Uzņēmums Latvijas Pasts ikvienam iedzīvotājam jau vairāk nekā desmit gadu piedāvā iespēju izveidot personalizētu pastmarku, ar kuru pārsteigt savu ģimeni, draugus vai kolēģus

Izveidotās uzņēmuma mājaslapas manapastmarka.lv būtība – katram, kam ir vēlme izgatavot unikālu past- marku ar sev svarīgu un interesantu dizainu, turklāt ar funkcionālu nozīmi un ar iespēju savu pastmarku izmantot pasta sūtījumu pārsūtīšanai, šāda iespēja tiek sniegta. Jāatgādina, ka Latvijas Pasts ir vienīgā institūcija, kam ir tiesības emitēt pastmarkas, un tas tiek darīts, ņemot vērā īpašas Pastmarku emisijas komisijas apstiprinātu pastmarku izdošanas plānu. «Bieži ir gadījumi, ka iedzīvotāji iesniedz Pastmarku emisijas komisijai pieteikumu, lai Latvijas Pasts iekļauj kādu pastmarku izdošanas plānā, taču mēs noteikti nevaram apstiprināt visus pieteikumus. Vidēji gadā emitējam ap 20 oficiālo filatēlijas izdevumu. Taču iespēja izdot savu pastmarku un tieši sev vēlamajā izskatā ir dota katram, un to nodrošinām ar personalizētajām pastmarkām,» skaidro Latvijas Pasta Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs. Jau kopš 2006. gada Latvija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kas ļauj klientiem izgatavot arī personalizētas pastmarkas. Kā norāda E. Bebrišs, šis pakalpojums gadu gaitā ieguvis gan savu pastāvīgo klientu loku, gan arī ik gadu papildinās ar jauniem interesentiem. Vairākums klientu pastmarkas pasūta pat regulāri un atkārtoti, izvēloties gan kādreiz jau izdotus, gan pavisam jaunus past- marku dizainus un savu pasta sūtījumu apmaksai acīmredzot izvēloties tikai sev vien raksturīgās pastmarkas.

Atzīmējot lielākas un nozīmīgākās Atmodas laika sabiedriski-politiskās organizācijas, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes dibināšanu pirms 20 gadiem, Latvijas Pasts laiž klajā jubilejas pastmarku. Pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarkas nomināls — 22 santīmi.

Pastmarkas fonā ir izmantots sarkanbaltsarkanā karoga tēls – viens no galvenajiem tautas simboliem LTF rīkotajos masu pasākumos, kas dažkārt pulcēja pat vairāk nekā 500 tūkstošus dalībnieku. Pastmarkas apakšējā daļā izvietots Latvijas Tautas frontes logotips – jumītis un uzraksts LTF 20 gadi.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks trešdien, 8. oktobrī, no plkst 10.00 līdz 18.00 Latvijas Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Plkst. 15.00 turpat muzejā notiks pastmarkas prezentācija, kurā piedalīsies Latvijas Tautas frontes dalībnieki, Latvijas Filatēlistu savienības pārstāvji, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis un pastmarkas autore māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī ministru prezidents Ivars Godmanis.

Latvijas Pasts pirmo reizi izdod pašlīmējošo pastmarku burtnīcu «Bērnu grafikas darbu reprodukcijas», kurā ir astoņas pašlīmējošās pastmarkas. Tā kā citās valstīs pastmarku burtnīcas ir pieprasīts filatēlijas pakalpojums, tagad arī Latvijas Pasts ir ieviesis klientiem šādu jaunumu. Latvijas Pasta izsludinātajā pastmarkas dizaina konkursā, kurā piedalījās 14 Rīgas centra Daiļamatniecības pamatskolas audzēkņi, par labāko tika atzīts Paulas Annas Koškinas darbs «Raibā vasara». Latvijas Pasta izveidotajā burtnīcā ir astoņas pašlīmējošās pastmarkas ar uzvarētājas izstrādāto pastmarkas dizainu. Pirmās dienas «Bērnu grafikas darbu reprodukcijas» pastmarkas zīmogošana notiek piektdien, 11. augustā, Rīgas 51. pasta nodaļā no plkst. 8:00 līdz 18:00. Pastmarku bukleta tirāža ir 100000 eksemplāri.

