Šogad ceļu policijas darbinieki par atļautā ātruma pārsniegšanu ir apturējuši vairāk nekā 88 tūkstošus autovadītājus, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir bijusi par pamatu vairāk nekā 1900 avārijām.

Lai arī šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu, gan cietušo un bojā gājušo skaits un Latvijai izdevies sasniegt ES izvirzīto mērķi, tomēr vēl aizvien ātruma ierobežojumu ignorēšana un nepareiza ātruma izvēle ir ierasta prakse autovadītāju vidū un pirmais izplatītākais autovadītāju pārkāpums.

Cīņā ar ātrumpārkāpējiem policija otro gadu aktīvi izmanto fotoradarus. Šī gada 10 mēnešos ar fotoradaru palīdzību sastādīti 13 566 protokoli. “Nepareiza ātruma izvēle un ātruma pārsniegšana ir galvenais iemesls apmēram trešajai daļai avāriju. Svarīgi atcerēties, ka reālajā ceļu satiksmē vadītājam pašam regulāri ir jākontrolē braukšanas ātrums. Maldīgs ir uzskats, ka neliela ātruma pārsniegšana nenodara neko ļaunu. Mēs ik dienas redzam ātras braukšanas radītās sekas – pat 10-20 km/h ātruma pārsniegšana bieži vien var būt nāvējoša,” atzīst Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Kopumā 3% Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju, kas ikdienā izmanto internetu, dažādu iemeslu dēļ, to skaitā maksājumu karšu datu noplūdes rezultātā, tīmeklī nozaudējuši savu naudu. Visbiežāk tas noticis tieši ar Latvijas iedzīvotājiem, proti, pēdējo 12 mēnešu laikā ar šādām problēmām saskārušies 8% mūsu valsts interneta lietotāju, liecina Eurostat dati.

Visretāk ar šādām problēmām saskārušies Bulgārijas, Čehijas Republikas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas interneta lietotāju – proti, tikai 1%.

Tas, ka Latvijā šādi gadījumi notiek visbiežāk, varētu būt saistīts ar mūsu valsts datorlietotāju kūtrumu attiecībā uz dažādu datorsistēmas drošības programmu lietošanu. Tikai 62% Latvijas lietotāju savos datoros ir uzstādījuši jebkāda veida drošības programmatūru, piemēram, antivīrusu vai ugunsmūri. Tas ir viszemākais rādītājs ES.

Taču neskatoties uz to Latvijas interneta lietotāji uz ES fona nav tie, kuri visbiežāk saķertu kādu datorvīrusu. Kamēr Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā datorvīrusu tīmeklī saķēris aptuveni 41% interneta lietotāju, Maltā, kur ar drošības programmatūru aprīkoti datori 91% gadījumu, datorvīrusu saķēruši 50% interneta lietotāju. Visvairāk datorvīrusus saķer interneta lietotāji Bulgārijā – pēdējo 12 mēnešu laikā tie bijuši 58% interneta lietotāju.

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Savienoto Valstu Nacionālais zinātniskais fonds (NSF) piešķir 13 miljonus dolāru cilvēku vīrusu epidēmiju paredzēšanas metožu adaptācijai priekš datorvīrusu uzliesmojumu prognozēšanas globālajos datoru tīklos. Projekta galvenā ideja ir interneta „imūnsistēmas” radīšanā. Ar to tiek domāta tehnoloģiju izstrādne, kuras spēj dzēst datorvīrusu epidēmijas pašā to aizmetnī. Pēc Nacionālā zinātniskā fonda programmas direktora Karla Lendvera (Carl Landwehr) vārdiem, zinātniekiem nāksies izstrādāt jaunus līdzekļus datorvīrusu un tīkla tārpu ātrai identifikācijai un iznīcināšanai. Pēc aģentūras Reuters informācijas, granta apgūšanā piedalīsies zinātnieki no Kalifornijas universitātes (Sandjego), Starptautiskā datoru pētījumu institūta (Bērklija), kā arī Kārnegija Mellona Universitātes.

Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusu radīšana aizvien biežāk tiek veikta uz komerciāliem pamatiem, kā vīrusu rakstītāju un spameru savstarpēji izdevīgas sadarbības darba auglis. Mērķtiecīgi „pēc pasūtījuma” radītie vīrusi strauji „izglītojas”. Var konstatēt, ka datorvīrusu radīšanas pasūtījumu tirgus ir izveidojies. Drūmie informācijas drošības speciālistu pareģojumi ir piepildījušies – spameru un vīrusu rakstītāju savienošanās ir notikusi. Pēdējie pārvērš mājas personālos datorus, kuriem ir platjoslas izeja Internetā, par spama izsūtītājiem, un pēc tam šādus tīklus izīrē. Pie tam maksa par Tīkla no daudziem tūkstošiem inficētu datoru izmantošanu dažu stundu garumā maksā no 50 līdz 100 dolāru. Šajā laikā inficēti personālie datori var izsūtīt miljoniem ziņojumu. Ņujorkas kompānija MessageLabs stādīja priekšā spama izsūtīšanas un vīrusu izplatīšanās elektroniskajā pastā dinamikas analīzes rezultātus. MessageLabs katru dienu skenē aptuveni 50 miljonus vēstuļu, tās klientu vidū ir — Lielbritānijas vēstniecība, Bank of New York, Japānas korporācija Fujitsu. Pasta analīze, ko kompānija pārbaudīja pirmajā pusgadā, sniegusi pārsteidzošus rezultātus. Saskaņā ar atskaites datiem, situācija ar spamu un pa pastu izplatītajiem vīrusiem strauji pasliktinās. No vienas puses, vīrusu daļa, kas tiek izplatīti pa elektronisko pastu, ātri pieaug — 8,3% no vairāk nekā 5,6 miljardiem vēstuļu, ko kompānija pārbaudījusi šī gada janvāra-jūnija mēnešos, vai katra divpadsmitā saturēja vīrusu. 2004. gada jūnijā šis radītājs sasniedza 9,3%. Salīdzināšanai: 2002. gada pirmajā pusgadā, pēc tās pašas kompānijas datiem, vīruss bija tikai vienā vēstulē no 392, 2003. gadā — vienā no 208. No otras puses, pieaug spameru aktivitāte — 86,3% no visa pasta 2004. gada jūnijā sastādīja tieši spams. Šī gada pirmajos četros mēnešos šis rādītājs variējās no 53% līdz 67%. Spama izplatītāju progress arī ir acīmredzams — 2002. gadā spams sastādīja tikai 1,5% no kopējā elektroniskās sarakstes apjoma. „Kad šis līmenis sasniedza 50%, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas spēs pacelties vēl stipri augstāk”, — izbrīnīts ir Braiens Čārnijs (Brian Czarny), kompānijas MessageLabs mārketinga viceprezidents. Kompānijā MessageLabs uzskata, ka tamlīdzīgu biedējošu procesu ir izraisījusi iezīmējusies ciešas sadarbības tendence starp vīrusu rakstītājiem un spameriem, kas izveidojusies uz „komerciāla” pamata — abas šīs grupas kopā savedusi dzīšanās pēc peļņas. MessageLabs speciālisti to noteikusi, novērojot čatus, kuros viens ar otru sazinās gan pirmie, gan otrie. Kā ziņo MessageLabs, tās darbinieki, kuri kontrolē spameru un vīrusu rakstītāju sazināšanos Tīklā, ir noskaidrojuši gan spameru, gan arī vīrusu autoru pieaugošos centienus „sakļaut rindas”. Pie tam kompānija uzsver, kavīrusu izplatīšana pati par sevi vai nu vispār nenes nekādus ienākumus vai arī ļoti nelielus. Toties nauda ir spameriem. Spameru un vīrusu rakstītāju savstarpējā sadarbība uz „komerciāliem” pamatiem — tā ir skaidri samanāma tendence, tieši tādā veidā ir radušies vīrusi Fizzer, Bugbear, Sobig, kā arī MyDoom.

«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Jau vairākas dienas Latvijas interneta lietotāju e-pastos, radot nevajadzīgu ažiotāžu, ir atrodams kārtējais viltus brīdinājums par paaugstinātas bīstamības datorvīrusu. Brīdinājuma vēstulē ir sākotnējais teksts angļu valodā un tā daļējs tulkojums latviešu valodā, kas aicina uzmanīties no e-pasta vēstulēm ar pievienotu Power Point prezentācijas failu "Life is beautiful.pps", kura atvēršana, kā tiek apgalvots, draud ar visas datorā esošās informācijas iznīcināšanu. Tam klāt pievienots arī aicinājums pārsūtīt šo brīdinājumu draugiem, kolēģiem u.t.t. Angļu tekstā lielākai ticamībai vēl ir pieminēti tādi pazīstami vārdi kā Yahoo, Hotmail, AOL, bet kā trauksmes avoti tiek minēti Microsoft un Norton. Šāda veida vēstules nav jaunums ne pasaulē, ne Latvijā. Angļu valodā tām pat ir speciāls apzīmējums – “hoax” (mānīšanās, joks). Internetā eksistē portāli, kas veltīti šādiem “jokiem” un kā liecina informācija tajos, “Life is beautiful” nav nekas jauns. Izpildot e-pastā norādītās instrukcijas destruktīvo darbību veic pats apmuļķotais lietotājs un piedevām viņš rekomendē to izdarīt arī saviem draugiem un paziņām. Lielos mērogos šī šķietami nevainīgā parādība var nest ievērojamus zaudējumus, kas rodas no darbalaika izniekošanas un liekas e-pasta vēstuļu plūsmas. Diemžēl daudzi datoru lietotāji pasaulē un arī Latvijā aktīvi turpina pārsūtīt šos brīdinājumus, tādējādi realizējot autoru kaitnieciskās ieceres. “Viltus brīdinājums parasti satur uzstājīgu aicinājumu pārsūtīt to draugiem, kas arī ir šīs vēstules īstenais mērķis,” stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Šādi viltus brīdinājumi izmanto sociālo inženieriju un zināmā mērā līdzinās datorvīrusiem, tikai to kods šoreiz tiek izpildīts datorlietāja smadzenēs.” “Es gribētu aicināt interneta lietotājus Latvijā, pārsūtot jebkādus datorvīrusu brīdinājumus, pārliecināties par draudu realitāti, piemēram, apskatoties antivīrusu kompāniju interneta lapas vai pajautājot uzņēmuma datorsistēmu administratoram,” aicina Valdis Šķesters. “Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība tikt apmuļķotam un to pašu izdarīt ar saviem draugiem, vai, vēl ļaunāk, ieteikt viņiem nodzēst kādu nevainīgu un nepieciešamu operētājsistēmas failu.”

Nejauša kļūda, rakstot delfi.lv, ss.lv, tvnet.lv vai apollo.lv interneta pārlūkprogrammā, pāris sekundēs var inficēt lietotāja datoru. Tas skaidrojams ar tā saukto taiposkvoteru aktivitātes pieaugumu, kuru darbībā konstatēta apzināta datorvīrusu izplatība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV secinājusi, ka kāds Latvijas iedzīvotājs reģistrējis veselu sarakstu ar «.lv» domēna vārdiem, kas atgādina pārrakstīšanās kļūdas daudzu populāru Latvijas portālu nosaukumos.

Pirms dažām dienām (līdz 18.04.2012), kļūdaini atverot, piemēram, www.delf.lv, katram «kļūdas upurim» pat neapzinoties un vizuāli to neredzot, dators varēja inficēties ar datorvīrusu. Šobrīd šī vīrusa izplatīšana ir apturēta.

