Novērtējot cilvēku interesi par ražošanas procesu, Latvijā ražotā premium džina OBDO īpašnieki 2022. gada sākumā atvērs Latvijā pirmo Open Concept džina destilētavu.

Maijā Miera ielā, Rīgā klientiem būs iespēja redzēt, kā norit destilēšanas process, kā arī nobaudīt un iegādāties OBDO produktus. Taču svētku laikā topošās ražotnes adresē tiks iekārtots pop-up veikals.

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Uzņēmums OBDO no 2019. gada Latvijā destilē London Dry stila džinu, kura izgatavošanā izmantots Latvijā ražots spirts, avota ūdens un 22 dažādi augu ekstrakti. 2021. gadā OBDO džins saņēma prestižo International Wine & Spirit Competition (IWSC) sudraba novērtējumu stipro dzērienu kategorijā, tā kļūstot par vienu no augstāk novērtētajiem džiniem pasaulē.

Uzņēmuma ražotne līdz šim atradās Tallinas ielā, Rīgā, tomēr, mainot ražotnes lokāciju, tika nolemts veidot atvērtā tipa ražotni, kas ļautu pircējiem iepazīt džina izgatavošanas nianses un nobaudīt produkciju degustāciju telpā un vasaras āra terasē.

Jaunā destilētava durvis apmeklētājiem vērs 2022. gada maijā.

“Saņemtie starptautiskie novērtējumi un pircēju interese par dzērienu ražošanas procesu bija galvenā motivācija kļūt pieejamākiem patērētājiem un ļaut vairāk iepazīt mūsu dzērienu ražošanas aizkulises. Esam pārliecināti, ka Miera ielas šarms un apkārtnes uzņēmumi palīdzēs dot viens otram pievienoto vērtību un būt interesantākiem gan vietējo, gan ārzemju klientu vidū,” norāda "OBDO" vadītājs Ralfs Pelsis.

Papildus klasiskajiem džiniem, “OBDO” un “OBDO Four”, uzņēmums 2020. gadā produktu klāstu papildināja ar “OBDO 0” džinu, kura sastāvā ir 0% alkohola, un sadarbībā ar Valmiermuižas alu radīja džina kokteiļus.

"Obdo gin" apgrozījums 2019.gadā bija 2254 eiro, savukārt kompānijas zaudējumi bija 6897 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. "Obdo gin" īpašnieki ir Agris Evertovskis (50%) un Ģirts Draugs (50%).

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(364).jpg

Iespraukties starp piramīdām un Versaļu

Pagodinājums, grūdiens tūrismam un ekonomikai, motivācija kultūras, dabas un vēstures mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai – pilsētas un valstis cenšas panākt savu objektu iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Prestižo statusu cer saņemt arī vairākas Latvijas pilsētas.

Citas nozares uzņēmumu vadīt būtu grūti

Kopš Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdes skandāla līdz šim Exigen Services Latvia mediju telpā plašus komentārus nesniedza, taču beidzot uzņēmuma izpilddirektors Ivars Puksts LD intervijā stāsta gan par pērnā gada notikumiem, gan baumām un uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Kopš 2010. gada pavasara nozarē baumo, ka interese par Exigen Services Latvia iegādi ir IT kompānijai Tieto.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās un attiecīgajai jomai nepieciešamajās profesijās, kā arī novērstu speciālistu noplūdi no mazāk apmaksātajiem amatiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto speciālistu sarakstu un skaitu, kuriem šogad uzsāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti, paredz IZM izstrādātie un valdības apstiprinātie rīkojumi.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātiem speciālistiem, 23 augstākajās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos strādājošajiem speciālistiem, 50 sociālā darba veicējiem, 31 kultūras jomā nodarbinātam speciālistam, 24 veselības aprūpes speciālistiem un 165 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam. Kredīta dzēšanas uzsākšana plānota arī 15 speciālistiem, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs.

Savukārt valsts galvotā studējošā kredīta dzēšanu paredzēta 36 izglītības jomas speciālistiem, 34 augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu speciālistiem, 5 sociālajā jomā strādājošajiem darbiniekiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem speciālistiem, 18 veselības aprūpes speciālistiem un 81 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam, kā arī 6 ārvalstīs izglītību ieguvušajiem speciālistiem.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar deflācijas risku jākaro, izmantojot līdzīgu aktīvu iepirkšanas programmu kā ASV, aģentūrai Bloomberg sacījis ASV ekonomikas profesors Berijs Eihengrīns.

«Eiropai pastāv reāla deflācijas problēma, un ECB patlaban nav uzdevuma augstumos,» viņš sacījis, paužot uzskatu, ka Centrālajai bankai vajadzētu ieviest kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kas pielāgota Eiropas apstākļiem.

Profesors ieteicis ieviest programmu, ņemot piemēru gan no ASV Federālo Rezervju sistēmas, gan Anglijas Bankas. No FRS varētu paņemt valdības parādzīmju iepirkumu metodi, bet no Anglijas Bankas – programmu, kas motivē bankas izsniegt finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

«Daži eksperti, kas izsaka prognozes par Eiropu, ir pārāk optimistiski,» sacījis B. Eihengrīns.

«Eiropa ir atstājusi lielāko finanšu krīzi pagātnē, tomēr nākamgad gaidāmas citas nepatikšanas,» viņš prognozē. «Grieķijā būs politiskā krīze, un banku savienības izveide arī nebūs viegla. Tādēļ es uzskatu, ka prognozes par Eiropu ir pārāk optimistiskas,» uzsvēris ASV profesors.

Arvien lielāks daudzums datu paver arī daudz plašākas iespējas tos izmantot, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Datu ir arvien vairāk un vairāk, un vienlaikus ir plašākas iespējas tos apstrādāt. Taču tas nav tā, ka būtu noticis lielais sprādziens un vienā dienā mēs pēkšņi būtu atklājuši lielos datus. Tas notiek pakāpeniski. Nevar pieņemt, ka tagad ir lielie dati un jaudīgi datori, kas tos vienkārši apstrādā. Nē, ir arī jādomā par gudriem veidiem, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz ir tā, ka joprojām nav tik spējīgu datoru, bet ir iespējams tos apstrādāt, ja paskatāmies uz datiem gudri, programmējam vai izmantojam tos citādi,» norāda Lora Le Bāre (Laure Le Bars), Eiropas Lielo datu asociācijas (The Big Data Value Association) viceprezidente un pētniecības direktore. Tā ir industrijas izveidota bezpeļņas organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 biedru no visas Eiropas. Asociācija ir Eiropas Komisijas partneris lielo datu privātās un publiskās partnerības programmas ieviešanā, lai īstenotu kopīgu redzējumu par to, ka Eiropa ir pasaules līdere lielo datu pievienotās vērtības radīšanā. Organizācijas mērķis ir attīstīt inovāciju ekosistēmu, kas veicinās datu un mākslīgā intelekta virzītu digitālu transformāciju Eiropā, lai sniegtu maksimālu ekonomisko un sociālo labumu.

Iestājoties Eiropas Savienībā, par Latviju kā jauno dalībvalsti bija ļoti liela interese. Tas bija kā papildus dzinulis tūrisma jomai. Interesi izrādīja gan ceļotāji, gan žurnālisti no vecajām dalībvalstīm.

Šajā pirmajā posmā cilvēki paši brauca, un paši interesējās. Tagad, savukārt, liela daļa jau ir ieguvusi priekšstatu par Latviju, un līdz ar to ir izkristalizējies cilvēku viedoklis par mūsu valsti. Šobrīd ir tas moments, kad būtu jāsāk ļoti aktīvi strādāt valsts, kā interesanta tūrisma galamērķa, popularizēšanas virzienā un jārealizē nopietnas mārketinga aktivitātes, lai piedāvātu Latviju kā konkurētspējīgu galamērķi starp citiem līdzīgiem. Šobrīd jau ir nopietni jāstrādā pie tā, lai cilvēkus ieinteresētu iegriezties pie mums.

