Jaunākais izdevums

«Uzņēmējdarbībā nav problēmu, ir sarežģīti uzdevumi, kuri jārisina», -- ir parliecināta kompānijas Unifex prezidente Nina Tretjakova, kuras uzņēmumam ir 20 gadu pieredze preču izplatīšanas jomā. Sarunā ar db.lv un biznews.lv viņa atklāja dažus noslēpumus, kā saglabāt biznesu ekonomiskās krīzes apstākļos.

«Saaukstēšanās ar smagām komplikācijām»

-- Vairākām kompānijām tagad nākās grūti: savstarpējo maksājumu disciplīnas līmenis ir ievērojami pazeminājies. Kā jūs tiekat ar to galā?

-- Mūsu kompānijai šīs gads bija ļoti sarežgīts. Mūsu pašu problēmas sakrita ar problēmām visā valstī. Ja pagājušajā vasarā mums šķita, ka esam „viegli saaukstējušies”, tad vēlāk sapratām, ka process noritēja ar «smagām komplikācijām». Tāpēc šis gads kļuva par vissmagāko mūsu 20 gadu ilgajā uzņēmējdarbības vēsturē.

-- Ar ko viss sakās?

-- Pagajušajā vasarā, kad savu darba tirgu atvēra vairākas ES valstis, mūsu kompāniju, labākās dzīves meklējumos, atstāja liela autovadītāju un noliktavas darbinieku grupa. Eiropā, nedēļas laikā, var nopelnīt tik pat daudz, cik šeit mēneša laikā. Un viņi nosprieda: ja pat lielu naudu nenopelnīsim, vismaz labi pavadīsim vasaru. Mums izveidojās milzīgs darbinieku trūkums un, lai neapstātos preču piegādes process, mēs bijām spiesti pieņemt darbā jebkurus darbiniekus, par jebkādu naudu. Noliktavas darbinieks tolaik saņēma pie mums līdz tūkstots latu mēnesī! Rezultātā, loģistikas uzturēšanas tēriņi pārsniedza pieļaujamos.

«Baumas – bīstama substance»

-- Vai tāda pašuzupurēšanās bija nepieciešama?

-- Mērķis, ko mēs sev izvirzījām, -- pasūtījumu izpilde augstā kvalitātē. Mums bija paaugstinātās prasības pret sevi, kas nenāca mums par labu. Augstās kvalitātes uzturēšana par jebkādu cenu, ne vienmēr sevi attaisno.

Daži no mūsu vairāk kā 5 tūkstošiem partneru un klientu, pašsaprotami, sāka uztraukties. Tika palaistas negatīvas baumas, ko aktīvi uzturēja konkurenti. Baumas ir bīstama substance un jo vairāk uzņēmumam ir partneru, jo bīstamāka tā ir. Bet tā ir mūsu darbības specifīka: tiklīdz kompānija-izplatītājs nonāk pat nelielās grūtībās, tas atstāj ietekmi uz visiem tā klientiem.

Un posms, kuru mēs tad uzskatījām par melnu, būtībā bija balts. Reāli, melnais periods iestājās vēlāk.

Partneri sāka kavēt maksājumus (kaut gan tas ir kopējais situācijas atspoguļojums valstī), taču mums ar piegādātājiem vajadzēties norēķināties savlaicīgi. Ārvalstu kompānijas ir kļuvušas ļoti prasīgas, jo ar neuzticību raugās uz Latvijas ekonomisko situāciju un sadarbības nosacījumi ir kļuvuši striktāki. Ja agrāk mums bija atliktie maksājumi, tad tagad ārvalstu partneri prasa bankas garantiju, priekšapmaksu, vēlēdamies minimizēt savu risku praktiski līdz nullei.

-- Neradās doma, pārtraukt darbību vai pārdot biznesu?

-- Nē. Mēs jau 20 gadus esam preču izplatīšanas biznesā, un 19 no tiem ir bijuši ļoti veiksmīgi. Mūsu kompānijā strādā pieredzējušu speciālistu komanda, ir sakārtota klientu kvalitātīvā apkalpošanas sistēma, un pēdējā gada kļūmes – tas ir tikai sistēmas traucējums.

