Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Zemes izpircējiem tika dota atkārtota iespēja izpirkt lietošanā esošo zemi, lai nezaudētu iepriekš ieguldītos privatizācijas sertifikātus.

Līdz augusta sākumam potenciālo zemes izpircēju aktivitāte bijusi samērā vāja, norāda Tieslietu ministrija. Iesniegumus Valsts zemes dienestā (VZD) bija iesnieguši tikai 11% zemes izpircēju no prognozētā kopējā skaita.

Dokumentu iesniegšanas termiņa beigu posmā izpircēju aktivitāte nedaudz pieaugusi, sasniedzot 56% zemes izpirkšanas termiņa beigu posmā. VZD uzskata, ka iemesls tam ir aktīvās informatīvās kampaņas (informācija medijos, īsziņas), kā arī fakts, ka daudzi formalitāšu kārtošanu iestādēs atliek uz pēdējo brīdi.

Visaktīvāk zemi ir vēlējušies izpirkt Latgales reģionā, kur saņemti aptuveni 90 iesniegumi jeb 33% no kopējā iesniegumu skaita, kā arī Zemgalē. Tur iesniegumus zemes izpirkšanas lēmuma saņemšanai iesniegušas aptuveni 84 personas.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Kosmētikas ražotājam Madara Cosmetics, kurš šogad plāno izteikt akciju publisko piedāvājumu, varētu sekot vēl kāds uzņēmums, pauda biržas Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Baltijā, tostarp arī Latvijā, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri plāno nākt uz biržu. Šogad maijā Lietuvā alternatīvajā tirgū First North akcijas sāka kotēt lauksaimniecības tehnikas uzņēmums East West Agro. Kā jau ziņots, Latvijā par ienākšanu biržā ir paziņojis kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics. Ir vairāki uzņēmumi, tomēr tas būs viņu ziņā, kad par to publiski paziņot. Arī Igaunijā ir ļoti liela varbūtība, ka vēl šogad biržā ienāks vismaz viens jauns uzņēmums. Turklāt šogad First North sertificēto konsultantu sarakstam pievienojās vēl četri jauni sertificētie konsultanti, kas sniegs pakalpojumus un konsultēs augošus uzņēmumus sagatavošanās procesā ceļā uz alternatīvo tirgu First North,» sacīja Aščuks.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Aptuveni trešā daļa no agrāko lauku zemes lietotāju kopskaita likumā noteiktajā laikā nav ne pasūtījuši zemes robežu plānus, ne maksājuši iepriekš par izpērkamo zemi, intervijā Latvijas Avīzei norādījusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Agnese Kveska.

Šobrīd nav zemes robežu plānu vai nav priekšapmaksas par izpirkšanai reģistrētajiem zemes gabaliem aptuveni 120 000 hektāru kopplatībā. „No sarunām ar mūsu klientiem var noprast, ka viens iemesls, kāpēc neizpirka zemi, – cilvēkiem trūkst naudas. Pieļauju, ka otrs iemesls, kas liedza īstenot izpirkšanas procedūru, bija sertifikāti. Pērn bankās tos varēja nopirkt ar pārtraukumiem. Trešais iemesls – daļa cilvēku atlika zemes izpirkšanu uz pēdējo brīdi, kad pasūtīt zemes mērīšanu un robežu plānus vairs nebija iespējams. Domāju, ka vēl kāda daļa apzināti neizpirka zemi, uzskatīdami, ka nomāt to no pašvaldībām būs izdevīgāk nekā izpirkt. Pēc likuma, bijušajiem zemes lietotājiem ir tā sauktās pirmās rokas tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi,” norādīja A.Kveska. Viņa izteikusies, ka būs cilvēki, kuri gribēs neizpirkto zemi nomāt.

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Atstājot amatu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās diplomātiskās dāvanas, aģentūrai LETA pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Dāvanu vērtība ir dažāda - ir pāris desmiti eiro, vairāki desmiti eiro, kā arī dāvana, kas pārsniedz 100 eiro robežu.

Dārgākā no dāvanām ir kādreizējā Polijas Ministru prezidenta Donalda Tuska dāvinātais rotu komplekts - krelles un rokassprādze.

Tiks izpirkta arī Agneses Zeltiņas rotaslietu kolekcija, ko valdības vadītājai uzdāvinājusi ASV uzņēmēju delegācija Latvijā - tās vērtība ir 60 eiro. Straujumas īpašumā nonāks arī Itālijas vēstnieka Latvijā dāvinātā zīda šalle, kuras vērtība ir 30 eiro, Čehijas prezidenta Miloša Zemana dāvināts melns ādas maks un Ķīnas pilsētas Sudžou mēra dāvināta izšūta zīda somiņa, kuras vērtība ir 25 eiro.

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Kārtējais mājokļu attīstītājs ir lūdzis tiesisko aizsardzību. Šā gada 3. februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ierosināts SIA Varavīksnes nami process.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Vāverāns apstiprināja šo faktu, taču atteicās sniegt jebkādus komentārus — uzņēmuma akcionāri nav pilnvarojuši viņu komentēt šo lietu sīkāk, vien bilda, ka pasaulē ir krīze.

Vēl pērnruden SIA Varavīksnes nami līdzās citiem mājokļu attīstītājiem tirgū sāka piedāvāt dzīvokļus īrēt ar iespējām tos vēlāk izpirkt, ņemot vērā, ka apstākļi kreditēšanas tirgū, neziņa par rītdienu nesekmē mājokļu iegādi. Viens no instrumentiem, ar kā palīdzību atsevišķi attīstītāji mēģina iekustināt tirgu, ir piedāvāt mājokli īrēt ar iespējām to pēc gada, diviem, varbūt vairāk, izpirkt.

Savukārt 2007. gadā SIA Varavīksnes nami iekļuva pelnošāko nekustamā īpašuma kompāniju sarakstā. Pēc Lursoft datiem, uzņēmuma apgrozījums 2007. gadā bija 9.71 milj. latu, bet peļņa — 2.93 milj. latu, pašu kapitāls uzņēmumam bija 3.24 milj. latu.

Šomēnes uz valdības galda varētu nonākt likumprojekts dalītā īpašuma jautājuma risināšanai; juristi bažījas, ka veco problēmu vietā varētu nākt jaunas

Likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā. Tieslietu ministrija plāno, ka līdz noteiktajam termiņam – šī gada septembrim – izdosies likumprojektus aizvirzīt līdz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē un tie nonāks Saeimā, DB norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne. Proti, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2015. gada 30. septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Pazīstamā kompleksa Tomsona Terases 1 dzīvokļu un biroju īpašniekiem izcēlies strīds par vienu no ēkas izejām, ziņo rus.db.lv, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия.

Pagājušajā nedēļā mājas iedzīvotāji laikrakstam ziņojuši, ka notikusi ēkas ļaunprātīga pārņemšana. Daļa foajē tika norobežota ar finiera plāksni, kas aizsegusi izeju uz pagalmu un baseinu. Uz finiera starpsienas lasāms paziņojums: norobežotā telpa ir privātīpašums, par kura bojāšanu var sekot likumā noteiktās sankcijas. Policijas pārstāvji tika izsaukti tieši ar mērķi novērst starpsienas nojaukšanu.

Skandālā iesaistīti ir šī dzīvojamā kompleksa iedzīvotāji un apdrošināšanas brokerkompānija Attollo Brokers. Tā no ēkas attīstītāja BRT Group savulaik iegādājusies lielu daļu ēkas pirmā stāva foajē. Brokerkompānija bija vēlējusies sev piederošo telpu norobežot no pārējās foajē daļas. Savukārt pārējie mājas iemītnieki uzskata, ka foajē ir koplietošanas telpas, un kompānijai būtu tādā vai citādā veidā jānodrošina izeja uz pagalmu, kurā ir bērnu rotaļu laukums. Tieši no iekšpagalma ēkā var nokļūt arī cilvēki ar īpašām vajadzībā vai vecāki ar bērnu ratiņiem.

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Lai lauku zemes izpirkšanas process noritētu sekmīgi, Valsts zemes dienests atgādina, ka tikai nepilnu pusgadu, līdz 31. augustam, lauku apvidus zemes izpircējiem ir iespēja pieteikties uz zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Visiem, kuriem izpērkamā zeme jau ir uzmērīta un sagatavots zemes robežu plāns, ne vēlāk kā līdz 31. augustam jāiesniedz Valsts zemes dienesta (VZD) reģionālās nodaļas birojā iesniegumus lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Tiem, kuru zemes izpirkšanai pieprasītā zeme Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauta ar nosacījumu, papildus iepriekš minētajam jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt zemi, piemēram, zemes lietošanas vai izpirkšanas tiesību mantošanas apliecinošs dokuments.

Arī tiem zemes izpircējiem, kuri līdz 2008. gada 1. septembrim ir veikuši priekšapmaksu par izpērkamo zemi, bet tā vēl nav kadastrāli uzmērīta, līdz 2009. gada 31. augustam VZD reģionālajā nodaļā jāiesniedz iesniegums lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai. Līdz iesnieguma iesniegšanai, ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana un jāpārliecinās vai VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns. Personām, kuru robežu plāns nav reģistrēts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet, kuras ir pasūtījušas mērniecības darbu veikšanu, VZD iesaka sazināties ar mērnieku, kurš izgatavo viņa zemes robežu plānu, un painteresēties par tā izstrādes gaitu.

Cenšoties samazināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa uzturēšanas izmaksas, Lietuva gribētu jau pirms savulaik noteiktā desmit gadu termiņa izpirkt no Norvēģijas kompānijas Hoegh termināļa kuģi, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava, paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Šai nolūkā tā gatavojas lūgt palīdzību Eiropas Savienībai (ES).

Tas ļautu mums vēl vairāk pazemināt gāzes cenu, jo pēc termināļa izpirkšanas mēs varētu izmaksas izvietot ilgākā laika posmā. Ceram, ka termināļa pašizmaksa varētu kristies vēl par 20%. Mēs jau runājam ar [Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru] Marošu Šefčoviču par iespējamo Eiropas palīdzību, ministrs sacījis žurnālistiem Klaipēdā, kur otrdien apmeklēja termināli kopā ar EK viceprezidentu.

Jāmeklē resursi, jāmeklē ceļi - vai nu aizdevumi, vai citi instrumenti, bet diskusijas esam sākuši, jo gribam, lai gāzes cena Lietuvā konsekventi saruktu, viņš piebildis.

Masjulis gan atzinis, ka pagaidām nevar pateikt, cik lieli līdzekļi būtu vajadzīgi kuģa izpirkšanai un cik šim mērķim varētu atvēlēt EK.

Potenciālo zemes izpircēju ieinteresētība izpirkt lietošanā esošo zemi ir ļoti zema, secinājis Valsts zemes dienests (VZD), apkopojot informāciju par jūnijā un jūlijā VZD reģionālajās nodaļās iesniegtajiem lauku zemes izpircēju pieprasījumiem.

Līdz šim iesniegumus zemes piešķiršanai īpašumā par samaksu iesnieguši tikai 11% no 700 lauku zemes lietotājiem. VZD atgādina, ka vēl tikai augustā lauku apvidus zemes lietotāji varēs iesniegt iesniegumus lēmumu saņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un nezaudēt izpirkšanai ieguldītos privatizācijas sertifikātus.

VZD aicina tos lauku zemju izpircējus, kuri līdz 2008.gada 1.septembrim bija pārskaitījuši privatizācijas sertifikātus Hipotēku un zemes bankai par īpašumā iegūstamo zemi un līdz pagājušā gada 31.augustam bija iesnieguši izpirkšanai pieprasītās zemes robežu plānu reģistrācijai kadastrā, izmantot šo pēdējo iespēju izpirkt zemi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Dzīvokļu īpašniekiem tiks dotas tiesības zemes izpirkšanai 10 gados par cenu, kas pielīdzināta kadastrālajai vērtībai, pieskaitot 15%, zemes īpašnieks šajā laikā nevarētu pieprasīt zemes nomas maksu

Tādu risinājumu izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas guvis atbalstu arī valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras atrodas uz zemes, kas pieder citām personām. Šāda situācija izveidojās īpašumtiesību atjaunošanas laikā, kas bijušajiem zemes īpašniekiem ļāva atgūt zemi, uz kuras padomju laikos bija uzbūvētas dzīvojamās mājas, kas tika nodotas privatizācijai. Rezultātā dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums maksāt zemes īpašniekiem piespiedu nomas maksu (tā varēja sasniegt pat 6% no kadastrālās vērtības, ja vien netika panākta vienošanās par citu apmēru) par zemi, uz kuras atrodas ēka. No 2015. gada spēkā stājās grozījumi normatīvos, kas nosaka, ka dalītā īpašuma gadījumos nekustamā īpašuma nodoklis par zemi jāmaksā zemes, nevis dzīvokļu īpašniekam.

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»