Tehnoloģijas

Jaunais dator, uzmanies, pirms pieslēdzies internetam!

Valters Paiders [email protected], 09.01.2004

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā pasaules kibertelpā ir savairojušies daudzi dažādi vīrusi, kaitnieciskas programmiņas, kas to vien dara, kā meklē datoru, kurā varētu ielīst. Šajā situācijā visapdraudētākie ir tie datori, kuros operētājsistēma ir tikko pārinstalēta vai jauni, tikko iegādāti datori. Tā, kā operētājsistēma, kas tiek instalēta šajos datoros, ļoti bieži nesatur vajadzīgos labojumus, lai neļautu interneta mūdžiem ielauzties sistēmā, pieslēdzot datoru internetam lietotājs riskē, ka sistēma var "saslimt" ar kādu dīvainu kaiti.

Visspilgtākais piemērs, šķiet, ir bēdīgi slavenais vīruss Blaster, kas plosījās visā pasaulē pērn vasaras nogalē. Inficētajiem datoriem nelīdzēja par Windows pārinstalācija - pieslēdzot datoru internetam, tas momentāni tika aplipināts.

Faktiski, lietotājs iekļūst apburtajā lokā - ir bīstami pieslēgties internetam, jo sistēma nav "salāpīta", taču ir nepieciešams internets, lai lejupielādētu un instalētu nepieciešamos ielāpus.

Turklāt, instalējot operētājsistēmu, daudzas sistēmas komponentes tiek konfigurētas ar "noklusētajiem" (default) parametriem, kas ne vienmēr ir tie drošākie un pareizākie. Piemēram, instalējot operētājsistēmu Windows XP pēc noklusējuma ir atslēgta ugunssiena (firewall) - īpaša programmatūra kas filtrē datorā ienākošo un izejošo informāciju.

IT speciālisti lietotājiem, kas datorus grib pieslēgt internetam, iesaka lietot īpašas datortīkla iekārtas, kuru "dzelžos" ir iebūvēta ugunssienas funkcija, tomēr mājas lietotājiem šādas ierīces, visbiežāk nav to dārdzības dēļ. Šiem lietotājiem savukārt tiek ieteikts no sistēmas izvākt (deaktivizēt) nevajadzīgus servisus, piemēram File, Print sharing, un uzstādīt pretvīrusu programmatūru. Tad, pieslēdzoties tīklam, nekavējoties ir jāapmeklē antivīrusa un operētājsistēmas ražotāju mājas lapas un jāielādē visi nepieciešamie "ielāpi".

Tomēr visdrošākais, šķiet, ir šāds risinājums - lejupielādēt kritiskākos labojumus, izmantojot datoru, kas jau ir pieslēgts internetam, tos "iecept" kompaktdiskā (CD-ROM), un pēc operētājsistēmas instalācijas savā datorā, ievietot tajā disku ar labojumiem, "uzlāpīt" sistēmu un tad doties klejojumos tīklā. Šis risinājums, šķiet, ir vislabākais vecāku Windows versiju - NT, 2000 - īpašniekiem.

Sīkāku informāciju par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, var iegūt šeit...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz četri no pieciem cilvēkiem visā pasaulē uzskata, ka pieeja internetam ir viena no viņu pamattiesībām, liecina BBC World Service pasūtīta aptauja.

Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 27 tūkstoši pieaugušu cilvēku no 26 valstīm.

BBC norāda, ka tādas valstis kā Somija un Igaunija jau ir noteikušas, ka piekļuve internetam ir daļa no to iedzīvotāju cilvēktiesībām. Un šis jautājums tiek apspriests arī starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO.

Tiesības sazināties nedrīkst tikt ignorētas, BBC News akcentējis Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) ģenerālsekretārs Hamadons Tūrs (Hamadoun Toure), piebilstot, ka «internets ir jaudīgākais potenciālais apgaismības avots kāds jebkad izveidots».

