VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Vasaras saulgriežu gaidīšanas noskaņās Latvijas Pasts izdevis savas pastāvēšanas vēsturē otro neregulāras formas pastmarku Līgovainags, kas veidota uz pašlīmējošas pamatnes un atveidota tradicionālā Līgo svētku ziedu vainaga formā.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2019.gada 13.jūnijā Rīgas 10.pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Līgo vainaga pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne.

Pastmarkas tirāža ir 500 000 eksemplāru, un līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunā pastmarka izceļas ar savu neregulāro formu – tā veidota kā vainags, kas vīts no dažādiem Latvijas pļavās sastopamiem ziediem. Vainagi ir viens raksturīgākajiem un būtiskākajiem Vasaras saulgriežu svētku elementiem, kurus tradicionāli liek galvā Līgo vakarā.

Ziemassvētku pastmarku sērijā ir 4 pastmarkas, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga. To pirmās dienas zīmogošana notiek 30. novembrī no pulksten 9:00 līdz 17:00 Pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Trīs pastmarkas domātas sūtījumiem Latvijā, bet viena – uz Eiropas valstīm. Pastmarkās attēlotas stilizētas piparkūkas. Pastmarku dizaina autors ir mākslinieks Ingus Sabulis.

Pastmarka ar nominālu 18 santīmu izdota 800 000 eksemplāros un ir īpaši domāta izmantošanai Ziemassvētku atlaižu akcijas laikā – no 30. novembra līdz 15. decembrim iekšzemes vēstules nosūtīšana fiziskām personām maksā 18 santīmus. Pastmarka ar nominālu 22 santīmi izdota miljons eksemplāros, pastmarka ar nominālu 31 santīms – 400 000 eksemplāros, ar nominālu 45 santīmi – 400 000 eksemplāros.

Pastmarkas ir drukātas Nīderlandes tipogrāfijā Joh. Enschede.

Sestdien, 24.novembrī, no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00, Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks jauno pastmarku pirmās dienas zīmogošana. Jaunajā Ziemassvētku pastmarku sērijā ir izdotas 3 pastmarkas, liecina pasta sniegtā informācija medijiem.

Visās pastmarkās attēloti bērni pie eglītes. Pirmajā pastmarkā ar nominālvērtību 22 santīmi attēloti bērni, kuri sniedz muzikālu priekšnesumu pie eglītes, bet pastmarkā ar nominālvērtību 31 santīms bērni pasniedz pašu gatavotus svētku pīrāgus un piparkūkas, savukārt uz pastmarkas ar nominālvērtību 45 santīmi redzami bērni, kuri dodas baudīt sniega priekus. Pastmarku dizaina autore ir māksliniece Maira Daņilāne.

Kopā ar Ziemassvētku pastmarkām izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē attēlots apsnidzis mežs, kas ietverts zilganā ar zvaigznēm rotātā svētku lentē, savukārt speciālo zīmogu rotā divi svētku zvani ar uzrakstu Priecīgus Ziemassvētkus!.

2012. gada pastmarku izdošanas plānu Latvijas Pasts noslēdz ar divām dažādas nominālvērtības pastmarkām sērijā Ziemassvētki. Nākamo filatēlijas jaunumu plānots izdot 2013. gada 11. janvārī.

Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta sestdien, 1. decembrī, no plkst. 10 līdz 16 pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Ziemassvētkiem veltītas pastmarkas Latvijas Pasts izdod kopš 1992. gada, un šogad sērija papildināta ar divām jaunām pastmarkām. Jauno pastmarku vizuālais izskats veidots atbilstoši tradicionālajai Ziemassvētku tematikai – ar svētku eglīti un zem tās paslēptām dāvanām. Pirmās dienas aploksnē attēlots ziemas skats ar apsnigušu eglīšu ieskautu māju un sniegavīru, savukārt pirmās dienas zīmogā attēlota izrotāta Ziemassvētku eglīte. Jauno pastmarku dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.

Sestdien, 3.novembrī, no plkst. 9:00 līdz 19:00, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32 notiks pastmarku sērijas Rotas jaunās pastmarkas Lībiešu arheoloģiskās rotas pirmās dienas zīmogošana, liecina Latvijas Pasta sniegtā informācija medijiem.

Jaunajā pastmarkā attēlotas bruņurupuču saktas, kas ir tradicionāla 13. gadsimta lībiešu rota. Uz pirmās dienas aploksnes redzama sieviete lībiešu tautastērpā, bet fonā attēlotas divas krūšu važiņas ar bruņurupuču saktām. Savukārt pirmās dienas speciālo zīmogu rotā sena lībiešu rota zirga veidolā.

Pastmarkas tirāža ir 200 000 eksemplāru un tā drukāta Nīderlandē, tipogrāfijā Joh. Enschede. Pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, pastmarkas nomināls ir 60 santīmi.

Sērijā Rotas šis ir otrais pastmarku izdevums. Pirmais tika izdots 2006. gadā, kad klajā nāca Latvijas un Kazahstānas kopizdevums – pastmarka ar Latvijai raksturīgo sprādzi – saktu un pastmarka ar Kazahstānas tradicionālo rotu – rokassprādzi.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Pasts izdod īpašu pastmarku Latvijas karogs – karte.

Šī ir pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, un tā veidota kā Latvijas kartes kontūra. Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Latvijas kontūru simbolizējošajai pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne. Pastmarkas tirāža ir viens miljons eksemplāru.

Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Šo filatēlijas izdevumu autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

«Neregulāras formas pastmarkas filatēlijas pasaulē ir retums, un mēs pieļaujam, ka Latvijas Pasta izdevums ar laiku varētu kļūt par unikālu vērtību. Jaunā pastmarka ir veltījums Latvijas valstij, apvienojot divus simbolus – valsts teritorijas siluetu un karogu,» skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Ceturtdien, 26. jūnijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Palasta ielā 4, no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 notiks jaunās pastmarkas Latvijas muzeju fondi – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pirmās dienas zīmogošana.

Jaunās pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola–Jaunarāja, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Pastmarkā attēlotas dažādas liecības par Rīgas vēsturi un kuģniecību – burinieka modelis, 16. gs. galdnieku amata lāde, Sv. Ģertrūdes statuja, kas ir ceļotāju aizstāve, un vecākais Rīgas pilsētas zīmogs ar senāko Rīgas pilsētas ģerboni. Pastmarkas fonā redzams Rīgas rātes un ģilžu 1604. gadā noslēgtais līgums un izcils agrās gotikas meistardarbs – 13. gs. celtā Rīgas Doma krusteja. Kopā ar jauno pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne un speciālais zīmogs. Aploksnē skatāms svarīgais līgums starp Rīgas rāti un ģildēm, bet speciālajā zīmogā attēlots Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas siluets.

Sestdien, 8.septembrī, Latvijas Pasta centrā Sakta no plkst.9:00 līdz 19:00 notiks pastmarkas Latvijas profesionālajam futbolam - 100 pirmās dienas zīmogošana, liecina pasta sniegtā informācija medijiem.

Pastmarka ir veidota apļa formā kā futbola bumba, uz kuras attēlots futbolists un uzraksts Latvija. Tā ir pirmā apaļas formas pastmarka, ko ir izdevis Latvijas Pasts.

Pastmarkas Latvijas profesionālajam futbolam - 100 nomināls ir Ls 0,45, bet tirāža - 300 000 eksemplāru. Pastmarkas autors ir mākslinieks Juris Utāns. Tā drukāta tipogrāfijā Cartor Security Printing (Francija). Vienlaicīgi tiek izdota arī šai pastmarkai veltīta aploksne.

Kā liecina Latvijas Pasta mājaslapā ievietotā informācija, uzņēmums piedāvā arī pakalpojumu Izveido savu pastmarku. Pakalpojuma ietvaros iespējams augšupielādēt mīļāko attēlu vai motīvu, novērtēt, kā tas izskatās pastmarkas formātā, un pasūtīt to. Pakalpojums pieejams, klikšķinot šeit.

Latvijas Pasta pirmā 2015.gadā izdotā pastmarka tiks veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, informē pasts.

Latvijas prezidentūrai ES Padomē veltītā pastmarka izdota 200 tūkstošu eksemplāru tirāžā, un vienas pastmarkas nominālvērtība ir 0,64 eiro, kas atbilst vienkāršas pastkartes nosūtīšanas izmaksām uz jebkuru no ES valstīm.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, izmantojot Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālo logo, kuru veidojis grafiskais dizainers Gunārs Lūsis un kurā redzams arhetipisks dzirnakmens tēls.

Latvijas prezidentūra ES Padomē risināsies 2015.gada pirmajā pusē, un prezidentūru Latvija pārņems no Itālijas, bet vēlāk nodos to Luksemburgai. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomi. Lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos ES Padomes prezidentūrai un atbilstoši kompetencei koordinētu darbu prezidentūras laikā, jau 2012.gada 1.februārī izveidots īpašs Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts.

Sestdien, 7. jūnijā, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks mākslinieka L. Danilāna veidotās jaunās pastmarkas Vaiķu dižakmens pirmās dienas zīmogošana.

Jaunajā pastmarkā uz vasarīga dabas fona attēlots Vaiķu dižakmens. Pastmarka tiek izdota kopā ar pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu. Aploksnē arī aplūkojams diženais akmens un karte, kurā redzama norāde par Vaiķu dižakmens atrašanās vietu. Speciālais zīmogs attēlo apļveida spirāli un uzrakstu Vaiķu dižakmens.

Pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0.22, un tā izdota 3 000 000 eksemplāru. Pastmarkas drukātas Francijas tipogrāfijā Cartor SecurityPrinting.

Vaiķu akmens atrodas Jēkabpils rajona Vīpes pagastā. Akmens augstums ir 2.3 m, platums – 5.9 m, garums – 6.7 m, apkārtmērs sasniedz 19.8 metrus, bet tā tilpums ir 45 m3. Akmens ir neregulāras formas, stāvām malām, plakanu galveida virsmu – tam ir maz plaisu. Vaiķu akmens ir iesārts lielkristālisks rapakivi granīts.

Šodien, 25.augustā, Pasta centrā Sakta no plkst.9:00 līdz 19:00 notiek pastmarku sērijas Latvijas mežu bagātības (sēnes, ogas) pirmās dienas zīmogošana, liecina VAS Latvijas Pasts sniegtā informācija.

Kā pirmās šajā sērijā tiek izdotas pastmarkas Gailene un Brūklene. Pirmajā pastmarkā attēlotas vienas no Latvijas mežos visbiežāk sastopamajām sēnēm - gailenes uz zaļa sūnu un ķērpju paugura. Savukārt otrajā pastmarkā attēlota brūklenes mētra ar sarkanām ogām. Abām pastmarkām kreisajā malā ir rakstīts nosaukums latviešu un latīņu valodā.

Pastmarkas Gailene nomināls ir Ls 0,58, bet tirāža - 528 000 eksemplāru. Savukārt pastmarkas Brūklene nomināls ir Ls 0,22 un tirāža 500 000 eksemplāru. Pastmarku autors ir mākslinieks E. Folks. Tās drukātas tipogrāfijā Joh. Enschede (Nīderlande). Vienlaicīgi tiek izdotas arī šīm pastmarkām veltītas aploksnes.

Latvijas Pasts sestdien, 26.aprīlī, pasta centrā Sakta izdos jaunu pastmarku no pastmarku sērijas Eiropa ar nosaukumu Vēstules., Db.lv informēja PR aģentūras Mediju tilts projektu vadītājs Jānis Jekševics.

Pastmarku komplektā ir izdotas divas pastmarkas – pastmarka ar nominālvērtību Ls 0,45 attēlo vēstuļu sūtījumus, savukārt pastmarkā, kuras nominālvērtība ir Ls 0,85, attēlotas vīrieša rokas, kas raksta kādu vēstuli ar smalku tintes pildspalvu. Katras pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Tās drukātas Francijas tipogrāfijā Cartor Security Printing.

Latvijas Pasts pastmarku sēriju Eiropa izdod kopš 1994. gada.

Latvijas Pasts izdevis jaunu pastmarku sērijā Latvijas pilis - šoreiz pastmarkā attēlota Ungurmuiža, ko atveidojis mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunās pastmarkas tirāža ir 100 tūkstoši eksemplāru, un tajā attēlota Ungurmuižas kunga māja. Pastmarkas nominālvērtība ir 0,98 lati, kas atbilst ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā.

Kopā ar pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne, kuru rotā Limbažu gleznotāja G. D. Hinša zīmēta Ungurmuižas sienas gleznojuma daļa - grenadieris, kurš līdz šai dienai sargā sava komandiera durvis. Speciālajā zīmogā attēlots Ungurmuižas mansarda stāvā iebūvētais pulkstenis.

Ungurmuiža ir jau 11. pastmarka sērijā Latvijas pilis. Šo sēriju Latvijas Pasts aizsāka 1999.gadā, izdodot pastmarku Rundāles pils. Pastmarkās attēlotas arī Jelgavas, Cesvaines, Jaunmoku, Bīrņu, Jaunpils, Durbes, Stāmerienas, Krustpils, Mežotnes un Bauskas pilis.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

Centrālajā un Austrumeiropas (CEE) reģionā no mobilajām ierīcēm tiek veikts vidēji katrs desmitais lapu skatījums, Latvijā - katrs vienpadsmitais lapu skatījums. Pēdējo divu gadu laikā mobilā datu plūsma Latvijā ir augusi par 9 procentiem, CEE reģionā kopumā - par 7 procentiem, liecina jaunākais Gemius pārskats par mobilā interneta lietošanu 18 Eiropas tirgos.

Dati liecina, ka vidēji katrs desmitais lapu skatījums CEE reģionā nāk no mobilajām ierīcēm (2014. gadā jūnijā tie bija 10 procenti no visas interneta plūsmas). Tas ir par 7 procentiem vairāk nekā 2012.gada sākumā, kad mobilā datu plūsma CEE reģionā veidoja tikai 3 procentus.

Latvijā rādītājs ir augstāks par vidējo - 2014.gada jūnijā mobilā datu plūsma veidoja 11 procentus no visas interneta plūsmas (8 procenti no mobilajiem telefoniem, 3 procenti no planšetdatoriem). Pēdējo 2 gadu laikā mobilo datu plūsma Latvijā ir pieaugusi par 9 procentiem (2012.gada sākumā tie bija 2 procenti).

Kā rāda dati, internetu no mobilajām ierīcēm visbiežāk pārlūko Horvātijā (21 procents). Zem vidējā rādītāja ir tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija un Krievija (9 procenti), Baltkrievija (6 procenti), Ukraina (5 procenti) un Moldova (1 procents).

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Uzsprāgstot mobilajam telefonam, Ķīnā dzīvību zaudējis kāds elektropreču veikala darbinieks, ziņo timesonline.co.uk.

Atsaucoties uz vietējā Ķīnas laikraksta Shin Min Daily News, negadījums notika 30. janvārī. Veikala darbiniece laikrakstam pastāstīja, ka izdzirdējusi skaļu blīkšķi un pamanījusi kolēģi guļam uz grīdas asins peļķē. Aculieciniece pastāstīja, ka upuris pavisam nesen bija uzlādējis mobilā telefona bateriju. Ķīnas varas iestādes joprojām cenšas noskaidrot mobilā telefona marku.

Vietējie laikraksti vēsta, ka kopš 2002. gada Ķīnā ir konstatētas 9 mobilo telefonu eksplozijas gadījumi. 2007. gada jūnijā, mobilajam telefonam eksplodējot, bojā gāja kāds 22 gadus vecs metinātājs, kurš strādāja metālapstrādes fabrikā. Izmeklēšanā tik atklāts, ka mobilā telefona baterija eksplodēja lielā karstuma dēļ, kas valdīja fabrikā.

Latviešu programmētāji radījuši rīku, kas ierindas interneta lietotājiem paver iespējas pašu spēkiem radīt mājas lapas un interneta veikalus.

Mozello (mozello.lv) – vienkāršam lietotājam draudzīgais un ar mobilajām ierīcēm saderīgais mājas lapu izveides rīks – dod iespēju mazajiem uzņēmējiem un privātpersonām attīstīt savu biznesu internetā pašu spēkiem.

«Ienākšana pārpildītajā mājas lapu izstrādes tirgū bija nedaudz biedējoša,» atzīst idejas autors Kārlis Blūmentāls. «Tomēr jau no paša sākuma mēs zinājām, kā atšķirsimies no konkurentiem. Mēs izvirzījām mērķi radīt automatizētu mājas lapu izveides rīku, kas būtu tik vienkāršs, ka jebkurš interneta lietotājs ar to pats varētu sākt veidot mājas lapas dažu minūšu laikā, bez jebkādas apmācības.»

Latvijas uzņēmumu vadītāji aizvien vairāk uzticas mobilajām tehnoloģijām, un nu jau 43% vadītāju, atrodoties ārpus biroja, iegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, pieslēdzoties uzņēmuma sistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora, noskaidrots Tildes Jumis veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Savukārt ar biznesa vadību atvieglojošu digitālo rīku ieviešanu mūsu uzņēmēji nesteidzas – tos izmanto mazāk nekā trešā daļa uzņēmumu.

Lai pārbaudītu sadarbības vēsturi ar citu uzņēmumu, atrodoties ārpus biroja telpām, 43% vadītāju liek lietā mobilās ierīces, 32% meklē informāciju ar datora starpniecību, bet piektā daļa zvana kolēģiem uz biroju vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kamēr atgriežas savā kabinetā. Vismobilākie ir mazu uzņēmumu (līdz 10 darbinieki) vadītāji. Šajā grupā uz mobilajām ierīcēm paļaujas 48% aptaujāto, kamēr uzņēmumos ar vairāk nekā 200 darbiniekiem – vien 31%.

«Vēlme izmantot mobilus risinājumus, lai pieslēgtos uzņēmuma iekšējām sistēmām, ir tendence, ko esam ievērojuši arī mēs. Mobilās ierīces tirgū ir ienākušas ļoti strauji un masveidīgi, tādēļ biznesa risinājumu ražotājiem tas ir liels izaicinājums - pielāgot jau esošās sistēmas mobilajām iekārtām. Ne visiem tas izdodas. Attīstot produktu Tildes Jumis, viens no mūsu pamatprincipiem ir visus jaunos risinājumus izstrādāt draudzīgus viedierīcēm,» stāsta Tildes uzņēmumu vadības risinājumu attīstībasvadītājs Viesturs Slaidiņš.

Pavisam nesen Google oficiāli ir paziņojis, ka savā algoritmā ieviesīs faktorus, kas ir saistīti ar mājas lapas mobilās versijas esamību. Pārliecināšanās, vai jūsu mājas lapa ir draudzīga mobilajiem tālruņiem un planšetēm, šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

Google ir paziņojis, ka ieviesīs divas ievērojamas izmaiņas tā meklēšanas algoritmā, kas ietekmēs pozīciju noteikšanu meklēšanas rezultātos mobilajās ierīcēs. Šos faktorus Google sāks izmantot, sākot no 2015. gada 21. aprīļa.

Mājas lapas, kurām būs mobilās versijas, mobilajos meklēšanas rezultātos varēs pretendēt uz augstākām pozīcijām.

Sākoties 21. aprīlim, Google pozīciju ranžēšanas faktori mobilajās ierīcēs ne tikai noteiks, vai marķēt jūsu mājas lapu kā «mobile-friendly», bet arī nodrošinās papildu nozīmi mājas lapām ar izstrādāto mobilo versiju. Tādējādi būs iespējams sekmēt sasniegt augstākas pozīcijas organiskajos meklēšanas rezultātos mobilajās ierīcēs.

Patlaban biznesa vides attīstību Latvijā kavē demogrāfija, reģionālā attīstība, notikumi eirozonā, kā arī ierēdņu muļķība un reizumis aplama sabiedrības uztvere, diskusijā Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku? sacīja uzņēmēji.

«Pirmkārt, uztrauc demogrāfija un reģionālā attīstība Latvijā. Otra lieta - mums ir liela daļa krīzes mantojuma, kas tā vai citādi ir jāizvērtē, un jātiek uz priekšu, virzot caur tiesu sistēmu. Trešā, kas laikam ir pozitīvi, ir tādu klientu kā AS Grindeks veiksme tirgos ārpus Latvijas,» sacīja AS SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka nozīmīgi ir ārējie faktori, kas ievieš zināmu neskaidrību.

«Tie ir notikumi eirozonā, Itālijā, Spānijā, nerunājot par Grieķiju, kas nosaka biznesa vides piesardzību arī Latvijā. Lai gan Latvija atrodas uz augšupejošas līknes, tomēr, ja nav skaidrības par gala patēriņu Eiropas tirgū, tas bremzē Latvijas biznesu. Piegādājot elektrību Latvijas biznesam, gribam, lai mūs patērē arvien vairāk. Šī nenoteiktība darbojas kā bremze,» sacīja Žīgurs.

Kā pierāda nesen veiktais pētījums par iedzīvotāju zvanīšanas paradumiem, 23% zvanītāju, ja neizdodas uzreiz sazvanīt nepieciešamo iestādi vai uzņēmumu un tur neceļ klausuli, un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm. Savukārt jau gandrīz puse – 46% – zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Tāpat aptauja liecina, ka vairāk nekā puse zvanītāju vairāk par 2 reizēm vienam uzņēmumam nezvanīs. Pēc otrā neatbildētā zvana tiks zvanīts konkurentam.

CSC Telecom secinājums – modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus.

Ja runājam par telekomunikāciju izmaksu optimizāciju, pirmajā brīdī varbūt liekas, ka neko vairāk uzlabot nav iespējams un arī būtiska izmaksu samazināšana nav iespējama, ja nu vienīgi uz sakaru kvalitātes rēķina. Tomēr šāds priekšstats ir maldīgs. Kā liecina CSC Telecom – viena no vadošajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – pieredze, ar jauno pakalpojumu Cloud PBX uzņēmumu izdevumus par telekomunikācijām ir iespējams samazināt no 20% līdz pat 70%, turklāt būtiski uzlabojot telekomunikāciju funkcionalitāti, sasniedzamību un līdz ar to arī zvanītāju apmierinātību, kas ir ļoti svarīgs faktors.