Tauriņš no kungu aksesuāra kļuvis par abiem dzimumiem piemērotu akcentu, atkāpies no tradicionālās formas un krāsām

Pirms trim gadiem, kad Gerdas Liepiņas meitai Penelopei bija vien daži mēneši, jaunā māmiņa nolēma, ka paralēli meitiņas audzināšanai vēlas sevi nodarbināt. Palēnām tapa tolaik «svaigi» aksesuāri – tauriņi. «Skatījos bildes un sapratu, ka tauriņš ievērojami maina tēlu,» saka Gerda. Aksesuāru zīmols nosaukts par godu viņas meitai – Penelopes tauriņi. Raksturojot atšķirības starp pirmajiem tauriņiem un tiem, ko viņa šuj tagad, Gerda norāda, ka izmaiņu ir daudz. «Tagad es saprotu, ko daru. Pašā sākumā vienu tauriņu taisīju vairākas stundas. Tas bija piņķerīgi, turklāt pirmajā reizē muļķīgi biju paņēmusi velvetu, kas ir biezākais audums,» viņa atminas. Tagad viņai ir ne vien tauriņi, bet arī tiem piemērotas iepakojuma kastītes. Tās noder gan tirdzniecībai, gan kā dāvanu iesaiņojums. Tās ir arī ērtas turpmākai mantas uzglabāšanai. Gerda ir radījusi arī maisiņus, birkas. «Ja es šos tauriņus pirktu pati sev, man būtu prieks, izejot no veikala, – gan par produktu, gan par kastīti, gan par maisiņu,» saka Gerda.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

#Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Zīmola Ameelija rokraksts ir sievišķība; tā izstaro no ikkatra Diānas Sipkovskas-Romānes radītā apģērba

Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Biznesa idejas pirmie iedīgļi viņai parādījušies līdz ar meitas Amēlijas piedzimšanu pirms pieciem gadiem. Kad meitai bija jāsāk iegādāties biezenīši burciņās, Diānai radās doma, ka tās var pārtapt par kaut ko vairāk. «Apdarināju tās ar mežģīņu lentēm, un radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras. Izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus. Visu, ko uztaisīju, atrādīju internetā, un, ja kādam bija interese, tas varēja pieteikties. Tagad es šuju kleitas, svārkus, kostīmus, mežģīņu aprocītes, pa retam arī šo to bērniem. No aksesuāru šūšanas vismaz pagaidām esmu pagājusi maliņā,» stāsta Diāna, kuras dzimtā pilsēta ir Valmiera.

Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir daudz pasūtījumu

Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

No Latvijas un Jaunzēlandes

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Penelope’s bow ties ir zīmols Latvijā darinātiem krāšņiem tauriņiem dāmām un kungiem. Īpaši atlasīti audumi, cītīgs roku darbs un nenogurstošs meistares optimisms raksturo šo produkciju. Nereti izejmateriāli tiekot iepirkti Romas audumu veikalos, lai garantētu to neatkārtojamību un augsto kvalitāti.

Īpaša ir Penelope’s bow ties pēdējā kolekcija. Tās piedāvājumā ir izšūti tauriņi. Māksliniece atzīst, konkrētais projekts noteikti bijis laikietilpīgākais – ideja, ornamentu tapšana, skices, gleznojumi, diegu izvēle, to kombinācijas un audumi. Tomēr viņa ir pārliecināta: šī kolekcija «lidos».

Virtuāli ar krāšņajiem tauriņiem varat iepazīties mājas lapā: http://penelopesbowties.com/lv/, bet klātienē aicinām apmeklēt t/p Alfa Biznesa eskalatora stendu 1.stāvā no 1. līdz 30. novemrim.

Atgādinām, ka ar novembri sākas t/p Alfa un Dienas Biznesa projekta Biznesa eskalators noslēdzošā kārta un attiecīgi savus spēkus tirdzniecībā pārbaudīs pēdējie šīs sezonas divi dalībnieki: UNIQ cepures un Penelope’s bow ties.

Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus – tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus.

Šobrīd visvairāk tiek darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais darbalaiks, kad jāpilda ļoti daudz pasūtījumu. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai jau rit 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie pagaidām nav saskārusies ar jebkādām problēmām, kas skartu mežģīņu biksīšu eksportu uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, sacīja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS informē, ka jau kopš 2010.gada Muitas savienības teritorijā aizliegts ražot, ievest un pārdot mežģīnu biksītes no sintētiskajiem materiāliem, kuru higroskopiskums nesasniedz 6%. Vairumam mežģīņu biksīšu, kuras tiek ražotas no sintētiskajiem materiāliem, higroskopiskums ir 3-3,6% robežās.

«Līdz šim nekādu problēmu mūsu produkcijas eksportam uz šīm valstīm nav bijis. Neesam saņēmuši arī nekādu informāciju, ka biksītes varētu neatbilst prasībām,» skaidroja Matisone.

ITAR-TASS ziņo, ka vairāki Krievijas ražotāji informējuši par to, ka līdz 2014.gada 1.jūlijam ir atļauts ražot un pārdot mežģīņu biksītes saskaņā ar agrāk saņemtajiem atbilstības sertifikātiem, bet pēc šī datuma sertifikātus pagarināt nevarēs. Savukārt Eirāzijas ekonomiskās komisijas tehniskā regulējuma ministrs Valērijs Koreškovs ITAR-TASS norādījis, ka prasības nav jaunas un drīzāk būtu jānoskaidro, kādā veidā līdz šim Krievijas tirgū nonākusi prasībām neatbilstoša produkcija.

Uzņēmumā «Mailīšu Fabrika» audumu ražošana notiek, izmantojot ar rokām darbināmas stelles - gan senākas, gan jaunākas, piemēram, programmējamās datorstelles.

Aušanas darbnīcā "Mailīšu Fabrika" audēja Ilze Mailīte ik dienu auž pie kādām no piecām stellēm, kas ir darba kārtībā. No tām vienas ir Somijā ražotās programmējamās stelles. Darbs ar tām atvieglo audēja darbu un paātrina procesu, jo aužamais raksts tiek uzzīmēts datorā, no kura programmbloks nolasa attiecīgā raksta rindu un vada nīšu kāršu pacelšanu. Izmantojot tradicionālās stelles, audējam jāmin kāda no 2-12 paminām, kas prasa papildu vērību un laiku. Visplatākie audumi top pie zemgalieša Pētera Viļumsona radītajām vienpaminas pusmehāniskajām stellēm, kuras var saukt arī par 20.gs. programmējām stellēm jeb datorstellēm, kas kopumā aizņem 12m2 lielu platību.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Jaunākajā "H&M Conscious Exclusive A/W20" kolekcijā apģērbi radīti no ilgtspējīgas izcelsmes materiāliem, kas izgatavoti no atkritumiem, informē uzņēmums.

A/W20 kolekcijā ir iekļauti inovatīvi audumi un procesi, kas pārtikas augu atkritumus pārveido par dabīgām šķiedrām, audumi, kas izgatavoti no ilgtspējīgas izcelsmes koksnes celulozes, vai izmantots unikāls process no apģērba līdz apģērbam.

"A/W20 kolekcijā mēs vēlējāmies rādīt piemēru - pārkāpjot radošuma un ilgtspējīgas modes robežas - koncentrējoties uz atkritumiem. Rezultātā, katra šīs kolekcijas lieta ir veidota no patiesi lieliskiem materiāliem, kas radīti no atkritumiem. Strādājot ar šāda veida pārstrādi un runājot ar skaistuma starpniecību, mēs ceram, ka atkritumi var būt daļa no ilgtspējīgas modes nākotnes," komentē Anna-Sofija Johansone, "H&M" radošā konsultante.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Topošais uzņēmējs Jānis Šilkovs nolēmis sākt etnogrāfiskā tekstila atdzīvināšanu modernākā veidolā . Šā mērķa īstenošanai viņš nesen dibinājis uzņēmumu Etnoteks. Ierosme un iedvesma biznesam smelta, ciemojoties kaimiņos pie igauņu draugiem.

«Regulāri saņēmu dažādas viņu etnogrāfiskās dāvanas, bija jāsper atbildes soļi. Negribēju krist kaunā, vēlējos piemeklēt kaut ko no latviešu tekstila atbilstošā līmenī,» viņš stāsta.

Vēlāk savos meklējumos Jānis nonāca līdz tautiskajiem brunčiem. «Izpētījām etnogrāfisko brunču audumu atgriezumus, konsultējāmies ar Senās klēts speciālistiem, lasījām literatūru, – mūsu āķis ir tajā, ka cenšamies taisīt autentiskus atkārtojot pat oriģinālo auduma raportu (raksta soli), lai arī ar kokvilnas diegiem tas sanāk šaurāks, cenšamies piedzīt maksimāli tuvu oriģinālam. No nopirktajiem paraugiem izvēlējāmies, mūsuprāt, piecus spilgtākos, bet nākotnes plānā ir paplašināt audumu kolekciju, iekļaujot rakstus no visiem Latvijas reģioniem,» turpina Jānis.

Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums Vaide jaunajā rudens/ziemas sieviešu ekskluzīvo apģērbu kolekcijā Monic by VAIDE akcentu licis uz Latvijā reti sastopamā dabīgā zīda auduma blūzēm, tunikām un topiem aktuālajos tumši zilajos un sinepju toņos, informē uzņēmumā.

Jauno kolekciju veidojusi Latvijas modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar itāļu dizaineru grupu. Audumi, no kuriem šūta šī kolekcija, ieskaitot dabīgo zīdu, ražoti Itālijas austuvēs, stāsta SIA Vaide pārdošanas nodaļas vadītāja Inese Lode.

Uzņēmums arī informē, ka 11. septembrī durvis vērs jauns SIA Vaide firmas veikals Vecrīgā, Galerijā centrs, Audēju ielā 16.

Puff.lv rosina katram pašam iejusties mākslinieka lomā un radīt individuāla dizaina kreklu, cepuri, legingus, sēžammaisu, spilvenu, kanvu un citas jaukas lietas

Puff.lv ideju virza draugi Mārtiņš Vīndedzis un Oskars Pakers. Viņu veidotajā mājaslapā pieejamais konstruktors veidots tā, lai tajā varētu augšupielādēt fotogrāfiju, zīmējumu vai uzrakstu, kuru pēc tam komanda realizē uz pasūtītāja izvēlētā produkta. «Mūsu pievienotā vērtība, atšķirībā no citiem drukas uzņēmumiem, ir izmantotā sublimācijas tehnika, kas zīmējumu nevis uzdrukā, bet ar karstas spiedes palīdzību iestrādā to audumā iekšā, līdz ar to drukātais materiāls ir īpaši izturīgs – tas nenolobīsies un neizbalēs, turklāt krāsu gamma ir spilgta kā oriģinālā fotogrāfijā. Drīzāk saplīsīs pats krekls, nevis nolobīsies uzdrukātā bilde. Sublimācija strādā tikai audumam, kura sastāvā ir sintētikas šķiedra. Patlaban šādi audumi ir krietni attīstījušies – ir ērti, elpojoši un neburzās,» apgalvo Mārtiņš.

Liepājniecei Gabrielai Cēlājai ir tikai seši gadi, bet viņa kā bērnu modes zīmola «Aristocrat Kids» modele jau piedalījusies «Rīgas Fashion Week» un Milānas modes nedēļā.

Ar bērnu modes zīmolu «Aristocrat Kids» Gabriela uzsāka sadarbību pirms diviem gadiem. «Viņai ļoti patika skaistas kleitas un fotografēties. Es redzēju, kā viņa mēģina kombinēt apģērbu un ka tas viņai ir interesanti. Sekoju līdzi «Aristocrat Kids» aktivitātēm un pamanīju, ka viņi izsludina pieteikšanos uz fotosesiju. Pieteicāmies un Gabriela tika uz lielā kataloga pavasaris – vasara 2017 fotosesiju,» stāsta Gabrielas mamma Elīna Cēlāja.

Šobrīd Gabriela sadarbojas ar «Aristocrat Kids», bet šovasar piedalījusies arī peldkostīmu un pludmales apģērbu zīmola «Slow beachwear» modes skatē un kolekcijas mammām un meitām jeb «Mini Me» peldkostīmu fotosesijā. Gada laikā mazā liepājniece piedalās divās modes skatēs, kā arī divas reizes gadā «Aristocrat Kids» rīko jauno apģērbu līniju fotosesijas.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Televizors un interneta reklāma jau vairākas reizes stāstīja mums par virsmatraču priekšrocībām, par to super spējām. Mūsdienās cilvēks ir tik piesātināts ar reklāmu, ka dažreiz mēdz neiedziļināties informācijā.

Bet virsmatračiem noteikti ir savas īpašības, kuras padara tos par nepieciešamiem katrā mājā.

Virsmatrači, kas parādījās nesen, ātri kļuva par vienu no populārākajiem produktiem gultas piederumu kategorijā - šī piederuma praktiskumu novērtēs jebkura mājsaimniece. Uzlabot miega kvalitāti, pasargāt mīkstas mēbeles no traipiem vai komfortabli atpūsties pie dabas - to visu var sniegt virsmatracis.

Kādiem nolūkiem izmanto virsmatraci?

Šonedēļ Vērmanes dārzā norisinās amata meistaru gadatirgus, kurā tiek pārdotas tautiskās jostas, tautastērpi, pastalas, saktas un citas rotas, rotaļlietas, audumi, metālkalumi, keramikas izstrādājumi, ziepes un citi meistaru darinājumi.

Vērmanes dārzā gadatirgus norisināsies no 2. līdz 7. jūlijam, un tajā daudzi meistari, piemēram, audējas un grozu pinēji, strādā uz vietas.

Dziesmu un deju svētku laikā pasākumi notiek ne tikai Vērmanes dārzā, bet arī citos Rīgas parkos un skvēros, kur norisināsies koncerti, danči, meistardarbnīcas. Kopumā tajos piedalīsies 130 Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi.

#1/10

Foto: LETA

#2/10

Foto: LETA

#3/10

Foto: LETA

#4/10

#5/10

Foto: LETA

#6/10

Foto: LETA

#7/10

Foto: LETA

#8/10

Foto: LETA

#9/10

Foto: LETA

#10/10

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

SIA Lineo līdzīpašnieces Gundega Kupča–Jurjāne un Sandra Brante kopš mājas tekstila uzņēmuma nodibināšanas arī pašas guļ uz liniem

«Citādāk vairs nevaram,» abas saka. Sandra atceras, ka sākumā viņai bijusi vēlme kaut ko sākt pašai savu, taču pietrūcis spēju noformulēt, kas tieši tas varētu būt, līdz televīzijas raidījumā noskatījusies sižetu par zviedru uzņēmējiem, kuri labprāt iepirktu linu izstrādājumus, ja vien Latvijas uzņēmumi to piedāvātu. Idejai un ierosmei atsaucās un pieslēdzās Gundega. «Tā abas enerģiski sākām – aizbraucām uz Lietuvu, linu tekstila izstādi, atradām dažus Lietuvas un Igaunijas ražotājus, kas atbilda tam, kā mēs iztēlojāmies to, ko vēlamies,» stāsta Sandra.

Gads kopš sākuma

Aktīvu darbību uzņēmums sāka pirms gada jūlijā, līdz tam noritēja sagatavošanās garākais process – atbilstošu meistaru atrašana un iecerētā produkcijas izskata un kvalitātes sasniegšana. Šūšana pašlaik ir ārpakalpojums, nav tādu apjomu, lai vērtu pašas savu darbnīcu. Atrast labus meistarus ir samērā grūti – lins ir sarežģīts šūšanā, ne visiem pietiek drosmes ar to strādāt, jāspēj izmantot audumu maksimāli, vīlēm un apšuvumiem jābūt atrādāmiem arī no kreisās puses. Drēbniekiem nepatīkot taisnus gabalus šūt, viņi arodu apguvuši, lai radītu tērpus. Taču šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar divām šuvējām, un Gundega ar Sandru pat ir gatavas dažkārt piekāpties pasūtījuma termiņos savām meistarēm, jo vīlēm ir jābūt taisnām un skaistām, lai var mierīgi gulēt. SIA Lineo audumus pērk no Lietuvas ražotājiem – pagaidām Latvijā neražo tādus audumus, kādus iecerējušas abas uzņēmējas. «Latvijā ir trūcīgi ar linu auduma ražošanu – maza izvēle. Lietuvā linu audumi ir daudz un dažādi, lietuviešu austie piesaistīja ar to, ko no tiem var radīt. Gofrēta 100% linu auduma, ko izmantojam dvieļiem, Latvijā nav vispār. Lietuvā ir daudz audumu fabriku – gan lielu, gan mazu, ar ES naudu strauji attīstījušās, ir jaunas tehnoloģijas. Turamies pie viena ražotāja – pārbaudīts, uzticams, zinām, ka auduma struktūra un krāsa lietojot nemainīsies, esam eksperimentējušas un mazgājušas kopā dažādas krāsas, kvalitāte saglabājas,» stāsta uzņēmējas. Pašas veidojušas arī iepakojuma dizainu. Tekstila kolekciju abas uzņēmējas veido pēc principa – nevis tikai nopelnīt, bet lai patiktu pašām un nebūtu jākaunas par saražoto. Peļņai, protams, arī jābūt, viņas piebilst.

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.