Pārdodot daļu aktīvu, ko mēs bijām ieplānojuši jau ilgi pirms tam, tika sabalansēta mūsu darbība. Sakarā ar to, ka darījuma noformēšanas procedūra ieilga, atkal sāka klīst baumas, ka tiek pārdots pats Unifex, nevis mūsu nekustamais īpašums. Vēlāk runāja arī par to, ka pēc noliktavu pārdošanas Unifex tiks izlikts «uz ielas».

Tomēr dzīve turpinās. Mēs strādājām tajā pašā vietā, tikai starpība, ka esam nevis īpašnieki, bet nomnieki. Mums ir pusotrs gads, kura laikā mēs atrisināsim jautājumu par jaunajām telpām. Tagad ar to nav problēmu. Mēs neesam atkarīgi no kredītiem, kā pagajušajā gadā. Un saņemtos, par nekustama īpasuma pārdošanu līdzekļus, ieguldīsim mūsu pamatdarbības attīstībā – preču izplatīšanā un loģistikā.

«Stingra plānošana»

-- Ko jūs iegūvāt no šīs, tā sakot, krīzes situācijas kompānijā?

-- Bizness ir spēle ar ļoti stingriem un pat nežēligiem nosacījumiem. Tā nepiedod kļūdas. Jebkurš nepareizs lēmums var novest pie nopietnām problēmām. Kaut gan man nepatīk vārds «problēmas». Es uzskatu, ka ir sarežģīti uzdevumi, kuri jārisina. Un nav vārda «zaudējumi», ir peļņa -- pozitīva vai negatīva.

Tagad uzņēmējdarbībā vajag rīkoties ļoti pragmātiski. Nepieciešama stingra plānošana un aprēķins – kas ir izdevīgi, kas nav. Vajag novērtēt katras „kustības” tirgū lietderīgumu.

-- Kāpēc visas sarunas laikā jūs neminējāt ekonomisku krīzi ka vienu no faktoriem, ar kuru jārēķinās uzņēmējdarbības plānošanā?

-- Cīnīties ar vētru ir bezjēdzīgi. Vajag atrast to vilni, uz kura var izkļūt no vētras. Biznesa stratēģijā principiāli mēs neko nemainīsim: uzsākt kaut ko jaunu patreiz ir nesaprātīgi. Bet uzmanīgi un rūpīgi ieklausoties visā, kas notiek apkārt, optimizējot tēriņus, mēs plānojam pārdzīvot krīzi un iziet no tās ar nelielu, bet pozitīvu peļņu. Mēs pazaudējām dažus svarīgus partnerus, tomēr esam pateicīgi tiem partneriem un klientiem, ar kuriem turpinām sadarbību. Mēs esam pārliecināti, ka sadarbība būs veiksmīga.

Kā jau jebkurā krīzē, viens iegūst, cits zaudē. Mūsu uzdevums – nepazaudēt sevi.

Krīze ir cilvēku, firmas, valsts pārbaude uz izturību. Galvenais jebkurā krīzes situācijā – vispirms tikt galā ar krīzi savā galvā, bet pēc tam vainot krīzi valstī.

Sņežana BARTULE

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kurators Kaspars Vanags: Ja gribi pelnīt, neinvestē mākslā

Kristīne Stepiņa, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izdzīvošanas skolā vēlas izaudzināt atbildīgus vīriešus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” vērienīgākā projekta SURVIVAL KIT organizatori aicina atsaukties Rīgas namīpašniekus un apsaimniekotājus, kuriem patīk un kuri atbalsta mūsdienu mākslu. SURVIVAL KIT K. Barona un Tērbatas ielas rajonā meklē tukšo veikalu, kafejnīcu un biroju telpas izstādei no 7. – 20. septembrim.

