Tehnoloģijas

Izmanto iekšzemes sarunu iespējas

Juris Kaža [email protected], 07.07.2005

Jaunākais izdevums

Alternatīvais telekomunikāciju operators Telekomunikāciju grupa (TG) ziņo, ka mēnesī, kopš ieviesa iespēju veikt iekšzemes zvanus, tie veido 12 % no visiem TG tīklos veiktajiem zvaniem. Uzņēmumus liek saprast, ka iekšzemes zvani, izmantojot operatora izvēlēs kodus, galvenokārt veikti uz abu mobilo sakaru operatoru – Latvijas mobilā telefona un Tele2 – numuriem, jo šeit TG tarifi esot reāli zemāki, nekā Lattelekom. TG valdes priekšsēdētājs Ģirts Meijers prognozē, ka ar laiku iekšzemes sarunas veidos 30 lidz 40 % TG kopēju sarunu daudzumu. Šobrīd TG pakalpojumus pārsvarā izmanto zvaniem uz ārzemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IUB aizliedz Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem

Nozare.lv, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstā inflācija Latvijā šobrīd ir iekšējo faktoru - galvenokārt valstī pastāvošā augstā iekšzemes pieprasījuma - izraisīta, šodien preses konferencē stāstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš arī norādīja, ka, nemainoties ekonomiskajai struktūrai, Latvijā jau drīzumā varam piedzīvot būtisku ekonomiskās izaugsmes tempa mazināšanos.

Inflācijas attīstība pagājušā gada otrajā pusē apliecina iepriekš prognozēto, proti, tās mazināšanās rudens mēnešos ir izrādījusies īslaicīga, stāstīja Centrālās bankas prezidents, norādot, ka gada pēdējos mēnešos cenu kāpums atkal kļuva straujāks, un šai ziņā Latvija, iespējams, atkārtoti būs priekšā pārējām Eiropas Savienības valstīm: gada inflācija decembrī bija 6.8%. Arī rādītājs, ko ņem vērā, nosakot valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem - gada vidējā inflācija - Latvijā pērn ir pārliecinoši augstākais Eiropas Savienībā - 6.5%. Šajā ziņā Latvija esot vienā līmenī tikai ar jaunajām dalībvalstīm Bulgāriju un Rumāniju. "Tā kā ārējo faktoru ietekme ilgākā laika posmā visām ES valstīm ir apmēram līdzīga, tad šādu, ilglaicīgu, inflācijas līmeņa atšķirību iemesls meklējams Latvijas tautsaimniecības norisēs. Nākas secināt, ka augstā inflācija Latvijā šobrīd ir iekšējo faktoru - galvenokrt valstī pastāvošā augstā iekšzemes pieprasījuma - izraisīta," skaidroja I. Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nerimst strīdi par norēķinu sistēmas ieviešanu Liepājas sabiedriskajā transportā

Žanete Hāka, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liepājas pilsētas pašvaldībai ļauj pārtraukt bezkontakta maksājumu karšu sistēmas iepirkumu

Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.

Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.

Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dod priekšu sarunu kartēm

Sanita Igaune, 01.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkārtotajos IZM iepirkumos atkal piesakās iepriekšējie pretendenti

, 05.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajās sarunu procedūrās pieteikušies pa vienam pretendentam, kas interesi par iepirkumiem izrādījuši jau iepriekš, Db uzzināja ministrijā.

Savu dalību IZM izsludinātajā sarunu procedūrā «Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārtas izveide un uzturēšana» pieteicis viens pretendents RIX Technologies ar apakšuzņēmējiem Datorzinību centrs un Softikom.

Savukārt IZM sarunu procedūrā «Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» piedāvājumu iesniedzis Datorzinību centrs ar apakšuzņēmējiem iSoftSolutions, RIX Technologies un DPA.

IZM paskaidro, ka ņemot vērā, ka projekti ir apjomīgi un sarežģīti, lai izpildītu prasības, iesniegtie piedāvājumi paredz vairāku uzņēmumu sadarbību, kas arī nolikumā netika liegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas potenciālajiem būvniekiem, sagatavojusi sarunu noteikumus, liecina sniegtā informācija medijiem. Vienlaikus ar sarunu procesa organizēšanu, tiek gatavoti grozījumi likumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu.

Tie Ministru kabineta rīkojumā uzskaitītajām uzņēmēju apvienībām – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re, juridisko personu apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes un juridisko personu apvienībai A/S Merko Ehitus un SIA Merks - tiks nosūtīti rīt, kad arī oficiāli sāksies sarunu process.

Atbilstoši noteikumiem, sarunas tiks organizētas vairākos posmos, izvērtējot gan būvnieku tehnisko kapacitāti būvdarbu veikšanai, gan atbilstību augstajiem pretkorupcijas standartiem, kas izriet no Kultūras ministrijas un aģentūras sadarbības ar Sabiedrību par atklātību – Delna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens: Līgumu par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc valdības lēmuma par finansējumu

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina 49 miljonus eiro no Skanstes tramvajam paredzētās ES naudas novirzīt elektrovilcienu iegādei

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēvičs: kreditēšanas pieaugumam gada beigās vajadzētu būt 18-20%

, 13.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka galvenie secinājumi ir šādi.

Jaunākā statistiskā informācija apstiprina, ka ekonomikas pieaugumu temps turpina mazināties, kas apstiprina nepieciešamību uzmanīgi sekot makroekonomiskās situācijas izmaiņām.

Inflācija gada sākumā turpināja pieaugt - janvārī gada inflācija sasniedza 15.8% un februārī 16.7%. Te spēkā iepriekš teiktais - inflācija būs pēdējais rādītājs, kas reaģēs uz makroekonomikas līdzsvarošanas pasākumiem un tautsaimniecības pieauguma bremzēšanos. Tās pakāpenisku mazināšanos varētu gaidīt, vēlākais, gada vidū. Gada sākumā vēl izjutīsim gan iepriekš pieņemtu administratīvu lēmumu ietekmi, gan sekas no pārlieku lielās kredītu un citu finanšu resursu ieplūdes iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas drošības iestāžu darbu šobrīd faktiski neviens nekontrolē. To intervijā Db pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Lainis Kamaldiņš. Viņš arī analizē situāciju valstīsaistībā ar telefonsarunu noklausīšanos, kas aktualizējās pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis iznākšanas.

Liela ažiotāža šobrīd ir ap savulaik it kā noklausītajām advokāta A. Grūtupa un vairāku tiesnešu telefonsarunām. Kam tad attiecīgajā periodā - no 1998. līdz 2000. gadam bija iespēja veikt šādas noklausīšanās?

Teorētiski to bija iespējas izdarīt ļoti daudziem. Protams, lai to izdarītu, jābūt speciālistam, taču tajā laikā pieļauju bija pietiekami daudz operatīvi tehniskie darbinieki no citām, piemērām policejiskām vai militārām, struktūrām, kas varētu veikt šādu pieslēgšanos. Turklāt pietika jau, lai attiecīgais speciālists atbrauktu tikai uz iekārtas ieslēgšanas brīdi, jo apmainīt kasetes var jebkurš. Tādējādi ir ļoti plašs personu loks, kas to varētu izdarīt. Savukārt attiecībā uz tehniku, izskatās, ka izmantota tikusi pati vienkāršākā. Pieļauju pat, ka varētu tikt izmantot vēl no padomju gadiem palikusī tehnika, un tādas daudzi var izgatavot mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru