No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā pārvērtīsies par grāmatu pilsētu, kurā tiksies rakstnieki, tulkotāji, izdevēji un lasītāji – Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde.

“Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas,” uzskata šī projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādes apmeklētāji četrās dienās varēs baudīt autoru priekšlasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar ievērojamiem latviešu un ārvalstu rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar izdevniecību jaunumiem, iegādāties grāmatas par īpaši izdevīgām izstādes cenām, kā arī Grāmatu maiņas punktā mainīties ar citu lasītāju grāmatām.

Šā gada pirmajā ceturksnī e-grāmatu pārdošanas ieņēmumi ASV pārspējuši cietos vākos iesietu grāmatu ieņēmumus, liecina Amerikāņu izdevēju asociācijas (AAP) apkopotie dati.

Kopumā asociācija apkopojusi datus par 1,2 tūkstošiem izdevēju, tajos gan nav iekļauti dati par bērnu grāmatām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos ieņēmumi no e-grāmatu pārdošanas bijuši 282,3 miljonu apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 28,4% apmērā.

Savukārt ieņēmumi no cietos vākos iesietu grāmatu pārdošanas bija 229,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 2% apmērā.

E-grāmatu popularitātes pieaugumu ASV eksperti skaidro ar e-grāmtu lasīšanas ierīču daudzveidību – sākot ar populāriem planšetdatoriem un viedtālruņiem, beidzot ar pazīstamiem e-grāmatu lasītājiem.

Starp e-grāmatu popularitātes kāpuma iemesliem analītiķi min Amazone Kindle ierīču popularitāti ASV, kā arī to, ka Apple izdevies piesaistīt lasītājus, kuriem interesē jaunākās tehnoloģiskās iespējas.

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Komisijas īstenotajām aktivitātēm, 116 mājaslapas visā ES, kurās tiek pārdotas digitālās spēles, grāmatas, video un mūzika, ir uzlabotas saskaņā ar ES patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Interneta Sweep pārbaužu ietvaros PTAC veicis 10 interneta vietņu pārbaudi, panākot uzlabojumus visās pārbaudītajās interneta vietnēs.

Mājaslapu, kas tirgo digitālā satura produktus, apsekošana tika uzsākta 2012.gada vasarā. ES nacionālās uzraudzības iestādes kopumā pārbaudīja 330 mājaslapas, aptverot lielu tirgus daļu. Nacionālo uzraudzības iestāžu veiktajās pārbaudēs tika atklātas 172 mājaslapas, kas darbojas neatbilstoši ES patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem. Uzraudzības iestādes sazinājās ar komersantiem, lai novērstu neatbilstības. Līdz šim 116 mājaslapās ir veiktas korekcijas.

49 mājaslapās tiks turpināta izmeklēšana, 5 gadījumos pārkāpumi bija nelieli un tos nebija veikusi, kāda no dalībvalstīm un divas mājaslapas vairs neeksistē. Pēc ES dalībvalstu uzraudzības iestāžu aktivitāšu veikšanas 80% no 330 mājaslapām tagad darbojas saskaņā ar ES patērētāju tiesību normatīvajiem aktiem.

Otrdien, 11.augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz jaunu vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas ieviešanu.

Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts Vienotas sabiedriskās transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kas regulē kārtību, kādā izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu.

Ar jaunajiem MK noteikumiem esošā sistēma tiek modernizēta, kā arī papildināta ar rīkiem, kas nepieciešami kvalitatīvai sabiedriskās transporta pakalpojumu pārzināšanas funkciju veikšanai saistībā ar notikušo reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pārzināšanas funkciju pārņemšanu no plānošanas reģioniem ar 2014.gada 1.janvāri.