Pēdējos gados esam kļuvuši jau salīdzinoši dārgi, tāpēc ar zemākām cenām konkurēt vairs nevaram. Tāpēc, mums būtu tagad jāstrādā pie kvalitātes, jo, ja ir dārgi un nekvalitatīvi, tad ir pavisam slikti. Ir jāstrādā tā, lai būtu dārgi, bet vismaz kvalitatīvi. Jāstrādā pie kvalitatīvām viesnīcām, restorāniem, un citiem tūrisma produktiem.

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Studējošo kredīts tiks dzēsts 211 speciālistiem, nolemts Ministru kabineta sēdē. Studiju kredīta dzēšanai no 2008. gada valsts budžeta ir atvēlēts finansējums 40 364 latu apmērā, bet studējošo kredīta dzēšanai – 21 200 latu.

Uz studējošā kredīta dzēšanu pieteicās mazāk speciālistu (214) nekā tika prognozēts (240), turklāt 3 speciālisti vēl nav nostrādājuši 1 gadu pēc izglītības ieguves, studējošo kredīts tiks dzēsts 211 speciālistiem. Atbilstoši iesniegtajiem pieteikumiem mainās arī sadalījums pa profesiju grupām, Db.lv informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Studiju kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem pieteikumu skaits bija lielāks (523), nekā tika plānots (423). 71 speciālists vēl nav nostrādājis 1 gadu pēc izglītības ieguves – viņi uz studiju kredīta dzēšanu varēs pretendēt pēc jauna MK rīkojuma par kredītu dzēšanu pieņemšanas. Tāpēc, ņemot vērā, ka uz studējošo kredītu dzēšanu pieteicās par 29 speciālistiem mazāk, nekā plānots, ir pārdalīts finansējums un kredītu dzēšana tiks uzsākta 452 speciālistiem, mainoties sadalījumam arī pa profesiju grupām atbilstoši pieteikumu skaitam kredītu dzēšanai.

SIA „Izdevniecība „Dienas Bizness”” prioritāte ir profesionāli un kvalitatīvi nodrošināt ekonomiski aktīvus cilvēkus ar noderīgu lietišķo informāciju – rokasgrāmatām.

Rokasgrāmatas ir stāsts, kurā ir iespēja satiekas ar profesionāliem nozaru ekspertiem, kas aktuālos jautājumus skaidro, komentē un ilustrē ar piemēriem, tieši tā īstenojot rokasgrāmatu misiju – būt par padomdevēju īstajā brīdī.

Rokasgrāmatas – abonentizdevumi. Tās ir Latvijā pirmās un vienīgās rokasgrāmatas drukātā vai elektroniskā formātā, kas ir abonentizdevumi – tiek atjaunotas no 2 līdz 4 reizēm gadā, ņemot vērā nozares aktualitātes, izmaiņas normatīvajos aktos, jaunāko tiesu praksi, profesionālo pieredzi utt.

Rokasgrāmatu priekšrocība – vienmēr aktuālas. Tās nav tipiskās grāmatas, kas tiek izdodas konkrētā gadā un iesietas vākos, tādējādi izdevumam pieliekot punktu. Rokasgrāmatu stāstus atjauno regulārie papildinājumu izdevumi.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem, kuri iesaistīti dzemdību palīdzības nodrošināšanā, atalgojuma fiksētās daļas stundas likme pieaugs par 10%, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Ņemot vērā valsts noteikto tarifa pieaugumu dzemdību palīdzībā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Slimnīca ir veikusi aprēķinu, paredzot visu finansējumu novirzīt tikai atalgojumam. Kopējā atalgojumam novirzāmā tarifa palielinājuma summa, bez darba devēja nodokļiem, šogad plānota EUR 77 353 apmērā.

