“Smartpost Itella” iegulda 2 miljonus eiro, lai paplašinātu paku termināļu tīklu visās trijās Baltijas valstīs.

“Ar šo nozīmīgo ieguldījumu plānojam palielināt ģeogrāfisko pārklājumu Baltijas valstīs un būt vēl tuvāk saviem klientiem,” saka “Smartpost Itella Baltics” vadītājs Ģedimins Mikuss (Gediminas Mickus). Viņš skaidro, ka ieguldījuma mērķis ir uzlabot paku termināļu tīklu visās trīs Baltijas valstīs: “Pērn “viskarstākajā” sezonā bija acīmredzams, ka pieprasījums pēc “Smartpost Itella” pakalpojumiem ir ievērojami pieaudzis.”

Šogad uzņēmums plāno ierīkot vēl 63 jaunus paku termināļus Latvijā, 25 - Lietuvā un 12 - Igaunijā. Kopumā “Smartpost Itella” paku termināļu tīkls visās Baltijas valstīs ir palielinājies par 10%. Plānots arī palielināt 40 esošos paku termināļus Latvijā, 15 paku termināļus Lietuvā un piecus Igaunijā.

Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns kļūst par finanšu un grāmatvedības ārpakalpojumu ieviešanas vadītāju Baltijā un turpmāk darbosies globālā biznesa virziena ietvaros, savukārt Itella Information valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems līdzšinējais komercdirektors Alvis Dimitris.

Šogad Itella Information plāno nostiprināt esošās pozīcijas digitālās drukas un e-rēķinu tirgū, kā arī aktivizēt jaunus pakalpojumus saistībā ar dokumentu digitalizāciju un elektronisko arhivēšanu, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris.

Izmaiņas ir saistītas ar restrukturizāciju Itella Information biznesa grupā. Itella Information biznesa grupa darbojas 15 Eiropas valstīs. Uzņēmuma pakalpojumi ietver digitālās drukas, datu pārvaldības, e-pakalpojumu piegādātāju rēķinu digitalizācijas un aprites organizēšanas risinājumus.

Transporta un loģistikas kompānija Itella, paplašinot sadarbību ar DHL un Norvēģijas pastu, izveidos jaunu starptautisko paku piegādes tīklu 16 Eiropas valstīs, tajā skaitā Baltijas valstīs. Sadarbības ietvaros Itella turpmāk no šo valstu interneta veikaliem piegādās pakas klientiem Igaunijā, Latvija un Lietuvā, izmantojot jauno saņemšanas punktu tīklu Itella Parcel Shop. Savukārt nākotnē Baltijas valstu interneta veikali, atbilstoši vienādiem nosacījumiem visās valstīs, varēs piegādāt preces uz pārējām tīklā iekļautajām valstīm.

Laikraksts Dienas Bizness iepriekš vēstīja, ka Latvijā šis tīkls sāks darboties šā gada aprīlī.

Itella būtiski nostiprināšot savas pozīcijas starptautiskajā interneta veikalu loģistikas tirgū. Bez Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas, šis tīkls ietver arī Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, Austriju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Nīderlandi, Beļģiju, Franciju un Luksemburgu. Jaunā sadarbības tīkla partneri būs Itella, kā Posti Group uzņēmums, kā arī DHL Parcel Europe, DHL Freight Sweden un Posten Norge ar meitasuzņēmumu Bring.

Nākamnedēļ, 22.aprīlī par Itella Logistics vadītāju kļūs Tomass Olsons (Tomas Olsson), kurš būs atbildīgs par Itella Logistics uzņēmumiem visās Skandināvijas un Baltijas valstīs, informē Itella pārstāvji.

T. Olsona darba pieredze ir plaša, sākot no uzņēmuma Green Cargo loģistikas nozares konsultanta līdz pat uzņēmuma DHL prezidenta amatam Zviedrijā un pārmaiņu vadības direktoram uzņēmumā DHL Nordic un DHL/DPWN Europe.

Itella Logistics ir starptautiska transporta un loģistikas kompānija. SIA Itella Logistics ietilpst Itella Group struktūrā , kur centrālais birojs atrodas Somijā, bet filiāles - visās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs.

Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2001 gada. Itella Group kopējā struktūrā strādā vairāk nekā 27 tūkstoši darbinieku.

