«Uzņēmējdarbībā nav problēmu, ir sarežģīti uzdevumi, kuri jārisina», -- ir parliecināta kompānijas Unifex prezidente Nina Tretjakova, kuras uzņēmumam ir 20 gadu pieredze preču izplatīšanas jomā. Sarunā ar db.lv un biznews.lv viņa atklāja dažus noslēpumus, kā saglabāt biznesu ekonomiskās krīzes apstākļos.
«Saaukstēšanās ar smagām komplikācijām»
-- Vairākām kompānijām tagad nākās grūti: savstarpējo maksājumu disciplīnas līmenis ir ievērojami pazeminājies. Kā jūs tiekat ar to galā?
-- Mūsu kompānijai šīs gads bija ļoti sarežgīts. Mūsu pašu problēmas sakrita ar problēmām visā valstī. Ja pagājušajā vasarā mums šķita, ka esam „viegli saaukstējušies”, tad vēlāk sapratām, ka process noritēja ar «smagām komplikācijām». Tāpēc šis gads kļuva par vissmagāko mūsu 20 gadu ilgajā uzņēmējdarbības vēsturē.
-- Ar ko viss sakās?
-- Pagajušajā vasarā, kad savu darba tirgu atvēra vairākas ES valstis, mūsu kompāniju, labākās dzīves meklējumos, atstāja liela autovadītāju un noliktavas darbinieku grupa. Eiropā, nedēļas laikā, var nopelnīt tik pat daudz, cik šeit mēneša laikā. Un viņi nosprieda: ja pat lielu naudu nenopelnīsim, vismaz labi pavadīsim vasaru. Mums izveidojās milzīgs darbinieku trūkums un, lai neapstātos preču piegādes process, mēs bijām spiesti pieņemt darbā jebkurus darbiniekus, par jebkādu naudu. Noliktavas darbinieks tolaik saņēma pie mums līdz tūkstots latu mēnesī! Rezultātā, loģistikas uzturēšanas tēriņi pārsniedza pieļaujamos.
«Baumas – bīstama substance»
-- Vai tāda pašuzupurēšanās bija nepieciešama?
-- Mērķis, ko mēs sev izvirzījām, -- pasūtījumu izpilde augstā kvalitātē. Mums bija paaugstinātās prasības pret sevi, kas nenāca mums par labu. Augstās kvalitātes uzturēšana par jebkādu cenu, ne vienmēr sevi attaisno.
Daži no mūsu vairāk kā 5 tūkstošiem partneru un klientu, pašsaprotami, sāka uztraukties. Tika palaistas negatīvas baumas, ko aktīvi uzturēja konkurenti. Baumas ir bīstama substance un jo vairāk uzņēmumam ir partneru, jo bīstamāka tā ir. Bet tā ir mūsu darbības specifīka: tiklīdz kompānija-izplatītājs nonāk pat nelielās grūtībās, tas atstāj ietekmi uz visiem tā klientiem.
Un posms, kuru mēs tad uzskatījām par melnu, būtībā bija balts. Reāli, melnais periods iestājās vēlāk.
Partneri sāka kavēt maksājumus (kaut gan tas ir kopējais situācijas atspoguļojums valstī), taču mums ar piegādātājiem vajadzēties norēķināties savlaicīgi. Ārvalstu kompānijas ir kļuvušas ļoti prasīgas, jo ar neuzticību raugās uz Latvijas ekonomisko situāciju un sadarbības nosacījumi ir kļuvuši striktāki. Ja agrāk mums bija atliktie maksājumi, tad tagad ārvalstu partneri prasa bankas garantiju, priekšapmaksu, vēlēdamies minimizēt savu risku praktiski līdz nullei.
-- Neradās doma, pārtraukt darbību vai pārdot biznesu?
-- Nē. Mēs jau 20 gadus esam preču izplatīšanas biznesā, un 19 no tiem ir bijuši ļoti veiksmīgi. Mūsu kompānijā strādā pieredzējušu speciālistu komanda, ir sakārtota klientu kvalitātīvā apkalpošanas sistēma, un pēdējā gada kļūmes – tas ir tikai sistēmas traucējums.
Pārdodot daļu aktīvu, ko mēs bijām ieplānojuši jau ilgi pirms tam, tika sabalansēta mūsu darbība. Sakarā ar to, ka darījuma noformēšanas procedūra ieilga, atkal sāka klīst baumas, ka tiek pārdots pats Unifex, nevis mūsu nekustamais īpašums. Vēlāk runāja arī par to, ka pēc noliktavu pārdošanas Unifex tiks izlikts «uz ielas».
Tomēr dzīve turpinās. Mēs strādājām tajā pašā vietā, tikai starpība, ka esam nevis īpašnieki, bet nomnieki. Mums ir pusotrs gads, kura laikā mēs atrisināsim jautājumu par jaunajām telpām. Tagad ar to nav problēmu. Mēs neesam atkarīgi no kredītiem, kā pagajušajā gadā. Un saņemtos, par nekustama īpasuma pārdošanu līdzekļus, ieguldīsim mūsu pamatdarbības attīstībā – preču izplatīšanā un loģistikā.
«Stingra plānošana»
-- Ko jūs iegūvāt no šīs, tā sakot, krīzes situācijas kompānijā?
-- Bizness ir spēle ar ļoti stingriem un pat nežēligiem nosacījumiem. Tā nepiedod kļūdas. Jebkurš nepareizs lēmums var novest pie nopietnām problēmām. Kaut gan man nepatīk vārds «problēmas». Es uzskatu, ka ir sarežģīti uzdevumi, kuri jārisina. Un nav vārda «zaudējumi», ir peļņa -- pozitīva vai negatīva.
Tagad uzņēmējdarbībā vajag rīkoties ļoti pragmātiski. Nepieciešama stingra plānošana un aprēķins – kas ir izdevīgi, kas nav. Vajag novērtēt katras „kustības” tirgū lietderīgumu.
-- Kāpēc visas sarunas laikā jūs neminējāt ekonomisku krīzi ka vienu no faktoriem, ar kuru jārēķinās uzņēmējdarbības plānošanā?
-- Cīnīties ar vētru ir bezjēdzīgi. Vajag atrast to vilni, uz kura var izkļūt no vētras. Biznesa stratēģijā principiāli mēs neko nemainīsim: uzsākt kaut ko jaunu patreiz ir nesaprātīgi. Bet uzmanīgi un rūpīgi ieklausoties visā, kas notiek apkārt, optimizējot tēriņus, mēs plānojam pārdzīvot krīzi un iziet no tās ar nelielu, bet pozitīvu peļņu. Mēs pazaudējām dažus svarīgus partnerus, tomēr esam pateicīgi tiem partneriem un klientiem, ar kuriem turpinām sadarbību. Mēs esam pārliecināti, ka sadarbība būs veiksmīga.
Kā jau jebkurā krīzē, viens iegūst, cits zaudē. Mūsu uzdevums – nepazaudēt sevi.
Krīze ir cilvēku, firmas, valsts pārbaude uz izturību. Galvenais jebkurā krīzes situācijā – vispirms tikt galā ar krīzi savā galvā, bet pēc tam vainot krīzi valstī.
Sņežana BARTULE
