Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.

Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?

Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.

Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?

Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.

Globālās informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas IBM un Hewlett Packard (HP) Indijā un Taizemē sākušas tirgot datorus gala lietotājiem ar bezmaksas Linux operāciju sistēmu. Līdz šim lielās IT kompānijas Linux ir pādevušas komplektā tikai ar serveriem un citām ierīcēm, kas darbojas ārpus «parastā lietotāja» līmeņa. Parastie galda un portatīvie datori joprojām visbiežāk darbojas ar Microsoft Windows operāciju sistēmu. Šie datori izmanto ar Windows savietojamu kantora vai specializēta darba lietojumprogrammatūru – tekstu rediģētājus, aprēķināšanas matrices, e-pastu u.tml. HP ar Linux vadītais portatīvais dators tiek pārdots par aptuveni 450 $ un to izplata Taizemes valdības informācijas sabiedrības veicināšanas programmas ietvaros, pirkumus atbalstot ar lētiem kredītiem. Kā raksta interneta ziņu aģentūra News.com, HP ir pirmais starptautiskais datorražotājs, kas komplektē patērētājam domātu datoru ar Linux, nevis Windows. Rakstā arī teikts, ka pagaidām HP rīcība uzskatāma par ārkārtēju un tā netiks atkārtota citās valstīs. IBM savukārt Indijā laidis klajā galda datoru ar Linux, kas domāts mazam un vidējam biznesa lietotājam. IBM Indijas meitas uzņēmuma pārstāvis Vandana Rao teica, ka Linux ir daļa no IBM korporatīvās stratēģijas un kompānija to atbalsta kā viennozīmīgi biznesa lēmumu. Dators maksāšot aptuveni 850 $. Operāciju sistēma ir programmatūra, kas vienmēr darbojas datora darbošanās laikā un dara iespējamu uz mikroprocesora palaist visdažādākās lietojumprogrammas. Windows, atkarībā no licences apjoma, var maksāt vairākus simtus vai pat tūkstošus dolāru, taču Linux, ko pastāvīgi uzlabo un atjauno brīvprātīgi entuziasti visā pasaulē, tiek tirgots par CD diska un dokumentācijas pašizmaksu, parasti pārdesmit dolāriem.

Datoru ražotājs Dell paziņojis, ka tas sāks pārdot datorus ar Linux operētājsistēmu, ziņo BBC.

Otrs lielākais datoru ražotājs Dell šādu izvēli pamato ar to, ka arvien vairāk patērētāju pieprasa Linux. Dell veica aptauju par operētājsistēmas izvēli, un no 100 000 cilvēkiem 70% izvēlējās Linux.

Kompānija Dell vēl nav paziņojusi tieši kuru Linux versiju tā izvēlēsies saviem datoriem, bet paziņojumā apsolīja to izvēlēties tuvākajā laikā.

"Šis paziņojums sūta ziņu divos virzienos:

1. Ja jau tik liela kompānija izvēlas Linux, tad tas nozīmē, ka tas ir labs produkts un parastie lietotāji sapratīs, ka Linux ir lietojams.

Ekonomiskā krīze un ierobežotie finanšu resursi liek meklēt risinājumus kā padarīt darbu efektīvāku un ļauj atteikties no ierastākiem, bet vienlaikus arī dārgākiem produktiem. Šis ir laiks, kad Latvijas valsts pārvaldes informatīvās sistēmas var spert izšķirošu soli pārejai no ierastā Microsoft Office licenzētā nodrošinājuma uz bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūru (APP).

Tieši krīze ir vispateicīgākais laiks neefektīgu ieradumu maiņai un pārejai uz labāku saimniekošanas modeli.

Faktiski neviens nenoliedz, ka atvērtā pirmkoda risinājumi principiāli neatpaliek no Microsoft produktiem. Galvenās iebildes pārejai uz atvērtajām tehnoloģijām ir šādas: programmatūras nomaiņa, darbinieku apmācīšana un turpmāka sistēmas uzturēšana galarezultātā nekādu ietaupījumu nedos. Šis arguments tiek balstīts uz apgalvojumu, ka neviens nevar sniegt konkrētus aprēķinus, kāds varētu būt ekonomiskais efekts, ja šāda pāreja notiku. Uzrādīt precīzus aprēķinus apgrūtina lielais dažādi interpretējamo faktoru skaits. Piemēram, nav iespējams precīzi aprēķināt cik izmaksā darbinieku apmācīšana darbam ar atvērtajām tehnoloģijām. Microsoft lobisti apgalvo, ka izmaksas ir lielas, taču prakse liecina, ka tās ir nenozīmīgas un darbinieki jaunās tehnoloģijas savu funkciju pildīšanai var apgūt pilnā apmērā dažās dienās. Tas noteikti neaizņem vairāk laika kā pārejot uz jauniem Microsoft produktiem. Piemēram, no XP uz Vista. To pašu var teikt arī par citiem faktoriem, tāpēc visprecīzākais efektivitātes kritērijs ir empīriskā prakse.

Kompānija Google beidzot paziņojusi, ka tās interneta pārlūks Chrome ir pieejams arī Mac un Linux lietotājiem.

Jāatzīmē, ka kompānija uzreiz norāda, ka tā būs beta versija, jo tā joprojām ir izstrādes stadijā.

«Mēs gribējām, ka Google Chrome Mac datoros jūtās kā mājās, tāpēc nācās esošo pārlūka programmu uzlabot,» norāda kompānijas Google produktu menedžeris Brains Rakovskis (Brian Rakowski).

Google Chrome Mac lietotājiem.

Google Chrome Linux lietotājiem.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Bezmaksas operāciju sistēmas Linux atbalsta kompānija Novell (pelna no atbalsta pakalpojumu pārdošanas) paziņojusi, ka oktobrī piedāvās superātru SUSE Linux versiju SUSE Linux Enterprise Real-Time (SLERT). SLERT ir operāciju sistēma ar pietiekamu ātrdarbību, lai uzturētu tādus biznesa procesus kā biržas operācijas, valūtas maiņu u.tml, kur aplikācijas reaģēšanas laiks dažkārt mērams miljondaļasekundēs. Par to raksta portāls News.com. Rakstā norādīts, ka par SLERT interesējās Volstrītas finanšu mākleri, kuriem milzu ātrumā jāpārēķina riska pakāpe valūtas maiņas un vērtspapīru darījumos, ārī medicīnas tehnoloģiju firmas. Novell, kas SLERT attīstījis kopā ar citu ASV kompāniju Concurrent Computer, jau atradusi pirmo oficiālo klientu, Siemens Medical Systems, kas superātro operāciju sistēmu liks pamatā saviem magnētiskiem skeneriem. Ar šīm ierīcēm var piefiksēt, piem., ļoti pēkšņas izmaiņas smadzeņu darbībā, asinsritē mīkstos audos u.tml. Līdz šim viens no iebildumiem pret mazmaksas Linux lietošanu lielu uzņēmumu vajadzībām bija tas, ka sistēma netiek galā ar ļoti ātru aplikāciju uzturēšanu. Taču Novell apgalvo, ka SLERT testos ir reaģējis 11 miljondaļu sekundē uzturot datu bāzi, kurā saglabātas teju 29 miljoni transakciju. Savukārt, kāda investīciju banka apgalvojusi, ka par katru tūkstotdaļsekundi, ko iegūst savu sistēmu ātrdarbībā, kompānija ieņēmtu papildu 100 miljonus USD gadā.

Francijas automašīnu ražotājs Peugeot gatavojas kļūt par vienu no lielajiem operētājsistēmas Linux lietotājiem, samainot operētājsistēmas 20 000 no 72 000 kompānijai piederošajām darba stacijām uz Linux, ziņo TechWeb.

Peugeot apgalvo, ka pārejot uz jauno operētājsistēmu, papildus apmācība darbiniekiem netiks veikta, jo datorus, kuri būs aprīkoti ar Linux, izmantos tipiskām vajadzībām, kas ir dokumentu rediģēšanai programmā OpenOffice, un tā esot pietiekami līdzīga iepriekš izmantotajai Microsoft Office, lai specializēta apmācība netiktu veikta.

Darba stacijas ar Linux operētājsistēmu Peugeot kompānijā izmantos pārdevēji un cilvēki, kas piedalās automašīnas ražošanā.

Brazīlija pieņēmusi noteikumus, kas paredz, ka visai programmatūrai, kas tiek attīstīta ar valsts atbalstu, jābūt t.s. atklātā koda (open source) jeb bezmaksas pieejamai jebkuram lietotājam. Par to raksta avīze New York Times. Rakstā arī teikts, ka Brazīlījas kreisais prezidents Luiss Lūla da Silva (Luiz Lula da Silva) pavēlējis visām valsts iestādēm pakāpeniski pāriet no maksas Microsoft risinājumiem uz mazmaksas programmatūru, kas balstas uz operāciju sistēmu Linux. Brazīlijā ir 183 miljoni iedzīvotāju, taču datoru un interneta lietotāju skaits ir zems. Kā raksta New York Times, valdība atbalsta t.s. PC Conectado (satīklotā datora) izplatīšanas programmu, kas dod mazturīgajiem iespēju uz nomaksu nopirkt datoru ar interneta pieslēgumu, taču tikai ar Linux bazētu programmatūru. Lai gan Linux operāciju sistēmu un t.s. atklātā koda programmas uzskata par bezmaksas, tās parasti izplata par nelielu maksu, kas sedz kompaktdisku un pamācību kopēšanas izmaksas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.

No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.

Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.

Eiropas Savienība ir publicējusi apjomīgu ziņojumu par atklātā pirmkoda izmantošanu biznesā. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka pāreja uz atklātā pirmkoda produktiem gandrīz vienmēr ļauj ietaupīt un samazināt kopējās programmatūras uzturēšanas izmaksas, Db.lv informēja LU Linux centra projektu koordinators Raivis Dejus.

Šajā pētījumā atklātais ir pretrunā ar līdzīgiem Microsoft veiktajiem pētījumiem, kas liecināja, ka Linux un citas brīvās programmatūras izmantošana nesamazina kopējās IT uzturēšanas izmaksas.

Eiropas komisijas pētījums ir balstīts uz detalizētu atklātā pirmkoda produktu izmantošanas analīzi sešās Eiropas savienības valstīs. Pētījuma autori no Apvienoto nāciju universitātes Nīderlandē teica "Mūsu pētījums atklāja, ka atklātā pirmkoda produktu izmantošana ilgtermiņā gandrīz vienmēr ļauj ietaupīt uz programmatūras uzturēšanas izmaksu rēķina."

Lai arī pārejot uz atklātā pirmkoda produktiem ilgtermiņā var ietaupīt, pētījuma autori norāda, ka tūlītējās īstermiņa izmaksas pieaugs. Šāda situācija lielākoties rodas, jo ir nepieciešama darbinieku apmācība un laiks, kamēr viņi aprod ar jaunajām programmām un atgūst iepriekšējo produktivitāti.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Baltijas valstīm ir labas izredzes ātri pāriet uz eiro valūtu. Tā teikts Swedbank ziņojumā par ekonomisko situāciju Baltijas valstu reģionā, raksta Dv.ee.

Pamatojoties uz šī mērķa sasniegšanu, saprātīgs būtu Baltijas valstu lēmums nedevalvēt savu valūtu, bet gan iet deflācijas ceļu jeb veikt, tā dēvēto, iekšējo devalvāciju, uzskata banka.

"Izvēlēties iekšējo devalvāciju un uzstādīt skaidru mērķi – pēc iespējas ātrāk pāriet uz eiro - ir visnopietnākā no iespējamajām alternatīvām," raksta Swedbank, pamatojot to ar eksporta struktūru Baltijas valstīs, pieprasījuma samazināšanos eksporta tirgos, kā arī pašu valstu izteikto vēlmi pāriet uz eiro.

Swedbank uzsver, ka Baltijas valstīm izvēloties deflāciju, rastos labi priekšnoteikumi nosacījumu izpildei, lai pārietu uz eiro. Visvieglāk būtu izpildīt inflācijas kritēriju, un, ja valstij ir mazs ārējais parāds, tā spētu arī saglabāt budžeta deficītu tuvāko gadu laikā zem 3% no IKP.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.