Viņš uzskata, ka valdībām ir jāuztver internets kā tāda pati pamata infrastruktūra kā ceļi, atkritumi un ūdens. «Mēs esam iegājuši zināšanu sabiedrībā un ikvienam ir jābūt pieejai [internetam], lai tajā piedalītos,» akcentējis savienības ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Venecuēlas Čavess: Vai Latīņamerikas līderu vēža cēlonis ir ASV?

Lelde Petrāne, 29.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidents Ugo Čavess izteicies, ka ASV varētu būt izstrādājusi veidu, kā saslimdināt Latīņamerikas līderus ar vēzi, ziņo Reuters.

Šādi Čavesa izteikumi seko informācijai, ka Argentīnas prezidente Kristīna Fernandeza pievienojusies prezidentu sarakstam, kuriem diagnosticēta šī slimība.

Šis ir tipiski strīdīgs paziņojums no Venecuēlas līdera puses, kurš jūnijā pārcieta operāciju, lai likvidētu audzēju. Taču viņš uzsvēris, ka viņš neizsaka nekādas apsūdzības, tikai skaļi domājot.

«Tas nebūtu dīvaini, ja viņi būtu izstrādājuši tehnoloģiju, kā izraisīt vēzi un neviens par to līdz šim nebūtu zinājis...,» sacījis Čavess uzrunā televīzijā. «Tas ir ļoti, ļoti, ļoti dīvaini... ir mazliet grūti to izskaidrot, to pamatot,» viņš turpinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nacionālās bibliotēkas projekts saņems ziedojumu no Bila un Melindas Geitsu fonda

, 30.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas tīkls jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas ir neatņemama Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta daļa, saņems 16.2 miljonu ASV dolāru finansējumu no Bila un Melindas Geitsu fonda un 7.9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtu uzņēmuma Microsoft programmatūras ziedojumu, kopā sastādot vairāk kā 24 miljonu ASV dolāru (12.8 miljonu latu) lielu ieguldījumu.

"Gaismas pils nav tikai izcilas arhitektūras paraugs - savā būtībā tas ir ārkārtīgi moderns informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projekts, kura mērķis ir dot iespēju ar Gaismas tīkla starpniecību piekļūt informācijai cilvēkiem visā Latvijā. Šis finansiālais atbalsts liecina, ka Gaismas tīkla ideja ir aizrāvusi arī Bila un Melindas Geitsu fondu," šodien preses konferencē norādīja kultūras ministre Helēna Demakova.

Bila un Melindas Geitsu fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos 3833 datorus lietošanai 874 bibliotēkās visā Latvijā. 17 bibliotēkas tiks pirmoreiz pieslēgtas internetam, 853 bibliotēkās interneta pieslēgums tiks uzlabots, bet 874 bibliotēkas tiks ierīkota bezvadu piekļuve internetam. 1455 bibliotekāri saņems apmācību darbā ar informācijas tehnoloģijām. 7700 bibliotēku lietotājiem visā Latvijā tiks apmācītas datorprasmes un interneta lietošanas iemaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas Biznesa gada blavu saņem Livonia Print, Lattelecom, Ērenpreiss un Spodrība

Dienas Bizness, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zviedrijas Biznesa gada balvas 2012» ieguvēji – kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» uzvaras laurus plūc Livonia Print, kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva» atzinību saņem Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!», par «Gada jauno uzņēmēju» atzīts Toms Ērenpreiss no Ērenpreiss Original, savukārt «Vides balvu» saņem uzņēmums Spodrība.

«Zviedrijas Biznesa gada balvu» jau ceturto gadu Latvijā pasniedz Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Eksporta padome Latvijā sadarbībā ar Swedbank, lai akcentētu abu valstu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus. Kopumā šogad balvai pieteikti 98 uzņēmumi, kas liecina par arvien lielāku uzņēmēju atsaucību.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad bija iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi. Balvas ieguvējs ir poligrāfijas uzņēmums Livonia Print, kas specializējas dažāda veida grāmatu ražošanā un izceļas ne tikai ar augošiem pārdošanas apjomiem un ievērojamiem eksporta rādītājiem, bet arī atbalstu studentiem no Latvijas reģioniem, labdarības projektiem un rūpēm par vidi visā ražošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltijas Datoru akadēmija, Projekta «Pieslēdzies, Latvija!» mācību organizēšanas un koordinācijas vadītāja

Ingrīdas Ļuļas atbildībā ir senioru (50+) bezmaksas datorapmācību projekta «Pieslēdzies, Latvija!» mācību programmas īstenošana un koordinācija, tai skaitā brīvprātīgo skolotāju uzrunāšana, skolotāju apmācības, darba uzdevuma izskaidrošana projekta skolotājiem, senioriem piemērotāko mācību metožu izvēle, konsultācijas un atbalsts mācību procesā.

