvijas piena ražošanas nozari – to atzīst gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas valdība, gan Eiropas Komisija (EK). Piena iepirkuma cenas pēc Krievijas sankciju ieviešanas, salīdzinājumā ar šā gada jūliju ir kritušās vidēji par 25%. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem periodā no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīs zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā.

«Kaut arī no Latvijas puses pēc Krievijas sankciju ieviešanas nekavējoties tika veikti pirmie atbalsta pasākumi, tomēr vēršoties pie EK ar argumentētu situācijas skaidrojumu un prasību kompensēt Latvijas piena nozarei radušos zaudējumus, pagaidām neko citu kā EK pausto «solidaritāti», «apņēmību meklēt risinājumus», «precizēt aplēses» - neesam sagaidījuši. Diemžēl līdz pat šim brīdim Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās nav sadzirdēts Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku aicinājums EK steidzami rast iespēju sniegt mērķētu atbalstu visvairāk cietušajām piena ražošanas saimniecībām. Ir vērojama pat zināma nevēlēšanās rast risinājumu visvairāk cietušo valstu atbalstam. Jautājums, kur palikusi Eiropas Savienības solidaritāte? Vai arī solidaritāte izpaužas tikai lielo un «veco» dalībvalstu interešu aizstāvībā?» teikts LOSP paziņojumā.