Uzņēmums Facebook paziņojis par jaunievedumu savā sociālajā tīklā – meklēšanas rīku. Tā kā šis rīks ir integrēts tikai Facebook, tas nekonkurēs ar tradicionālajiem interneta meklētājiem, ziņo BBC.

Papildināta ar 5. un 6. rindkopu.

Turpmāk Facebook ļaus lietotājiem meklēt sociālā tīkla saturu, atbildot uz tādām meklētājā ierakstītām frāzēm, kā «draugi, kam patīk Star Wars un Harijs Poters».

Jaunais rīks nav interneta meklētājs, tādēļ tas tiešā veidā nekonkurē ar Google, uzsvēra Facebook līdzdibinātājs un izpilddirektors Marks Cukerbergs. Tajā pašā laikā sociālajā tīklā integrēts Microsoft Bing meklētājs, ko var izmantot gadījumos, kad Facebook meklētājs nespēj atrast atbildes.

Līdz šim Facebook ir saņēmis kritiku par to, ka tā meklētājs ir ierobežots un neefektīvs.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Neskatoties uz daudzajiem papildu produktiem, ko ģenerē interneta milzis Google, kompānijas apgrozījuma lielāko daļu – aptuveni 96% - joprojām veido Google interneta meklētājs. Interneta lietotājiem kļūstot gudrākiem, nepacietīgākiem un prasīgākiem, Google «horizontālais» interneta meklētājs, kā to nodēvējuši eksperti, nākotnē varētu zaudēt savu pievilcību.

Šādu viedokli savā rakstā Business Week paudis Džefrijs Reiports (Jeffrey Rayport), kurš vada konsultāciju kompāniju Marketspace LLC, kas ir padomdevējs vadošiem pasaules uzņēmumiem tādos jautājumos kā, piemēram, komunikācija ar klientu.

Pēdējais pierādījums tam, ka Google ne visai labi veicas «vertikālo» jeb specifisko internetu meklētāju izstrādē, ir kompānijas mēģinājums piedāvāt īpašu tiešsaistes meklēšanas sistēmu potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem. Proti, Google centās uz sava pakalpojuma Google Maps bāzes piedāvāt ērtu nekustamo īpašumu meklēšanu interneta lietotājiem. Ņemot vērā Google Street View iespējas, šis projekts sākotnēji varbūt šķita daudzsološs, taču galu galā tas palika pusceļā.

Pirms 18 gadiem darbu uzsāka plašāk nezināms «garāžas projekts» – Google meklētājs; šodien tas ir sasniedzis globālas uzraudzības impērijas statusu

1969. gada rudenī divi ASV augstskolu datori savstarpēji apmainījās ar pirmo internetā pārsūtīto ziņu. 29 gadus vēlāk Google uzsāka jaunu ēru, izdomājot meklētāju.

Tiem lietotājiem, kas tolaik internetā spēra tikai pirmos soļus, Google bija noderīgs ceļa rādītājs. Viss izskatījās pilnīgi nekaitīgi – koši burtiņi, vienkārši lietot, simpātisks uzņēmums, ko nodibinājuši divi džeki. Pēc 18 gadiem no kādreizējā «garāžas projekta» ir izaudzis augsti rentabls globāls koncerns, kurš savāc savu lietotāju datus, gadā apgrozot 75 mljrd. ASV dolāru un nopelnot 16 mljrd.

Šobrīd meklētājs ik dienu apstrādā jau piecus miljardus tajā ierakstīto pieprasījumu. Lai gan Google sauklis «don’t be evil» (neesi ļauns) šķiet tik miermīlīgs, uzņēmumam jau šobrīd, pateicoties savāktajiem datiem, ir ļoti liela vara pār saviem lietotājiem, un tas, kas ar šiem datiem tiek darīts, ir tikai paša koncerna ziņā. Internetā piedāvātie bezmaksas pakalpojumi šķiet tik ērti, taču par tiem cilvēks maksā ar sava privātuma zaudēšanu, jo bez maksas siers ir tikai peļu slazdā.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Lai paplašinātu Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju iespējas ikdienā izmantot internetu, darbu uzsācis vērienīgs publisko interneta pieejas punktu tīkls. Tas aptver 97 publiskos interneta punktus 36 pašvaldībās.

Tīkls izveidots projekta Publisko interneta pieejas punktu izveide Rīgas plānošanas reģionā ietvaros. To īsteno Nodibinājums Rīgas reģiona attīstības aģentūra (NRRAA) sadarbībā ar Rīgas domi, bet projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Publisks interneta pieejas punkts (PIPP) ir visiem pieejams interneta termināls, kas ļauj iedzīvotājiem brīvi izmantot internetu. PIPP tīkla izveides mērķis Rīgas plānošanas reģionā ir uzlabot ikviena reģiona iedzīvotāja iespējas bez maksas piekļūt internetam, lai meklētu nepieciešamo informāciju, izmantotu valsts un pašvaldības pakalpojumus elektroniskā formātā, lietotu internetbanku vai e-pasta pakalpojumus.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Informācijas kampaņa, ko mediju vidē ir uzsācis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ir nekorekta pret apzinīgiem, klienta interesēs strādājošiem interneta veikaliem, šorīt izplatītā paziņojumā norāda interneta veikals Manaslecas.lv. Savukārt pats centrs akcentē, ka sūdzību skaits par iepirkšanos internetā strauji aug.

(Teksts papildināts ar PTAC viedokli.)

Jaunā kampaņa, kuru ir aizsākusi PTAC gan medijos, gan vietnē percgudri.lv, esot apzināti, vai arī, cerams, neapzināti vērsta ne tikai pret negodprātīgiem tirgotājiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī e-vidē, bet arī pret tiem, kas ir godprātīgi pret saviem klientiem, un rūpējās par savu reputāciju. Tā apgalvo tirgotājs.

Tas akcentē, ka jau šobrīd internetā patērētājiem iepirkties esot daudz drošāk nekā ierastajā vidē. «Neviens tirgotājs netiek tik stingri reglamentēts, kā interneta veikala tirgotāji. Piemēram, jebkurš klients 14 dienu laikā var atgriezt internetā nopirkto preci, pat nepaskaidrojot iemeslu, kas viņu neapmierina. Pretēji, «ielas tirgotāji» ar šādām prasībām nesastopas,» teikts internetveikala paziņojumā.

ASV kompānija Microsoft sākusi testēt uzlaboto Live Search interneta meklētāju, kurš, iespējams, turpmāk sauksies Kumo.com. Microsoft pašlaik ir trešajā vietā interneta meklētāju tirgū, raksta Wall Street Journal.

Pašlaik jaunais meklētājs ir pieejams tikai Microsoft darbiniekiem pieejamajā kompānijas iekšējā tīklā, un publiskais meklētājs visiem interneta lietotājiem joprojām ir Live Search, kas atrodas adresē live.com.

Kāds anonīms avots norādījis, ka Microsoft pagaidām vēl nav izlēmis vai mainīs interneta meklētāja nosaukumu no Live Search uz Kumo.

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Visi zinām, ka cilvēces pirmssākumos word-of-mouth (no mutes mutē) bija vienīgais informācijas nodošanas veids, kādā cilvēki nodeva viens otram kā ikdienas svarīgāko informāciju, tā arī pasakas, dziesmas, dziedniecības gudrības.

Bet pēc plašsaziņas līdzekļu straujās izplatīšanās visā pasaulē, «no mutes mutē» atkāpās par labu masveidīgām vienā virzienā tēmētām reklāmas kampaņām, it īpaši televīzijas piedāvātajām iespējām, kuru priekšrocības bija kustīgi attēli un skaņa. Taču speciālisti atzīst, kaword-of-mouth nav zaudējis savu spēku un ietekmi. Turklāt jaunu elpu tam ir devuši sociālie mediji, padarot to parword-of-mouse - viens peles klikšķis agrākoword-of-mouth ir padarījis ātrāku, skaļāku, interaktīvāku.

Pateicoties diviem apstākļiem - interneta popularitātei un auditorijas progresējošai imunitātei pret reklāmu tradicionālajos medijos, internets ir kļuvis par vadošo informācijas avotu, atgriežoties «no mutes mutē» periodā, kad līdzcilvēku ieteikumam ir lielāka ietekme nekā reklāmai tās tradicionālajā izpausmē.

Ķīnas interneta meklētājs Baidu atkal ir pārspējis prognozes – tā peļņas pieaugums šī gada otrajā ceturksnī ir sasniedzis 95%, vēsta BBC.

Uzņēmuma peļņa periodā no aprīļa līdz jūnijam (ieskaitot) ir 163 miljardi juaņu jeb 253 miljoni ASV dolāru. Salīdzinājumam – pērnā gada attiecīgajā periodā Baidu ieņēmumi bija 837 miljoni juaņu.

Savukārt Baidu ieņēmumi attiecīgajā periodā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieauguši par 78%, atklājis uzņēmums.

Kompānija pavēstījusi, ka ievērojamo ieņēmumu un peļņas pieaugumu ir nodrošinājis pieprasījums pēc reklāmas.

«Ļoti ievērojami palielinās interneta meklētāju tirgus. Arī Baidu ir viens no tiem uzņēmumiem, kas strauji aug,» norādījuši analītiķi.

Uzņēmums Baidu ir pārliecināts, ka tas turpinās izaugsmi arī turpmāk. Interneta meklētājs cer, ka nākamā ceturkšņa laikā – līdz septembrim, tā ieņēmumi pieaugs vēl par 79,5%.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Eiropas Savienības (ES) informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga video vēstījumā, kas šorīt ievietots komisāres mājaslapā, aicinājusi no 2009. gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību.

Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) — privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30. septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre V. Redinga izklāstījusi jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstīgi šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī «interneta pārvaldes G12» - daudzpusējs valdību forums, kurā tiktu apspriesti vispārējie interneta pārvaldes politikas un drošības jautājumi.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.