Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Eiropas Lauku tūrisma asociāciju apvienība „EuroGites”, kuras biedrs ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, šogad uzsāk jaunu akciju „Eiropas lauku tūrisma nedēļa”, vēsta AgroZirnis. Akcija norisināsies no 7. līdz 16. oktobrim, un tās mērķis ir popularizēt lauku tūrismu kā kvalitatīvu un atraktīvu tūrisma piedāvājumu arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas un pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām problēmām šajā jomā. Lauku tūrisma nedēļa oficiāli tiks atklāta 7. oktobrī Nantē, Francijā, ar videokonferenci, kurā uzrunu teiks ES Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer-Boel). Tūristus, kas šīs nedēļas laikā viesosies kādā no lauku naktsmītnēm dažādās Eiropas valstīs, sagaida patīkams pārsteigums – viņi no mājas saimnieka saņems kādu īpašu, konkrētajai valstij, reģionam vai saimniecībai raksturīgu dāvaniņu vai uzmanības apliecinājumu, piemēram, Francijā Bordo apgabalā tā būs pudele Bordo vīna vai vietējais siers, Rumānijā – amatnieku izstrādājumi, Spānijā – bezmaksas ekskursijas pa apkārtni u.c. Arī Latvijas lauku māju saimnieki ir padomājuši par to, kā iepriecināt savus viesus šīs nedēļas laikā: brīvdienu mājā „Mežtiņi” Talsu rajonā atpūtnieki saņems dāvanā vietējo kazas sieru, lauku mājā „Mūrnieki” Alūksnes rajonā – pašmāju ābolu sulu pudeli, viesnīcā „Roja” - kūpinātu zivi, Siguldas viesu mājā „Brūveri” – zāļu tējas paciņu, brīvdienu mājā „Apsīši” Talsu rajonā – medus burciņu, saimniecībā audzēto mājputnu olas vai pat dzīvu trusīti, Ventspils viesu namā „Pulkvedis” – ābolu maisu, Ventspils suvenīrus vai pankūkas vakariņās, brīvdienu mājās „Brīviņi” Ogres rajonā un „Dravnieki” Valkas rajonā – medus burciņu, lauku mājā „Kalna Bauņi” Valkas rajonā – ābolus, medu vai saimnieces dēla veidotus kokgriezumus, viesu namā „Ezerrozes” Valkas rajonā un brīvdienu mājā „Pie Rāznas” Rēzeknes rajonā – pēršanos pirtī bez maksas, „Vecmuižā” Limbažu rajonā – minigolfa spēli, lauku mājā „Puķkalniņi” Ogres rajonā – plunčāšanos karstajā masāžas vannā u.c. sirsnīgas lauku dāvanas. Savukārt „Lauku ceļotāja” birojā nakšņošanu Latvijas laukos uz akcijas laiku būs iespējams rezervēt ar 10% atlaidi. Lauku tūrisma nedēļas ietvaros „Lauku ceļotājs” rīko arī fotokonkursu. Līdz šā gada 31. oktobrim cilvēki ir aicināti sūtīt „Lauku ceļotājam” fotogrāfijas, kurās redzami viņu jaukākie, interesantākie un smieklīgākie piedzīvojumi, atpūšoties Latvijas laukos. Visas fotogrāfijas tiks publicētas interneta lapā www.celotajs.lv, un interesantākās fotogrāfijas autors saņems balvu – iespēju pavadīt nedēļas nogali divatā kādā no Latvijas lauku, brīvdienu vai viesu mājām laikā līdz 2006. gada 1. maijam (pēc izvēles, izņemot svētku datumus). Fotogrāfijas lūdzam sūtīt pa e-pastu [email protected] vai pa pastu „Lauku ceļotājam” Kuģu ielā 11, Rīgā, LV-1048.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Valsts lauku tīkla izveidē nākamo septiņu gadu laikā Zemkopības ministrija paredzējusi atvēlēt 22,6 miljonus eiro. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nauda šim pasākumam iezīmēta un sistēma tiek veidota bez plašāka pamatojuma un diskusijām. Turklāt atsevišķi speciālisti pauž bažas, ka iezīmētā nauda tiks Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram, ar kura darbu iepriekš neapmierinātību pauda zemnieki.