«Šādas ļaunprātības jau daudzus gadus ir izplatītas «.com» domēna vārdos un daudzu lielvalstu tīmekļu vietnēs, bet Latvijā līdz šim nebija konstatēta tik masveidīga un apzināta vīrusu izplatīšana caur taiposkvotingu,» uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Izraēlā atklājies valsts vēsturē nopietnākais rūpnieciskās spiegošanas gadījums, kurā, pēc policijas domām, privātdetektīvi vadošo Izraēlas kompāniju datoros gan valstī, gan ārzemēs instalējuši datorvīrusu (Trojas zirgu), zaguši slepenu komerciālo informāciju un to pārdevuši šo kompāniju konkurentiem, ziņo The Jerusalem Post. Par skandālu presei tika paziņots svētdien. Ir apcietināti vienpadsmit privātdetektīvi, kā arī vadošo kompāniju augstākie vadītāji. Šīs firmas ir Cellcom (mobilo telefonu kompānija), YES (satelīttelevīzija), Pelephone (mobilo telefonu kompānija), Meir Car Imports (Volvo un Honda importētāji) un Tami-4 (minerālūdens mazumtirgotāji); tieši tās, kā tiek apgalvots, esot algojušas minētos privātdetektīvus. Savukārt starp noziedznieku upuriem ir kompānijas HOT (kabeļtelevīzija), Strauss-Elite (pārtikas rūpniecības konsorcijs), Orange (mobilo telefonu kompānija), Globes (biznesa avīze), Mey Eden (minerālūdens), Shekem Electric (sadzīves elektroierīces), Ace Hardware vietējā filiāle, Rani Rahav (sabiedriskās attiecības), Champion Motors (Volkswagen importētājs), Shalmor-Amnon Amihai (reklāmas kompānija) un Reuveni Pridan (reklāmas kompānija). Kā ziņo policija, spiegošanas dēļ minētās firmas piedzīvojušas neveiksmes komercizsolēs un zaudējušas tūkstošiem klientu. Pēc policijas teiktā, ir apcietināti 18 cilvēki, ieskaitot programmētājus – kādu izraēliešu laulāto pāri, kas dzīvo Londonā. Arestēto vidū ir arī kāds satelīttelevīzijas kompānijas YES augstākais vadītājs, Pelephone un Cellcom drošības dienestu darbinieki un vairāki privātdetektīvi. Svētdien pēcpusdienā tiesībsargājošās iestādes uzaicināja Cellcom vadītāju Jichaku Peterburgu sniegt paskaidrojumus par viņa kompānijas saistību ar šo lietu. Policijas izmeklēšana, kam bija dots nosaukums "Horse Race", sākās 2004. gada novembrī, kad tika saņemts pazīstamā izraēliešu rakstnieka Amnona Jakonta iesniegums. Rakstnieks policijai sūdzējās, ka internetā noslēpumainā kārtā bez viņa ziņas un piekrišanas publicēti viņa jaunā, vēl nepabeigtā romāna fragmenti. Jakonts pavēstīja policijai: iespējams, kāds esot ielauzies viņa datorā un nozadzis grāmatas fragmentus. Rakstnieks turēja aizdomās savu bijušo znotu, 41 gadu veco datorspeciālistu Maiklu Efrati, kurš dzīvo Londonā. Policija pārbaudīja Jakonta datoru un atklāja, ka tajā ir instalēts Trojas zirgs. Kā ziņo policija, persona, kas datorā ievietojusi šo Trojas zirgu, ieguvusi neierobežotu pieeju inficētajam datoram un to pārņēmusi savā varā. Ar Interpola palīdzību Izraēlas policijai izdevās noskaidrot, ka minētais Trojas zirgs ir Efrati roku darbs. Pagājušajā nedēļā Londonā viņu apcietināja kopā ar sievu, 28 gadus veco Rutu Brīru Haefrati. Tagad abi Anglijā gaida tiesu, kura lems par viņu izdošanu tiesāšanai Izraēlā. Pēc tam policija noskaidroja, ka Efrati ir izstrādājis datorvīrusu trijām Izraēlas vadošajām privātdetektīvu aģentūrām, kas to izmantojušas, lai zagtu konfidenciālu informāciju no lielākajām kompānijām. Policijai ir aizdomas, ka šie privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši ar vīrusu inficētus reklāmas CD, no kuriem Trojas zirgs slepus instalējies firmu datoros. Vēl policija ziņo, ka privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši arī e-pasta vēstules ar piesaistītu vīrusa failu. Ir aizdomas, ka lietā iesaistīti vairāku kompāniju augstākie vadītāji – firmas YES finanšu direktors Katriels Moriā, Pelephone drošības dienesta priekšnieks Šajs Razs, Cellcom drošības dienesta priekšnieks Ofers Reihmans un Meir Motors vadītājs Uzi Mors (pēdējais ir arī futbola čempionu, Haifas kluba „Maccabi” viceprezidents). Savukārt apcietinātie privātdetektīvi ir no trim lielām aģentūrām: Modi'in Ezrachi (Civilā izlūkošana), Krochman Special Investigations (Krohmana speciālā izmeklēšana) un Philosoph Balali. Sakarā ar paziņojumiem par iespējamo spiegošanu svētdien vairāk nekā par trim procentiem pazemināj

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Db.lv jau rakstījis, ka līdzīgā veidā krāpnieki izmanto arī uzņēmumu nosaukumus un pat logo. Tā, piemēram, par krāpnieku upuri kritusi arī DNB banka.

Latvijas sieviešu izlases basketbolistes Santa Dreimane un Gunta Baško intervijā Db atklāj basketbola aizkulises un savus nākotnes plānus.

Latvijā ar sieviešu basketbola izlasi šobrīd saista lielas cerības. Kā tiekat galā ar atbildību un spiedienu?

Gunta Baško: Galvenais ir par to nedomāt. Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus.

Apgāds Zvaigzne ABC sadarbībā ar Latvijas Blondīņu asociāciju laidis klajā Blondīņu pavārgrāmatu.

Šajā pavārgrāmatā sabiedrībā pazīstamas gaišmates - Agnese Zeltiņa, Aija Tērauda, Marika Ģederte, Dace Vaivara, Dace Dēnava, Guna Geikina, Ana un Katrīne Drozdovičas, Iveta Galēja, Līga Bizune, Jeļena Avotiņa-Jekateriničeva, Linda Mūrniece, Olga Rajecka, Nataļja Oļesika, Laura Everte, Vita Baļčunaite, Karlīne Štāla - iepazīstina ar savu īpašo ēdienu receptēm un pastāsta par saviem ēšanas paradumiem, iecienītākajiem produktiem, atklāj gan kulināras viltības, gan arī interesantus faktus no savas dzīves.

Projektā piedalās arī latviešu izcelsmes amerikāniete Laura Vikmanis, kura ASV kļuvusi par daudzu sieviešu iedvesmas avotu un paraugu, jo 39 gadu vecumā spēja radikāli mainīt savu dzīvi. Ēdienu aprakstus papildina fotogrāfijas, kuru autores ir galvenokārt pašas projekta dalībnieces.

Tuvojoties 3.oktobrī paredzētajām Brazīlijas prezidenta vēlēšanām, šīs valsts televīzija un radio saņēmuši rīkojumu, saskaņā ar kuru aizliegts ironizēt par kandidātiem uz augsto amatu, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Brazīlijas komiķi un satīriķi iecerējuši 22.augustā Riodežaneiro un citās valsts pilsētās rīkot demonstrācijas, lai protestētu pret šo absurdo likumu.

«Televīzijai un radio aizliegts izmantot viltības, montāžas vai citus audio un video materiālu apstrādes veidus, kuri izsmej vai pazemo kādu kandidātu, partiju vai koalīciju,» sacīts likumā. Likums sāk darboties trīs mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām, brīdī, kad tiek izsludināts priekšvēlēšanu kampaņas sākums.

