Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Pasaules lielākais šokolādes ražotājs Barry Callebaut grasās iekarot pasaules tirgu ar jaunu Vulcano markas šokolādi, raksta Spiegel.

Jaunajā šokolādē ir par 90% mazāk kilokalorijas nekā parastā šokolādē, turklāt tā sāks kust tikai 55° C nevis 30°C kā parastā šokolāde. Barry Callebaut, kas gadā saražo 1.1 milj. t šokolādi, ar savu jauno produktu Vulcano cer atdzīvināt stagnējošo šokolādes patēriņu Rietumeiropā un ASV, kur tas pērnā gada laikā ir attiecīgi krities par 2% un 8%. Turklāt šai šokolādei šveicieši cer rast noietu arī salīdzinoši karstajās pasaules valstīs, un kā pirmos koncerns cer iekarot Ķīnas un Indijas tirgus.

Vulcano ir tikai viens no Barry Callebaut jaunajiem produktiem, ar kuriem koncerns cer atdzīvināt noieta tirgu. Starp jaunajiem produktiem ir arī ūdenī pilnīgi šķīstošs kakao pulveris, zobus saudzējoša vai gremošanu veicinoša šokolāde. Ražotājs rēķinās, ka šie specializētie produkti 3 — 5 gadu laikā varētu ieņemt vismaz 10% no kopējā šokolādes noieta tirgus.

Konkurences padome (KP) nolēmusi noraidīt Latvijas Balzams iesniegumu, kurā lūgts KP konstatēt negodīgas konkurences aizlieguma un konkurences likuma 18. panta pārkāpumu SIA L.I.O.N. & Ko darbībās, izplatot preci ar etiķeti Sovetskoje Igristoje, kas attiecas uz aromatizētiem vīnu saturošiem dzērieniem, Db.lv informēja KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

KP 06.04.2006. saņēma a/s Latvijas Balzams iesniegumu, kurā lūgts KP konstatēt negodīgas konkurences aizlieguma un konkurences likuma 18. panta pārkāpumu SIA L.I.O.N. & Ko darbībās, izplatot preci ar etiķeti Sovetskoje Igristoje, kas attiecas uz aromatizētiem vīnu saturošiem dzērieniem.

Iesniedzējs norādījis, ka SIA L.I.O.N. & Ko izplata Latvijas teritorijā preces ar etiķeti Sovetskoje Igristoje. Pretetiķetē ietvertajā šo preču raksturojumā norādīts aromatizēts vīnu saturošs dzēriens dzirkstošais. Līdz ar to SIA L.I.O.N. & Ko izplatītās preces ar apzīmējumu Sovetskoje Igristoje attiecas nevis uz dzirkstošo vīnu preču grupu, bet uz pavisam citu preču grupu, pirmkārt, uz aromatizētajiem dzērieniem, un, otrkārt, nevis uz dzirkstošajiem vīniem, bet gan uz vīnu saturošiem dzērieniem.

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien izskatīja un 17.janvārī plkst. 9:50 pasludinās spriedumu AS Latvijas balzams prasībā pret SIA L.I.O.N. & Ko par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.

Civillietu tiesu palāta lietu bija paredzējusi izskatīt jau pagājušā gada 28.novembrī, bet tad lietas izskatīšanu atlika sakarā ar prasītāja tiesību pārņēmēja noskaidrošanu.

AS Latvijas balzams preču zīmi 3 graudu reģistrējusi 1999. gadā un tā tiek izmantota uz precēm preču klasē degvīns. SIA L.I.O.N. & Ko izplata degvīnu ar nosaukumu Trīs dzirnaviņas. Prasītājs AS Latvijas balzams uzskata, ka Trīs dzirnaviņas ir speciāli radīts zīmols, lai maldinātu patērētājus. Pēc uzņēmuma domām, par to liecina gan nosaukuma, gan etiķetes dizaina līdzība ar 3 graudu degvīnu. Pretstatītajās preču zīmes izmantots līdzīgs krāsu salikums - preču zīmes lielāko daļu aizņem fons baltā krāsā, kas ierāmēts ar joslu sarkanā krāsā. Vidusdaļā novietotas dzirnavas ovālā formā, kuras papildināts ar debesu atveidojumu un labības lauku dzeltenā krāsā, virs tā preču zīmes vārdiskais apzīmējums, bet zem tā produkcijas veids - degvīns, kas atveidots lieliem burtiem un tad norāde uz ražotāju. Prasītājs arī uzskata, ka L.I.O.N. & Ko lietotā degvīna etiķete Trīs dzirnaviņas neatbilst 2003.gadā Patentu valdē reģistrētajai, jo oficiāli reģistrētajā Trīs dzirnaviņu etiķetes dizainā dominē zilie un pelēkie toņi, taču tirgū izplatītā produkta etiķete pārsvarā gadījumu ir sarkanā un baltā krāsā.

74 gadu vecumā miris amerikāņu programmētājs Rejs Tomlinsons, kurš tiek uzskatīts par elektroniskā pasta izgudrotāju.

Kompānija Raytheon, kurā Tomlinsons strādāja, paziņoja, ka viņš miris sestdien. Nāves cēlonis vēl nav apstiprināts.

Tomlinsons 1971.gadā izgudroja tiešu elektronisku paziņojumu pārraidīšanu starp vienā tīklā saslēgtu dažādu datoru lietotājiem. Pirms tam lietotāji varēja rakstīt šādus paziņojumus viens otram tikai vienā un tajā pašā datorā.

«Būdams īstens tehnoloģiju pionieris, Rejs bija tas cilvēks, kurš mums atnesa e-pastu tīklā savienotu datoru agrīnajās dienās,» paziņoja Raytheon.

«Viņa darbs mainīja pasaules sazināšanās veidu, tomēr, neraugoties uz visiem viņa sasniegumiem, viņš palika pazemīgs, laipns un dāsns ar savu laiku un talantiem. Visiem viņa pietrūks,» teikts kompānijas paziņojumā.

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Mazo Princešu un Džentlmeņu Akadēmijā bērnus etiķetes jautājumos izglīto jau no trīs gadu vecuma

SIA Gullwing AL īpašniece Alīna Šmite realizējusi savu ilgi loloto ideju par etiķetes nodarbībām bērniem un izveidojusi Mazo Princešu un Džentlmeņu Akadēmiju. Viņa nolēma vispirms izsludināt pieteikšanos uz vienu nodarbību un paskatīties, kāda būs vecāku atsaucība. «Atsaucība bija ārkārtīgi liela. Emocijas bija tādas, it kā es būtu pasaules glābēja, kas beidzot piedāvā kaut ko, ko visi ilgi ir gaidījuši,» stāsta Alīna. Vaicāta par impulsu šai biznesa idejai, viņa atbild, ka pašai patīk viss skaistais. «Lasīju grāmatas, izgāju apmācības pie Aijas Strautmanes. Man pašai ir divi bērni un man šķiet labi, ka es varu dot ieguldījumu bērna attīstībā un nākotnē. Diemžēl sabiedrībā redzam ne tos labākos piemērus. Protams, ir arī brīnišķīgi bērni, kuru vecāki ir ieguldījuši darbiņu, bet vispār vecāki ir aizņemti un ikdienā viņiem nav daudz laika,» viņa norāda.

Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Atzīmējot Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubileju, šonedēļ uzsākta īpašās svētku sērijas ar zeltīto jubilejas etiķeti pildīšana. Rīgas Melnā balzama 260. jubilejas sēriju, kas tiks ražota ierobežotā skaitā, rotā jaunās dizaineres Madaras Matisones izveidotā etiķete.

Jubilejas sērija būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā par tādu pašu cenu, kā oriģinālās balzama pudeles. Daļa no produkcijas tiks eksportēta arī uz ārvalstīm.

Jubilejas Rīgas Melnā balzama iepakojums būs pieejams Latvijas tirdzniecības tīklos 0,5l pudelēs, tās maksās tikpat, cik iepakojums ar oriģinālo etiķeti. Svētku sērija tiks izlaista ierobežotā skaitā; tiks apdrukātas 100 tūkst. pudeles.

Šogad Rīgas Melnajam balzamam aprit 260 gadu jubileja, kam par godu tika rīkots jubilejas etiķetes dizaina konkurss, tajā aicinot piedalīties dizaina jomas pārstāvjus - gan pieredzējušus profesionāļus, gan uzlecošas zvaigznes. Konkursam tika iesniegti 50 kvalitatīvi etiķetes dizaina varianti. Vērtējot iesniegtās etiķetes, kā galvenie kritēriji tika izvirzīti - oriģinalitāte, etiķetes estētika, novitāte un radošums, kā arī rūpnieciskās ražošanas iespējas un dizaina atbilstība zīmola koncepcijai. Saņemot augstāko sabiedrības un žūrijas vērtējumu, konkursā uzvarēja jaunā dizainere Madara Matisone.

Augstākā tiesa nolēma apmierināt Moldovas agrorūpnieciskā departamenta Moldova–Vin prasību pret SIA Aroma Floris's, līdz ar to pēdējai ir aizliegts izmantot brendija Belij Aist etiķeti. Tiesa atzina par spēkā neesošu Latvijas uzņēmuma veikto minētās preču zīmes reģistrāciju un uzlika par pienākumu SIA Aroma Floris's pārtraukt preču zīmes Belij Aist izmantošanu un iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu. Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā. Db jau rakstīja (05.10.2004.), ka arī Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt SIA Aroma Floris's reģistrēto brendija Belij Aist preču zīmi par spēkā neesošu. Moldova–Vin ražo šāda paša nosaukuma brendiju un uzskata, ka Aroma Floris's izmantotā etiķete ir sajaucama ar tās produkcijas etiķeti.

A/s Liepājas papīrs sācis testēt iekausējamo etiķešu ražošanas iekārtas, kas pagaidām ir vienīgās Latvijā, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jau daļēji uzstādīta Nīderlandē ražota tehnoloģiskā līnija, kas kopā ar palīgierīcēm izmaksājusi aptuveni vienu miljonu eiro. Sākta tās testēšana un darbinieku apmācība. Vēl vienu iekārtu uzņēmums cer saņemt no ražotāja līdz gada beigām, lai pēc jaunā gada pabeigtu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un sāktu jauna produkta ražošanu. Pieprasījums pēc iekausējamām etiķetēm varētu būt gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, lēš a/s Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

«Tā ir inovatīva tehnoloģija, kas ļaus uzņēmumam labāk pelnīt, lai gan vienlaikus no darbiniekiem prasīs dziļākas zināšanas,» DB stāsta J. Vilnītis. Viņš uzsver, ka tā ir jauna, augoša tirgus niša visā pasaulē. Iekausējamās etiķetes nelīmē uz iepakojuma, tās nav atdalāmas, jo tiek iekausētas iepakojumā. Līdz ar to iepakojuma utilizācija ir vienkāršāka, jo to var pārkausēt otrreiz izmantojamās plastmasas granulās kopā ar etiķeti - šāda tehnoloģija jau tiekot izmantota Skandināvijā. Latvijā šādu iepakojumu lieto vairāki saldējuma ražotāji - Rūjienas saldējumu, arī saldējumu Ekselence tirgo kārbās ar iekausētu etiķeti.

SIA Mājas alus aizliegts izmantot vārdisko apzīmējumu Black Balsam preču zīmes, kā arī šīm preču zīmēm sajaucami līdzīgus apzīmējumus.

To paredz AT Civillietu tiesu palātas otrdien izskatītā a/s Latvijas balzams prasība pret SIA Mājas alus par preču zīmju nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un negodīgas konkurences novēršanu sakarā ar SIA Mājas alus apelācijas sūdzību un a/s Latvijas balzams pretapelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 30.maija spriedumu un sakarā ar SIA Mājas alus apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 20.jūlija papildspriedumu.

AT uzlikusi SIA Mājas alus par pienākumu atsaukt un pilnībā izņemt no tirdzniecības balzama esences, kas marķētas ar vārdisko apzīmējumu Black Balsam vai etiķeti balzama esencei Black Balsam ar zelta un melnas krāsas salikumu, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Minerālūdens pircēji tiek muļķoti, jo veikalos pērkot ūdeni un nelasot, kas maziem burtiņiem rakstīts uz etiķetes, lielākoties iegādājas no krāna nākušu ūdeni, ziņo laikraksts Diena, atsaucoties uz LETA.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis norāda: «Savādi ir tas, ka cilvēki Latvijā par krāna ūdeni ar skaistu etiķeti maksā to pašu naudu, ko Eiropā cilvēki maksā par minerālūdeni. Vienkārši pārsteidzoši ir tas, ka pēc Latvijas likumdošanas vieglāk un vienkāršāk ir ieliet ūdeni no krāna, uzlīmēt skaistu etiķeti, uzrakstīt vēl nosaukumu franču valodā un pārdot,» pārliecināts uzņēmējs, uzsverot, ka, viņaprāt, Latvijā likumi ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina.

Tā kā veikalu plaukti pilni ar it kā lēto krāna ūdeni, dabīgā ūdens ražotājiem vietējā tirgū pagaidām ir samērā grūti laiki, tādēļ tiekot domāts par eksportu uz valstīm, kur «likumdošana ir sakārtota,» norāda A.Dzirkalis.

Vasaras saulgriežus sagaidot, Latvijas balzams (LB) uzsāk ražot Rīgas Melnā Balzama Upeņu īpašo vasaras sēriju. Šī ir limitētā dzēriena partija, kas veidota ar Līgo svētku noskaņās ieturētu tematisku etiķeti ar ugunskuru, papardēm un ozolu zariem, informē AS Latvijas balzams un Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Zīmola vadītājs Latvijā Ģirts Liniņš stāsta, ka limitētas sērijas dzērieni var atšķirties gan ar etiķeti, kas tiek veltīta kādam īpašam notikumam, gan ar garšas niansēm, un tas ir viens no veidiem, kā «atsvaidzinās» un uzrunā patērētājus.

Upeņu balzama vasaras sērija 0.7l tilpumā būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā jau šonedēļ par tādu pašu cenu kā oriģinālās dzēriena pudeles.

Rīgas Melno Balzamu Upeņu LB uzsāka ražot 2009. gadā, un nav noslēpums, ka tieši «upenīte» savas izteiktās svaigo ogu garšas dēļ ir populārākais dzēriens Balzamu sērijā kā vietējā, tā arī eksporta tirgos. Vairāk nekā 75% no saražotā dzēriena apjoma tiek realizēti Latvijā.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Volstrīta, kas vēl nesen bija ASV finanšu spēka simbols, bet nu jau pasaules krīzes vaininiece, kas zaudējusi triljonus dolāru un tūkstošiem darbavietu, iemūžinājusi šo notikumu jokos un anekdotēs.

Pašas aktuālākās anekdotes stāsta uzņēmumos, sūta viens otram uz e-pastiem, u.t.t. Un kaut arī tie ir smiekli caur asarām, tie dod daudz lielākas cerības uz stabilizāciju kā valdību solījumi.

Daudzas anekdotes ir tieši amerikāņu stilā tāpēc visas nepiedāvāsim, bet tie, kuri to vēlas var izlasīt tās, klikšķinot šeit.

„Aizgāju nopirkt tosteri, bet tam līdzi par velti dod banku.”

Akcionāru sapulce. Pavecs bankas vadītājs mēģina pārliecināt sanākušos, ka krīze ir garām un tirgus sāk stabilizēties. Viņam tiek prasīti argumenti. Sirmais kungs atbild: „Pirms 40 gadiem es pārdevu 500 mūsu kompānijas akcijas un nopirku 1967.gada Ford pikapu. Pagājušonedēļ es pārdevu vēl 500 mūsu uzņēmuma akcijas un atkal varēju nopirkt 1967. gada Ford pikapu.”

Uzņēmīgā maiznieka Normunda Bomja lolojums - Krievijā izveidotā maizes ceptuve RižskijHļeb paplašina piegādes loku un nupat iekļuvusi prestižā superdārgu produktu veikalā Maskavā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tomēr sava biznesa veidošanas ceļš kaimiņvalstī Latvijā pazīstamās maiznīcas Lielezers saimniekam Normundam Bomim nav bijis tik gluds, kā sākumā iecerēts.

Bija divi varianti

Uzņēmējs atklāj, ka lēmums par ražotnes izveidi Krievijā pieņemts jau salīdzinoši sen. «Jautājums - cik ilgi Latvijā būs pircēji, kas spēs nopirkt maizi, cik tā maksās, jo darbaspēka izmaksas aug, resursu cenas tāpat, produkts paliek arvien dārgāks, kas ietekmē noietu. Tāpēc bija divi varianti - vai nu attīstīt eksporta tirgu uz Eiropu, vai gāzties Krievijā iekšā,» viņš atceras. Izvēlēts otrs variants, jo zināšanas par Krievijas tirgu bija plašākas. Tiesa gan, no 2001. gada Krievijā N. Bomim ir pieredze kokapstrādē, taču šis bizness izrādījies neveiksmīgs, kur zaudēta arī ievērojama investīciju summa. Tas gan nebija traucēklis, lai uzņēmējs turpinātu investēt vislabāk pārzinošajā nozarē.