Gata Saknīša ģimenei piederošos zemes īpašumus pārdod izsolē.

Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 1.36 ha (13 605m²) un tas novērtēts par LVL 12 000. Savukārt trešdien, 27. augustā pulksten 10.00, rīko G. Saknīša mātei Agrai Saknītei piederošā nekustamā īpašuma Ādažos Pasta ielā 1A, pirmo izsoli. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 0.2184 ha (2 184m²) platībā un novērtēts par summu - LVL 50 000. Trešdien izsolīs arī A. Saknītes SIA NGE piederošo nekustamo īpašumu Indras, Ropažu pagastā. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 7.8 ha platībā un tas novērtēts uz LVL 14 000.

8. oktobrī Liepājas dome izsolīs trīs neapdzīvojamās telpas – namu pagrabstāvos Dzintaru ielā 25/27 un Piltenes ielā 1. Savukārt par trīs septembra izsolē nepārdoto objektu turpmāko cenu lems domes deputāti kādā no tuvākajām Finanšu komitejas sēdēm.

Šovasar no septiņām izsolāmajām neapdzīvojamām telpām izdevies pārdot tikai telpas Tirgus ielā 23, kuras nosolīja viens pretendents par Ls 12 180. Šo telpu sākotnējā cena pirmajā izsolē 28. maijā bija Ls 14 600, bet to nācās samazināt par 20 procentiem.

8. oktobrī izsolīs divas pagrabstāva telpas Dzintaru ielā 25/27, kur līdz šim atradās namu pārvaldes noliktavas. Telpām 30,1 kvadrātmetru platībā izsoles sākuma cena noteikta Ls 2480, bet telpām, kuru platība ir 105.7 kvadrātmetri – Ls 8 800. Savukārt pagrabstāva telpas 157.8 kvadrātmetru platībā Piltenes ielā 1 izsolīs par Ls 9 900.

Par izsoles dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt īpašumā zemi pēc nodrošinājuma samaksas veikšanas. Nodrošinājuma samaksa ir 10 procenti no izsolāmo objektu vērtības. Reģistrācija izsolei notiek Liepājā, Rožu ielā 6, 150.kabinetā, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādē „Nekustamā īpašuma pārvalde” līdz 7. oktobrim plkst. 17.00.

Decembrī labprātīgā izsolē tiks izsolīts miljonāra, seniora Oskara Barševska dēla Oskara Barševska dzīvoklis Mežaparkā, Ezermalas ielā 19.

Izsole notiks šā gada 16. decembrī Rīgā un tās sākumcena ir 110 000 lati, lasāms Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājas lapā.

Db.lv jau ziņoja, ka Barševskis juniors palicis bez iztikas līdzekļiem, jo viņa tēvs atteicies uzturēt izšķērdīgo dēlu un viņa draudzeni Aneti Sončiku. Miljonāra dēls Oskars Barševskis ar draudiem centās piespiest tēvu atmaksāt paša parādus. Pēc incidenta miljonārs izslēdza dēlu no mantojuma.

O. Barševskis labu gribot, dēlam finansiāli palīdzēja atvērt ekskluzīvu modes veikalu Kazahstānā, ieguldīja naudu SIA Konteineri, uzdāvināja autoservisu un vairākus dzīvokļus Rīgā.

Maijā notiks likvidējamās AS Trasta komercbanka īpašumu izsoles, liecina bankas paziņojums.

Sākotnēji tiks izsolīti pieci īpašumi.

16.maijā izsolīs īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 73, kura sākumcena ir 287 tūkstoši eiro. 23. maijā izsolīs bankas īpašumu Garkalnes novada Sunīšos, kura sākumcena ir 18 tūkstoši eiro. Tāpat 23.maijā izsolīs bankas īpašumu, kas atrodas Jūrmalā, Matrožu ielā 4. Izsoles sākumcena ir 52,4 tūkstoši eiro.

23,maijā notiks vēl divu īpašumu izsoles – Zlēgu pagastā ar sākumcenu 8800 eiro un 3,3 hektāru zemesgabalu Saulkrastu novadā ar sākumcenu 91 tūkstotis eiro.

Lai samazinātu administratīvās izmaksas, Parex banka nolēmusi atbrīvoties no vairāk nekā puses sava autoparka.