Itella Logistics darbība balstās uz četriem loģistikas biznesa virzieniem: starptautiskie auto pārvadājumi, gaisa & jūras kravu pārvadājumi, vietējie pārvadājumi un līgumloģistika (noliktavas pakalpojumi)..

Sarūkošajā rēķinu drukāšanas biznesā konkurence saasinājusies līdz pārmetumiem par dempingu, taču Latvijas Pasta meitasuzņēmums pārmetumus noliedz.

Somijas pasta meitas uzņēmums Latvijā a/s Itella Information (Itella) satraucies, ka VAS Latvijas Pasts (LP) piederošā SIA Mailmaster atņēmis lielu klientu, proti, Lattelecom negodīga cīņā – dempingojot.

«Mailmaster ir agresīvi tirgū un panākuši ka Lattelekom turpinās drukāt rēķinus pie viņiem, jo ir saņēmumis neatvairāmu piedāvājumu izdrukāt un ielikt aploksnē vienu lapu par pusotru santīmu. Nezinu, kā tas ir izdarāms – pamēģiniet Latvijas Pastā baltu aploksni nopirkt par pusotru santīmu. Mums tāda cena nav pat tajās valstīs, kur Itella drukā simtiem miljonu sūtījumu. Mēs tādas cenas saviem klientiem piedāvāt nevaram. Bet Mailmaster var,» tā Itella valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris.

Itella Group uzņēmums AS Itella Information no 1. novembra būs pazīstama ar jaunu nosaukumu AS OpusCapita, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums Latvijā ir pazīstams kā informācijas loģistikas ārpakalpojumu sniedzējs. Pārmaiņu pamatā ir izmaiņas mātes kompānijā Itella Plc un uzņēmuma jaunā vīzija.

OpusCapita nosaukuma saknes meklējamas Itella Information meitasuzņēmumā, kas jau 29 gadus piedāvā naudas plūsmas automatizācijas risinājumus. Itella Information kļūst par OpusCapita, jo kompānijas galvenajos mērķa tirgos OpusCapita nosaukums jau tagad ir labi pazīstams.

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Informācijas loģistikas uzņēmums Itella Information ir iestājies jaunizveidotajā Eiropas E-rēķinu pakalpojumu sniedzēju asociācijā EESPA (European E-invoice Service Provider Association), kuras mērķis ir veicināt e-rēķinu izmantošanu, kā arī apvienot e-rēķinu pakalpojumu sniedzējus kopīgu mērķu sasniegšanai.

EESPA prioritātes ietver sabiedrības informēšanu par e-rēķinu pielietojumu un savietojamību ar citām sistēmām, to radīto ieguvumu popularizēšanu un industrijas pārstāvēšanu dažādos pasākumos un diskusijās.

«Nākotnē transakciju rēķinu apmaiņa notiks tikai elektroniskā veidā – gan fiziskām personām, gan arī starp uzņēmumiem un iestādēm. Jau tagad arvien vairāk uzņēmumu vēlas saņemt rēķinu informāciju elektroniskā formā, turklāt arī Latvijas likumdošana vairs neliek šķēršļus šīs rēķinu formas izmantošanai,» skaidro Itella Information komercdirektors Alvis Dimitris.

Vadošais e-pakalpojumu sniedzējs AS Itella Information informē, ka aprīļa sākumā noslēgts jau 500 000. e-pakalpojumu līgums.

Tas ir nozīmīgs atskaites punkts, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns.

«2001.gadā mums bija tikai 6 tūkstoši e-pakalpojumu līgumu, tāpēc priecājamies par šādu pieauguma dinamiku. Tā norāda, ka aizvien lielāks skaits lietotāju novērtē e-pakalpojumu priekšrocības – gan uzņēmumi, gan privātpersonas var ērti lietot gan e-rēķinus, gan automātiskos un žiro maksājumus, tādējādi ietaupot gan laiku, gan resursus,» klāstīja A.Greitāns.

Itella Information ir viens no vadošajiem e-pakalpojumu sniedzējiem Eiropā. Uzņēmuma pakalpojumi ietver efektīvus digitālās drukas, datu pārvaldības, e-pakalpojumu un tiešā mārketinga risinājumus.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Sūtījumu piegādes uzņēmums Itella Logistics paplašinājusi Smartpost paku piegādes tīkla pakalpojumus, ļaujot ne vien saņemt, bet arī nosūtīt pakas, izmantojot jauno e-pakalpojumu, informē uzņēmumā.

Smartpost tīklu pašlaik veido vairāk nekā 200 paku punkti 65 Latvijas apdzīvotās vietās, līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt līdz 300 punktiem. Plānotajā attīstībā Baltijā kopumā plānots investēt 2 miljonus eiro, papildus jau 2 miljonu eiro investīcijām iepriekšējā gadā.

Itella Logistics: plānojam kļūt par Latvijas pasta lielāko konkurentu 

Itella Logistics ienāks sūtījumu piegādes tirgū visā Latvijā; konkurence saasināsies, trešdien...

Kā norāda Itella Logistics izpilddirektors Ainārs Gilis, Smartpost tīkla atvēršana tiem klientiem, kuriem nepieciešams arī nosūtīt pakas, ir mērķtiecīgas un konsekventas attīstības solis Latvijā. "Itella turpinās investēt ne tikai tīkla paplašināšanā, bet arī klientu apkalpošanas un visas piegādes ķēdes optimizācijā. Ir skaidrs, ka pēdējā gada laikā strauji augošā tiešsaistes tirdzniecība ir izveidojusi jaunus cilvēku ieradumus. Palielināta sūtījumu plūsma ir cieši saistīta ar datu plūsmas pārvaldību, kurai ir nepieciešams ļoti efektīvs paku piegādes pakalpojums. Šajā tirgus segmentā mums ir savi mērķi, uz kuriem konsekventi virzāmies," uzsver A.Gilis.

Smartpost paku termināļi no citiem tehniskajiem risinājumiem Latvijā atšķiras ar to, ka tie atrodas telpās un tiek izmantoti bez skārienekrāna. Katrām durtiņām ir atsevišķa slēdzene. Viss sūtījuma reģistrācijas process tiek veikts Smartpost tiešsaistes vietnē, kas novērš obligātu nepieciešamību drukāt sūtījuma pavadlapu. Pēc nosūtīšanas datu ievadīšanas un apmaksas klientam tiek rezervēts konkrēts nodalījums viņa izvēlētajā Smartpost terminālī.

Paku nosūtīšana būs pieejama ne tikai Latvijā, bet arī uz Lietuvu, Igauniju un Somiju. Šajās valstīs tāpat ir plaši attīstīts Smartpost tīkls; tā kopējais paku piegādes punktu skaits šobrīd jau ir vairāk nekā 3500.

“Smartpost Itella” uzsāk pārmaiņu ceļu, lai kļūtu par vienu no tirgus līderiem sūtījumu piegāžu jomā Baltijas valstīs. Uzņēmums, kuru pārvalda “Posti” (Somijas pasts), ir mainījis vadības struktūru un iecēlis jaunu vadītāju Baltijas valstīs – Ģediminu Micku.

Jaunais “Smartpost Itella” vadītājs Baltijas valstīs Ģ. Mickus uzņēmumā strādā jau piecus gadus, vairākus gadus bijis uzņēmuma vadītājs Lietuvā, bet pēdējos septiņus mēnešus – pārdošanas un komercdirektors Baltijas valstīs. Ģ. Mickum ir vairāk nekā desmit gadu pieredze loģistikas un sūtījumu piegāžu tirgos, un viņš strādājis vairākos starptautiskos uzņēmumos.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un to, ka man ir uzticēts uzņēmums, kam netrūkst ambiciozu mērķu. Esmu pārliecināts, ka manas zināšanas, pieredze un kompetence veicinās uzņēmuma izaugsmi reģionā un tā veiksmīgu turpmāko darbību,” saka Ģediminas Mickus.

“Posti” viceprezidents Kajs Kulps norāda, ka šis paaugstinājums ir pelnīta atzinība, kas gūta konsekventa darba rezultātā. “Pie “Smartpost Itella” vadības stūres Baltijā stāsies atjautīgs, proaktīvs, mērķtiecīgs un profesionāls vadītājs, par kuru mēs nešaubāmies, ka viņš mūs atbildīgi un pārliecinoši vadīs uz ambiciozajiem mērķiem,” par Ģ. Micka paaugstināšanu amatā saka Kajs Kulps.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Komersanti apsūdz Latvijas Pastu negodīgā konkurencē, un Konkurences padome vienā gadījumā ierosina lietu.

Ja vēl pērn, kad bija spēkā VAS Latvijas pasts (LP) monopols uz vēstuļu nosūtīšanu līdz 50 gramiem, valsts uzņēmumam nebija problēmu pieņemt tālakai nosūtīšanai SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) klientu sūtījumus, tad no šā gada 15. janvāra LP līgumu ar ACD lauzis un atsakās šādus sūtījumus turpmāk pieņemt. Proti, runa ir par ACD klientu sūtījumiem, kuriem ACD vēstuļu piegādes pakalpojumus nesniedz un kurus ACD piegādā tālakai nosūtīšanai LP, pirms tam, piemēram, to saturu izdrukājot, saliekot aploksnēs, sašķirojot u.tml.

ACD vadītājs Valters Streļuks pieļauj, ka LP nevēlēšanās turpināt pakalpojuma sniegšanu saistīta ar mērķi maksimāli ierobežot citu komersantu iespēju darboties un attīstīt vēstuļu piegādes pakalpojumus. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) LP rīcību publiski nekomentē. Taču ACD padoties negrasās un sola vērsties Konkurences padomē, kura pagaidām strīdā neiejaucas, gaidot papildu informāciju. «Jautājumi, kas skar konkurenci un pasta komersantu līgumiskās attiecības, nav Regulatora kompetences ietvaros,» DB norādīja Regulators. Savukārt LP «uzskata par nepieņemamu masu saziņas līdzekļu izmatošanu, lai ietekmētu valsts institūciju [Regulatora] darbu lēmumu pieņemšanas procesā, tāpēc neredz iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Lai gan pēdējos gados tiek veicināta elektroniskā dokumentu aprite, tomēr joprojām gandrīz visos (96%) uzņēmumos Latvijā dokumentu aprite notiek papīra formātā.

Vidēji mēnesī uzņēmums saņem aptuveni 25 elektroniskos rēķinus, astoņus rēķinus atbilstošās interneta vietnēs, kā arī 355 papīra rēķinus. Tostarp katrs ceturtais uzņēmums apliecina, ka kāds rēķins pazūd vismaz reizi mēnesī, tā secināts Itella Information veiktajā pētījumā Grāmatvežu asociācijas biedru vidū. Ņemot vērā, ka ikviens rēķins ir jāievada uzņēmuma grāmatvedības sistēmās, 80% aptaujāto uzņēmumu to dara manuāli, turklāt dokumentu aprite papīra formātā notiek 96% uzņēmumu. Vidēji vienu rēķinu vizē vai apstiprina divi cilvēki, līdz ar to 63% uzņēmumu viens rēķins apstiprināšanas ceļu mēro ilgāk par dienu, savukārt trešajai daļai rēķinu ceļš no rēķina saņemšanas brīža uzņēmumā līdz tā sagatavošanai uz apmaksu ir ilgāks par trīs dienām. Pētījuma dati iekrāso esošo situāciju Latvijā, DB sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), kas ir atbildīgs par e-paraksta attīstību Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

AS Itella Information no šā gada pavasara piedāvā jaunu bezmaksas pakalpojumu – elektronisko rēķinu pārvaldīšanu portālā www.rekini.lv.

Ar portāla starpniecību privātpersonas var saņemt un samaksāt par visdažādākajiem pakalpojumiem – par kabeļtelevīziju un internetu, mobilajiem sakariem, degvielu, apdrošināšanu, līzingu, apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, un citiem. Portālā var saņemt rēķinus no uzņēmumiem, kas pievienojušies www.rekini.lv sistēmai. Jau šobrīd portāls sadarbojas ar vairāk nekā 50 pakalpojumu sniedzējiem, un maksājumus var veikt ar 4 banku - Swedbank, SEB, GE Money un Nordea - starpniecību.

Izmantojot www.rekini.lv, lietotājs vairs nesaņem rēķinus pa pastu, bet gan internetā. E-rēķinus lietotāji saņem daudz ātrāk, nekā papīra rēķinus, turklāt sistēma informē lietotāju par jauna rēķina saņemšanu un atgādina par apmaksas termiņa tuvošanos. Ja nepieciešams, rēķinus var arī izdrukāt un saglabāt papīra formātā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis iegādājies pusi no SIA Information Agency un gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, stāsta Vilnītis.

