Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Elastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” nolēmis vēl vairāk izvērst savu darbību Latvijā, vienojoties ar biroju kompleksu “Verde” paplašināt tur jau esošā “Workland” centra platību par teju 50%.

Abu uzņēmumu savstarpējais darījums paredz, ka sākot ar 2024. gada sākumu “Workland Verde” kopējā platība pieaugs līdz gandrīz 2200 m2, aizņemot ne tikai visu A ēkas 2. stāvu, bet arī daļu no 3. stāva.

“Workland Verde” pašlaik atrodas “Verde” biroju kompleksa 2. stāvā, paplašināšanas rezultātā kopējā platība pieaugs līdz 2200 m2 un aizņems daļu 3. stāva. Tajā tiks izveidoti pašreiz pieprasītākie risinājumi privātiem birojiem ar 1 līdz 4 darba vietām, kā arī mājīgas koplietošanas telpas, tai skaitā ar modernām tehnoloģijām aprīkotas sanāksmju zāles, individuālo sapulču un video zvanu mini-telpas, atpūtas stūrītis un ēdamzona.

“Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls: “Ir vairāki iemesli, kāpēc nolēmām paplašināties tieši biroju kompleksā “Verde”. No stratēģiski daudzsološās lokācijas līdz videi draudzīgām ērtībām – “Verde” piedāvā ideālu vidi mūsu augošajam klientu lokam. Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, kuru iespaidā uzņēmumi samazina tradicionālos birojus un meklē elastīgākas opcijas, mūsu paplašināšanās notiek pareizajā laikā. Šīs paplašināšanās galvenais mērķis nav tikai telpu piedāvāšana, bet gan kopienas veicināšana. Pasaulē, kurā attālinātais darbs kļūst par ikdienas normu, kopienas sajūta, ko nodrošina Workland, ir svarīgāka kā jebkad. Mēs ne tikai palielinām kvadrātmetru platību, mēs palielinām iespējas iepazīties un sadarboties. “

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

«Uzskatu, ka VID jau šodien pilnībā netiek galā ar saviem pienākumiem, par ko liecina tas, ka ir tik liela pelēkā zona un nodokļi netiek iekasēti,» atzīmē a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna.

Uzņēmēja šaubās, vai VID darbs uzlabosies, ņemot vērā ievērojamās nodokļu izmaiņas, kas stājušās spēkā ar šo gadu. Savukārt VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Inese Bahanovska LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes uzsvēra: «Mums ir jātiek galā – tas ir mūsu darbs».

«Mums vajadzētu šos nodokļus reāli iekasēt, vispirms tos, kas jau ir, nevis domāt, kā vēl uzlikt jaunus nodokļus,» Naudas Zīmēm atzinusi I. Driksna, piebilstot, ka liela ir tieši darbaspēka nodokļu nasta. «Konkurējot ar ārzemju ražotājiem, mēs to jūtam, un šeit mēs kļūstam nekonkurētspējīgi,» saka viņa.

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Latvijas kopējā nodokļu likme (37,9%) ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%), secināts Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers (PwC) ziņojumā par nodokļu nomaksu.

Globāli vidējā kopējā nodokļa likme maza vai vidēja lieluma uzņēmumam ir 44,8% no peļņas. Lai izpildītu visas nodokļu administrācijas prasības, vidēji jāveic 28,5 maksājumi un jāpatērē 277 stundas gadā.

PwC Latvijas uzņēmuma partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska stāsta, ka, vērtējot Latvijas pozīciju no nodokļu nomaksas viegluma, no pagājušā gada 45.vietas esam nokrituši uz 59.vietu. Laiks, lai izpildītu visas administratīvās prasības, samazinājies minimāli - pagājušajā gadā tam bija nepieciešamas 293 stundas, bet šogad - 290 stundas.

Apskatot kopējās nodokļu likmes Eiropā, Latvija saglabājusi 8.vietu.

Atbilstoši publikācijas gatavošanas metodikai ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz 2010.gadā spēkā esošajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Latvijas rezultāti liecina, ka Latvijas kopējā nodokļu likme ir pazeminājusies no 38,5% līdz 37,9%, kas ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%). PwC to skaidro ar to, ka 2010.gadā tika pagarināts nodokļu zaudējumu segšanas periods no pieciem uz astoņiem gadiem.

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno rosināt izveidot elektronisko sistēmu, lai no 2021.gada varētu sākt iedzīvotājiem automātiski izmaksāt pārmaksātos nodokļus, šodien žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S).

Sistēmas ieviešana paredzēta no 2021.gada, ņemot vērā valsts iestāžu komisijai sniegto informāciju par to finansiālajām un praktiskajām iespējām.

Komisija pašlaik skata iedzīvotāju iniciatīvu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu, par kuru portālā manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Deputāti plāno sagatavot lēmumprojektu izskatīšanai Saeimā, kas paredzēs uzdevumu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisko atmaksu no 2021.gada.

Saskaņā ar deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumu varētu tikt izveidota sistēma, kur būs apkopota visa nepieciešamā informācija.

Orlovs jau iepriekš pavēstīja, ka Veselības ministrija informējusi Saeimu, ka nepieciešamās izmaiņas e-veselības sistēmā varētu veikt 2021.gadā, jo līdz tam laikam jāveic citi aktuāli uzdevumi. Tāpat līdz 2021.gadam paredzēts pagūt pārmaksāto nodokļu izmaksas sistēmā ietvert arī bērnu pulciņus.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos. Pirmā reizē bija 2009.gada 31.martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai. Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt.

Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām to, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.