Šogad Uzņēmumu Reputācijas Tops prezentēs jau desmito korporatīvās reputācijas analīzi, apskatot ne tikai 2014. gada reputācijas izmaiņas, kāpumus un kritumus, bet arī analizējot aizvadītās dekādes spilgtākās tendences.

2014. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju tiks apbalvoti jau 17. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji varēs iepazīties 18. jūnijā - žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops.

Reputācijas Tops šajos gados kļuvis par ļoti būtisku tirgus notikumu barometru, skaidri identificējot dažādu tirgus svārstību un aktivitāšu ietekmi uz reputācijas reitingiem. Pirmie topa gadi kompāniju vadītājiem lika izvērtēt arī sociālās atbildības nozīmi uzņēmuma reputācijā.

Īss ieskats vēsturē:

Pētījums uzņēmumu reputācijas līderu noskaidrošanai pirmo reizi tika veikts 2005. gadā. Eksperti bija vienisprātis, ka Reputācijas Tops rosinās uzņēmējus novērtēt reputācijas spēku biznesā. Pirms desmit gadiem topā iezīmējās būtiska tendence – topa vietas ieņēma gan pelnošas korporācijas, gan 2005. gadā zaudējumus cietuši uzņēmumi, pierādot, ka ne vienmēr apgrozāmo līdzekļu daudzums nosaka to, kurš komersants būs sabiedrībai vai saviem sadarbības partneriem tīkamākais.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Trešdien, 19. jūnijā, laikraksta Dienas Bizness redakcijā notika svinīga gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana, kurā tika sumināti 150 Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju. Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Bizness veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja vairāk nekā 150 valsts vadošo uzņēmumu vadītāju. Pasākumā viesus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Uzņēmumu Reputācijas Topa 2013 pirmo 10 vietu ieguvēji, kā arī nozaru topu uzvarētāji – vadošie Latvijas uzņēmumi. Šogad topa virsotnē ir atgriezies uzņēmums SIA Latvijas Mobilais Telefons, kas saņēma balvu kā uzņēmums ar labāko reputāciju gan starp savas nozares uzņēmumiem, gan starp visiem Latvijas uzņēmumiem kopumā. Reputācijas topa augstajā otrajā vietā ierindojusies AS Swedbank, savukārt trešo vietu ieņem uzņēmums AS Laima, kas iepriekšējos divus gadus noturējās topa augšgalā. Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā – VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, pakāpjoties Reputācijas topā par 36. vietām.

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

2010. gada Reputācijas Topa pirmajā trijniekā ierindojušies mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kam seko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA Lido un pārtikas ražotājs SIA Spilva.

Ceturtdien, 27. maijā, laikraksta Diena redakcijā notika gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Reputācijas Top 10 jeb 10 Latvijas uzņēmumi ar labāko reputāciju, kā arī sveikti katras nozares vadošie uzņēmumi un labākie debitanti. 2010.gadā reputācijas līderis ir SIA Latvijas Mobilais Telefons, 2.vietā ierindojies SIA Lido, 3.vietā SIA Spilva, 4.vietā AS Laima, 5.vietā SIA Latvija Statoil, 6. vietā SIA Lattelecom, 7.vietā AS Aldaris, 8.vietā SIA Rimi Latvia, 9.vietā AS Swedbank, 10.vietā SIA Cido Grupa.

Ceturtdien, 9. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Torņakalnā, notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness veidotā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks paziņoti 2016. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un prezentēti Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Apbalvošanas ceremoniju 9. jūnijā plkst.11.00 ikvienam būs iespēja vērot tiešraidē www.db.lv.

«Ja iepriekšējos gados tradicionāli Uzņēmumu Reputācijas Topa smailē gozējās lieli nacionālas nozīmes uzņēmumi, tad šogad savas tiesības būt Latvijas TOP10 uzņēmumu ar labāko reputāciju vidū nopietni pieteikuši eksportētāji. Seši no desmit Reputācijas topa pirmrindniekiem šogad ir ievērojami eksportējošie uzņēmumi,» uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Klātesošos uzņēmējus uzrunās un balvas pasniegs Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, LIAA direktors Andris Ozols, Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Tuvojoties 17.jūnijam, kad uzzināsim 2014. gada uzņēmumus ar augstāko reputāciju, šī topa veidotāji Nords Porter Novelli piedāvā ieskatu Uzņēmumu Reputācijas Topa aizvadītajā desmitgadē.

