Konkurences padome (KP) saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros BaltCap Private Equity Fund II L.P. un BaltCap Private Equity Fund II SCSp iegūst izšķirošu ietekmi pār AS OpusCapita (Latvija), AS OpusCapita (Igaunija) un UAB Opus Capita (Lietuva), informē KP.

BaltCap Private Equity Fund II L.P. un BaltCap Private Equity Fund II SCSp realizē izšķirošu ietekmi pār UAB AWT Holding, UAB Ecoservice, UAB Specialus Autotransportas, UAB Komunalinių įmonių kombinatas, AB Specializuotas transportas, BPTRE Holding OÜ, BPT Real Estate AS, BPT Real Estate SIA, BPT Real Estate UAB, BPT Real Estate sp.zo.o, AE projekti Insener OÜ, Insener OÜ, Projector UAB un SIA Projector.

OpusCapita Group Oy realizē izšķirošu ietekmi pār AS OpusCapita, AS OpusCapita un UAB OpusCapita, kā arī SIA OpusCapita Competence Center.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Konkurences padome (KP) 10.decembrī pieņēma lēmumu atļaut BaltCap Private Equity Fund II L.P. un BaltCap Private Equity Fund II SCSp iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār AS OpusCapita. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Apvienošanās ziņojumā norādītā informācija liecina, ka apvienošanās dalībnieku un ar tiem saistīto uzņēmumu darbības virzieni ir atšķirīgi, tāpēc apvienošanās neietekmēs konkurences struktūru.

Lai gan abiem ieguldījumu fondiem daļēji piederošā uzņēmuma SIA Post Service sniegtie kurjeru un pasta pakalpojumi ir daļēji saistīti ar AS OpusCapita piedāvātajiem elektronisko rēķinu un citu elektronisko dokumentu administrēšanas, kā arī dokumentu apstrādes pakalpojumiem, KP secināja, ka arī šajos tirgos apvienošanās rezultātā netiks būtiski samazināta konkurence.

BaltCap Private Equity Fund II L.P ir Normandijas salās reģistrēts ieguldījumu fonds, savukārt BaltCap Private Equity Fund II SCSp - Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts ieguldījumu fonds. Abi fondi veic kapitāla ieguldījumus inovatīvās komercsabiedrībās Baltijas reģionā.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums AS OpusCapita savu darbību Baltijas valstīs turpina kā AS Fitek, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma pamatbizness ir IT risinājumi, kuri nodrošina finanšu procesu automatizāciju, tajā skaitā e-rēķinu sistēmas.

Pagājušā gada nogalē privātā un riska kapitāla investīciju kompānija BaltCap uzsāka OpusCapita Baltijas uzņēmumu iegādi, darījumam noslēdzoties šī gada sākumā.

Jaunais nosaukums akcentē uzņēmuma kompetenci finanšu tehnoloģiju risinājumu jomā, izvirzot to par savu prioritāti. Tā pastāvēšanas laikā īpaša uzmanība vienmēr tika pievērsta jaunu pakalpojumu radīšanai, lai palīdzētu klientiem pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi – ietaupīt laiku un līdzekļus, un koncentrēties uz biznesa pamatdarbību. Tas būs uzņēmuma virzītājspēks arī turpmāk.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Šā gada pirmajā pusē nosūtīti un apstrādāti 4,5 miljoni rēķinu, liecina AS OpusCapita apkopotā informācija. Tas ir par piektdaļu vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, kad tie bija 3,7 miljoni.