Darba algas palielinājuma pieaugums ir aprēķināts, ņemot vērā valsts noteikto jauno tarifu par dzemdībām, attiecīgo pacientu skaitu iepriekšējā gadā un iesaistīto speciālistu loku, kas sniedz dzemdību palīdzību. Dzemdību procesā iesaistītajām ārstniecības personām – dzemdību speciālistiem-ginekologiem, vecmātēm, bērnu aprūpes māsām, nodaļu virsārstiem un virsmāsām stundas likmes pieaugums ir noteikts desmit procentu apmērā, savukārt jaundzimušo intensīvās terapijas ārstiem, kuri iesaistīti daļēji, stundas likme palielināta par pieciem procentiem. Tā kā jaundzimušo intensīvās terapijas tarifs nav palielināts, atalgojuma palielinājums šiem speciālistiem ir mazāks.

Runas par ministriju likvidēšanu, cilvēku atlaišanām un reorganizēšanu esot novedušas pie tā, ka valsts aparāts šobrīd nefunkcionē, intervijā žurnālam Nedēļa norāda Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks: "Kādēļ jāstrādā, ja rīt tu būsi uz ielas?"

«Tagad, kad jādara viss lai ekonomika sāktu griezties pēc iespējas ātrāk, taču valsts aparāts uz pilnu jaudu nedarbojas jau ilgāku laiku,» uzsver V. Silenieks.

Viņš atgādina, ka pirms dažiem gadiem dažas ministrijas tika sadalītas, jo, iestājoties ES, darba slogs kļuva pārāk liels vienai ministrijai. «Vai tad mēs pēdējās dienās esam izstājušies no ES un viegli tiksim galā ar darbiem?» viņš vaicā.

Labklājības ministrija ir veikusi vairākus pētījumus par situāciju darba tirgū Latvijā, un tās rezultāti liecina, ka darbaspēka ievešana no citām valstīm valstīm jau drīz vien mums būs teju akūta nepieciešamība.

Pēdējā pusgada tendences diemžēl ir tādas, ka Latvijas tirgū trūkst dažādu speciālistu, piemēram, daudzkārt pieminēto celtnieku. Nereti nav jautājums par to, cik lielā mērā uzņēmēji ir vai nav gatavi maksāt pašu speciālistiem, bet gan par to, ka atsevišķās jomās mums ir tik liels strādājošo deficīts, ka vairs nav kam maksāt. Šā gada otrajā ceturksnī mēs jau esam apstiprinājuši darba izsaukumus 597 būvniekiem. Jāpiebilst, ka runa ir par darbaspēku no trešajām valstīm, jo Eiropas Savienības (ES) valstu strādnieki var brīvi pārvietoties šīs valstu savienības ietvaros. Turklāt no ārvalstīm tiek ievests nevis mazkvalificētais darbaspēks, bet gan speciālisti. Zinot, cik daudz objektu tuvākajos gados ir paredzēts uzbūvēt Latvijā, no kuriem daļa būs arī nacionāla mēroga, kļūst skaidrs, ka ar vietējo darbaspēku celtniecībā šeit būs krietni par maz.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 – 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1 %.

Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums.

Sagaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 tūkstošiem. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1,3 tūkstošiem. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020. gadā varētu būt par gandrīz 14 tūkstošiem lielāks nekā piedāvājums.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikumu samazināt maksimālo termiņu darbnespējas lapām no pusgada uz četriem mēnešiem mediķi vērtē pretrunīgi.

Par to raksta laikraksts Diena.

«Neatbalstu. Nedomāju, ka valstī slimot būtu tik izdevīgi un cilvēki rīkotos nelikumīgi, krāpjoties,» sacījis Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents. Viņaprāt, smagām diagnozēm, piemēram, insultam, infarktam, četri mēneši var būt par maz.

Neiroloģe profesore Ināra Logina gan ministres ieceri uzskata par izvērtējamu - ļoti aktuālu un arī sarežģītu jautājumu.

Patlaban darbnespējas lapas izsniedz līdz darbspēju atgūšanai, proti, uz maksimālo laiku līdz sešiem mēnešiem, taču veselības ministre to piedāvā samazināt līdz četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās profesijās un novērstu speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem, Ministru kabinets otrdien, 2018. gada 18. septembrī apstiprināja profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem šogad sāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un strādājošie ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat darbinieki no nevalstiskā sektora institūcijām, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti. 2018. gadā kopumā paredzētais valsts budžeta finansējums šo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem ir 2 398 212eiro.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātajiem, 23 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 50 sociālajā jomā strādājošajiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem, 38 ārstniecības personām, 165 valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, kā arī 12 ārvalstīs izglītību ieguvušiem speciālistiem.

Pie Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic labā vārda atgūšanas būs cītīgi jāstrādā, norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš uzsvēra, ka airBaltic labā tēla atgūšanai gan pašmāju, gan starptautiskajos tirgos būs nepieciešams mārketinga darbs. «Tas būs viens no uzdevumiem, pie kuriem cītīgi būs jāstrādā,» teica Augulis.

Viņaprāt, jaunu zīmolu nebūtu prātīgi veidot. «airBaltic zīmols kā tāds ir labs un atpazīstams. Ieiet tirgū ar pilnīgi jaunu zīmolu būs diezgan grūti,» norādīja satiksmes ministrs.

Augulis neprognozēja, cik ilgs laiks paies, lai airBaltic vārds atgūtu labo slavu. «To ir grūti pateikt. Pie tā vienkārši ir cītīgi jāstrādā. airBaltic jau arī nav tas sliktākais mārketings,» piebilda Augulis.

Pagājušajā nedēļā biznesa uzmanība atkal bija pievērsta norisēm politiskajos gaiteņos. Nespējot nekā citādi ierobežot saslimšanu ar Covid-19 raisošā vīrusa izplatību, ministri bija atvēzējušies lemt vai nu par pilnīgu lokdaunu, vai vismaz regulējumu, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.

Šķita pilnīgi aizmirsts, ka gan premjers, gan citi politiķi iepriekš vairāk vai mazāk publiski pauduši, ka vīruss tagad pamatā izplatās nevis publiskajā vidē, kur visi valkā sejas maskas, ietur distanci utt., bet gan privātos kontaktos, satiekoties tuviniekiem. Gan jau ne paši izdomāja šo tendenci, gan jau, ka vēstījumi par to nāca no tiem pašiem ekspertiem, kuri nu rosina par grēkāzi atkal definēt darba vidi, pamatā – biznesu.

DB karikatūra 

Ja valdība saka, ka visiem jāstrādā no mājām......

Bet tad jājautā – kurā brīdī tie eksperti melo un kurā brīdī kaut ko iesaka vien tāpēc, ka no viņiem vismaz kaut kādu padomu gaida? Un kāpēc gan politiķiem tik īsa atmiņa, ka tik elementāras zināšanas nelīmējas kopā ar jaunajām iniciatīvām?

Tiesa, ne to vien jau esam piedzīvojuši. Kaut kā vairs nav pārsteigums, ka atkal tika ignorēts fakts – īsti nav pierādījumu tam, ka cilvēku vairums saslimtu tieši darbā. Protams, atkal netika ņemts vērā, ka darba devēji ir vistiešākā veidā ieinteresēti, lai darbinieki nesaslimtu, jo tad būtu apdraudēta viņu uzņēmumu darbības nepārtrauktība.

Kurš var, tas jau strādā attālināti. Uzņēmumi jau tagad iegulda milzu resursus, rūpējoties par to, lai darbinieki būtu pasargāti no infekcijas, – aprīko darba iespējas mājās, veido starpsienas birojos, lai mazinātu tur strādājošo saskarsmi, iegādājas maskas, dezinfekcijas līdzekļus, uzstāda ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas ierīces utt.

Šajā situācijā ir pilnīgi neloģiski noteikt kaut kādas jaunas formālas prasības tiem, kas jau izsargājas, vai likt strādāt no mājām tiem, kas to nekādi nevar, – tas tikai atkal novestu pie mēģinājumiem likumu apiet ar līkumu. Drīzāk tad varbūt beidzot varai būtu laiks ieklausīties akadēmiķa Kalviņa paustajā, ka nevis veselie jāizolē no slimiem, bet slimie no veselajiem.