Par to Db informēja Parex Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Zinkeviča. Kopumā atklātā izsolē 12. martā Platā ielā 12, plkst. 12.00 (ar augšupejošu soli, tas ir – pretendenti palielina cenu) tiks piedāvātas ap 50 automašīnu un citu transporta līdzekļu, kas pieder bankai. Izlaiduma gadi – no 1999. līdz 2008., cenas – no 2400 eiro (SUBARU IMPREZA, 1.6RX WA, 2000.g.) līdz 143000 eiro (Aston Martin COUPE DB 9, 2007.g.). Sākuma cenu izsolei noteikuši divi neatkarīgie automašīnu vērtētāji (eksperti) – SIA Expo Serviss un SIA KNA Group.

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un kustamās mantas izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

10. jūnijā tiks kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīs arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Tāpat šajā dienā izsolīs bankai piederošu kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 76 - 1A. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no mēbelēm, iekārtām, operatoru darbavietām un aprīkojuma (kopā 97 vienībām). Izsoles sākumcena ir 1600 lati.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

Jūnija beigās atkal notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un gaisa balona izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jāpiebilst, ka šonedēļ jau notika bankomātu izsole, tomēr neviens nepieteicās to iegādei. Tādējādi nākamajā izsolē bankomātus izsolīs ar lejupejošu soli.

Izsole notiks 21. jūnijā, un tajā tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Tāpat šajā datumā izsolīs piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Arī gaisa balons, kura izsole maijā beidzās neveiksmīgi, tiks izsolīts 21. jūnijā ar lejupejošu soli. Gaisa balons izgatavots 2008. gadā un tā valsts reģistrācijas nr. ir YL-022. Gaisa balona sērija ir BB22Z, bet izgatavotāja sērijas nr: 611.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Oktobra sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs SIA Tilbe Agro īpašumus.

Strīdu krustugunīs ierautā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja SIA Tilbe Agro īpašumu izsolēs tiek piedāvāti vairāki zemes gabali Birzgales, Suntažu un Lēdmanes pagastā, liecina Latvijas Vēstnesī publicētie paziņojumi. Vairākās izsolēs, kas paredzētas 9.oktobrī, tiks pārdoti kopumā 130 hektāri lauksaimniecības zemes.

Uz viena no zemesgabaliem atrodas noliktavas ēka, angāra jaunbūve, piecas graudu krājtvertnes un šķidrinātās gāzes tvertne, un šī īpašuma sākumcena noteikta 586 tūkst. Ls. Visu nekustamo īpašumu kopējā sākumcena noteikta 646,3 tūkst. Ls. Parāda piedzinējs ir Norvik banka, ar kuru SIA Tilbe Agro risinās saimniecisks strīds.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) maija beigās plānojusi izsolē pārdot nekustamos īpašumus Rīgā, Miera iela 25, kur atradās direkcijas pārvalde, kā arī Talsos, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

26.maijā plkst.10 Sergeja Eizenšteina ielā 4 izsolīs CSDD nekustamo īpašumu Miera ielā 25 - administratīvo ēku, kuras kopējā platība ir 1286,3 kvadrātmetri, administratīvo ēku ar kopējo platību 197,2 kvadrātmetri, kā arī nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētas būves, kas saskaņā ar likumu zemesgrāmatā netiek ierakstītas.

Pieteikties izsolei var līdz 24.maija plkst.16. Izsoles sākuma cena ir 1,4 miljoni eiro. Īpašumus plānots pārdot mutiskā izsolē ar augšupejošu soli.

Savukārt 26.maijā plkst.11, Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 4, izsolīs zemesgabalu Talsos, Laidzes ielā 11a, kura kopējā platība ir 1959 kvadrātmetri.

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Latvijas Pasts divās publiskās izsolēs 2018. gada 18. un 19. septembrī ar augšupejošu soli piedāvā iegādāties 18 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā.

Visvairāk īpašumu pieejami Latgalē – kopumā astoņi. Visaugstākā sākuma cena ir īpašumam Varakļānos un Priekuļu novada Liepā.

Izsolēs tiek piedāvāta zeme, ēkas vai to daļas Aglonas, Grobiņas, Ilūkstes, Jelgavas, Lubānas, Madonas, Neretas, Priekuļu, Rēzeknes, Talsu, Tērvetes, Varakļānu un Ventspils novadā.

Zemākā sākuma cena ir zemei un ēkai Rēzeknes novada Freimaņu pagasta Vainovā, kur cena ir 600 eiro, bet augstākā cena ir zemei un ēkai Varakļānos, Kosmonautu ielā 14, kur cena ir 55 200 eiro. Otra augstākā izsoles sākuma cena ir zemei un ēkai Priekuļu novada Liepā, Rūpnīcas ielā 3, kur cena ir 45 300 eiro.

Kopējā visu 18 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 198 200 eiro.

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

Šodien autovadītājiem jārēķinās, ka asfaltēšanas darbu dēļ ir stipri apgrūtināta satiksme pa Tallinas šoseju (A1) caur Baltezeru. Asfaltēšanas darbi sākas pēc plkst. 9:00, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtā informācija.

Taču no 17.jūnija līdz 19.jūnijam, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas (A1) tiks noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabāsies ātruma ierobežojumi.

No Baltezera līdz Ādažiem, kur vēl turpinās asfaltēšanas darbi, no piektdienas, 17.jūlija līdz svētdienai, 19.jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti, un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20.jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Kopējais pārkrauto kravu apjoms šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ostās pieaudzis par 11,5%, sasniedzot 34,5 milj. tonnu. Saskaņā ar Latvijas Ostu padomes datiem pērn šajā laika posmā tika pārkrauts 30,9 milj. tonnu kravu.

Apjoma ziņā lielākais pieaugs vērojams lejamkravu un beramkravu jomā, attiecīgi 13,5% un 9% jeb 1,5 un 1,3 milj. tonnu. Savukārt ostās kopumā pārkrauto ģenerālkravu apjomi auguši par 14,6% jeb 771 tūkstošiem tonnu.

No lielajām ostām vislielākais pieaugums pirmajos sešos mēnešos vērojams Liepājā: 16,8%, veidojot 2,4 milj. tonnu, bet mazākais Ventspilī: 6,4%, sasniedzot 14,5 milj. tonnu. Pārkrauto kravu apjoma pieaugums Rīgas ostā bijis 15,3% jeb 2,2 milj. tonnu.

Visās mazajās ostās vērojams kravu apjomu palielinājums, izņemot Salacgrīvu, kur kritums par 6,5% jeb 10,4 tūkstošiem tonnu. Visvairāk pieaudzis pārkrauto kravu apjoms Rojā: 41,2%, sasniedzot 34,3 tūkst. tonnu. Kopējais kravu apjoms mazajās ostās pirmajā pusgadā bijis 794,1 tūkstotis tonnu, bet pērn šajā laika posmā – 672,6 tūkstoši tonnu.

No šodienas līdz svētdienai, 19. jūlijam, laikā, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas ir noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabājas ātruma ierobežojumi, kurus autovadītājus aicinām ievērot, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No Baltezera līdz Ādažiem no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20. jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Būvdarbu posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai festivāla norises dienās ir paredzēti tikai ātruma ierobežojumi.

Savukārt tiem Positivus apmeklētājiem, kas uz Salacgrīvu dosies no Ainažu puses, jārēķinās, ka būvdarbu posmā no Ainažiem līdz Salacgrīvai no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam aizkavēšanos varētu radīt atstātie divi luksoforu posmi. Paredzamais šī posma šķērsošanas laiks nedēļas nogalē būs 20 min.

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projektā papildu nekādas pieturvietas, izņemot Rīgas Centrālo stacija un lidostu, Latvijas puse ierādīt reģionos nevarēs, taču perspektīvā vilcieni varētu kursēt uz Salacgrīvu un Bausku, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Kopuzņēmuma pārstāvis norāda, ka katra valsts var paredzēt pieturvietas apdzīvotās vietās, kur pa jaunuzbūvētām sliedēm var iet nacionālā līmeņa transports. «Tas neizmaksā tik dārgi. Te ir perspektīva gan Salacgrīvai, gan Bauskai,» uzsver Bērziņš.

Uz jautājumu, vai ir sarunas ar Pasažieru vilcienu (PV), kā šos braucienus varētu nodrošināt, un vai, plānojot jaunu vilcienu pirkšanu, nevajadzētu tos piemērot jaunai trasei, RB Rail valdes loceklis skaidro, ka šajā gadījumā «sliežu platums ir ierobežojošais».

«Jaunie vilcieni, kas ies pa pašreizējām - 1520 milimetru - sliedēm, ir vajadzīgi šodien, kamēr tie, kas brauks pa jaunajām, būs nepieciešami krietni vēlāk. Patlaban šīs abas lietas nebūtu salāgojamas kopā,» secina Bērziņš. Trasi plānots pabeigt 2025.gadā.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.