Kā skaidroja Vilnītis, uzņēmumā Information Agency, kas sniedz juridiskos un dažādus ar drošību saistītus pakalpojumus, viņš iepriekš kā darbinieks jau strādājis 8 mēnešus, bet kopš 10.marta reģistrēts kā valdes priekšsēdētājs un 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks.

Vilnītis gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, kā arī izvēršot sadarbību ar ārvalstu kompānijām, kuras vēlas ienākt Latvijā.

SIA Information Agency jau sākusi sadarbību ar Lielbritānijas uzņēmumiem.

Vilnītis uzsvēra, ka ir pilnībā nodevies uzņēmējdarbībai un valsts institūcijās nekad vairs nestrādāšot.

Kompānija Blackstone ved sarunas par finanšu datu apstrādes uzņēmuma Fidelity National Information Services iegādi, atsaucoties uz darījumam tuvu stāvošiem cilvēkiem, ziņo The Wall Street journal.

Fidelity National Information Services tirgus kapitalizācija pārsniedz 10 miljardus ASV dolāru un, ja šis darījums notiks, tad tas būs lielākais kopš finanšu krīzes.

Jāatzīmē, ka Fidelity National Information Services atsakās no jebkādiem komentāriem šajā sakarā.

Kompānijas akciju cena palielinājās par 10% līdz 28,68 USD par akciju. Tādējādi kompānijas tirgus kapitalizācija sasniedz 10,69 miljardus USD. Jāatzīmē, ka Fidelity National Information Services ir 3 miljardus USD lielas parādsaistības.

Jāatzīmē, ka Blackstone pēdējā laikā meklē vietas, kur investēt. Atgādinām, ka pagājušā gada nogalē Blackstone iegādājās piecus izklaides parkus par 2,7 miljardiem dolāru.

Šogad plānots pabeigt noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksa "Green park" būvniecības pirmo kārtu. Līdz ar to paredzams, ka gada beigās tur darbu sāks starptautiskais loģistikas uzņēmums "Itella Logistics", kas starptautiskās e-komercijas iespējas vietējiem uzņēmumiem padarīs vienkāršākas. Nākamgad uz "Green park" pārcelsies arī "McDonald’s" Baltijas loģistikas centrs.

Industriālā parka attīstītājs, projektētājs un būvnieks ir uzņēmums "Piche". "Green park" ir trešais "Piche" realizētais industriālais parks Starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā. Turklāt uzņēmums Mārupē ir iegādājies zemi kopumā 300 000 kvadrātmetru platībā līdzīgu industriālo parku būvniecībai nākotnē. "Green park" būs noliktavas 50 000 kvadrātmetru platībā un biroju telpas 7 000 kvadrātmetru platībā.

SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns informē: "Ar "Itella Logistics" pievienošanos mūsu industriālo parku iemītnieku pulkam skaidri iezīmējas e-komercijas klastera aprises, kas pašreizējos apstākļos un arī tuvākajā nākotnē būs īpaši svarīgi. Ap šo uzņēmumu un jau mūsu esošo klientu "Omniva" daudzi uzņēmumi var veiksmīgi veidot e-komercijas piegādes centrus.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Ilggadējais finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS Fitek vadītājs Aldis Greitāns nolēmis 30.decembrī atstāt šī uzņēmuma vadību.

Greitāns atzina, ka vienā uzņēmumā dažādos vadošos amatos ir nostrādājis gandrīz 18 gadus un tagad nolēmis, ka ir pienācis laiks ko mainīt.

Runājot par nākotnes plāniem, Greitāns sacīja, ka nekā konkrēta nav. «Pašam sajūta ir tāda, ka varētu darīt kaut ko citu tajā pašā fintech nozarē. Vienlaikus ir tāda sajūta, ka varētu kaut ko būtiski mainīt dzīvē,» atzina Fitek vadītājs.

Ņemot vērā Greitāna lēmumu, Fitek īpašnieki sākuši meklēt jaunu vadītāju un cer šo procesu noslēgt līdz decembra vidum.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, laikā no 1994. līdz 1998.gadam Greitāns strādājis Deutsche-Lettische Bank/Hansabank-Latvija, pēcāk - AS Zemes banka un AS Parekss banka.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»