Privāta smaržu aromāta izveidošana uzņēmumā AS Dzintars izmaksā ap 25 000 eiro, atklāj uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Viņš norāda, ka tāda ir samaksa vien par aromāta izveidošanu. «Ja kāds privāti grib pasūtīt aromāta izveidošanu, tad tas maksās ap 25 000 eiro. Savukārt, ja privātā aromāta pasūtītājs gribēs savu produktu iepildīt flakonā, tad privāto smaržu izveidošanas izmaksas kopā var sasniegt no 50 000 līdz 100 000 eiro un vairāk.» Taču gala cena būs atkarīga no tā, kāda dizaina un formas flakonā un eksemplāru skaitā privātais pasūtītājs gribēs saņemt savu pasūtījumu, piebilst Gerčikovs.

Jautāts, vai kāds ir izmantojis iespēju izveidot savu privāto aromātu, uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Gerčikovs teica, ka to ir izdarījuši daži ārvalstu pasūtītāji.

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2009.

"Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas," uzskata Latvijas Grāmatu izstādes projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādi organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Grāmattirgotāju asociāciju, Latvijas Literatūras centru, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, Latvijas Lasīšanas asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Poligrāfijas uzņēmumi a/s Preses nams un SIA Jelgavas tipogrāfija panākuši vienošanos ar grāmatu izdevniecībām SIA Tapals un SIA Nordik par parādu samaksas grafiku.

Par to Db.lv informēja a/s Preses nams pārstāve Dace Robežniece. Preses nams un Jelgavas tipogrāfija ir abu minēto grāmatu izdevniecību lielākie kreditori. Preses nams šīs vienošanās ietvaros apņēmies neuzturēt prasību par abu grāmatu izdevniecību maksātnespējas pasludināšanu. Vienošanās noslēgta ar mērķi sekmēt abu parādnieku komercdarbības stabilizāciju un ilgtermiņa attīstību.

Saskaņā ar vienošanos, abi grāmatu izdevēji - SIA Tapals un SIA Nordik - ir apņēmušies abiem lielākajiem kreditoriem ik mēnesi atmaksāt konkrētu parāda daļu katram no kreditoriem. Parādu atmaksa tiks uzsākta 2009.gada septembrī.

A/s Preses un SIA Jelgavas tipogrāfija kreditoru prasījumi pret SIA Tapals un SIA Nordik veido vairāk nekā 50% no katra parādnieka kopējo kreditoru prasījumu summas, taču kopējā parādu summa publiski netiek atklāta.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Ieguldot naudu interneta reklāmā, Jūs sagaidāt atdevi (piemēram, jaunus klientus). Bet bieži vien uzņēmējiem nav informācijas (vai arī ir pieejama tikai virspusīga informācija), vai digitālā reklāma strādā efektīvi un sasniedz biznesa mērķus. Ja pieņemam, ka kāda daļa no reklāmas budžeta strādā neefektīvi, tad būtībā šis neefektīvi izmantotais budžets ir Jūsu zaudējumi. To apzinoties, noteikti rodas vēlme noskaidrot, kas tieši nestrādā efektīvi (kanāls, ziņojums, atslēgvārdi, mājas lapa). Ja to nezināsiet, palielinot reklāmas budžetu, palielināsies arī Jūsu zaudējumi.

Esmu izvēlējies divus būtiskus jautājumus, ko atbildot uzzināsiet, vai esat jau paveikuši galvenās darbības, lai uzsāktu analīzi. Ja Jūsu atbildes ir “Nē”, tad uzzināsiet, kādi priekšdarbi vēl jāpaveic.

Veikt reklāmas un mājas lapas darbības efektivitātes analīzi var ar vairākiem analītiskas rīkiem. Šajā rakstā es runāšu par vienu no tiem. Google Analytics ir analītiskas rīks, kas ikvienam mājas lapas īpašniekam ir pieejams bezmaksas. Šajā rakstā esmu pieņēmis, ka esat jau pieslēguši savam interneta resursam Google Analytics.

1. Vai Jums ir izveidoti mērķi Google Analytics kontā? Jā/Nē

Par gājēju ielu Rīgā būtu jāpārveido gan līdz šim iecerēto Tērbatas ielu, gan Vaļņu ielu, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vērtējot ieceres Rīgā kādu ielu pārveidot par gājēju ielu, Šīns norādīja, ka namīpašnieki no tā tikai iegūst, taču lēmums par šādas ielas izveidošanu ir politisks.

Šīns klāstīja, ka svarīgi noteikt, kāds ir ielas pārveidošanas mērķis, piemēram, radīt atrakciju tūristiem, lai viņi gribētu atbraukt un iet pastaigāt, līdzīgi kā citās pilsētās.

«Ja mēs to gribam, tad gan Tērbatas, gan Vaļņu iela ir gana labas, un namīpašnieki par to tikaipriecāsies, jo tur vienmēr ir vairāk cilvēku, vairāk izdarību,» viņš sacīja, piebilstot, ka šādas ielas izveidošana gan prasa politisku uzdrīkstēšanos, drosmi un kapacitāti, atspēkojot dažādas bažas un pārmetumus, kā arī vienojoties ar tām sabiedrības grupām, kurām tas var radīt zināmas neērtības.

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

Otrdien, 12. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus.

Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā, līdz ar to MK lēma, ka datu bāze ir jāizveido līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama. Šobrīd saskaņā ar likumā par nodokļiem un nodevām noteikto VID pienākums ir publicēt informāciju par tiem simts nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Reģistrēt ofšora kompāniju izrādās ir neticami viegli – izmantojot Google interneta meklētāju iespējams atrast tūkstošiem uzņēmumu, kas palīdz šāda procesa laikā, noskaidrojuši ASV radiostaciju apvienības NPR raidījuma Planet Money autori. Ārzonas kompānijas izveidošanā žurnālistiem palīdzējuši arī Latvijas pārstāvji.

Raidījums sazinājies ar Latvijas iedzīvotāju Annu Vaivadi, kas strādā vienā no uzņēmumiem, kuri piedāvā palīdzību ofšora kompānijas izveidošanā. Viņas darba devējs piedāvā reģistrēt kompānijas Seišelu salās, Britu Virdžīnu salās vai Belizā. A. Vaivade žurnālistiem stāstījusi, ka visas minētās vietas piedāvā augstu konfidencialitātes līmeni. «Informācijai nevar piekļūt nekādas trešās puses – kreditori vai citas kompānijas,» skaidrojusi A. Vaivade.

Tāpat starpnieki piedāvā palīdzību bankas konta atvēršanai Šveicē, kas saistīts ar izveidoto ārzonas kompāniju, kā arī izveidot neīstu uzņēmuma valdi. Tas viss esot pilnībā legāli.

SIA Drukātava izveidotājs un šefs Valdis Jirgens intervijā laikrakstam Diena.

Ar ko Skandināvijas tirgum ir interesanta grāmatu drukāšana Latvijas tirgū? Ar zemāku cenu?

Nē. Lai cik paradoksāli tas būtu, Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. Mēs Latvijā pareizajā brīdī esam gājuši uz priekšu un modernizējuši nozari. Skandināvijas uzņēmumi mēģina ielekt digitālās drukas risinājumu vilcienā, bet pilnībā tas vēl nav paveikts. Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā vispār ir diezgan konservatīvi un tāpēc nokavējuši iespēju izmantot modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Interesanti, ka Skandināvijas tirgū mēs nekonkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, bet gan ar igauņu, poļu un vācu uzņēmumiem. Vietējo - skandināvu - uzņēmumu segmentā mums ir tikai viens nopietns konkurents Dānijā.

#Atjaunojot pussagruvušu koka ēku Pārdaugavā, izveido viesnīcu Two Wheels, kurā mīt piedzīvojumi, motociklu rūkoņa un romantika.

Atjaunojot pussagruvušu koka ēku Pārdaugavā, izveido viesnīcu Two Wheels, kurā mīt piedzīvojumi, motociklu rūkoņa un romantika

Biznesa idejas autors ir Mārtiņš Sils, kurš sevi dēvē par dēkaini, jo pašam patīk doties vairāku tūkstošu kilometru garos ceļojumos ar motociklu. Pirms pieciem gadiem viņš braucienā pa ASV devās kopā ar Agnesi, kurai, guļot teltī, pačukstēja savu ideju. «Garo ceļojumu laikā esmu apskatījis daudz pasaules vietu un saticis dažādus cilvēkus, bet mājās man pietrūka tikšanās ar citiem dēkaiņiem. Reizēm viņi cauri Rīgai brauca, bet es to nezināju. Gribēju izveidot vietu, kas būtu kā tauriņu ķeramais tīkliņš ceļotājiem avantūristiem,» stāsta Mārtiņš. Atgriežoties no ASV, viņš uz karstām pēdām vēlējās savu ideju realizēt.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

30. oktobrī pirmizrādi piedzīvo producentu grupas HansaMedia dokumentālā filma Ešafots. Soda izrāde, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem - vai ļaunumu var uzveikt ar ļaunumu un vai atmaksa, lai cik pelnīta, var būt taisnīga?

Filma tapusi pēc skandalozā un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa grāmatas Ešafots motīviem, taču, kā uzsver scenārija autors HansaMedia galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis, tā nav grāmatas ekranizācija. Lai gan sižeta pamatā ir Ešafotā aprakstītā 1946. gada prāva Rīgā, kurā tiesāja un publiski pakāra septiņus vācu ģenerāļus, filma vairāk iedziļinās sociāli psiholoģiskā jautājumā par atmaksu, par atriebību - «to ļaunumu, kas pamostas no atmaksas alkas, mēs meklējam lielās vēsturiskās personībās un politiskos režīmos, bet pamatā tās lietas ir daudz cilvēcīgākas savā sākotnē un tad izaug mīti, tad izaug vēstures interpretācijas un tad ir attaisnojumi dažādām zvērīgām izrīcībām».

Rimi Baltic grupa noslēgusi līgumu par loģistikas centra būvniecību ar YIT Kausta, liecina mazumtirgotāja sniegtā informācija.

Līguma ietvaros tiks veikta noliktavu telpu renovācija un paplašināšana. Šo telpu kopējā platība būs 59 000 kvadrātmetru, savukārt kopējā jaunā Rimi Baltic loģistikas centra platība būs vairāk nekā 84 000 kvadrātmetru.

Būvniecības darbus plānots uzsākt šā gada nogalē, lai noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. Uzsākot šo būvniecības posmu, Rimi Latvia šā gada septembrī pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā.

Realizējot loģistikas centra projektu, Rimi noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādejādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu Rimi veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem. Šī projekta realizācijā plānots ieguldīt 75 miljonus eiro.

Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas sagatavoto priekšlikumu likvidēt 43 Ministru kabineta izveidotas darba grupas, kas izpildījušas savu uzdevumu vai dublē viena otru.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komentējot šo soli, norāda: «Aktualitāti zaudējušo darba grupu likvidēšana atslogo pārvaldi no liekām birokrātiskā procedūrām, atvēlot laiku aktuālu jautājumu risināšanai. Viena no Valsts kancelejas prioritātēm ir valsts pārvaldes darba organizācijas uzlabošana, ko uzsākām šā gada maijā, likvidējot 360 ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas. Šobrīd turpinās darbs pie valsts pārvaldes apritē esošo politikas plānošanas dokumentu skaita samazināšanas.»

Par spēku zaudējušiem atzīti, piemēram, šādi Ministru kabineta rīkojumi: 1994.gada 1.februāra rīkojums Par darba grupas izveidošanu sarunām ar Eiropas Savienību, 1994.gada 21.jūnija rīkojumus Par darba grupas izveidošanu Valdības programmas Indivīda tiesību aizsardzība Latvijā izstrādei, 1995.gada 10.janvāra rīkojums Par darba grupu līdzdalības koordinēšanai programmā Partnerattiecības mieram un citi.