SURVIVAL KIT jeb izdzīvošanas komplekts ir mākslas projekts, kura ietvaros 70 Latvijas un 12 ārvalstu mākslinieki ir aicināti risināt radošas stratēģijas krīzes laikmeta pārvarēšanai un izdzīvošanai mūsdienu pasaulē. Projektu organizē “Laikmetīgās mākslas centrs”. Mākslinieki savas idejas jau ir sagatavojuši un gatavi rādīt tukšo veikalu un kafejnīcu telpās divās galvenajās Rīgas iepirkšanās ielās - Kr.Barona un Tērbatas. Meklējam atsaucīgus namsaimniekus, kuri gatavi šīs telpas uz īsu laiku piešķirt!

Kopumā nepieciešamas 15 telpas. Telpu īpašniekiem projekta organizatori garantē telpu apsardzi, uzkopšanu, komunālo izmaksu segšanu. Lūdzam pieteikties Laikmetīgās mākslas centrā, Agnese t. 29146270 [email protected], Elīna t. 26578940 [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajās ekonomikas lejupslīdei padziļinoties, kompānijas visā pasaulē pievērsušās galvenokārt tikai vienam mērķim – naudas ieguvei, raksta aģentūra Reuters.

Kompāniju vadītāji, kuri līdz šim bija koncentrējušies izmaksu samazināšanai un pārdošanas apjomu palielināšanai, tagad meklē, kur iegūt naudu pašā kompānijā, lai varētu palielināt uzņēmuma iekšējo likviditāti un pienācīgi sagatavoties grūtajiem laikiem.

"Kompānijas cīnās, lai palīdzētu sev," norādījis investīciju bankas Blackstone restrukturizācijas un reorganizācijas konsultāciju nodaļas vadītāja vietnieks Tims Kolemans (Tim Coleman).

"Mūsu ieteikums saviem klientiem patlaban ir: jums ir jābūt likviditātei, jums ir jābūt naudai, un nemāniet paši sevi!" saka T. Kolemans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Automašīnu tirgū valda cenu leiputrija

Aldis Zelmenis, 67084434, 25.09.2008

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji spiesti piemēroties jaunajiem spēles noteikumiem. Lai «iztīrītu» noliktavas, tirgotāji savā starpā cīkstas, cenšoties pircējus iekārdināt ar iespējami lielākām atlaidēm un bonusiem. Šobrīd notiekošais esot izdzīvošanas jautājums ikvienam, arī tirgus līderim Toyota. Pēdējo desmit gadu laikā tik vērienīgas atlaides no importētāja nav piedzīvotas, atzīst Gundars Vectirāns, Amserv Motors (Toyota, Lexus) direktors.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils bibliotēkā atklāj izstādi Latvijas grāmatu māksla

, 22.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bibliotēku nedēļas pasākumu programmas ietvaros šodien, 22.aprīlī, plkst. 15.00 Galvenās bibliotēkas pasākumu zālē Akmeņu ielā 2 (2.stāvā) tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Latvijas grāmatu māksla, informēja Ventspils Galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča.

Izstāde digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo latviešu grāmatu mākslu no tās pirmsākumiem 16.gadsimtā līdz pat mūsdienām. Planšetes papildina Latvijas 21.gadsimta skaistāko grāmatu izstāde no Ventspils bibliotēkas krājumiem.

Materiālus izstādei atlasījuši un komentējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu, kurš 22.aprīlī Ventspils bibliotēkā piedalīsies izstādes atklāšanā.

Izstāde Latvijas grāmatu māksla līdz šim eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļņā un Horvātijas Nacionālajā un Universitātes bibliotēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs, māksla un atmosfēra raksturo radošā kvartāla Kombināts Māksla ikdienas ritējumu

Biedrības Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) radošais kvartāls Kombināts Māksla tika dibināts 2013. gadā, taču jau vairāk nekā 100 gadu Rīgā, Gaujas ielā, esošā teritorija ir bijusi saistīta ar mākslu. LMS apsaimniekošanā esošā teritorijas platība ir 7000 kvadrātmetru, un tajā ietilpst vairākas ēkas, kurās ir izvietotas aptuveni 70 darbnīcas, tostarp, piemēram, bronzas lietuve, juvelieru, ādas apstrādes, metālapstrādes un tēlnieku darbnīcas. Kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss, un kvartāla ēkās ir eksponētas vairākas kolekcijas: keramika, tēlniecība, grafiti, kā arī tur norisinās mūsdienu vizuālās mākslas izstādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju programmu finansēs Eiropa

Vēsma Lēvalde, Db, 22.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Universitātei (LiepU) izdevies piesaistīt vairāk nekā miljonu eiro ārējā finansējuma jaunas studiju programmas Jauno mediju māksla ieviešanai.