No 2014.gada oktobra vēl trīs mēnešus apgrozībā būs Latvijas Pasta emitētās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Klienti tās sūtījumu apmaksai varēs lietot līdz pat 2014.gada 31.decembrim. Savukārt pastmarkas ar dubulto - lata un eiro nominālvērtību, kas tika izdotas 2013.gadā, - būs izmantojamas arī turpmāk bez termiņa ierobežojumiem, informēja Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

Atbilstoši Eiro ieviešanas kārtības likuma normām Latvijas Pasta izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību no apgrozības tiks izņemtas 2015.gada 1.janvārī, bet klientiem tiks piegādāti visi sūtījumi, kuru apmaksai līdz pat 2014.gada 31.decembrim būs lietotas lata nominālvērtības pastmarkas. Savukārt to pastmarku apgrozības un izmantošanas termiņš, kurās nominālvērtība attēlota gan latos, gan eiro, nav ierobežots. Kopš 2014.gada 2.janvāra līdz ar valsts iestāšanos eirozonā Latvijas Republikā tiek emitētas pastmarkas ar eiro nominālvērtību.

Pastmarkas ar lata nominālvērtību Latvijas Pasts izdeva no 1993. līdz 2013.gadam, kad atjaunotajā Latvijas Republikā nacionālās valūtas statusā atkārtoti tika izmantots lats. 20 gadu laikā Latvijas Pasts izdevis kopumā 533 dažādas pastmarkas miljoniem eksemplāru tirāžā ar atšķirīgu lata nominālvērtību, un liela daļa no tām ne tikai izmantotas sūtījumu apmaksai, bet arī kļuvušas par filatēlistu kolekciju retumiem dažādās pasaules valstīs. Pastmarkas vērtību filatēlistu aprindās nosaka gan to nominālvērtība, gan tirāža, gan tematika un arī pieejamība tirgū.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Sestdien, 11. martā, Latvijas Pasts laiž klajā jaunu pašlīmējošo pastmarku «Latvijas aizsargājamie dabas objekti – Zvārtes iezis», Db informēja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Kopā ar pastmarku tiek izdota arī pirmās dienas aploksne. Pastmarka drukāta uz pašlīmējošas pamatnes. Jaunā tehnoloģija paredz, ka pastmarkas uzlīmēšanai nav nepieciešams mitrināt līmējamo daļu. Pirmās pašlīmejošās pastmarkas Latvijas Pasts izdeva 2005. gadā. Pastmarkas un aploksnes autors ir mākslinieks Ludis Danilāns. Pastmarkas tirāža ir 3120000 eksemplāru, nomināls - 22 santīmi. Zvārtes iezis ir otrā pastmarka sērijā Latvijas aizsargājamie dabas objekti. 2005. gadā šo sēriju aizsāka Latvijā pirmā izdotā pašlīmējošā pastmarka Kaives dižozols. Zvārtes iezis, kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem saukts arī par Zvārtas iezi, atrodas Cēsu rajona Drabešu pagastā. Tas ir viens no gleznainākajiem un krāšņākajiem devona iežu atsegumiem Latvijā. Zvārtes iezi veido vertikāla klints un pakavveida nobrukums, kura garums ir 200 metri. Kraujas augstums ir aptuveni 45 metri.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Vasaras saulgriežu gaidīšanas noskaņās Latvijas Pasts izdevis savas pastāvēšanas vēsturē otro neregulāras formas pastmarku Līgovainags, kas veidota uz pašlīmējošas pamatnes un atveidota tradicionālā Līgo svētku ziedu vainaga formā.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2019.gada 13.jūnijā Rīgas 10.pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Līgo vainaga pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne.

Pastmarkas tirāža ir 500 000 eksemplāru, un līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunā pastmarka izceļas ar savu neregulāro formu – tā veidota kā vainags, kas vīts no dažādiem Latvijas pļavās sastopamiem ziediem. Vainagi ir viens raksturīgākajiem un būtiskākajiem Vasaras saulgriežu svētku elementiem, kurus tradicionāli liek galvā Līgo vakarā.

Par godu XXIX olimpiskajām spēlēm Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku – Olimpiskās spēles Pekinā. Turklāt, ja kāds no Latvijas sportistiem kļūs par olimpisko čempionu, Latvijas Pasts, šo notikumu atzīmējot, ir apņēmies izdot īpašu pastmarku.

Pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0.63, tās drukātas tipogrāfijā Cartor Security Printing Francijā un tiražētas 500 000 eksemplāru.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks Olimpisko spēļu atklāšanas dienā, 8. augustā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 19.00, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Latvijas Pasts izdevis arī iepriekšējām olimpiskajām spēlēm veltītas pastmarkas – Olimpiskās sporta spēles Atlantā 1996; XXVIIOlimpiskās spēles Sidnejā 2000 un Olimpiskās spēles Turīnā – 2006.

Sidnejas olimpiskās spēles nesa Latvijai arī pirmo zelta medaļu atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē, ko vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja Igors Vihrovs. Latvijas Pasts toreiz nozīmīgajam notikumam un godalgotajam sportistam par godu laida klajā speciālu kuponu. Arī šoreiz tiek cerēts uz mūsu sportistu zelta panākumiem, un zelta medeļas gadījumā Latvijas Pasts turpinās tradīciju, izdodot īpašu pastmarku.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Lielbritānijas Karaliskais pasts trešdien laidis klajā pirmo pastmarku, uz kuras attēlots Lielbritānijas karalis Čārlzs III, kurš kāpa tronī septembrī pēc mātes karalienes Elizabetes II nāves.

Jaunā pastmarka nonāks vispārējā pārdošanā 4.aprīlī. Uz pastmarkas attēlota karaļa galva un pastmarkas vērtība uz vienkrāsaina fona.

Čārlzs III pats personīgi apstiprināja attēlu, kas redzams uz pastmarkas. Tas ir tas pats Čārlza III attēls, ko radījis skulptors Mārtins Dženings un kas redzams uz jaunajām monētām, bet pielāgots pastmarkai.

Mazumtirgotāji turpinās pārdot pastmarkas, uz kurām attēlota Elizabete II, un jaunās pastmarkas tiks piegādātas, kad būs beigušies pašreizējie Karaliskā pasta krājumi.

Karaliskā pasta direktors Saimons Tompsons sacīja, ka britu pastmarkas ir unikālas ar to, ka uz tām nav uzdrukāta izcelsmes valsts, "jo pietiek ar monarha tēlu".

Ceturtdien, 26. jūnijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Palasta ielā 4, no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 notiks jaunās pastmarkas Latvijas muzeju fondi – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pirmās dienas zīmogošana.

Jaunās pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola–Jaunarāja, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Pastmarkā attēlotas dažādas liecības par Rīgas vēsturi un kuģniecību – burinieka modelis, 16. gs. galdnieku amata lāde, Sv. Ģertrūdes statuja, kas ir ceļotāju aizstāve, un vecākais Rīgas pilsētas zīmogs ar senāko Rīgas pilsētas ģerboni. Pastmarkas fonā redzams Rīgas rātes un ģilžu 1604. gadā noslēgtais līgums un izcils agrās gotikas meistardarbs – 13. gs. celtā Rīgas Doma krusteja. Kopā ar jauno pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē skatāms svarīgais līgums starp Rīgas rāti un ģildēm, bet speciālajā zīmogā attēlots Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas siluets.

Pastmarku sērijā Latvijas mežu bagātības izdotas divas jaunas pastmarkas Mellene un Apšubeka, kurās attēlotas šīs meža veltes.

Pastmarkas Mellene nominālvērtība ir Ls 0.22, bet pastmarkas tirāža - 500 000 eksemplāru. Savukārt pastmarkas Apšubeka nominālvērtība ir Ls 0.58 un tās tirāža – 528 000 eksemplāru. Pastmarkas drukātas Nīderlandes tipogrāfijā John.Enschede un to mākslinieciskais autors ir Edgars Folks.

Kopā ar jaunajām pastmarkām izdotas arī divas pirmās dienas aploksnes un speciālais zīmogs. Vienā apoksnē attēlots melleņu krūmiņš, bet otra aploksne attēlo varenu apšubeku. Pirmās dienas zīmogā attēlota apšubeka, aiz kuras paslēpies mellenājs.

Latvijas Pasts 2007. gadā sērijā Latvijas mežu bagātības izdevis pastmarkas Brūklene un Gailene.

Trešdien, 11. janvārī, Latvijas Pasts izdos pirmās jauno nominālu pastmarkas — to pirmās dienas zīmogošana rīt notiks Aizkraukles 1. pasta nodaļā, kā arī Limbažu un Krāslavas pasta nodaļās. Par to Db informēja VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Pastmarku nomināli ir 31, 22 un 7 santīmi. Pastmarka ar 31 santīma nominālu ir paredzēta A (prioritārās) klases vēstuļu sūtīšanai, ar 22 santīmu nominālu ir domāta vienkāršām vēstulēm, savukārt pastmarka ar 7 santīmu nominālu - kombinācijai ar 15 santīmu pastmarku. Pastmarku dizaina autors ir mākslinieks Juris Utāns. Uz pastmarkas ar 31 santīma nominālu ir attēlots Limbažu pilsētas ģerbonis, uz pastmarkas ar 22 santīmu nominālu - Krāslavas pilsētas ģerbonis, savukārt uz pastmarkas ar 7 santīmu nominālu - Aizkraukles ģerbonis. Katras pastmarkas tirāža ir 3 milj. eksemplāru. No 1. janvāra par iekšzemes vēstules sūtīšanu, kuras svars ir līdz 20 gramiem, jāmaksā 22 santīmi līdzšinējo 15 santīmu vietā. Par 20 - 50 gramus smagu vēstuli turpmāk jāmaksā 28 santīmus, bet no 50 līdz 100 gramiem smagas vēstules sūtīšana maksā 40 santīmu. No šā gada 1. janvāra stājušies spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie jaunie pasta tarifi, līdz ar to Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus iepazīties ar pakalpojumu cenu izmaiņām un būt īpaši vērīgiem, lai, līmējot uz vēstulēm pastmarkas, to cena būtu atbilstoša jaunajiem vēstuļu nosūtīšanas tarifiem.

Sestdien, 24.novembrī, no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00, Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks jauno pastmarku pirmās dienas zīmogošana. Jaunajā Ziemassvētku pastmarku sērijā ir izdotas 3 pastmarkas, liecina pasta sniegtā informācija medijiem.

Visās pastmarkās attēloti bērni pie eglītes. Pirmajā pastmarkā ar nominālvērtību 22 santīmi attēloti bērni, kuri sniedz muzikālu priekšnesumu pie eglītes, bet pastmarkā ar nominālvērtību 31 santīms bērni pasniedz pašu gatavotus svētku pīrāgus un piparkūkas, savukārt uz pastmarkas ar nominālvērtību 45 santīmi redzami bērni, kuri dodas baudīt sniega priekus. Pastmarku dizaina autore ir māksliniece Maira Daņilāne.

Kopā ar Ziemassvētku pastmarkām izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē attēlots apsnidzis mežs, kas ietverts zilganā ar zvaigznēm rotātā svētku lentē, savukārt speciālo zīmogu rotā divi svētku zvani ar uzrakstu Priecīgus Ziemassvētkus!.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Latvijas dzelzceļa 92. gadadienā pasts izdevis jaunu pastmarku un pirmās dienas pastkarti ar speciālu zīmogu Latvijas dzelzceļa vēstures sērijā, vēsta Latvijas Pasts (LP). Pastmarkas un pastkartes pirmās dienas zīmogošana paredzēta 5.augustā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā no plkst. 10 līdz plkst. 17.

Pastmarkas un pastkartes autors ir mākslinieks Ludis Danilāns. Gan uz pastmarkas, gan pastkartes attēlots 20. gadsimta 20. gados Latvijas Republikā tapuša pasažieru vilciena zemākās – 3. klases – vagons. Pēc valsts Dzelzceļa virsvaldes 1925. gadā izstrādāta projekta līdz 1931. gadam akciju sabiedrībā Fēnikss un Liepājas kara ostas darbnīcās tika izgatavoti kopumā 196 pasažieru vilcienu vagoni, tajā skaitā 146 bija tieši 3. klases vagoni. Tiem bija raksturīgs savdabīgs dizains ar sašaurinātiem, iesmailiem galiem, kas tos izcēla starp citiem dzelzceļa ritošā sastāva objektiem. Savukārt vagonu ilgtsošu lietošanu ekspluatācijā nodrošināja modernā konstrukcija ar tolaik vagonbūvē vēl reti izmantotajiem dzelzs statņu karkasiem.

Jaunās pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks sestdien, 4. februārī, no pulksten 8:00 līdz pulksten 18:00 Rīgas 51. pasta nodaļā, Brīvības bulvārī 19, Db informēja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Uz pastmarkas ir attēlots snovbordists. Pastmarkas labajā augšējā stūrī ir redzams Turīnas olimpisko spēļu logo un uzraksts Latvija 45. Savukārt uz speciālās aploksnes kreisajā apakšējā stūrī ir redzams tramplīnlēcējs un uzraksts PDA Ziemas olimpiskās spēles. Uz speciālā zīmoga redzams Turīnas olimpisko spēļu logo. Pastmarkas autors ir mākslinieks Ingus Sabulis. Pastmarkas nomināls ir 45 santīmi, tirāža 900 tūkst. eksemplāru.

