Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Kā rāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu grupas SKDS pētījums vairāk nekā puse (51,3%) Latvijas turīgāko iedzīvotāju lieto kompānijas Nokia ražotos mobilos telefonus, un 64,7% izmanto mobilo sakaru operatora LMT pakalpojumus.

Latvijas turīgāko iedzīvotāju vidū iecienītākie kompāniju Nokia, Samsung un SonyEricsson ražotie mobilo telefonu modeļi. 51,3% turīgo dod priekšroku Nokia, 18,7% Samsung un 17,3% SonyEricsson.

Iedzīvotājiem, kuru ikmēneša ienākumu līmenis ir viss 500 Ls izvēlas arī LG mobilos telefonus.

Apmēram 25% no Latvijas turīgākajiem savus mobilos telefonus maina tiklīdz viņiem iepatīkas kāds jauns modelis. Taču lielākā daļa (>50%) savus mobilos maina tikai tad, kad tie saplīst vai nolietojas.

SKDS direktors Arnis Kaktiņs apgalvo, ka vīrieši savus telefonus biežāk nekā sievietes.

Mobilo telefonu maiņas biežums dažādās vecuma grupās

Jau vairākus gadus turpinās darbs pie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pilnveidošanas. 2007. gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā Ziemeļu Ministru padome veikusi virkni konsultāciju par turpmāko Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības modeli. NB-8 (Nordic - Baltic Eight) ikgadējā sanāksmē, kas augusta vidū notika Somijā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību izstrādāt kopēju stratēģisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nākotnes sadarbības platformu.

Lai precīzāk izstrādātu turpmākās kopējās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas, Ziemeļu Ministru Padome,- 29. un 30. augustā Rīgā, viesnīcā "Bergs", rīko Ziemeļvalstu un Baltijas valstu darba semināru, kura laikā īpaši tiks plānotas trīs sadarbības jomas: kultūras, valsts administrācijas un uzņēmējdarbības jomas. Seminārā piedalīsies dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm un Ziemeļu Ministru padomes sekretariāta.

Jāmin, ka izglītības jomā jau ir panākta vienošanās un apstiprināts mobilitātes programmas NordPlus modelis, kurā pēc līdzvērtīgiem partnerības principiem varēs iesaistīties gan Ziemeļvalstis, gan Baltijas valstis. Plānots, ka līdzvērtīgas partnerības princips Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā sāks darboties 2008. gadā.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Pēc divu gadu darbības Ziemeļvalstu reģionā ELKO Grupa augusta beigās noslēdza savu pirkumu, parakstot līgumu par atlikušo 15% Zviedrijā bāzētā izplatītāja Gandalf Distribution AB akciju iegādi.

2017. gada jūlijā ELKO Grupa iegādājās 85% uzņēmuma Gandalf Distribution AB akciju, kas ir viens no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā. Šis notikums iezīmēja pirmos ELKO Grupa paplašināšanas soļus Ziemeļvalstu tirgū. Līdz 2019. gada 30. jūnijam ELKO Grupa ieņēmumu daļa no Ziemeļvalstu reģiona sasniedza 6%.

«ELKO augstu vērtē Gandalf pieredzi un Ziemeļvalstu reģionā veiksmīgi izveidoto biznesa modeli – mēs nešaubījāmies par pirkumu un sinerģiju, ko šis darījums nesīs abiem uzņēmumiem. Šo divu gadu laikā kopīgi ir izdevies ievērojami paplašināt Gandalf produktu portfeli (pievienojot tādus zīmolus kā Intel, Ubiquity, Razer, Kingston, MSI, Microsoft un citus), nodrošinot mūsu klientiem plašāku produktu klāstu. Tas ir palīdzējis ELKO Grupa Ziemeļvalstu ieņēmumu CAGR rādītajam līdz 2019. gada 2. ceturkšņa beigām sasniegt 19%. Papildu mums ir izdevies stiprināt produktu vadības komandu, lai uzturētu augstu pakalpojumu līmeni gan mūsu pārdevējiem, gan klientiem. Šie pamati ir atspēriena punkts turpmākai Gandalf darbības izaugsmei nākamo trīs gadu laikā ne tikai Zviedrijā, bet visā Ziemeļvalstu reģionā. Līdz ar to lēmums iegādāties atlikušos 15% uzņēmuma akciju un sasniegt pilnīgu darbības integrāciju nebija grūts un bija tikai loģisks,» skaidro Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa izpilddirektors.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

Mobilo sakaru kompānija BITE nākotnē centīsies ieviest jaunus standartus savā darbībā Latvijā, to skaitā Latvijā vēl nepārstāvētu ražotāju mobilos telefonus un citās valstīs pieprasītus tarifa veidus, kādi pašlaik Latvijā vēl nav pieejami, Db.lv pastāstīja BITE jaunias ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Kompānija BITE nākotnē plāno pārstāvēt Latvijā vēl nepārstāvētus mobilos telefonus. Par iPhone gan F. Renčaks izteicās samērā šaubīgi, jo jau lielajām sakaru kompānijām esot grūti iegūt līgumu ar Apple, nemaz nerunājot par mazāka mēroga kompānijām, saka F. Renčaks.

Taču neskatoties uz to, BITE tuvākajā laikā sola savā tālruņu saimē pieņemt citu kompāniju mobilos telefonus, piemēram, Blackberry un citus.

Kompānija arī sola nākotnē uzlabot 3G datu pārraides ātrumu, kas pašlaik ir 3,2 megabiti sekundē (Mb/s). Šogad plānots šo ātrumu palielināt līdz 7,2 Mb/s, savukārt vēlāk līdz 14,4 Mb/s.

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Tie ir stereotipi, ka Ziemeļvalstu tirgus ir piesātināts, tajā joprojām ir plašas iespējas attīstīties. Tā savā prezentācijā Db organizētajā konferencē Ziemeļvalstu tirgus: no eksporta līdz transnacionāla klastera sadarbībai sacīja SIA Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošleja, piebilstot, ka kopējais Ziemeļvalstu tirgus ir daudz lielāks un drošāks nekā Krievijas tirgus.

Fotogaleriju no konferences varat aplūkot šeit.

Sniedz plašas iespējas

«Tas ir arī viens no ģeogrāfiski tuvākajiem ekonomiski attīstītajiem tirgiem, kas sniedz plašas attīstības iespējas,» tā J. Ošleja. Līdzīgas domas bija arī pārējiem konferences runātājiem, ar iebildumiem, ka sākotnēji gan iespējams, ka varētu būt situācija, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji apiet vietējās pārstāvniecības, bet uzreiz kontaktējas ar uzņēmuma biroju Latvijā. «Tas iespējams ir tāpēc, ka viņiem šķiet, ka pārstāvniecība produkciju un pakalpojumus piegādās dārgāk, tāpēc nepieciešams papildu izskaidrojošais darbs, bet pēc darījuma noslēgšanas darbs veiksmīgi rit, sadarbojoties ar vietējo biroju,» tā DATI Exigen Group valdes loceklis Guntis Urtāns, piebilstot, ka sākumā izvēlētais Vācijas modelis nav iestrādjies Zviedrijā, tāpēc tagad tiek plānota stratēģijas maiņa. «Iespējams, ka uzņēmuma filiālei pieņemsim darbiniekus no Latvijas, tomēr speciālistiem jārunā vietējā valodā,» tā G. Urtāns.

Vietējais tirgus veido 20% no visa lietuviešu kompānijas Mobili Baltija biznesa. Tam seko Latvija ar 12%, Igaunija ar 7%.

«Telefoni kļūst dārgāki, un lielie ražotāji nav īpaši ieinteresēti ražot telefonus, kas ir lētāki par simt eiro, un zemākā cena ir ap 200 eiro. Šī ir laba niša tādiem telefoniem kā Just5 un citām zemas cenas ierīcēm, jo ne visi var nopirkt telefonu par 300 vai 500 eiro,» spriež Audris Leimonts (Audrys Leimontas), Mobili Baltija, UAB attīstības vadītājs.

Mobili Baltija vidējā pārdotā telefona cena tagad ir aptuveni 250 eiro, bet pirms diviem gadiem tie bija 170 eiro. «Izaugsme ir ievērojama,» viņš saka. Cilvēki mobilos telefonus maina vidēji vienā līdz divos gados.

Vienlaikus ir iezīmējusies tendence, ka cilvēki ir ieinteresēti pirkt mazlietotus vai atjaunotus telefonus, un tagad daudzi veikali tādus piedāvā. Piemēram, ASV ir iespēja lietot iPhone mēnesi un atdot atpakaļ tirgotājam, un atgūt samaksāto naudu. Šādus telefonus iepērk Mobili Baltija un pārdod otrreizējā tirgū. «Lielās kompānijas ierobežo darbinieku izvēlēto telefonu cenas, piemēram, viņi var izvēlēties telefonu, ne dārgāku par 500 eiro. Mēs tādiem uzņēmumiem pārdodam diezgan daudz lietotu iPhone, jo jaunu viņi nevar nopirkt, bet mazlietotu – var. Interesanti, ka šī tendence nav tikai Baltijā, bet arī Somijā un ir redzama vēlme nepirkt lētāko jauno modeli, bet drīzāk vecākas paaudzes mazlietotu telefonu par zemāku cenu. Šis ir jauns tirgus segments,» raksturo A. Leimonts.

Latvijā ir izveidots jauns uzņēmums Mobipaka.lv, kas ar pasta starpniecību uzpērk lietotus, bojātus vai lietotājam vairs nevajadzīgu mobilos telefonus.

Uzņēmums šādus telefonus uzpērk, lai nodotu tirdzniecībā lietotos mobilos tālruņus, kuri ir nevainojamā tehniskā stāvoklī, pirms pārdošanas salabotu bojātos, bet nederīgos telefonus nodotu videi draudzīgai pārstrādei.

Lai saņemtu bezmaksas aploksni mobilā telefona nosūtīšanai, lietotājam sākotnēji ir jāaizpilda anketa mobipaka.lv. To nosūtot, uzņēmums naudu par telefonu ieskaitīs kontā, savukārt, ja piedāvātā naudas summa, lietotāju neapmierinās, uzņēmums bez maksas nosūtīsim mobilo telefonu atpakaļ.

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

Pieprasījums pēc mobilajiem telefoniem, kuros iespējams ievietot divas SIM kartes, Indijā strauji pieaug, taču Nokia, kas ir valstī lielākais mobilo telefonu tirgotājs, ar savu šāda veida telefonu klajā nāk novēloti, raksta PC World.

Patlaban divu SIM karšu telefoni aizņem aptuveni 15% Indijas mobilo telefonu tirgus, turklāt šo telefonu īpatsvars kopējā tirgū ievērojami palielinās.

Somijas Nokia sava pirmā divu SIM karšu mobilā telefona Nokia C2 tirdzniecību Indijā plāno uzsākt nākamo dažu mēnešu laikā.

Samsung, kurš divu SIM karšu mobilos telefonus sāka tirgot pērn otrajā ceturksnī, norāda, ka aptuveni 12 līdz 15 % no kopējiem kompānijas pārdotajiem telefoniem ir ar iespēju ievietot divas SIM kartes.

Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki izmanto divu SIM karšu mobilos telefonus, ir gadījumos, ja patērētājs vēlas izmantot divu sakaru operatoru pakalpojumus, tādējādi cenšoties izmantot labākos piedāvājumus. Tāpat šādus telefonus izmanto tie, kuriem ir gan darba, gan privātais numurs, lai, izmantojot vienu ierīci varētu veikt privātos zvanus un zvanus darba darīšanās. Vēl viens iemesls divu SIM karšu izmatošanai ir tīkla pārklājums – cilvēki izmanto divu operatoru pakalpojumus, lai vienu no tiem izmantotu, tur, kur otram nav tīkla pārklājuma un otrādi.

Latvijā mobilo sakaru operatori iedzīvotājiem piedāvā mobilos telefonus iegādāties par latu, tiesa ir jānoslēdz līgumus ar operatoru uz diviem gadiem.

No šodienas līdz 15.februārim vērienīgu mobilo tālruņu izpārdošanu ir uzsācis mobilo sakaru operators Tele2. Tālruņus ir iespējams iegādāties vairāk nekā 100 Tele2 tirdzniecības vietās visā Latvijā, slēdzot divu gadu līgumu ar operatoru.

Tele2 norāda, ka trīs dienas ikviens varēs iegādāties vairāk nekā 60 mobilo tālruņu modeļus par latu. Kā novēroja Db, pie Tele2 servisa centra Marijas ielā, rīta pusē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tikt pie kārotajiem telefoniem.

Savukārt no 12.-28.februārim Nokia, Samsung un Sony Ericsson mobilos telefonus pa 0.99 latiem būs iespējams iegādāties Latvijas Mobilā telefona (LMT) dīlera DT Mobile tirdzniecības vietās - Trodeks, Trodeks IT vai LMT veikalos. Līgums ar LMT būs jāslēdz uz diviem gadiem.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji, kuri 100 dienu ilgā sēru perioda laikā, kas valstī noteikts pēc Kima Čenira nāves, izmantos mobilos telefonus tiks uzskatīti par «kara noziedzniekiem» un attiecīgi sodīti, brīdinājusi valdošā Strādnieku partija.

Britu laikraksts The Daily Telegraph norāda, ka nav zināms, kas tiks uzskatīts par mobilo telefonu izmantošanu – zvanīšana, īsziņu sūtīšana vai citas darbības. Aizlieguma pārkāpēji tiks pasludināti par kara noziedniekiem un tiem tiks piespriests «attiecīgs sods», vēsta laikraksts.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas noslēgtību, valstī eksistē mobilo tālruņu tirgus. Ziemeļkorejā ir aizliegs internets (pieejams tikai valdības izveidots intranets Kwangmyong, kurā tiek izvietots stingri uzraudzīts saturs), tāpēc tālruņi kalpo par nozīmīgāko komunikācijas veidu.

No Ziemeļkorejas 24,5 miljoniem iedzīvotāju, 1,1 miljonam cilvēku (mazāk nekā pieci procenti) ir pieejamas fiskētas tālruņu līnijas, savukārt mobilos telefonus izmanto aptuveni 700 tūkstoši.

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

Situācijā, kad pieaugušas spekulācijas par apvienošanos Ziemeļvalstu banku sektorā, Zviedrijas banku grupa Swedbank piektdien noliedza ziņas, ka tā risina apvienošanās sarunas ar citu lielu zviedru banku SEB.

Zviedrijas biznesa avīze Dagens Industri, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēstīja, ka apvienošanās sarunas starp Swedbank un SEB notiekot kopš vasaras. Sarunas esot agrīnā attīstības posmā un nenozīmē, ka apvienošanās noteikti notiks, rakstīja avīze.

«Šīs ziņas ir pilnīgi nepareizas. Tas ir absolūts nonsenss. Sarunas starp SEB un Swedbank vadību un īpašniekiem nenotiek,» paziņoja Swedbank pārstāvis Tomass Baktemans.

Savukārt SEB pārstāvis atteicās komentēt avīzē ziņoto, sakot, ka banka nekad nereaģē uz baumām.

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvils Ašeradens tikšanās laikā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vēstniekiem pārrunāti reģiona valstu ciešākas sadarbības attīstības aspekti.

Kā viens no jautājumiem pārrunāta iespēja attīstīt ciešāku sadarbību ārējo tirgu pārstāvniecībai, konkrēti nodrošinot iespēju Latvijas jaunuzņēmumiem (start-up) darboties kopā ar Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu kopienu Ziemeļvalstu inovāciju mājā (Nordic Innovation House) Silīcija ielejā, ASV.

Kopumā no vēstnieku puses pozitīvi novērtēta iespēja paplašināt sadarbību starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu jaunuzņēmumiem, kas veicinātu reģiona turpmāko izaugsmi un inovāciju radīšanu.

Ziemeļvalstu inovāciju māja ir Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu galvenā mītne Silīcija ielejā, ASV, kurā darbojas Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas jaunuzņēmumu pārstāvji.

Šodien Viļņas fondu birža veiksmīgi pārgājusi uz Ziemeļvalstu kopīgo tirdzniecības sistēmu SAXESS, kuru jau kopīgi izmanto Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas un Tallinas fondu biržas (visas ietilpst OMX grupā), kā arī Oslo un Islandes biržas. SAXESS ieviešana Viļņā ir vēl viens atskaites punkts ceļā uz vienotu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šis pasākums ieņem nozīmīgu vietu reģiona vērtspapīru tirgus harmonizēšanā. Klienti būs ieguvēji no saskaņotiem tirdzniecības noteikumiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biržās, kā arī no tā, ka visas astoņas biržas būs pieejamas vienā sistēmā. Tagad SAXESS tirdzniecības sistēmu, kā arī kopīgos NOREX biedru noteikumus izmanto visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biržas: Kopenhāgenas, Oslo, Islandes, Stokholmas, Helsinku, Tallinas, Rīgas un Viļņas. OMX grupas ietvaros vienota Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgus izveide noris paralēli Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēc Viļņas pievienošanās tirdzniecības sistēmai pilnībā pabeigta vienota Baltijas tirgus izveidošana. Tallinas, Rīgas un Viļņas fondu biržas veido vienotu Baltijas tirgu, lai padarītu tos vienkāršāk pieejamus investoriem un mazinātu šķēršļus ieguldīšanai vērtspapīru tirgū. Baltijas biržām ir kopīgs vērtspapīru saraksts, kopīgs BALTIX indekss, kā arī saskaņoti emitentu iekļaušanas, informācijas atklāšanas un tirdzniecības noteikumi. Vienotais Baltijas tirgus arī atvieglo piekļūšanu statistikas datiem – tie visi atradīsies vienkopus kopīgajā mājas lapā internetā. Starpvalstu norēķini pēc DVD (vērtspapīru piegāde pret samaksu) principa notiek sistēmā, kura savieno Baltijas valstu vērtspapīru depozitārijus. Šie uzlabojumi paplašina investoru iespējas un vairāk pievērš ārvalstu investoru uzmanību Baltijas tirgum. Pirmajā tirdzniecības sistēmas ieviešanas dienā Viļņas biržā ārvalstu biedra statusu ieguvuši 5 biedri: SEB Latvijas Unibanka no Latvijas, SEB Eesti Uhispank, Lohmus, Haavel & Viisemann un Suprema Securities no Igaunijas, Fischer Partners Fondkommission AB no Zviedrijas. Lietuvas biržas biedrs Finasta jau apstiprināts par biedru, bet SEB Vilniaus Bankas iesniedzis pieteikumu biedra statusa iegūšanai Rīgas un Tallinas biržās. Tagad OMX Exchanges kopīgā tirdzniecības sistēma dod pieeju aptuveni 80 procentiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu akciju tirgus. OMX biržās tiek kotētas 677 uzņēmumu akcijas, kuru kopējā tirgus vērtība ir 600 miljardi eiro; darbojas 144 biedri.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Izmaksu samazināšanas nolūkos ASV kompānija Microsoft jau atlaidusi tūkstošiem darbinieku, taču ar to bijis par maz... Kompānija arī sākusi ieviest principiālus izmaksu samazināšanas pasākumus, raksta CNN.

Piemēram, Microsoft atteicies apmaksāt datu pakalpojumu rēķinus saviem darbiniekiem, kuri izmanto Apple, Research In Motion un Palm ražotos mobilos telefonus, pat tad, ja darbinieki savus telefonus izmanto tiešo darba pienākumu pildīšanai. Microsoft nolēmis apmaksāt tikai to darbinieku rēķinus, kuri izmanto telefonus ar Windows Mobile operētājsistēmu.

Tas pats par sevi nav nekas īpašs, proti, arī citas kompānijas neapmaksā darbinieku rēķinus, taču šeit atšķirība ir tā, ka vairāki Microsoft darbinieki, iespējams, ar minēto telefonu palīdzību dara savu darbu atrodoties ceļā vai mājās. Turklāt Windows Mobile operētājsistēma, salīdzinot ar iPhone un Blackberry ierīcēs uzstādīto, ir mazāk pievilcīga, norāda CNN.