Bet nē – vērojot pagājušajā nedēļā valdībā notiekošo, bija sajūta, ka daļu lēmumu pieņēmēju un viņu padomnieku pārņēmis kaut kāds komunistisks visa regulēšanas vīruss, – šķita, ka tie apsēsti ar domu, ka, ja nebūs ierēdņu instrukciju, uzņēmēji paši nepratīs pasargāt sevi un darbiniekus...

Tā kāre visu regulēt tiešām ir kaut kāda slimīga. Nevis pasaka, kā vislabāk var izsargāties no saslimšanas, un nevis vērtē pēc būtības uz šo mērķi vērstās, praksē jau ieviestās un pārbaudītās uzņēmēju iniciatīvas, bet gan raujas regulēt, kam būs strādāt, kam ne. Taču tirgus jau tagad daudzās jomās ir pārregulēts! Nu redzam, ka aizvien jauni regulētāji stājas rindā, lai dotu arī savas pamācības un prasības, kā biznesam būtu jāstrādā vai nebūtu jāstrādā. Šķiet, taisnība ir tiem, kas jau sen teica: valsts pārvalde ir pārblīvēta ar cilvēkiem, kuriem īsti nav, ko darīt, un kuri, lai to noslēptu, nemitīgi ražo visādas instrukcijas, noteikumus, prasības utt.

To, ka tieši bizness ir tas, kas uztur valsti, šādiem komunistu līdzskrējējiem, kas nu cenšas visu vēl vairāk saregulēt, laikam skolā nav mācījuši. Viņi, šķiet, iedomājas, ka nauda, kas dāsni nu tiek dalīta pabalstiem, atbalstiem, piemaksām utt., rodas kaut kur bankas pagrabos vai mistiskā kasē aiz šaura lodziņa kā padomju laikos. Valsts parādi? Šķiet, ka tikai uzņēmējiem rūp, ka valsts šajā brīdī teju vai kosmiskā ātrumā grimst aizvien lielākos parādos, jo laikam tikai uzņēmēji vislabāk apzinās, ko tas nozīmē, kad par katru aizņēmumu pēc tam gadu desmitiem jāmaksā gan pamatsumma, gan procenti. Un, jo vairāk aizņemas, jo lielāki tie maksājumi.

Un, ja pēc gadiem, kad varbūt procentu likmes vairs nebūs tik zemas, parādu atdošanai budžetā trūks naudas, tad skaidrs, ka pie varas esošie rausies celt nodokļus... Bet parādu atdošana ir tikai viena no blaknēm, mediķu terminoloģijā runājot.

Ne mazāk būtiska problēma – ja tā turpināsies (un izskatās, ka vīrusa pandēmija tik ātri vis nebeigsies), gan darba devēji, gan darba ņēmēji būs kļuvuši atkarīgi no visa veida helikopteru naudas devām. Pasakiet tad kādam vēlāk, ka viņam jāstrādā no mājām, – uzreiz prasīs speciālu ar nodokli neapliekamu piemaksu par to. Tāpat arī visādu citādu ārēju apstākļu gadījumos prasīs, lai no budžeta vai uzņēmuma kases sedz zaudējumus.

Un, jo būs nespējīgāki pašu spēkiem ķepuroties, jo aktīvāki būs pie atbalsta prasīšanas. Tāpēc, ka tagad pieradināti. Vai politiķiem būs spēks tādiem atteikt? Šaubos, ņemot vērā, cik bieži mums ir dažādas vēlēšanas. Kurš par šādu faktiski tirgus kropļošanu ar nepamatotām šķērssubsīdijām maksās?

Ar saviem nomaksātajiem nodokļiem – eksportētāji un citi, kas ar savu neatlaidību, gudrību, biznesa vadīšanas prasmi būs guvuši panākumus biznesā, tostarp izmantojot krīzi kā iespēju. Tad sakiet vēl, ka tas nav ceļš uz komunistisku līdzekļu pārdali!

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.