Jaunās pastmarkas prezentācija notiks piektdien, 31. martā, pulksten 12:00 Rīgas 51. pasta nodaļā, Brīvības bulvārī 19, pavēstīja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Pasākumā piedalīsies VAS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Gints Škodovs, izpilddirektore Ieva Rozenberga un šī gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektors Guntis Ulmanis. Uz jaunās pastmarkas ir attēlots hokejists - vārtsargs. Pastmarkas labajā stūrī redzams uzraksts Pasaules čempionāts hokejā 2006, Latvija. Šai pastmarkai ir pievienoti dažādi kuponi, kuros ir attēlotas spēles grupas un valstu karogi tādā secībā un grupā, kādā tiks spēlēts. Uz speciālās aploksnes kreisajā apakšējā stūrī redzams hokejists Latvijas karoga krāsās un uzraksts PDA Pasaules čempionāts hokejā 2006. Fonā attēlots hokeja laukuma fragments uz Vecrīgas panorāmas fona. Uz speciālā zīmoga redzams jaunās hokeja halles attēls. Pastmarkas autors ir mākslinieks Ingus Sabulis. Pastmarkas nomināls ir 55 santīmi, tirāža – 828 tūkst. eksemplāru.

Trešdien, 3. maijā, Rīgas 51. pasta nodaļā, Raiņa bulvārī 19, plkst. 12:00 Latvijas Pasts sveiks pastmarkas dizaina konkursa par tēmu Integrācija jauniešu acīm uzvarētājus un iepazīstinās ar jaunu pastmarku. Savas idejas pastmarkas dizainam piedāvāja 82 Latvijas jaunieši. Pirmo vietu ieguva Krista Čerpakovska no Zvejniekciema, un viņas zīmējums ir izmantots sērijas Eiropa pastmarkā ar nominālu 0.85 lati. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks Rīgas 51. pasta nodaļā no plkst. 8:00 līdz 18:00. Pastmarkas tirāža ir 500 000 eksemplāru. Uz pastmarkas ir attēlota ģimene ar pegaziem egļu audzē. Ģimene ir arī attēlota pirmās dienas aploksnes apakšējā kreisajā stūrī, savukārt speciālā zīmoga vidū ir redzams pegazs.

Ziemassvētku pastmarku sērijā ir 4 pastmarkas, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga. To pirmās dienas zīmogošana notiek 30. novembrī no pulksten 9:00 līdz 17:00 Pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Trīs pastmarkas domātas sūtījumiem Latvijā, bet viena – uz Eiropas valstīm. Pastmarkās attēlotas stilizētas piparkūkas. Pastmarku dizaina autors ir mākslinieks Ingus Sabulis.

Pastmarka ar nominālu 18 santīmu izdota 800 000 eksemplāros un ir īpaši domāta izmantošanai Ziemassvētku atlaižu akcijas laikā – no 30. novembra līdz 15. decembrim iekšzemes vēstules nosūtīšana fiziskām personām maksā 18 santīmus. Pastmarka ar nominālu 22 santīmi izdota miljons eksemplāros, pastmarka ar nominālu 31 santīms – 400 000 eksemplāros, ar nominālu 45 santīmi – 400 000 eksemplāros.

Pastmarkas ir drukātas Nīderlandes tipogrāfijā Joh. Enschede.

Pirmdien, 15. decembrī, no plkst. 9:00 līdz plkst. 18:00 Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks Ziemassvētku pastmarkas pirmās dienas zīmogošana.

Jaunizdotajā pastmarkā uz zilgana ziemas fona attēlota koša svētku eglīte, kuras zaros mirdz krāsainas spuldzītes. Pastmarku rotā arī novēlējums – "Priecīgus Ziemassvētkus!". Kopā ar jauno pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē uz gaišzila fona attēlotas krītošas sniegpārsliņas, arī speciālais zīmogs veidots sniegpārsliņas formā. Gan aploksni, gan speciālo zīmogu rotā uzraksts "Priecīgus Ziemassvētkus!".