2005 – 2007

No 2005. – 2007. gadam topa pirmajā vietā stabili turējās Hansabanka (Swedbank), bet otro vietu ieņēma Latvijas Mobilais Telefons, kurš trīs gadu laikā spēja iemantot iedzīvotāju mīlestību, no piektās vietas iedzīvotāju vērtējumā pakāpjoties uz pirmo, kas kopvērtējumā mobilo sakaru līderim ļāva pārliecinoši saglabāt reputācijas vicečempiona titulu. Reputācijas topa pirmsākumos, tautiskās ēdināšanas uzņēmums Lido piedzīvoja vien nelielas svārstības, 2006. gadā no bronzas godalgas atkāpjoties uz ceturto vietu, savukārt 2007. gadā to godam atgūstot. Topa pirmajos gados augstākos reputācijas vērtējumus ieguva uzņēmumi, kas ir iedzīvotāju ikdienas preču un pakalpojumu «patēriņa grozā» - saldumu, alkohola, maizes un piena ražotāji, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī bankas, līzinga uzņēmumi, mazumtirdzniecības tīkli, auto dīleri un telekomunikāciju operatori, kas pilnībā sakrita ar trekno gadu patēriņa filozofiju.

Arī šogad Reputācijas Topa ceremonijā laikraksta Diena telpās tiks apbalvoti Reputācijas Top 10 jeb 10 Latvijas uzņēmumi ar labāko reputāciju, kā arī godināti katras nozares vadošie uzņēmumi, labākie debitanti un uzņēmumi ar lielāko reputācijas kāpumu.

Pēc Latvijas Zaļā punkta iniciatīvas šogad jau trešo reizi tiks pasniegta īpaša Zaļā balva Latvijas «zaļākajam» uzņēmumam. Savukārt sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru esam ieviesuši papildu uzņēmumu vērtēšanas faktoru un balvu – «Uzņēmuma eksporta potenciāls».

Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija pulcēs 150 Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un topa ekspertus.

Reputācijas Tops pirmo reizi tika izveidots 2004. gadā, sadarbojoties laikrakstam Diena, sabiedrisko attiecību uzņēmumam Nords Porter Novelli, sociālantropologam Robertam Ķīlim un Somijas reputācijas pētniecības uzņēmumu Pohjoisranta.

Uzņēmumu reputācijas topa desmitajā gadskārtā pēc gada pārtraukuma atkal triumfē a/s Laima, ieņemot pārliecinošu pirmo vietu kā iedzīvotāju, tā uzņēmēju vērtējumā.

Nemainīgu otro pozīciju reputācijas topā jau trešo gadu pēc kārtas saglabā a/s Swedbank, kas vienlaikus šogad ieņēma pirmo vietu arī divos atsevišķos reputācijas vērtēšanas faktoros – kā labākais darba devējs un kā uzņēmums ar labāko korporatīvo komunikāciju. Savukārt topa līderis Laima šogad ir panākumu virsotnēs tādās kategorijās kā Labi produkti un pakalpojumi un Augsts eksporta potenciāls, par ko uzņēmums saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālbalvu.

Par Uzņēmumu reputācijas topa pirmās desmitgades līderi pārliecinoši ir izvirzījies šā gada trešās vietas ieguvējs Latvijas mobilais telefons, kas ir sakrājis visaugstāko reitingu desmit gadu periodā.

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Augstāko reputāciju Latvijas banku sektorā saglabājusi pēc aktīviem lielākā banka Swedbank, bet apdrošināšanas nozarē - nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība BTA, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Swedbank laikā no 2005. gada līdz 2008.gadam turējās reputācijas topa pirmajā vietā, bet, sākoties krīzei, bankas vērtējums noslīdēja līdz 4. vietai 2009.gadā un līdz 9. vietai 2010. gadā. Tomēr šogad bankas reputācija atkal ir uzlabojusies un kopējā reputācijas topā ieņem piekto vietu. Otra visaugstāk novērtētā banku sektorā šogad ir SEB banka, kurai arī izdevies pakāpties topā no 19. vietas 2010. gadā uz 14. vietu šogad.

Finanšu sektorā kopumā trešo un apdrošināšanas nozarē augstāko novērtējumu saglabājusi BTA, ieņemot 51.vietu kopējā topā, kas gan ir zemāka, nekā 2010. gadā, kad bija 46.vieta, un arī ieņēma pirmo vietu starp apdrošinātājiem.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Dienas un Nords Porter Novelli veidotā uzņēmumu Reputācijas topa rezultāti parādījuši, ka latvieši ir piedevēju tauta un ka pat liekākie zaudētāji 2010.gadā par kritumu nejūtas pārāk noskumuši.

Vienu no lielākajiem kritumiem piedzīvojis arī mobilo sakaru operators Tele2, kas šogad Reputācijas topā atrodas par 18 vietām zemāk nekā pērn. Neoficiāli uzņēmuma vadība izteikusies, ka Meteorīta akcijā Tele2 pārvērtējis sabiedrības humora izjūtu. Tomēr pats lielākais reputācijas kritums pagājušajā gadā skāris kompāniju Swedbank līzings. Uzņēmums Reputācijas topā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, noslīdējis par 36 vietām.

Straujāko reputācijas uzlabošanos – kāpumu par 47 vietām - šogad piedzīvojis uzņēmums MADARA Cosmetics. Otrs straujākais kāpums bijis uzņēmumam Pure Food.

Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Jau trešdien laikraksta Dienas Bizness redakcijā tiks prezentēti ikgadējā Uzņēmumu reputācijas topa rezultāti, kad tiks atklāts, vai saldumu ražotājam Laima arī šogad izdevies noturēties topa līdera pozīcijā. Sadarbībā ar aģentūru Nords Porter Novelli un pētījumu centru SKDS veidotais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju uzmanību piesaistījuši arī 28 jauni uzņēmumi, kas topā pērn nebija sastopami.

Kopumā šogad topā kāpumu ir vairāk nekā kritumu – 61 kompānijas reputācija, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir uzlabojusies, savukārt 47 uzņēmumiem šogad veicies sliktāk nekā pērn un topā piedzīvots citam mazāk, citam vairāk sāpīgs kritums.

Jāatzīmē, ka šogad īpaša uzmanība pievērsta uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Šis uzņēmumu reputācijas faktors gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs, tāpēc pirmo reizi būs iespējams iepazīties arī ar sociāli atbildīgāko uzņēmumu topu.

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Pēdējo pāris gadu notikumi pasaulē (Brexit, ASV prezidenta vēlēšanas, viltus ziņas u.c.) apliecinājuši sen zināmo patiesību, ka reputācija ir ļoti trausla – to ir pietiekami grūti iegūt, bet neticami viegli zaudēt.

To aizvien labāk apjauš arī uzņēmēji. Saskaņā ar Reputācijas institūta (Reputation Institute) publicēto gadskārtējo reputācijas pētījumu (Global RepTrak 100; tiek publicēts kopš 2006.gada), šā gada reitingā konstatēts uzņēmumu reputācijas kritums vidēji par 1,4 punktiem. Pētnieki to skaidro ar globālu uzticēšanās krīzi.

Reitings tapis, institūta pētniekiem laikā no 2018. gada janvāra līdz februārim aptaujājot vairāk nekā 230 000 indivīdu 15 valstīs.

Ētiska uzvedība, taisnīgums, produktu vērtība un pārredzamība ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma reputācijas noteikšanā. To apliecina tehnoloģiju gigantu Apple un Samsung piemēri – abām šīm kompānijām bija problēmas (piemēram, Galaxy Note 7 bateriju uzliesmošana vai Apple skandāls saistībā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas u.c.), taču Samsung reputācijas topā ir pakāpies, savukārt Apple piedzīvojis krietienu. Pētnieki to skaidro ar uzņēmumu atšķirīgo pieeju sociālajai atbildībai un dažādo krīzes komunikāciju.

Pagājušā gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums.

Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Latvijas banku korporatīvās reputācijas novērtējums, salīdzinot ar finanšu nozari Eiropā, ir vidēji augsts.

Banku nozares reputācija tiek mērīta četrās mērķa grupās – sabiedrībā kopumā, biznesa vidē, starp viedokļu līderiem un mediju pārstāvjiem. Gada laikā būtiski uzlabojies banku reputācijas novērtējums viedokļu līderu vidū, kamēr mediju pārstāvju vērtējums tieši pretēji – būtiski samazinājies. Biznesa vides un iedzīvotāju kopumā vērtējums saglabājies stabils.