«Elektronisko rēķinu popularitāti privātpersonu vidū veicina vairāki faktori. Pirmkārt, ņemot vērā interneta pieejamību Latvijā, e-rēķins ir kļuvis daudz ērtāks gan saņemšanas, gan piegādes ziņā. Otrkārt, šobrīd e-rēķinam ir piesaistītas vairākas apmaksas iespējas, tajā skaitā arī automātiska apmaksa. Plus, jāņem vērā arī tas, ka uzņēmumi popularizē e-rēķinu saņemšanu, jo tas ir tehnoloģiski un ekonomiski daudz ērtāks risinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas vai Skandināvijas valstīm, e-rēķinu izmantošana norēķinos starp uzņēmumiem vēl joprojām ir zema. Tas ir saistīts ar vēl joprojām neskaidrajiem juridiskajiem aspektiem, kā arī praktisko piemēru trūkumu. Līdzīgi kā e-paraksta gadījumā, arī ar e-rēķiniem saistītos jautājumus varētu risināt ar lielāku valsts iesaistīšanos,» skaidro OpusCapita valdes loceklis Aldis Greitāns.

Uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) ir stabils, tādēļ revolūciju tajā nevajadzētu veikt, aģentūrai LETA teica pretendents uz LDz vadītāja amatu Aldis Greitāns, kurš šonedēļ sniedza nominācijas komitejai savu redzējumu par LDz attīstību.

Viņš skaidro, ka būtiskākais ir piesaistīt jaunas kravas, jo pagaidām uzņēmums orientējies tikai uz naftas un ogļu kravām. Tāpat būtiskas izmaiņas uzņēmumu varētu skart, veicot grozījumus Dzelzceļa likumā, atdalot infrastruktūru no kravu pārvadājumiem. Patlaban likumprojekts atrodas Saeimā. Tāpat būtu jādomā par dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, jo «vilcieni brauc, bet sliedes dilst», taču tas esot jādara efektīvi.

Būtiski esot izvērtē riskus, arī ģeopolitiskos, un censties tos novērst. Viena no iespējām ir diversificēt kravas, runājot ar uzņēmējiem. Tie, kas vada uzņēmumus, zina, ka risku izvērtēšana un to novēršana ir ikdiena, skaidro Greitāns. Iespēju esot daudz, taču runāt par uzņēmuma rekonstrukciju gan šajā situācijā nevarot, jo situācija jau neesot tik slikta.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Ilggadējais finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS Fitek vadītājs Aldis Greitāns nolēmis 30.decembrī atstāt šī uzņēmuma vadību.

Greitāns atzina, ka vienā uzņēmumā dažādos vadošos amatos ir nostrādājis gandrīz 18 gadus un tagad nolēmis, ka ir pienācis laiks ko mainīt.

Runājot par nākotnes plāniem, Greitāns sacīja, ka nekā konkrēta nav. «Pašam sajūta ir tāda, ka varētu darīt kaut ko citu tajā pašā fintech nozarē. Vienlaikus ir tāda sajūta, ka varētu kaut ko būtiski mainīt dzīvē,» atzina Fitek vadītājs.

Ņemot vērā Greitāna lēmumu, Fitek īpašnieki sākuši meklēt jaunu vadītāju un cer šo procesu noslēgt līdz decembra vidum.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, laikā no 1994. līdz 1998.gadam Greitāns strādājis Deutsche-Lettische Bank/Hansabank-Latvija, pēcāk - AS Zemes banka un AS Parekss banka.

Satiksmes ministrija nepatīkami pārsteigta par Latvijas pasta izdarībām; uzņēmums sola tiesāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences padome (KP) sodījusi valsts a/s Latvijas pasts (LP), uzliekot 12 tūkst. eiro soda naudu. Uzņēmums nepiekrīt ne KP secinājumiem, ne lēmumam, tādēļ to noteikti pārsūdzēs, DB norādīja LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa. Tai pašā laikā LP šobrīd nekādus sīkākus komentārus nesniegs, bet visu savu argumentāciju izklāstīs sūdzībā Administratīvajā apgabaltiesā. No KP lēmumā citētajiem LP komentāriem redzams, ka uzņēmums strīdus jautājuma reālo situāciju un faktiskos apstākļus redz pavisam citādāk nekā KP. KP lēmumam pilnībā piekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, norāda Regulatora Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs.