To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 333,1 tūkst. latu parādu lielāko valsts nodokļu nemaksātāju sarakstā iekļāvis SIA Izdevniecības nams Fenster, liecina VID interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Izdevniecības nams Fenster ierindots 180.vietā starp 196 uzņēmumiem un privātpersonām, kuru saistības pret valsti 1.septembrī pārsniedza 300 tūkst. latu.

SIA Izdevniecības nams Fenster peļņa pagājušajā gadā bijusi 187,5 tūkst. latu, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2008. gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 282 tūkst. latu.

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati, izdevniecības apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 3,96 miljonus latu, kas ir par 17,1% mazāk nekā gadu iepriekš. 2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,8 milj. latu.

SIA Izdevniecības nams Fenster valdes priekšsēdētājs Andrejs Kozlovs biznesa portālam Nozare.lv jūlijā atzina, ka no krīzes sākuma 2008. gada vidū līdz šim reklāmas apjoms izdevniecībā esot samazinājies par 75%.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pirmdien pasludinātais saīsinātais spriedums Arnolda Laksas prasības lietā pret SIA Mediju nams, AS Preses nams un Ģirtu Rungaini par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu liecina, ka Laksas prasības apmierinātas daļēji.

Tiesa nolēma A. Laksas prasību pret AS Preses nams un Ģirtu Rungaini apmierināt un uzlikt par pienākumu AS Preses nams atsaukt deviņas nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, piedzīt no Ģirta Rungaiņa par labu A. Laksam kompensāciju Ls 10 000, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa. Prasību pret AS Preses nams tiesa apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu AS Preses nams atsaukt nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2002. gada 9.augustā. Pārējā daļā A. Laksas prasība pret AS Preses nams noraidīta. Tiesa nolēma no AS Preses nams par labu A. Laksam piedzīt kompensāciju Ls 5000. Tiesa uzdeva par pienākumu AS Preses nams ziņu atsaukumu laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pirmajā lappusē ievietot līdz 2007. gada 1.jūlijam. A. Laksas prasību pret SIA Mediju nams tiesa noraidīja. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Motivēts spriedums būs pieejams 12.jūnijā. Par spēkā stjušos spriedumu puses 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Senātam.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Izdevniecības namam Fenster piederošajai SIA Papīra apdruka izbeigts ierosinātais tiesiskās aizsardzības process un pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process, informē Lursoft.

Šādu lēmumu pieņēma Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Par SIA Papīra apdruka maksātnespējas administratoru iecelts Artūrs Gēgeris. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir viens mēnesis.

SIA Papīra apdruka reģistrēta 2006. gadā, un 90% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Izdevniecības namam Fenster, bet 10% - Andrim Līvmanim. Jau kopš uzņēmuma dibināšanas brīža tas strādājis ar zaudējumiem, savukārt apgrozījumam bija tendence ik gadu samazināties, liecina uzņēmuma iesniegtie gada pārskati. 2011. gadu Papīra apdruka noslēdza ar 1,098 miljonu latu apgrozījumu, savukārt zaudējumi veidoja 81,264 tūkst. latu.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Būvmateriālu ražotājs Soudal AS ir pieteicis maksātnespēju logu ražotājam Fenster Ehitus OÜ, kas pērn cieta 3 miljonu igauņu kronu (134.7 tūkst. Ls) zaudējumus, raksta dv.ee.

Tiesas sēde par maksātnespējas lietas ierosināšanu notiks 15. oktobrī. Vasarā Fenster Ehitus īpašnieks Andrejs Epihins atzina, ka pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 40 %, tomēr, sākot ar jūniju tas atkal sācis augt. A. Epihins uzskatīja, ka darba uzņēmumam pietiks līdz gada beigām.

Fenster Ehitus arī ir nodokļu parāds aptuveni 1.3 miljonu kronu (58.37 tūkst.Ls) apmērā un vairāk nekā 40 tūkstoši kronu sakrājušies procentos (1790 Ls).

Latvijas Pasts 2009. gadam kā prioritātes uzstādījis pasta nodaļu tīkla nodalīšanu, izveidojot uzņēmumu SIA Latvijas Pasta nodaļu tīkls, darbu pie Pasta Bankas projekta, kā arī biznesa procesu sakārtošanu līdz tādam līmenim, lai 2009. gadu noslēgtu ar peļņu.

Db aizvadītā gada nogalē rakstīja, ka 2009.gadā pasts plāno strādāt bez zaudējumiem, bet 2010.gadā - ar samērīgu peļņu. 2007. gadā pasta zaudējumi bija 14 miljoni latu.

Latvijas Pasts 2009. gadam kā prioritātes uzstādījis pasta nodaļu tīkla nodalīšanu, izveidojot uzņēmumu SIA Latvijas Pasta nodaļu tīkls, darbu pie Pasta Bankas projekta, kā arī biznesa procesu sakārtošanu līdz tādam līmenim, lai 2009. gadu noslēgtu ar peļņu. Par to informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Agija Albrekte.

"Aizvadītajā gadā mūsu prioritāte bija uzņēmuma kritiskā finansiālā stāvokļa novēršana un zaudējumu minimizēšana, ko arī izdevās sasniegt. Šogad turpināsim pērn iesākto pasta biznesa procesu sakārtošanu. Kā apliecinājums tam, ka pasta biznesa procesus ir iespējams sakārtot, ir sekmīgi realizētā abonēšanas kampaņa 2009. gadam, kā arī preses izdevumu piegādes nodrošināšana, kas jau kopš gada pirmajām dienām noris bez iepriekšējos gados pieredzētajām problēmām," uzsver Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis. Lai gan kopējais abonementu skaits 2009. gadam ir samazinājies par 11%, abonēšanas dati liecina, ka ir izdevniecības, kurām ir izdevies palielināt abonentu skaitu. Analizējot kopējos izdevniecību piedāvāto izdevumu radītājus, pārliecinošu pirmo vietu ar vislielāko abonēto izdevumu skaitu ieņem izdevniecība Santa – 110 261 abonements; tai seko Lauku Avīze ar 47 393 abonementiem, izdevniecība Diena žurnāli – 38 134, Izdevniecība Rīgas Viļņi – 24 939, Mediju Nams – 19 071 abonements, Izdevniecības nams Fenster ar 18 353 un laikraksts Diena ar 18 327 abonementiem.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Visbiežāk Ekonomikas policija par pirātiskas programmatūras lietošanu datorus konfiscējot, ja datu nesējā atklāj pirātiskas izcelsmes mūzikas failus vai video failus. Tādējādi uzņēmuma darbinieku dēļ tiek paralizēts visa uzņēmuma darbs, jo datorā bez pirātiskās programmatūras ir svarīga informācija, bet dators uzņēmumam tiek atdots vien pēc izmeklēšanas beigām. «Lai arī bijām legalizējuši visas operētājsistēmas un iztērējuši lielu naudu, tomēr pārbaudē tika konstatēti pārkāpumi — darbinieki nezinot bija lejuplādējuši nelegālas programmas, tāpēc mums konfiscēja datorus. Kaut kāds murgs, jo bez datoriem taču nevar normāli strādāt,» par bargajiem noteikumiem Db sašutumu izteica kāda uzņēmuma IT speciālists, kurš nevēlējās, lai tiek publicēts viņa vārds un kompānijas nosaukums, baidoties no jaunām pārbaudēm. Visskaļākā lieta saistībā ar datoru konfiskāciju notika pirms vairākiem gadiem, kad ekonomikas policija ierosināja krimināllietu par nelicencētu datorprogrammu lietošanu izdevniecībā Fenster, kas izdod krievvalodīgos laikrakstus Vesti Segodņa, Vesti, Kommersant Baltic, 7 Sekretov. Izdevniecības darbnieki nevarēja apliecināt programmnodrošinājuma legālu izcelsmi, tādēļ tika atsavināti datori. SIA Izdevniecības nams Fenster direktoram Andrejam Kozlovam nācās iegādāties 30 datorus ar licencētām programmām, lai nekavētu laikrakstu izdošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju Latvijā lielākais izdevējs pēc izdoto masu informācijas līdzekļu skaita ir izdevniecības nams Petits. Izdevniecība Dienas Bizness, kas izdod 25 izdevumus, dala piekto vietu ar izdevniecību Santa.

Par to liecina Lursoft statistika par Uzņēmumu reģistrā apkopoto informāciju laika posmā no 01.01.1991 līdz 12.09.2008.

20 lielākie masu informācijas līdzekļu izdevēji (pēc izdoto izdevumu skaita):

1. Izdevējs Izdevumi Petits, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 46

2. Izdevniecības nams Fenster, 33

3. Mediju nams, SIA 30

4. Printshop, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 28

5./6. Dienas bizness, izdevniecība 25 / žurnāls Santa, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 25

7. Rīgas Viļņi, izdevniecība, Sabiedrība ar ierobežotu 24

8. Jaunie projekti, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 23

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

No rītdienas, 2. aprīļa Izdevniecība Rīgas Viļņi mainīs sava zīmola identitāti, stiprinot korporatīvo identitāti kā plaša profila izdevumu izdevējs. No šīs nedēļas uz visu žurnālu vākiem parādīsies jaunais logo, apliecinot konkrētā žurnāla piederību vienai mediju grupai.

Tas darīts, jo ticis secināts, ka nepieciešams atdalīt līdzšinējo uzņēmuma identitāti no viena žurnāla identitātes. Izdevniecības nosaukums pārāk ilgi cilvēkiem esot asociējies ar viena žurnāla nosaukumu, lai gan šobrīd tā izdod 12 žurnālus, un nākotnē plānoti vēl vismaz 2-3 jauni projekti. Pārvērtības piedzīvos gan tikai izdevniecības zīmola identitāte – izdevniecības nosaukums manīts netikšot.

Zīmola identitātes maiņa seko pēc īpaši aizvadīta finanšu gada, kas bijis visveiksmīgākais uzņēmuma vēsturē. "Esam būtiski palielinājuši uzņēmuma galvenos finanšu rādītājus, turpinot kvalitatīvu, peļņu nesošu izaugsmi, kas nodrošina mūsu konkurētspēju ilgtermiņā," informē SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone. Izdevniecības Rīgas Viļņi kopējais apgrozījums 2007.gadā sasniedza jaunu rekordu – vairāk nekā 4,3 miljonus latu, kas ir par 31% jeb par 1 miljonu latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa pērn pārsniedza 300 tūkstošus latu, kas bija par 262% vairāk, salīdzinot ar 2006.gadu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatījusi Ventspils pilsētas domes pieteikumu, 2008. gada 28. oktobrī nolēma apmierināt Ventspils pilsētas domes pieteikumu par prasības nodrošināšanu pret SIA Hadsona nams.

Šāds lēmums paredz Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi 4012,34 Ls apmērā SIA Hadsona nams piederošajam nekustamajam īpašumam Ventspilī, Lielajā ielā 21. Lēmums nav pārsūdzams un izpildāms nekavējoties. SIA Hadsona nams 2007. gada 5. janvārī iegādājās namīpašumu Ventspilī, Lielajā ielā 21.

Šobrīd minētais namīpašums netiek apdzīvots, apsaimniekots un uzturēts pienācīgā kārtībā. Namīpašuma tehniskais stāvoklis rada draudus apkārtējo īpašumu objektu un personu drošībai. Savukārt namīpašuma vizuālais izskats bojā Ventspils vecpilsētas vēsturisko pilsētvidi. Par minētā nama tehnisko stāvokli un tā radīto apdraudējumu Ventspils pilsētas dome vairākkārtīgi rakstiski informējusi SIA Hadsona nams, taču nav saņēmusi atbildi ar informāciju par plānotajiem īpašuma apsaimniekošanas un sakārtošanas pasākumiem. Par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām SIA Hadsona nams ir piecas reizes administratīvi sodīta, taču kapitālsabiedrība soda naudu nav samaksājusi. Ņemot vērā SIA Hadsona nams bezdarbību, lai nodrošinātu apkārtējo īpašumu objektu un personu drošību, Ventspils pilsētas dome 2007. gada jūlijā uzdeva SIA Ventspils nekustamie īpašumi veikt ēkas konservāciju un sakārtošanas darbus, kas tika izdarīti līdz 2007. gada augusta beigām un izmaksāja 4 012.4 Ls.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 11.septembrī pasludinājusi saīsināto spriedumu Pāvela Orupa, Aleksandras Orupes un viņas nepilngadīgā dēla prasībā pret SIA Izdevniecības namu Petits, Juriju Guraļņiku un Aleksandru Gavartinu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.

Tiesa prasību noraidīja pilnībā. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam. Pilns tiesas nolēmums būs pieejams no 25.septembra.

Tiesas sēdē prasītāji un atbildētāji savas apelācijas sūdzības uzturēja. Attiecībā uz mantisko kompensāciju prasītāji lūdza tiesu piedzīt apelācijas sūdzībā minēto summu Ls 7000.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2006. gada 15.jūnijā P. un A. Orupu prasību apmierināja daļēji. Tiesa nosprieda atzīt 2002. gada 11. – 17.oktobra numura rakstā Vēlmju zona publicētās ziņas par prasītāju godu un cieņu aizskarošām, kas neatbilst patiesībai un uzlikt par pienākumu SIA Izdevniecības namam Petits mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no SIA Petits par labu katram no prasītājiem Ls 1000, kopā Ls 3000.

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Pērn valsts iestāžu un uzņēmumu vadītāji saņēmuši ievērojumus algas pielikumus, savukārt deputāti un ministri bijuši aktīvi nekustamo īpašumu tirgū.

Līdz 1.aprīlim valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Db apkopoja informāciju par augstāko amatpersonu ienākumiem, uzkrājumiem un darījumiem.

Lai gan ne visu amatpersonu deklarācijas jau pieejamas VID publiskojamo datu bāzē, starp to valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, kuru deklarētie ienākumi jau ievadīti elektroniskā formā, lielāko algu saņēmis SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kura alga no 2007. gada sākuma līdz amata atstāšanai 13. decembrī veidoja 163,2 tūkst. Ls. Otro lielāko algu saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 120 tūkst. Ls, bet šīs pašas iestādes valdes priekšsēdētājs Māris Kālis saņēmis 112,1 tūkst. Ls atalgojumu.

Rīgas Centrāltirgus pārtraucis komunālo pakalpojumu (ūdens apgādes, elektroenerģijas piegādes un atkritumu izvešanas pakalpojumi) nodrošināšanu SIA Hadsona nams apsaimniekotajam tirdzniecības paviljonam Vidzemes tirgū.

Kā informē Rīgas Centrāltirgus, Hadsona nams parāds Centrāltirgum šobrīd pārsniedz 57.8 tūkstošus latu, no kā 51.2 tūkstoši latu ir pamatparāds, bet pārējais - līgumsods.

Šā gada 30.martā ar SIA Hadsona nams tikusi noslēgta vienošanās par parāda dzēšanu saskaņā ar viņu pašu piedāvāto grafiku, kuru SIA Hadsona nams pārstāja pildīt septembrī, pārstājot veikt arī tekošos maksājumus. Saskaņā ar 03.11.2009 vēstuli SIA Hadsona nams apņēmās daļu parāda apmaksāt līdz 15.novembrim, taču nav joprojām samaksājusi ne santīmu.

16. novembrī Rīgas Centrāltirgus parāda samaksas vietā saņēma vēstuli, kurā SIA Hadsona nams sniedza jaunus solījumus, ka nedēļas laikā tiks panākta vienošanās par finansējuma saņemšanu un Rīgas Centrāltirgus saņems attiecīgu bankas garantijas vēstuli, kas atkal netika pildīti. SIA Hadsona nams vēstulē piedāvājusi ieķīlāt trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu, kura vērtība nenosedz parāda saistības pret RPAS Rīgas Centrāltirgus. Vienlaikus no SIA Hadsona nami puses tika piedāvāti vienošanās nosacījumi, kas faktiski pieļautu tālāku nemaksāšanu un zaudējumu pieaugumu Rīgas Centrāltirgum.