Liepājas Universitāte tikko parakstījusi finansēšanas līgumu otrās kārtas projektam Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā, ko finansēs no Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 400 tūkstoši eiro. Pirmajā kārtā, kuras realizācija sākās šī gada martā, no šī paša finanšu instrumenta LiepU piesaistīja vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Projektā Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā paredzēts iegādāties studiju un pētniecības tehniku, attīstīt mācībspēku kvalifikāciju, izveidot doktora studiju programmu jauno mediju mākslā un attīstīt sociālo partneru tīklu, kas ir būtiski izglītības kvalitātes paaugstināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gads Latvijas mēbeļu ražotājiem ir bijis smags, un to apliecina gan saražoto preču eksporta kritums par 20 %, gan arī iekšējā tirgus samazinājums, kas daudziem ir licis slēgt ražotnes, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Tomēr šobrīd neviens neņemas apgalvot, ka zemākais punkts ir jau aiz muguras un 2009. g. lēnām sāksies augšupeja. Daudzi mēbeļu ražotāji tuvāko mēnešu perspektīvu zīmē ļoti drūmās krāsās. Te vairs nav runa par darbinieku skaita optimizēšanu vai investīcijām darba ražīguma palielināšanā, bet gan par darba samaksas samazināšanu, par ražotņu darbības apturēšanu vismaz uz laiku, bet vissliktākajā gadījumā pat tiek pieļauta daļas mēbeļu ražotāju bankroti, kas savukārt izdzīvojušajiem ražotājiem ļautu mazliet uzelpot.

To, ka samazinās iekšējais pieprasījums pēc mēbelēm apliecina arvien sarūkošais mēbeļu imports, ka 2008.g. 10 mēnešos salīdzinājumā ar 2007. g. analogu laiku bija krities par 26 %, un to atspoguļo arī novērojumi Rīgas ielās, kur daudzas agrāk bijušās mēbeļu tirdzniecības telpas šobrīd ir tukšas un tiek izīrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmo reizi Latvijā būs Jauno mediju mākslas doktorantūra

Vēsma Lēvalde, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 25. janvārim Liepājas Universitātē (LiepU) notiek reflektantu dokumentu pieņemšana Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studiju programmā Valodniecība un mākslas nozares doktora studiju programmā Jauno mediju māksla.

Valodniecības doktorantūras studijām LiepU jau ir izveidojušās tradīcijas. Turpretim jauno mediju mākslas doktorantus LiepU uzņem pirmo reizi. Programma licenci ieguvusi 2012. gadā, tās būtība ir radošajā praksē balstīta starpnozaru pētniecība – skaņu un audiovizuālā māksla, datu vizualizācijas, sociālie mediji un digitālo tīklu kultūra, interaktīvā māksla, inovācija un radošās industrijas.

Jauno mediju mākslas programmas direktore, asociētā profesore Rasa Šmite uzsver, ka doktorantūras studijas nodrošinās daudzpusīgas iespējas darboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un projektos, veicinās doktorantu un viņu mākslas pētniecības projektu starptautisku atpazīstamību, kā arī jauno mediju mākslas tehnoloģiju izmantojumu plašākā kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks špikeru izstāde

, 19.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 19.maijā plkst. 16:00 Daugavpils Universitātē (DU), Parādes ielā 1, 417.auditorijā, notiks atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā, ko organizē DU Muzejs.

Atklātās lekcijas - diskusijas laikā ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt studentu veidoto špikeru izstādi, noskatīties komiķu trupas Čemodāns ieskatu špikošanas mākslā, uzzināt jaunākos atklājumus špikeru izgatavošanā, piedalīties diskusijā par špikeru kaitīgumu vai lietderīgumu, kā arī dalīties špikeru izgatavošanas un izmantošanas pieredzē.

Atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā tiek organizēta Starptautiskās muzeju dienas ietvaros, kura visā pasaulē tiek svinēta 18.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas Universitāte papildina programmas

Vēsma Lēvalde, Db, 01.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Universitāte ar Eiropas Savienības atbalstu sākusi projektu „Jauno mediju mākslas izveide un attīstība Liepājā”.

Projektu Universitāte realizē ar Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu. Līdzfinansējumu (4.9%) piešķīrusi Liepājas pilsētas dome. Projekta kopējā attiecināmā summa - 0.7 milj. eiro.

Starptautiska darba grupa izstrādā maģistra studiju programmu jauno mediju mākslā. 2010. gada vasarā pašreizējās bakalaura studiju programmas Jauno mediju māksla absolventiem un citiem interesentiem būs iespēja turpināt studijas maģistratūrā.

Projekta ietvaros jauno mediju izglītībā iesaistītajiem mācībspēkiem būs iespējas doties pieredzes apmaiņas komandējumos uz citām Eiropas universitātēm un institūcijām. Tiks organizēti profesionālās pilnveides kursi, semināri. Studiju programmai tiks piesaistīti starptautiski vieslektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas Universitāte papildina programmas

Vēsma Lēvalde, Db, 01.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Universitāte ar Eiropas Savienības atbalstu sākusi projektu Jauno mediju mākslas izveide un attīstība Liepājā.

Projektu Universitāte realizē ar Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu. Līdzfinansējumu (4.9%) piešķīrusi Liepājas pilsētas dome. Projekta kopējā attiecināmā summa - 0.7 milj. eiro.

Starptautiska darba grupa izstrādā maģistra studiju programmu jauno mediju mākslā. 2010. gada vasarā pašreizējās bakalaura studiju programmas Jauno mediju māksla absolventiem un citiem interesentiem būs iespēja turpināt studijas maģistratūrā.

Projekta ietvaros jauno mediju izglītībā iesaistītajiem mācībspēkiem būs iespējas doties pieredzes apmaiņas komandējumos uz citām Eiropas universitātēm un institūcijām. Tiks organizēti profesionālās pilnveides kursi, semināri. Studiju programmai tiks piesaistīti starptautiski vieslektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Casio elektronikas izstādē prezentēja attēla rāmi, kas spēj pārveidot digitālus attēlus virtuālās eļļas gleznās, kā arī darbos, kas gleznoti ar pasteļiem un ūdenskrāsām, ziņo AFP.

(Foto: AFP/SCANPIX)Atklājot digitālās mākslas rāmi Starptautiskās patērētāju elektronikas izstādes Lasvegasā, Casio prezidents un dibinātājs Kauzo Kašio (Kazuo Kashio) piebilda, ka šis ir pirmais produkts, kas, izmantojot kompānijas kameru tehnoloģiju, spēj radīt gleznas. K. Kašio uzsvēra, ka šis rāmis mainīs foto rāmju kultūru.

Foto rāmji būs pieejami šā gada vidū, tomēr to cena vēl nav atklāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kinfield īpašniece: Restorāns ir iznīcināts, ko valsts no tā ir ieguvusi?

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām mēs esam bijuši tādi noziedznieki, kurus bij jāiedzen stūrī ar skaidru mērķi – nogriezt skābekli?,» argumentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmetumus par nenomaksātiem nodokļiem, konta bloķēšanu u.c. saka slēgtā restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne.

«Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Kinfield ir iznīcināts, 14 darbinieki ir zaudējuši darbu, ko valsts no tā ir ieguvusi?,» viņa vaicā Kinfield profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

«VID vadītāja saka, ka esam samaksājuši tikai 131 eiro, bankas konta izraksts pierāda, ka esam samaksājuši vairāk nekā 14 000 eiro. VID vadītāja saka, ka neesam veikuši sociālās iemaksas – bankas izraksts rāda, ka esam samaksājuši tūkstošus. VID vadītāja saka, ka neesam maksājuši IIN, esam samaksājuši tūkstošus. Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums,» teic K.Rožkalne. Visu situācijas skaidrojumu skatieties pievienotajā video.

Komentāri

Pievienot komentāru