AP vēstot, ka ironizēšana par kandidātiem vēlēšanu priekšvakarā televīzijas un radio kompānijām draud ar naudas sodu līdz 112 tūkst. dolāru, turklāt atkārtota pārkāpuma gadījumā tām var tikt atņemta raidīšanas licence.

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Nepērc svešu! - akciju ar šādu nosaukumu ir uzsākusi daļa Latvijas pārtikas ražotāju, darot to ar visnotaļ skaidru mērķi - panākt, lai patērētāji dotu priekšroku vietējā ražojuma produkcijai, nevis tai, kas ievesta no ārvalstīm.

Doma laba un pat pareiza, taču, lai šī akcija tiešām rezultētos ar konkrētiem finansiāliem panākumiem, nevis tikai ar papļāpāšanu un skaļu saukļu skandēšanu publiskajā telpā, būtu jāņem vērā pāris būtiski aspekti.

Pirmkārt, šo Nepērc svešu nenāktu par ļaunu nedaudz papildināt, lai tas skanētu - nepērc svešu, un vietējie nečakarēs tevi! Redz, nav jau nekāds noslēpums, ka arī vietējie ražotāji pēdējo divdesmit gadu laikā ir samācījušies dažādas viltības. Piemēram, tirgot ārzemēs ražotus produktus iepakojumos, ko Latvijas patērētāji pazīst kā vietējo. Tāpat pirms vairākiem gadiem ticis konstatēts, ka nitrātu apjoms divreiz dārgākā vietējā gurķī ir lielāks nekā lētākā analogā no ārzemēm. Respektīvi, patērētājiem, kuri tiešām vēlas iegādāties vietējo produkciju, ir jābūt pārliecībai, ka, pērkot kaut ko, kas rotāts ar vietējo zīmolu, viņi tiešām iegūst pašmāju preci.

Nelegālā degviela, kas, visticamāk, tirgota Trest degvielas uzpildes stacijās, nākusi no Krievijas vai Baltkrievijas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tā tranzītā bija jāved tālāk. Taču, īstenojot shēmas, tikusi notirgota autovadītājiem Rīgā.

Jau vairāk nekā nedēļu darbība pārtraukta sešās Trest degvielas uzpildes stacijās Maskavas, A.Deglava, Duntes, Mīlgrāvja, Dzelzavas ielās un Brīvības gatvē. Šīs vietas tur aizdomās par nelegālās degvielas tirdzniecību. Autovadītāji, iespējams, pat nav nojautuši, ka savos spēkratos ielējuši tikai benzīnam līdzīgu maisījumu. Toties samaksājuši par to kā par īstu preci. Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopumā konfiscējuši apmēram 100 tonnu nelegālās degvielas, no tās tikai 3 tonnas bijis dīzelis, pārējais – benzīns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka «tā ir trešo valstu degviela, visticamāk, no tuvākajām valstīm - no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijai vesta cauri tranzītā – nafta, eļļas un dažādi citi šķīdumi vai degviela. Tad, jau dažādas viltības izmantojot, nonākusi iekšējā tirgū.»

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Saeimas politiskajās aizkulisēs tiek runāts par iespējamu Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra nomaiņu. Patlaban šajā amatā ir Tautas partijas pārstāvis Mārtiņš Bičevskis, kurš varētu tikt «aizrotēts» uz citu ministriju, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz ar valdības maiņu Vienotības vadošais personāls sācis atsaukt atmiņā un analizēt FM valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska aktivitātes, kuru skaitā tiek minēta darba vietu izkārtošana ministrijā saviem partijas biedriem, kā arī nepietiekama lojalitāte ministram.

Laikraksts raksta, ka neoficiāli tiek runāts, ka valsts sekretāru varētu «aizrotēt» uz kādu ministriju, «kur ministra amatu ieņem persona, kas labi pazīst Bičevski, visas viņa viltības un spētu ielikt rāmjos». Viens no Vienotības līderiem neesot slēpis, ka šādas spējas piemīt, piemēram, iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Latvijā arvien biežāki kļūs gadījumi, kad kompānijas dažādu problēmu māktas atteiksies vai izvairīsies no maksājumu veikšanas par padarītiem darbiem, izmantojot dažādas juridiskas viltības.

Sevišķi aktuāla šī problēma kļūs vai jau kļuvusi būvniecības nozarē, kur daudzi pasūtītāji un ģenerāluzņēmēji jau šobrīd nav spējīgi vai nevēlas norēķināties par padarītiem darbiem. Tāpat ir arī bieži gadījumi, kad pasūtītājs ir norēķinājies par pakalpojumu, bet darbus līdz galam nepaveic būvuzņēmējs. «Uzmestie» būvuzņēmēji gan norāda – lai arī visi līgumi ir pieejami un parāds ir precīzi pierādāms, tomēr naudu no parādnieka piedzīt esot ļoti grūti: parādnieks varot turpināt vizināties savā pēdējā modeļa luksuss automašīnā, bet apkrāptais var vienīgi savilkt jostu ciešāk, un cerēt, ka vismaz daļu summas izdosies atgūt. Parasti šīs kompānijas pašas mēģina iesūdzēt parādniekus tiesā, vai arī griežas pie parādu piedzinējiem, kuriem šobrīd strauji audzis darba apjoms Latvijā. Arī Valsts policijā Db apstiprināja, ka šobrīd esot vērojama pieaugoša tendence, kad uzņēmumi vēršas pie policijas ar iesniegumiem, tādējādi cerot atgūt savu naudu.

Par spīti izkrāptiem miljoniem rubļu Novosibirskas instances pārtrauc izmeklēšanu pret Mavrodi un viņa rokaspuisi.

Pirms pāris gadiem par Sibīrijas galvaspilsētu dēvētājā Novosibirskā finanšu manipulators Sergejs Mavrodi sarīkoja «finanšu apokalipsi», kā to nodēvēja Komsomolskaya Pravda. Laikraksts tolaik lēsa, ka krāpnieciskās shēmas MMM-2011 piesaistītie līdzekļi sit pušu jebkuras reģiona biznesa investīcijas. Piramīdas darboņi uz ielām dalījuši iedzīvotājiem savus tālruņa numurus, uzrakstītus uz 50 rubļu banknotēm. Šādi izdalīti 30 tūkstoši rubļu. Ilgi nebija jāgaida arī «pastardienu» jeb finanšu piramīdas MMM-2011 sabrukumu. Iznākumā Novosibirskas apgabala Galvenā izmeklēšanas pārvalde (GIP) pērn aprīlī sāka piramīdas vietējā pārstāvja Alekseja Astafjeva nodarījumu izmeklēšanu, bet maijā – arī pret pašu Mavrodi. Vēlāk abas lietas tika apvienotas.

Par iepirkumu konkursu rezultātiem joprojām iesniedz daudz sūdzību, tomēr pamatoto sūdzību skaits rūk, uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādas ir būtiskākās nepilnības iepirkumu gaitā, ko patlaban visbiežāk konstatē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)?

Jāsāk ar to, ka Publisko iepirkumu likumā ir regulējumi, kuri atstāj pasūtītājam lielu izvērtēšanas lauku, respektīvi, bieži tiek spriests, vai pretendentam izvirzītās prasības ir samērīgas, jo likums nenosaka prasības pretendenta kvalifikācijai. Katram var būt atšķirīga izpratne, kas ir un kas nav samērīgi. Tāpēc par to vienmēr bijuši strīdi un arī tagad turpinās strīdi. Lai to novērstu, IUB sadarbojas ar nozaru profesionālajām organizācijām un mēģina sagatavot ieteikumus, norādot, ka, lūk, šajā konkrētajā nozarē tādas prasības būtu pieņemamas, bet atkal citas prasības noteikti nav pieņemamas.