Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzdevis IZM Informācijas tehnoloģiju departamentam uzsākt atvērtā koda programmatūras lietošanu.

IZM paziņojumā minēts, ka tas darīts, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un tās padotības iestāžu darba un mācību procesa vajadzībām, kā arī identificētu iespējamos riskus, kas novēršami, lai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārietu uz pilnīgu atvērtā koda programmu lietošanu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 tūkstoši lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 tūkstošus latu gadā.

Nevaru piekrist tam, ka atvērtā koda programmas veicinās IT sektora attīstību, - pasaulē un arī Latvijā šāda tendence nav novērota, tā intervijā Kapitāls norāda Microsoft Latvia vadītāja Daiga Trumpe.

«Atvērto kodu vairāk izvēlas uzņēmumi un privātpersonas, kam funkcionalitāte nav tik būtiska un kas ir pietiekami zinoši, lai pašu spēkiem uzturētu savu IT saimniecību. Jā, ir atvērtā koda lietotāji, taču tas ir paralēls, ne dominējošs virziens,» sacīja D. Trumpe.

Viņa vērsa uzmanību, ka ir jānošķir divas lietas – atvērtās tehnoloģijas un atvērtā koda programmatūra.

Proti, atvērtās tehnoloģijas ļauj savienot dažādu ražotāju produktus, integrēt tos, un šī savietojamība ir būtisks nosacījums inovāciju attīstībai. Arī Microsoft ir atvērtās tehnoloģijas.

«Runājot par atvērtā koda programmatūru, gribu uzsvērt, ka konkurence ir laba lieta, jo ļauj ražotājam pilnveidot savu piedāvājumu un klientiem izvēlēties, protams, tik tālu, ka šis izvēles process tiek balstīts uz reālo biznesa vajadzību un racionālu piedāvājumu atbilstības izvērtēšanu, nevis uz emocijām un populistiskiem saukļiem, ka kaut kas šajā pasaulē ir pilnīgi par brīvu,» norādīja D. Trumpe, vienlaikus uzsverot, ka Microsoft ir gatavs pierādīt savu produktu priekšrocības.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.

No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.

Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.

SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.

Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, nomaiņu, tomēr ir neskaidrības par šo kodu mainījušo personu iepriekšējām saistībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība jau ir akceptējusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kurš dos iespējas jebkuram cilvēkam iegūt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. DB jau rakstīja, ka jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par šiem grozījumiem gan vēl gala vārds būs jāsaka Saeimai.

«No personas datu aizsardzības viedokļa šāda personas koda nomaiņas iespēja ar tādu, kas nesatur datus par personas vecumu, nav slikta ideja, jo līdzīgi procesi notiek arī citās valstīs, tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem vismaz pašlaik nav skaidru atbilžu,» situāciju raksturo personas datu aizsardzības eksperts un SIA E - sabiedrības risinājumi valdes loceklis Māris Ruķers. Ja parlaments attiecīgos grozījumus akceptēs, tad no 2017. gada jebkurš cilvēks varēs nomainīt savu personas kodu gluži tāpat, kā pašlaik pasi, mainot uzvārdu – reģistrējot laulību – un samaksājot attiecīgu valsts nodevu. «Neredzu problēmas ar valsts iestāžu pārbaudēm par personas kodu mainījušajiem cilvēkiem, bet redzu jautājumus no privātsektora par to, kā viņi varēs pārbaudīt šo cilvēku saistības, un cik tas izmaksās,» atzīmēja M. Ruķers. Viņam nav informācijas par to, vai ar privātuzņēmējiem notikusi kāda saruna – diskusija – par šādu tēmu. «Jautājums jau nav par dzimšanas datuma slēpšanu, jo valsts iestādes ar pieeju reģistriem to zinās, bet gan – par privātsektora iespējām identificēt personas kodu nomainījušo personu,» turpina M. Ruķers. Viņš uzskata, ka privātsektoram tāpat nāksies uzglabāt gan pašreizējo, gan arī jauno personas kodu. «Naivi ir uzskatīt, ka veco kodu neviens vairs negribēs zināt, jo būs jānoskaidro personas iepriekšējās saistības utt.,» uzskata M. Ruķers. Viņaprāt, valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts un publiskots personas kods. Līdz ar to būtu jāprecizē, kas tad ir tā cilvēku grupa, kuras personas koda izmantošana saistībā ar dzimšanas datuma izpaušanu pašreiz rada un radīs privātuma aizskārumu, piemēram, komersantu amatpersonu datu publicēšana oficiālajā publikācijā.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka personas koda veidošana atbilst Fizisko personas datu aizsardzības likumam un tajā nav saskatāms pārkāpums, tomēr vienlaikus DVI nenorāda, vai Latvijas prakse atbilst labās prakses paraugam.

«Jautājums par iespējamu personas koda maiņu, aizstājot to ar citu identifikatoru, kas nesatur personas dzimšanas datumu tika skatīts saistībā ar Vienoto fizisko personu reģistra koncepciju un elektronisko pārvaldi. 2010.gada 16.novembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde organizēja diskusiju par šo jautājumu, vienlaicīgi norādot uz iespējamajiem risinājumiem saistībā ar personas kodu,» komentē DVI direktore Signe Plūmiņa.

Tiesa, DVI nav norādījusi, ka attiecīgais jautājums tika pārrunāts arī Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tuvāko gadu laikā, visticamāk, Latvija neizbēgs no personas koda daļas nomaiņas, kas satur cilvēka dzimšanas datumu, raksta Dienas bizness.

Personas koda lietošanas kontekstā ir divas būtiskas daļas – tā pašreizējā pārspīlētā izmantošana ikdienā, un otra – iespējamā diskriminācija, jo pēc tā var noteikt ne tikai vecumu, bet arī cilvēka dzimumu, DB norādīja tiesībsargs Juris Jansons. «Valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts personas kods, kā arī, kādos gadījumos tas tiek publiskots,» DB aicināja personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķers. Proti, normatīvo aktu regulējumam būtu jābūt tādam, lai ļaunprāši, zinot kādas citas personas kodu, nevarētu ar to radīt cilvēkam tiesiskas sekas. «Vislabākais veids, kā to varētu izdarīt ir izstrādāt koncepciju un mainīt šo personas koda pirmo daļu, kas šobrīd satur datus par personas vecumu. Citu risinājumu arī neredzu,» pārliecību pauda J. Jansons. Viņš gan nevar sniegt gatavu recepti kā to darīt, taču uzskata, ka Latvija var izmantot labus piemērus no citām valstīm. Viņš labprāt redzētu valdības rīcības plānā tuvākajiem 2–3 gadiem uzstādījumu par personas koda pirmās daļas nomaiņu, kā arī plašu ekspertu diskusiju, lai izvēlētos labāko risinājumu.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Atvērtā koda programmatūra var būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas IT jomā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Personas koda daļu, kas satur cilvēka dzimšanas datumu, var nākties aizstāt ar citu unikālu identifikatoru, taču tas varētu izmaksāt miljonus latu, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šāda iespēja tika pieļauta Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu amatpersonu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību. Situācija, kad Latvijā personas koda pirmā daļa satur datus par vecumu, ir vērtējama kā personas datu aizsardzības pārkāpums. Šo faktu nenoliedza arī Valsts datu inspekcijas direktore Signe Plūmiņa. Latvijai agrāk vai vēlāk no identifikatora - personas koda pirmās daļas - nāksies atteikties, to aizstājot ar citu unikālo identifikatoru.

Personas datu aizsardzības kontekstā būtiski ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā. Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.