Ingrīdas pienākumos ietilpst arī senioru reģistrācijas koordinēšana un apmācību grupu komplektēšana visā Latvijas teritorijā (krievu un latviešu valodas plūsmās).

Ingrīda Ļuļa 3 gadu laikā datorzinībās ir apmācījusi seniorus dažādos līmeņos: 2011.gadā kā skolotāja apmācījusi vairāk nekā 130 seniorus. Kopš 2012.gada apmācījusi vairāk kā 230 pasniedzējus, kuri viņas pārraudzībā snieguši zināšanas gandrīz 14000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairāk nekā puse mobilo ierīču izmanto neaizsargātus Wi-Fi tīklus

Gunta Kursiša, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija, kas tiek glabāta lielākajā daļā mobilo ierīču, var nonākt kibernoziedznieku rokās - aptuveni 70% planšetdatoru īpašnieku un 53% mobilo tālruņu lietotāju izmanto ar paroli neaizsargātus piekļuves punktus bezvadu internetam, pētījumā, kurā ASV, Eiropā un Krievijā tika aptaujāti deviņi tūkstoši lietotāju, noskaidroja Kaspersky Lab.

Ar paroli neaizsargāti piekļuves punkti bezvadu internetam ir viena no populārākajām metodēm piekļuvei internetam līdzās mobilo sakaru tīkliem, kurus datu pārraidei izmanto 58% respondentu.

«Šķiet, ka daudzi lietotāji nezina par draudiem, kas rodas, izmantojot pieejamu Wi-Fi tīklu, piemēram, to, ka tādā veidā pārraidītus datus viegli var pārtvert hakeri,» norāda Kasperesky Lab pārstāvji. Viņi skaidro, tas var notikt ar, piemēram, Wi-Fi tīklā pārraidītiem internetbankas piekļuves datiem. Tādējādi svarīgas finanšu informācijas pārtveršana ir pamats nopietnām raizēm 60% lietotāju, norāda Kaspersky Lab pārstāvji, skaidrojot - problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka parasti mobilās ierīces ir mazāk aizsargātas pret nesankcionētu piekļuvi, nekā galda datori vai portatīvie datori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Platjoslas internetu laukos ieviesīs Triatel

, 09.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators Triatel ir uzvarējis Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par platjoslas interneta infrastruktūras veidošanu gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Plānots, ka līdz 2008. gada jūlijam ātrs internets būs pieejams vietās, kur pieeja tam līdz šim bijusi ierobežota, arī attālajos lauku apvidos ar vāju ekonomisko attīstību, Db.lv informēja Telekom Baltija/TRIATEL mārketinga direktors Raimonds Peļņa.

Latvijas iedzīvotājiem ātrgaitas internets pašlaik ir pieejams galvenokārt lielākajās pilsētās un rajonu centros. Ierobežota pieeja internetam kavē dažādu saimniecisku un sociālu projektu realizāciju mazāk attīstītajos Latvijas reģionos. Lai risinātu šo problēmu, Satiksmes ministrija izstrādājusi projektu platjoslas interneta attīstībai attālajos lauku reģionos. Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, izsludināts konkurss par platjoslas sakaru tīkla realizāciju, kurā par uzvarētāju atzīts Triatel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Interneta lietotāju skaits pērn pieaudzis līdz 3,2 miljardiem

LETA--AFP, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To cilvēku skaits pasaulē, kuriem pieejams internets, 2015.gada beigās sasniedzis 3,2 miljardus, liecina sociālā tīkla Facebook sponsorētais ikgadējais pētījums State of Connectivity.

Pagājušajā gadā piekļuvi internetam ieguva 200 miljonu cilvēku, liecina pētījums.

Tomēr pārējais 4,1 miljards pasaules iedzīvotāju vēl arvien nevar piekļūt internetam un tā piedāvātajām ekonomiskajām iespējām.

«Attīstītā pasaule lielākoties atrodas tīmeklī, bet jaunattīstības pasaule tālu atpaliek,» secināts pētījumā.

«Pilsētu apgabali ir pieslēgti, daudzi lauku apgabali nav. Jo mazāk naudas, jo mazāk iespēju, ka būsiet tīmeklī. Daudzās valstīs sievietes izmanto internetu daudz mazāk nekā vīrieši. Un pat ja visa pasaule dzīvotu nepieciešamās infrastruktūras rādiusā, gandrīz miljards cilvēku ir analfabēti vai citādi nespēj gūt labumu no interneta satura,» norādīts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zviedri vēlas internetu mašīnā

Juris Kaža [email protected], 20.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru mazie uzņēmēji vēlas piekļūt internetam savās automašīnās – par to liecina telekomunikāciju koncerna TeliaSonera veikts pētījums. Pētījums liecina, ka 44 % mazo uzņēmēju vēlētos izmantot internetu automobīlī. Visvairāk uzņēmēji (74%) vēlas pieslēgties internetam no mājām, pie klienta (43%), vilcienā (42%), vasarnīcā (40 %) un lidmašīnā (33%). Pētījums liecina, ka pats svarīgākais uzņēmējiem, kas ceļo, ir interneta piekļuve viesnīcas numurā. Uzņēmējiem un uzņēmumu īpašniekiem ir arī svarīgāk pieķļūt internetam no vasarnīcas vai savas laivas nekā algotiem darbiniekiem. TeliaSonera pētījums arī atklājis neparastas vēlmes – 6 % uzņēmēju vēlētos pieslēgties internetam Zviedrijas daudzdzīvokļu mājām raksturīgajās veļas mazgāšanas telpās. TeliaSonera uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Ēriks Heilborns (Erik Heilborn) secina, ka internets ir kļuvis par pirmās nepieciešamības pakalpojumu daudziem uzņēmējiem un, ka nākotnē klientiem būs prasība – internets jebkurā laikā un vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bezielāpu Windows personālā datora dzīves ilgums Latvijā — 10 minūtes

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieslēdziet jaunu personālo datoru Internetam, ja neesiet veikuši nepieciešamos drošības pasākumus, brīdina Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab un Internet Storm Center eksperti Saskaņā ar viņu publicēto atskaiti, bezielāpu Windows-personālais dators, kas pievienots Internetam,vidēji jau pēc 20 minūtēm tiks inficēts ar ļaunprātīgām programmām. 2003. gadā šis skaitlis, pēc grupas vērtējuma, sastādīja aptuveni 40 minūtes. Centrs Internet Storm Center, SANS Institute nodaļa, kas specializējusies pētījumos un apmācībā, nonākusi pie secinājuma par 20 minūšu „izdzīvošanas laiku”, vērojot brīvās IP-adreses un izmērot biežumu, kādā uz tām pienāk paziņojumi. „Ja pieņemam, ka lielāko daļu šo paziņojumu ģenerē tārpi, kuri mēģina izplatīties, tas nozīmē, ka sistēma bez uzstādītiem labojumiem neizbēgami tiks inficēta”, — ir sacīts centra paziņojumā. Vidējā izdzīvošanas ilguma samazināšanās no 40 līdz 20 minūtēm izraisa nemieru, par cik šis laiks irnepietiekams, lai ielādētu pašus ielāpus, kuri spētu personālo datoru aizsargāt no Interneta draudiem. Skots Konti, Tīklu ekspluatācijas menedžeris Masačūsetsas universitātē Amherstā, uzskata centra datus par ticamiem. „Tā ir sarežģīta problēma, un to risināt kļūst arvien grūtāk”, - viņš sacīja. Viens no Konti administratoriem nesen pārbaudīja šos datus, Tīklam pieslēdzot divus bezielāpu datorus. Pēc 20 minūtēm tie abi tika inficēti. Tagad universitāte pārbauda datoru stāvokli, pirms tos pievienot Internetam. Ja datorā nav uzstādīti pēdējie labojumi, to liek karantīnā ar ierobežotu pieeju Tīklam līdz tam laikam, kamēr programmnodrošinājums netiks atjaunināts. Savā analīzē centrs arī apgalvo, ka no tīkla uz tīklu vidējais inficēšanas laiks mainās plašās robežās. „Ja Interneta-servisa-provaiders bloķē datu kanālus, kurus parasti izmanto tārpu izplatīšanai, tad personālā datora lietotājam atliek vairāk laika, lai uzstādītu ielāpus. No otras puses, universitāšu tīkli un ātrgaitas Interneta servisu lietotāji bieži vien tiek pakļauti papildus uzbrukumiem no kaitīgajām programmām (malware), kā boti, — atzīmē grupa. — Tiem, kuri ir pievienoti šādam tīklam, izdzīvošanas laiks ievērojami samazinās”. Jaunajā Windows-sistēmas labojumu pamācībā Internet Storm Center rekomendē atslēgt funkciju file sharing Windows un ieslēgt Internet Connection Firewall. Pēdējā Microsoft servisa pakete, Windows XP Service Pack 2, pati uzstāda šādu konfigurāciju, taču, lai to ielādētu, lietotājam ir jāiziet tiešsaistē, tādējādi viņš ir spiests riskēt. Viena no problēmām, pēc ekspertu vārdiem, ir tā, ka sistēmu administratori balstās uz ielāpiem un uzskata, ka lietotāji tos ātri uzstādīs. Uzstājoties nesenajā Microsoft TechEd izstrādātāju konferencē Amsterdamā, Microsoft drošības konsultants Freds Baumhards sacīja, ka nav aiz kalniem tā diena, kad vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu. „Nevienam nepietiks laika to atklāt. Neviens nepaspēs izlaist ielāpus vai antivīrusus un izplatīt tos. Tas nozīmē, ka ielāpi visas problēmas nekādi nerisina”. Baumhards uzsvēra adaptācijas nozīmīgumu un kā piemēru minēja cilvēka imūnsistēmu: „Stādieties priekšā, ka jūsu organisms saka: „Hm, man ir gripa. Iepriekš tā nekad nav bijis, tātad es iešu bojā”. Taču tas nenotiek: jums paceļas temperatūra un pārējais, lai iegūtu laiku, kamēr cīņā iesaistīsies citi mehānismi”. „Ja cilvēka organisms nodarbotos ar labojumiem tāpat kā to dara kompānijas, mēs jau sen visi būtu miruši”. Škiet gan, ka ar vārdiem „vīruss vai tārps izsitīs no ierindas pilnīgi visu” drošības konsultants FredsBaumhards” pirmkārt ir domājis uz Microsoft produktiem bāzētās datorsistēmas. Eksperimenti Latvijā ar Mājas DSL parāda, ka Windows dators bez ielāpiem un aizsardzības sistēmām (antivīruss, personālais ugunsmūris) tiek inficēts ātrāk nekā desmit minūtēs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu auto tirgū Audi ir viens no pieprasītākajiem auto zīmoliem. Tomēr, kā pirms katra nozīmīga pirkuma un tāda ir arī automašīnu iegāde, nepieciešams pārliecināties par pirkuma kvalitāti. Ko ņemt vērā, iegādājoties Audi zīmola automašīnas?

Vai ir vērts iegādāties Audi?

Audi ir viens no populārākajiem auto zīmoliem pasaulē gan jaunu automašīnu interesentiem, gan lietoto auto tirgū. Audi vēsture sākās 1909. gadā, bet pazīstamā emblēma, kura rotā jebkuru Audi automašīnu - savienoti četri apļi, tika izveidota 1932. gadā, kad apvienojās četri uzņēmumi un tie kopīgi izveidoja vienotu koncernu.

Pirms jebkura auto iegādes, tai skaitā Audi, nepieciešams veikt priekšdarbu un saprast, vai šis auto zīmols kalpos man ilgi, vai tā uzturēšana ir dārga un vai Latvijā ir pieejami sertificēti servisi un vajadzīgās rezerves daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datorvīrusi svin 20 gadu jubileju

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Šonedēļ aprit 20 gadu terminam «datorvīruss». Šādu nosaukumu kaitīgajām programmām 1983. gadā izdomāja amerikānis Freds Koens. Būdams Dienvidkalifornijas universitātes students, viņš izdarīja virkni kontrolējamu eksperimentu programmas radīšanā, kas spējīga pati pavairoties un izplatīties tīklos. Koena uzrakstītā programma – prototips pielietoja to pašu izplatīšanās taktiku, ko visi mūsdienīgie vīrusi. Tā radīja savas kopijas un paslepus tām atrada izejas uz datortīklu. Toreiz vēl nepastāvēja Internets tā mūsdienīgajā formā, tāpēc patreizējie vīrusi izmanto citu kodu, taču pats princips tika ielikts pirms 20 gadiem. Taču patiesībā ne jau Freds Koens izlaida džinu no pudeles. Šis apšaubāmais gods pieder pakistāniešiem, brāļiem Amdžadiem, kuri atvēra savu datorveikalu, kur tirgoja paši savas rakstītās programmas. Viņi saskārās ar to, ka viņu programmas tika nelikumīgi kopētas un izplatītas. Un tad viņi uzrakstīja pirmo kodu, nelielu programmiņu ar nosaukumu BRAIN, kuru nemanāmi ievietoja savos ražojumos. Programma, kura aktivizējās pie mēģinājuma to kopēt, kļuva reāls prototips visai vīrusu dzimtai, kas nodara tik daudz nepatikšanu tagad. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt jau 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu ar nosaukumu «Sarežģītu automātu teorija un organizācija». Pēc tam ilgu laiku kaitīgo programmu ideja pastāvēja matemātiskās teorijas jomā un interesēja vienīgi rakstniekus - fantastus, un tikai ar plašu Interneta izplatību vīrusu bīstamību sāka apzināties speciālisti un dator

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ 96% amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus?

Zvērināts advokāts, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Jānis Taukačs, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pirmā uzvara viesabonēšanas tarifu izbeigšanai; Latvijai tas var izrādīties neizdevīgi

Dienas Bizness, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta piekļuves nodrošinātājiem nedrīkst ļaut ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ bloķēt vai palēnināt noteiktu pakalpojumu lietošanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajos ierosinājumos par izmaiņām ES elektronisko sakaru noteikumos. Deputāti arī balsojumā prasa no 2015. gada 15. decembra vairs nepiemērot viesabonēšanas tarifus par mobilā tālruņa lietošanu citā ES dalībvalstī.

Dienas Bizness jau ziņoja, ka, lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

PTAC uzdod Tele2 atsaukt apgalvojumu, ka mobilajam internetam ir zemākā cena

Sanita Igaune, 25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzdevis tiesisku pienākumu Tele2 mēneša laikā publicēt saziņas līdzekļos paziņojumus, ka uzņēmums atsauc maijā un jūnijā reklāmās nepatiesi pausto apgalvojumu, ka Tele2 mobilajam internetam ir zemākā cena.

PTAC norāda, ka šajos mēnešos dažādās interneta vietnēs, presē un televīzijā Tele2 sniedza priekšapmaksas sarunu kartes Zelta Zivtiņa (ZZ) mobilā interneta reklāmas, kurās tika norādīts, ka attiecīgajam internetam ir «zemākā cena par 1 megabaitu! Lai pieslēgtu datu tarifu, sūti burtu «D» uz 1616. Faktiskā cena – no 3,9 līdz 5,1 sant./MB atkarībā no ZZ atjaunošanas nomināla. Uzskaites tarifs – 7 sant./MB». Televīzijā izplatītajās reklāmās norādīts, ka attiecīgā cena ir «zemākā Latvijā».

PTAC pieprasīja operatoram sniegt pierādījumus par informācijas patiesumu. Tele2 centram paskaidroja, ka reklāmā minētais apgalvojums iekļauts pēc konkurentu līdzvērtīgu piedāvājumu analīzes. Tele2 norāda PTAC, ka «mobilo sakaru priekšapmaksas karšu interneta pakalpojumu segmentā līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvā tikai LMT, Amigo karte – cena 23,3 – 30,3 santīmi par vienu megabaitu. LMT, O!Karte un Bite Latvija BiFri nepiedāvā klientiem interneta pakalpojumus ar iespēju nopirkt vienu megabaitu. Gan O!Karte, gan BiFri piedāvā iespēju izmantot interneta pakalpojumus, norēķinus veicot atbilstoši piekļuves termiņam laika izteiksmē – diena un tamlīdzīgi. Neviens no piedāvātajiem nomināliem nav zemāks par Zelta Zivtiņas viena megabaita cenu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets ES pieejams 79% mājsaimniecību; Latvijā - 72%

LETA, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BITE prezentē mobilā interneta klientiem Latvijā pasaulē populāro "Vodafone Mobile Connect" un pakalpojumu "BITE HotSpot"

, 01.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums "BITE Latvija" prezentē Latvijā vēl nepieredzētus mobilā interneta jaunumus - pakalpojumus "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot", kas būs pieejami no 6. novembra. Mobilā interneta pakalpojums "Vodafone Mobile Connect", ko visā pasaulē izmanto vairāk nekā miljons cilvēku, būs pieejams individuāliem lietotājiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī ārpus tās ar datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mbps.

Visas mobilā interneta iespējas tāpat nodrošinās pakalpojums "BITE HotSpot", kas, izmantojot Wi-Fi, sniegs iespēju lietot interneta pieslēgumu jebkurā laikā un vietā veselai lietotāju grupai vienlaicīgi."Nodrošinot plašāko HSDPA mobilā interneta ģeogrāfisko pārklājumu un tā lielāko ātrumu Latvijā, sasniedzot līdz pat 3,6 Mbps, šodien mēs ikvienam šajā valstī un pasaulē atveram durvis uz internetu. Ieviešot jauninājumus, kas pašreiz veido mobilā interneta tirgus tendences visā pasaulē - "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot" - mēs sniedzam saviem klientiem iespēju izmantot ātrāko un pasaulē populāro mobilo internetu tajās vietās, kur vien viņiem tas būs nepieciešams. Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu iespēju," saka BITE grupas izpilddirektors Mārtens van Engelands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā interneta tirgus Latvijā ir tikai tagad sācis attīstīties, un tā straujā augšupeja vēl tikai gaidāma, uzsver Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Mobilā interneta tirgu būtiski ietekmē pārdoto portatīvo datoru skaits, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgais veids, kā piekļūt internetam.

R. Peļņa piekrīt Latvijas Interneta asociācijas paustajam, ka šobrīd ir aptuveni 40-50 tūkstoši mobilā interneta pieslēgumu. „Tomēr, kā rāda mūsu pieredze, tieši pēdējo dažu mēnešu laikā mobilā interneta tirgus strauji aug. Tā, piemēram, Triatel klientu skaits mobilajam internetam vidēji aug par 10% mēnesī, un paredzams, ka šāds pieaugums saglabāsies arī turpmāk.”

„Mobilā interneta tirgus attīstību ietekmē vairāki faktori. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgā iespēja piekļūt internetam. Kopš pagājušā gada martā uzsākām mobilā interneta pārklājuma izveidi visā Latvijā, ir vērojama pastiprināta interese no iedzīvotāju puses, jo tagad internets ir pieejams tur, kur līdz šim kabeļinterneta operatori metuši līkumu. Un tas neattiecas tikai uz lauku reģioniem, bet pat Rīgā, kas skaitās attīstītākā pilsētā Latvijā, daudzviet cilvēkiem nav pieejams internets,” uzsver Triatel valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru