Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem. Saraksta virsotnē atrodas veikalu tīkla IKEA īpašnieks Ingvars Kamprads ar savu ģimeni, savukārt no 25 bagātākajiem eiropiešiem gandrīz puse (12 cilvēki) nāk no Krievijas.

Db.lv piedāvā Forbes apkopoto sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem:

2. Alumīnija industrijas magnāts Oļegs Deripaska (Oleg Deripaska), Krievija - 28 mljrd. USD;

3. Vācijas bagātākais cilvēks Karls Albrehts (Karl Albrecht), Vācija - 27 mljrd. USD;

4. Bernārs Arno (Bernard Arnault), Francija - 25.5 mljrd. USD;

5. Romāns Abramovičs (Roman Abramovich), Krievija - 23.5 mljrd. USD;

6. Teo Albrehts (Theo Albrecht), Vācija - 23 mljrd. USD;

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

IT kompānija Hewlett-Packard (HP) 2009. finanšu gadā, kas ilga no 2008.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.oktobrim, nopelnīja 9.4 mljrd. ASV dolāru (4.4 mljrd. Ls). Tostarp pēdējā ceturksnī kompānijas peļņa bija 2.8 mljrd. ASV dolāru (1.3 mljrd. Ls).

«Mūsu ikdienas darbības un izmaksas struktūras uzlabošana veicinājusi labus ceturkšņa un visa gada rezultātus. Mēs ceram arī turpmāk veiksmīgi darboties tirgū, pateicoties plašajam piedāvājumu klāstam un tirgus līdera pozīcijām,» norāda HP valdes priekšsēdētājs Marks Hērds.

HP ieņēmumi pakalpojumu grupā ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 8.9 mljrd. ASV dolāru (4.2 mljrd. Ls). Uzņēmumu datu glabāšanas iekārtu un serveru grupas ieņēmumi 2009. gadā sasniedza 4.2 mljrd. ASV dolāru (2 mljrd. Ls), kas salīdzinot ar pagājušo finanšu gadu, ir samazinājušies par 17%.

Savukārt programmatūras grupas HP ienākumi samazinājās par 16% līdz 967 milj. ASV dolāru (453.5 milj. Ls). Personālo sistēmu grupā ir palielinājies pārdoto preču daudzums par 8% un HP saglabājusi vadošās pozīcijas personālo datoru tirgū.

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Numura pētījums atklāj – aiz viltotajām vēstulēm, kuras pagājušajā nedēļā saņēma vairāki desmiti Rīgas iedzīvotāju, slēpjas vērienīga, starptautiska mēroga naudas izkrāpšanas shēma.

Rīgā ir atrasti vairāki desmiti noslēpumainu sūtījumu no Izraēlas. Tā aizvadītajā nedēļā ziņoja interneta portāli un avīzes. Vēl noslēpumaināku šo lietu padarīja apstāklis, ka Latvijas Pasts neizpauda sūtījumu saturu. Vien to, ka visas vēstules ne tikai nāk no viena un tā paša sūtītāja, bet ir arī adresētas vienai un tai pašai personai. Pastnieki tās uzgāja vairākās kāpņutelpās un pastkastītēs Zolitūdē, Purvciemā un Mežciemā. Pavisam kopā pasta darbiniekiem izdevās atrast 40 šādus sūtījumus. Bet cik daudzi no tiem tomēr nonāca privātpersonu rokās – to nav iespējams prognozēt. Nedaudz vēlāk atklājās, ka visi šie sūtījumi ir viltoti. Viltojuma pazīmes bija gan Latvijas Pasta zīmogam, gan Izraēlas pastmarkai. Lietas materiālus pasta amatpersonas solījās neatvērtā veidā nodot policijai, lai uzsāktu izmeklēšanu. Tikmēr Numura veiktā izpēte atklāj starptautiska mēroga finanšu izkrāpšanas shēmu, kura no Izraēlas stiepjas līdz Ukrainai, Krievijai un nu jau arī Latvijai. Ņemot vērā šīs shēmas vērienu, neparasto izdomu, kā arī iesaistītās naudas summas, var secināt, ka šis ir, iespējams, iespaidīgākais naudas izkrāpšanas mēģinājums, kurā tiek iesaistītas Latvijas privātpersonas. Viens vienīgs upuris krāpniekiem ienestu vairāk nekā 22 tūkstošus latu lielu peļņu. Kā liecina Lielbritānijas un Nīderlandes drošības kompāniju veiktais pētījums, par šādu krāpšanās shēmu upuriem visbiežāk kļūst izglītoti cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kuriem ir stabils stāvoklis sabiedrībā un pastāvīgi ienākumu avoti.

Tā kā vasara ir kāzu gadalaiks Db.lv Jums piedāvā ielūkoties žurnāla Forbes apkopotajā dārgāko slavenību kāzu, kā arī šķirašnās sarakstā.

Dārgākās kāzas

Pašas dārgās kāzas bijušas aktrisei Lizai Minelli un producentam Deividam Gestam. Abi apprecējās 2002. gada martā Ņujorkā, un viņu kāzas izmaksājušas 3,5 miljonus USD.

Otrajā vietā ierindojas bijušā grupas Beatles dalībnieka Paula Makartnija un modeles Heteres Milsas kāzas, kuras izmaksājušas 3 miljonus USD. Kāzas notika 2002. gada jūnijā.

Trešā vietā atrodas modeles un aktrises Elizabetes Hērlijas kāzas ar Indijas biznesmeni Arūnu Najaru. Kāzas notika 2007. gada martā, un izmaksāja 2,5 miljonus USD.

Slavenību dārgākās kāzas TOP 10:

2014. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 28,3 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2014. gada uzņēmējdarbības strukturālās statistikas provizoriskie dati, kas atspoguļo ekonomiski aktīvo tirgus sektora uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības rezultātu.

Lielāko daļu no kopējās produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozare (10,0 mljrd. eiro jeb 35,2%) un rūpniecības nozare (9,3 mljrd. eiro jeb 32,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pērn bija 4,9 mljrd. eiro jeb 17,3% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,2 mljrd. eiro vērtībā (14,7%).

2014. gadā lielāko pievienoto vērtību faktiskajās cenās radīja pakalpojumu nozares uzņēmumi – 4,3 mljrd. eiro jeb 41,9% no kopējā apjoma. Rūpniecības un tirdzniecības nozares uzņēmumu radītā pievienotā vērtība sasniedza attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (27,1%) un 2,3 mljrd. eiro (22,4%), savukārt būvniecības uzņēmumu pievienotā vērtība – 0,9 mljrd. eiro jeb 8,6%.

Sešu galveno Holivudas kinostudiju ienākumi no filmām, salīdzinot 2005. gadu ar 2006. gadu, ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 42,6 miljardus USD, ziņo hollywoodreporter.

24,3 miljardi USD tika nopelnīti ASV, savukārt 18,3 miljardi USD ārpus tās robežām.

No tām valstīm, kas atrodas ārpus ASV, vislielāko atdevi ir devusi Lielbritānija, bet ienākumi no Krievijas katru gadu palielinās par aptuveni 50% - 2002. gadā - 88,7 miljoni USD, 2003. gadā - 124,3 miljoni USD, 2004. gadā 160,4 miljoni USD, 2005. gadā - 196,6 miljoni USD un 2006. gadā 295,7 miljoni USD.

No visas Eiropas uz Holivudu aizceļoja 2,1 miljards USD.

15 valstis, no kurām ir vislielākie ienākumi (izņemot ASV):

1. Lielbritānija - 3,4 miljardi USD;

2. Kanāda - 1,8 miljardi USD;

3. Vācija - 1,7 miljardi USD;

Līdz 15. maijam sievietes tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājas var pietiekties konkursā Start Tel Aviv 2016; uzvarētāja dosies pieredzes vizītē uz Telavivu

Jauno startup uzņēmumu konkurss Start Tel Aviv 2016 ir starptautisks pasākums, kura galvenie iniciatori un organizatori ir Izraēlas Ārlietu ministrija un Telavivas municipalitāte un kas šogad paralēli notiek 23 valstīs. Konkursa galvenā balva ir mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz jauno tehnoloģiju zemi Izraēlu un līdzdalība septembrī notiekošajā DLD Tel Aviv Innovation Festival 2016 (http://dldtelaviv.com/), kas ir starptautiska augsto tehnoloģiju tikšanās vieta simtiem startup uzņēmumu, riska kapitāla, biznesa eņģeļu un vadošajiem starptautiskajiem tehnoloģiju nozares līderiem ar iespēju satikt daudzsološus startup uzņēmumus, tehnoloģiju ekspertus, dizainerus, māksliniekus, zinātniekus un investorus kā no Izraēlas, tā arī visas pasaule, stāsta Jolanta Pelle, Izraēlas vēstniecības Ekonomisko sakaru nodaļas vadītāja.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Skandināvijas telekomunikācija koncerna TeliaSonera tīrā peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 13% līdz 4,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 341 milj. Ls, liecina TeliaSonera gada pārskats.

Koncerna apgrozījums 2009.gada pēdējā ceturksnī bija 27,4 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,9 mljrd. Ls, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.

Telekomunikāciju koncerna vadība norāda, ka darbības rādītājus ietekmējusi ekonomiskā situācija pārstāvētās valstīs un valūtas kursu svārstības saistībā ar Zviedrijas kronu.

Kopumā TeliaSonera pērno gadu ir noslēgusi ar 109,2 mljrd. zviedru kronu jeb 7.6 mljrd. Ls apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā pirms gada, kad koncerna apgrozījums veidoja 103,6 mljrd. kronu jeb 7,2 mljrd. Ls.

Savukārt koncerna kopējā tīrā peļņa 2009.gadā bija 18,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,3 mljrd. Ls, kas ir par 1% mazāka nekā 2008.gadā, kad koncerns nopelnīja 19 mljrd. kronu.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pasaulē pelnošākajām mūzikas industrijā strādājošajām sievietēm. Saraksta virsotnē atrodas pasaules popa karaliene Madonna, kura ir veikusi arī pasaulē ienesīgāko koncerttūri, kādu jebkad veikusi sieviete. Tūres ienākumi bija 260 miljoni USD.

1. Madonna

Gada laikā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada jūnijam Madonna nopelnīja 72 miljonus USD, ko galvenokārt nodrošināja rekordlielie ienākumi no mākslinieces koncerttūres Confessions. Madonnas peļņu papildina arī ienākumi no ierakstu pārdošanas un apģērbu līnijas H&M veikalos.

2. Barbara Streizande (Barbra Streisand)

Šī māksliniece gada laikā nopelnījusi 60 miljonus USD, pārdodot vairāk nekā 145 miljonus ierakstu visā pasaulē. 2007. gada vasarā biļetes cena uz mākslinieces koncertiem Eiropā sasniedza pat 1 000 USD.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Pasaules ekonomikas forumā Davosā izcēlies skandāls starp Turcijas premjeru Recepu Tajipu Erdoganu (Recep Tayyip Erdogan) un Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu (Schimon Peres), pēc kura Turcijas premjers Davosu pametis.

Foruma ietvaros notika diskusija par konfliktu Tuvajos Austrumos, kurā piedalījās abu valstu līderi. Pirmais runāja Izraēlas prezidents, kurš asi aizstāvēja Izraēlas pozīciju Tuvo Austrumu konfliktā, brīžiem tieši vēršoties pie sava Turcijas kolēģa. Pēc tam vārds tika dots Turcijas premjeram, kurš savukārt asi kritizēja Izraēlas politiku un darbības.

Pēc kāda laika diskusijas vadītājs norādīja, ka Turcijas premjera laiks ir beidzies, tomēr pēdējais uz aizrādījumu nereaģēja un turpināja runāt. Pēc laika diskusijas vadītājs vēlreiz aizrādīja par laika trūkumu, bet tad R. Erdogans neizturēja, paziņojot, ka viņam tiek liegta iespēja izteikties, tāpēc viņš uz neatgriešanos pamet Davosu.

Izraēlas bruņotie spēki gatavojas mobilizēt 30 tūkstošus rezervistu, lai, iespējams, veiktu sauszemes iebrukumu Gazas joslā. Tikmēr Gazas joslā piektdien plāno ierasties Ēģiptes premjers, lai mēģinātu rast pamiera iespējas starp Izraēlu un palestīniešu kustību Hamas.

Ēģiptes premjera vizītes laikā Izraēla piekritusi pārtraukt uguni, vesta Reuters. Ceturtdien turpinājās Izraēlas teritorijas apšaudīšana ar raķetēm no Gazas joslas. Divas raķetes nogāzās netālu no valsts komerciālās galvaspilsētas, kļūstot par pirmo uzbrukumu Telavivai pēdējo divdesmit gadu laikā. Raķešu triecieni pa Izraēlu līdz šim prasījuši trīs cilvēku dzīvību.

Tikmēr Izraēlas gaisa triecienu rezultātā gājuši bojā jau 19 palestīnieši, tostarp septiņi Gazas joslā valdošās kustības Hamas kaujinieki un 12 civiliedzīvotāji. Aculiecinieki stāsta, ka Izraēla uzsākusi bruņutehnikas savilkšanu pie Gazas robežas, tādējādi, iespējams, gatavojot sauszemes iebrukumu. Par šāda scenārija iespējamību licis noprast arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, norādot, ka Izraēla ir gatava «paplašināt Gazas operāciju».

Naftas cena šo trešdien pieauga līdz 111,2 ASV dolāru par barelu atzīmei. Melnā zelta cenai atgriezties pie šādiem līmeņiem galvenokārt licis kārtējais saspīlējums Tuvajos Austrumos, kur eskalējies konflikts starp Izraēlu un palestīniešu kustību Hamas.

Tiek ziņots, ka konfliktā iesaistītās puses apspriež pamieru, ko šodien sarežģījusi autobusa eksplozija Telavivā, kuras rezultātā ievainoti 10 Izraēlas iedzīvotāji. Tas savukārt resursu tirgū licis augt spekulācijām, ka konflikts varētu tikai vērsties plašumā un tā risināšanā iesaistīsies Izraēlas sauszemes karaspēks. Valda bažas, ka konfliktā varētu iesaistīties arī citas tuvo Austrumu valstis, kas atšķirībā no Izraēlas ir nozīmīgas naftas un gāzes ražotājas.

Jāpiebilst, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena kopš konflikta eskalācijas pagājušās nedēļas beigās ir pieaugusi par 2,7%. Ja kārtējais Gazas sektora konflikts atrisināsies mierīgā ceļā, naftas cena varētu samazināties par diviem līdz trim ASV dolāriem.

Mūsdienās stresa un konfliktu pilna darba vide tiek uztverta kā kaut kas negatīvs, slēpjams, izvairīšanās vērts. Darba idille ir tad, kad lietas sokas pašas no sevis, darbinieki velta smaidu viens otram, ir laipni un iejūtīgi, uzticīgi un lojāli uzņēmumam, klienti un biznesa partneri ir pozitīvi un vienmēr ar visu apmierināti. Jūs varētu teikt – tā ir paradīze, uz to ir jātiecas. Kas ir nepieciešams, lai izveidotu tādu darba vidi? Saliedēts kolektīvs, kādas īpašas personības īpašības, profesionalitāte, prasme risināt konfliktus darba vietā, prasmīgs un tālredzīgs vadītājs? Jūs teiksiet – tas viss un vēl daudz kas cits, un Jums būs taisnība! Katra uzņēmuma ideālā formula ir individuāla. Bet kāda ir konflikta un nesaskaņu vieta šajā veiksmes formulā? Vai tie vienmēr ir jānovērš?

Jaunākie pētījumi rāda, ka nav nekā sliktāka veiksmīgai biznesa attīstībai kā harmonijas un mierpilna darba vide. Darbinieki vēlas saglabāt to un izvairās no iespējamām nesaskaņām un viedokļu sadursmēm, vienlaicīgi ziedojot savu sasniegumu motivāciju par labu pozitīvam klimatam. Pozitīva nesaskaņu loma ir tā, ka tajās uzliesmo emocijas, tiek stimulēta domāšana un aktīva radoša darbība. Līdz ar to konfliktu un nesaskaņu pozitīva ietekme kļūst nepieciešama, kad uzņēmumam ir vajadzīgs jauns risinājums, tas ir grūta, stratēģiska lēmuma priekšā, kad ir nepieciešams izstrādāt un ieviest pārmaiņas. Tas nekad nenotiek lēni, plūstoši un ar smaidu. Taču maldīgs ir arī uzskats, ka jebkuram konfliktam būs pozitīvas sekas uzņēmumā. Lai tā būtu, vadītājam ir jābūt ļoti vērīgam un jāzina, kā atpazīt konstruktīvu, produktīvu konfliktu un kuras nesaskaņas jānovērš jau saknē.

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

3D animācijas filmas Šreks ceturtā daļa (Shrek Forever After) Amerikas kinoteātros trešo nedēļu pēc kārtas atrodas pirmajā vietā kases ieņēmumu ziņā.

Otra pelnošākā filma ASV bijusi Get Him To The Greek, kas nedēļas nogalē nopelnījusi 17,4 miljonus ASV dolāru, bet trešā filma Killers ar 16,1 miljonu ASV dolāru lielu peļņu.

Desmit pelnošākās filmas ASV

Valsts konsolidētajā budžetā šā gada pirmajos deviņos mēnešos izveidojies pārpalikums 248,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir par 18,6% mazāk.

Saskaņā ar Valsts kases sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) deviņos mēnešos bija 3,666 miljardi latu, bet izdevumi bija 3,418 mljrd. latu.

Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 2,631 mljrd. latu, izdevumi – 2,357 mljrd. latu, veidojot 273,2 milj. latu pārpalikumu. Speciālajā budžetā savukārt turpina pieaugt deficīts, deviņos mēnešos sasniedzot 24,9 milj. latu. Speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,05 mljrd. latu, bet izdevumi – 1,075 mljrd. latu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 4,472 mljrd. latu, bet izdevumi – 4,21 mljrd. latu. Tādējādi izveidojies pārpalikums 261,5 milj. latu pārpalikums, kas, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ir par 23,4% mazāk.