Apvienos organizācijas

Valsts lauku tīkls (Tīkls) tiks veidots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu un Lauku attīstības programmu (LAP) 2007. - 2013. gadam, ko gan vēl nav apstiprinājusi Eiropas Komisija. Paredzēts, ka Tīkls apvienos lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un pārvaldes iestādes, tostarp vairākas ministrijas un to pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas un institūcijas, teritoriju pārvaldes institūcijas, tūrisma nozares, amatniecības un citas organizācijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību. Saskaņā ar LAP, Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tīklā paredzēti četri līmeņi, kur Tīkla vadošais līmenis ir Tīkla Sadarbības padome. Pie Tīkla uzdevumiem minēta aktuālas informācijas apkopošana un novērtēšana, informācijas izplatības nodrošināšanas koordinēšana, politikas rekomendāciju apkopošana un izstrāde utt. Tīkla darbību īsteno,balstoties uz Tīkla padomes apstiprināto daudzgadīgo Tīkla darbības rīcības programmu. Pēc LAP līdz nākamā gada sākumam jābūt izveidotai Tīkla struktūrai, tostarp organizāciju un institūciju sadarbības tīklam, tīkla sekretariātam un Tīkla padomei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa Db informēja, ka sakarā ar LAP apstiprināšanas procedūru Briselē patlaban Tīkls veidots netiek un, visticamāk, tas notiks nākamgad 1. pusgadā.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA

BalticTravelnews.com jau sesto gadu pēc kārtas nosaka labākos no labākajiem tūrisma industrijā, piešķirot titulu Gada cilvēks tūrismā 2008 vairākās kategorijās. Arī šogad sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru ir noteiktas 7 kategorijas – Naktsmītņu bizness, Ceļojumu aģentūru un operatoru bizness, Tūrisma informācijas centrs, Restorānu bizness, Tūrisma žurnālists, Tūrisma mājas lapa un Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā.

BalticTravelnews.com sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un tūrisma industriju sveiks:

• Aldis Kušķis (Eiropas Savienības parlamenta deputāts) - Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā

• Kristiana Ancāne (Livlands Hotels) Gada cilvēks tūrismā 2008 Naktsmītņu biznesā

• Irēna Riekstiņa (Kaleva Travel) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Ceļojumu aģentūru un operatoru biznesā

• Jānis Olups-Blumanskis (restorāns Benjamiņš) – Gada cilvēks tūrismā 2008 restorānu biznesā

• Gunta Ušpele (Jūrmalas TIC) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Tūrisma informācijas centra vadītājs

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Pirmdien, 25.oktobrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē savas jaunās struktūrvienības - Latvijas tūrisma informācijas biroja atklāšanu. Tas atradīsies Vecrīgā, Smilšu ielā 4, Doma laukuma tuvumā. TAVA direktors Uldis Vītoliņš informē, ka Latvijas tūrisma informācijas biroja mērķis ir apkopot informāciju par Latvijas reģionu piedāvātajiem tūrisma produktiem, jo līdz šim tūrisma informācijas centru darbībai Latvijā nebija vienotas shēmas. Ar jaunā biroja palīdzību, būs iespējams apmeklētājiem palīdzēt saplānot ceļojumu, sniedzot nepieciešamo informāciju par tūrisma iespējām ārpus Rīgas. Līdz šim Rīgas viesiem bija pieejami Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram pakļautībā esošie informācijas centri Rātslaukumā un Rīgas Starptautiskajā autoostā, kas sniedz informāciju par tūrisma piedāvājumu Rīgā. Jaunais Latvijas tūrisma informācijas birojs darbosies citā nišā – tā mērķis būs iepazīstināt centra apmeklētājus ar tūrisma iespējām Latvijas reģionos, jo līdz šim piekļuve šādai informācijai Rīgā bijusi ierobežota. TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka jaunā biroja darbība nav vērsta tikai uz ārvalstu tūristiem, bet arī uz vietējiem ceļotājiem, kas, plānojot ceļojumus pa Latviju, vēlas iegūt informāciju un informatīvos materiālus par notiekošajiem pasākumiem, tūrisma objektiem un naktsmītnēm. Tādējādi tiks attīstīts arī vietējais tūrisms. Papildus darbam ar klientiem, Latvijas tūrisma informācijas birojs strādās pie Latvijas reģionu piedāvāto tūrisma produktu sistematizācijas un koordinēšanas. Tāpat informācijas birojs aktīvi sadarbosies ar Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru, tūrisma informācijas centriem rajonos, kā arī ar reģionālajām tūrisma asociācijām. Veicinot sabiedrības informētību, Latvijas tūrisma informācijas birojs regulāri organizēs rajonu tūrisma informācijas centru prezentācijas, kurās informācijas centru pārstāvjiem tiks dota iespēja iepazīstināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un tūrisma profesionāļus ar tūrisma aktualitātēm reģionos. Darbu uzsākot, Latvijas tūrisma informācijas birojā strādās četri darbinieki. Biroja darbu vadīs Sanita Ciniņa, kas tūrisma sfērā darbojusies jau ilgstoši, līdz šim strādājot ceļojumu birojos Relaks Tūre un Averoja, kur guvusi pieredzi, gan darbā ar tūrisma informācijas koordinēšanu un piedāvājumu sagatavošanu, gan ar klientiem. Latvijas tūrisma informācijas biroja izveide ir būtisks solis 2001.gadā uzsāktā projekta „Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošanā, kura galvenais mērķis bija sasniegt labāku informācijas pieejamības līmeni sabiedrībai. Avots: TAVA

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»