Līdzīgi interneta izmantošanas pieaugumam informācijas iegūšanā, komunikācijā, preču iegādē, pakalpojumu rezervēšanā, pieaug arī internetbanku izmantošana norēķinu un citu finanšu darījumu veikšanai, liecina pētījums.

SEB Unibankas un E-Spy veiktais pētījums Baltijas valstīs liecina, ka Latvijā internetbanku savu finanšu pārlūkošanai, rēķinu veikšanai un citu finanšu pakalpojumu izmantošanai lieto 84% respondentu, Lietuvā – 91%, savukārt Igaunijā – 98%. Vismaz vienu reizi nedēļā savu internetbanku izmanto 48% Latvijas iedzīvotāju, 57% Lietuvas iedzīvotāju un 77% Igaunijas iedzīvotāju, kas apstiprina, ka interneta izmantošanas kultūra konkrētā valstī būtiski ietekmē arī internetbanku lietotāju īpatsvaru.

Vīrieši Latvijā raksturojami kā aktīvāki internetbanku lietotāji. 52% no aptaujātajiem vīriešiem un 46% sieviešu internetbanku lieto vismaz vienu reizi nedēļā. Latvijas galvaspilsētā internetbankas lieto 88% respondentu, ārpus Rīgas – 79%.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Baltijas valstīs lielāko banku klientu vairums izmanto internetbanku, kas savukārt arvien vairāk sāk aizvietot filiāļu funkcijas.

Lielākā daļa Hansabankas, SEB Bankas un arī Parex bankas klientu izmanto internetbankas, kur arī veic lielāko daļu norēķinu. Baltijas valstu skatījumā lielākais lietotāju skaits ir Igaunijā un Latvijā. Nenoliedzami, ka bankas, ņemot vērā vispārēju internetizāciju, varētu izmantot internetbanku kā virtuālo filiāli un palielināt tajā esošo informācijas apjomu par bankas pakalpojumiem, pieļauj SEB Bankas speciālisti.

"Ir bankas Baltijā, kas šādu praksi ir ieviesušas," tā SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Db jau vēstīja, ka jaunas izmaiņas nupat piedzīvojusi Hansabankas internetbanka hanza.net - pilnveidots dizains un lietojamība, tā veidota kā personīgais finanšu konsultants. Banka uzsver, ka jaunajā hanza.net lietotājiem esot pārskatāmāka sava personīgā informācija un izvēles, kā arī pilnveidota precīzi piemērotu piedāvājumu un informācijas proaktīva saņemšana. Izmaiņas, kas nebija saistītas ar jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, sāktas pērn oktobrī, pie tām Hansabankā strādājuši 50 cilvēki. Igaunijā internetbanka jau mainījusies, bet Lietuvā tas notiks tuvākajā laikā.

Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

Starptautiskais ietekmīgais finanšu žurnāls Global Finance par labāko internetbanku privātpersonām Centrālajā un Austrumeiropā šogad atzinis internetbanku Hanza.net. Pasaules labākās internetbankas žurnāls izvērtē jau ceturto gadu.

Hanza.net atzīta par labāko privātpersonu internetbanku Centrālajā un Austrumeiropā. Tāpat tā ieguvusi pirmo vietu arī labākā web dizaina un labākā kopējā risinājuma kategorijās.

„Attīstoties internetbanku jomai, pieaug arī konkurence, un rezultātā arvien sarežģītāks uzdevums bankām ir atšķirties no sāncenšiem. Kas ir tas, ko veiksmīgākās bankas dara tiešsaistē? Tas ir jautājums, kuru izvirzīja Global Finance savā ceturtajā Pasaules labāko internetbanku godalgā,” raksta Global Outlook.

Internetbanku vērtējumā tika iesaistīti eksperti no tādām kompānijām kā Bearing Point, Deloitte & Touche, Logica, Neoris un Tata Infotech.

Sākot ar šodienu, SEB bankas klienti konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu var veikt, izmantojot SEB bankas mobilo internetbanku. Savukārt iPhone un Android tālruņos papildus iespējams aplūkot tuvākās filiāles un bankomātus, uzzināt aktuālos valūtu kursus un izmantot valūtu kalkulatoru, informē banka.

Kā liecina SEB bankas un Mindscan veikts pētījums - mobilo internetbanku izmanto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurā visbiežāk veic divas funkcijas – konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu.

«Pēc veiktā pētījuma datiem, mēs redzam, ka jau šobrīd katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 26% respondentu lieto mobilo internetbanku. Šāda mobilās internetbankas popularitāte skaidrojama ar lietošanas ērtību – vairāk nekā puse jeb 65% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka mobilās internetbankas nozīmīgākā priekšrocība ir iespēja izmantot to jebkurā laikā un vietā bez datora starpniecības, skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance 2011. gadā par labāko internetbanku patērētājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atzinis Swedbank, savukārt par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem izdevums šogad atzinis UniCredit Bank.

Izdevuma žūrijas galvenie kritēriji bija internetbanku funkcionalitāte, iespēju klāsts, apkalpošanas līmenis un dizains.

Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Šveicē par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem ir atzīta Citi banka, savukārt Turcijā un Apvienotajā Karalistē – HSBC internetbanka. Par labāko internetbanku patērētājiem Apvienotajā Karalistē izdevums nosaucis Lloyds TSB International, Spānijā – Bankinter, Turcijā – HSBC, Grieķijā – Piraeus Bank.

Global Finance ir viens no vadosajiem finanšu izdevumiem pasaulē, kas savu darbu sāka 1987. gadā. Patlaban Global Finance lasa 163 pasaules valstīs.

Bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, kas iedzīvotājus kaitina visvairāk, internetbankas kodu kartiņu lietošanā. Savā ziņā var teikt, ka internetbankas kodu karšu ēra ir beigusies, un bankas tās aizstāj ar modernākiem risinājumiem.

- Kodu karšu lietošanā cilvēkus visvairāk kaitina situācija, kad nekavējoties jāveic maksājums internetbankā, bet kodu karte nav pie rokas. Šāda situācija kaitinoša šķiet 49% aptaujāto iedzīvotāju, kas lieto internetbanku, un 26% tādā situācijā arī ir nokļuvuši.

- Līdzīgi kaitinoša ir situācija, kad ārzemēs nepieciešams veikt maksājumu, bet kodu karte nav paņemta līdzi. Tā atzina 43% internetbankas lietotāji, un 5% minēja, ka ir saskārušies ar šādu situāciju ceļojuma laikā.

- 37% internetbanku lietotājus kaitina situācija, kad cipari kodu kartē vairs nav vairs izlasāmi vai kodu karte ir pārlūzusi. Ar kartes nodilšanu saskārušies 14% internetbanku lietotāji, bet ar pārlūzušu karti – 5%.

Lietuva un Igaunija ir līderes Eiropas Savienībā (ES) pēc to tīmekļa lietotāju īpatsvara, kas pēdējo trīs mēnešu laikā izmantojuši internetu ziņu portālu lasīšanai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Lietuvā šogad internetu ziņu lasīšanai tiešsaistē izmantojuši 92% no visiem interneta lietotājiem, bet Igaunijā – 91% no visiem interneta lietotājiem. Latvija šajā jomā ierindojas ceturtajā vietā no visām ES valstīm – internetu ziņu lasīšanai izmantojuši 88% no visiem tīmekļa lietotājiem. Latviju apsteidz un trešajā vietā ierindojas Somija (89% no visiem interneta lietotājiem). Kūtrākie ziņu lasītāji internetā ir Francijas iedzīvotāji – šim nolūkam internetu izmantojuši 38% interneta lietotāju.

Visvairāk interneta lietotāju izmantoja internetbanku Somijā (91% no visiem tīmekļa lietotājiem), kamēr Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šādu iespēju izmantoja attiecīgi 64%, 65% un 87% no visiem interneta lietotājiem. Somija ir līdere arī interneta izmantošanā tiešsaistes ceļojuma pakalpojumiem (69%), savukārt par Latviju dati nav pieejami.

Tirgus izpētes kompānijas Nielsen jaunākais globālais pētījums liecina, ka procentuāli no iedzīvotāju skaita Igaunijas iedzīvotāji interneta bankas lieto visbiežāk, ziņo biznesa laikraksts Aripaev.

Pētījums rāda, ka 32% no visiem pasaules interneta lietotājiem internetbanku izmanto vismaz divas reizes nedēļā, savukārt no tiem 14% internetbanku izmanto katru dienu.

Igaunijā no visiem interneta lietotājiem 79% izmanto internetu vismaz reizi nedēļā, kas ir pasaulē lielākais internetbankas lietotāju īpatsvars vienā valstī.

Igaunijai seko Polija un Norvēģija ar 76%, savukārt Latvijā internetbanku izmanto tieši puse jeb 59% no visiem interneta lietotājiem.

Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, – visu, ko var elektronizēt, ir jāelektronizē. Tas attiecas gan, piemēram, uz e-receptēm, gan saziņu ar valsts iestādēm.

Tajā pašā laikā šim it kā laika garam tik atbilstošajam uzstādījumam kā auksta dušas šalts bija politoloģes Ilzes Ostrovskas tvīts: «Šodien bankā piedzīvoju situāciju, ka kategoriski pieprasīja iesniegumu rakstīt bankas mājas lapā un caur internetbanku. Absolūtam vairākumam no maniem vienaudžiem (70 g. v.) nav interneta prasmju. Tātad – izmesti ārpus borta! Ko viņi dara šādā situācijā, – nespēju iedomāties.» Tam atbildēja jaunā, advancētā Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone: «Tā ir nejēdzīga situācija un padara seniorus atkarīgus no tiem radiem, kaimiņu bērniem, kas to var. Un tas nav droši.»

Šie divi tvīti ļoti labi izgaismo mūsdienu nevienlīdzību, ka robežšķirtne ir ne tik daudz bagāts vai nabags, bet gan digitāli komunicēt varošs vai nē. Ne velti visā pasaulē tiek runāts par digitālo plaisu, kuras vienā pusē ir tie, kas var visas jaunās priekšrocības izmantot, bet otrā tie, kas uz to var tikai skumji noraudzīties. Jāteic, ka Latvijā, kur interneta infrastruktūra ir izcili labi attīstīta, digitālo plaisu veido ne tik daudz interneta nepieejamība, kā prasmju trūkums.

Latvijas iedzīvotāji ir par ceturtdaļu aktīvāki internetbankas lietotāji nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji, liecina 2016. gada Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI).

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijā banku pakalpojumus tiešsaistē lieto 81%, kamēr ES tikai 57% iedzīvotāju. Latvija jau otro gadu ieņem 6. vietu reģionā. Vēl aktīvāk internetbanka tiek lietota tikai Skandināvijā un Igaunijā,

«Latvija uz citu valstu fona izceļas ar augstas kvalitātes internetbankām, kas ir pat funkcionālākas nekā citās indeksa līdervalstīs – Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē. Elektroniska banku pakalpojumu saņemšana ļauj ietaupīt budžetu un veicina dažādu tautsaimniecības nozaru attīstību, piemēram, veiksmes stāsts ir IT nozare – uzņēmumi, kas guvuši pieredzi internetbanku izstrādē Latvijā, tagad turpina iesākto, eksportējot šos augstās pievienotās vērtības pakalpojumus,» skaidro LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance Magazine desmito reizi paziņojis sava apskata World’s Best Internet Banks uzvarētājus Centrālajā un Austrumeiropā. Par labāko internetbanku privātpersonām Latvijā atzīta SEB bankas Ibanka.

Banku sniegumu vērtēja pasaules līmeņa speciālisti, ņemot vērā internetbanku funkcionalitāti, drošību, dizainu, piedāvāto produktu klāstu, bankas stratēģiju un citus nozīmīgus faktorus. Sasummējot visus rezultātus, SEB bankas Ibanka ieguvusi augstāko punktu skaitu kategorijā Labākā internetbanka privātpersonām Latvijā. Tāpat žurnāls atzinis SEB bankas Ibanku par labāko internetbanku privātpersonām informācijas drošības aspektā visā Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Aktīvo privātpersonu skaits, kas lieto SEB internetbanku, gada laikā pieaudzis par 28%, kopš gada sākuma - par 9%, bet juridisko klientu - par 21%, savukārt kopš gada sākuma - par 5%. Privātpersonu veikto darījumu skaits internetbankā šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 22% (salīdzinājumā ar 2008. gada 1. pusgadu), bet kopējais Ibankas lietotāju – gan privātpersonu, gan juridisko personu - skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 15%, informē SEB banka.

Paplašinoties interneta pieejamībai Latvijā, pieaugot internetbanku lietotāju skaitam un iedzīvotāju interesei par elektroniskajā vidē pieejamajiem banku pakalpojumiem, SEB banka saviem klientiem sākusi piedāvā internetbanku Ibanka ar pilnīgi jaunu dizainu un ērtāku lietošanu.

Ibankā papildināta un strukturēta pakalpojumu izvēlne, ir iespēja klientam pašam veidot savu ātro izvēlni, tajā iekļaujot biežāk izmantotos pakalpojumus. Šobrīd SEB bankas internetbanku lieto jau vairāk kā 50 % bankas klientu un kopējais elektroniski veikto darījumu skaits pieaudzis līdz 84 %. Salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem, šogad SEB bankas internetbankas lietotāju skaits pieaudzis par 23 %, savukārt internetā veikto darījumu skaits pieaudzis par 31 %.

SEB bankas un E-Spy pētījuma dati liecina, internetbanku savu finanšu pārlūkošanai, rēķinu veikšanai un citu finanšu pakalpojumu izmantošanai lieto vairāk kā 84 % respondentu. SEB banka vēlas klientiem atgādināt, ka tā saviem klientiem nekad ar e-pasta starpniecību nelūdz norādīt savus identifikācijas datus, kā arī paroles un autorizācijas kodus. Neskaidrību un jautājumu gadījumā mēs aicinām vienmēr sazināties ar banku. Šogad par pilnveidojumiem internetbankā jau ziņoja Hansabanka.

Šogad, sarūkot banku filāļu skaitam, vienlaikus pieaudzis to bankas klientu skaits, kas izmanto internetbanku. Visvairāk internetbankas lietotāju skaits pieaudzis Swedbank, bet vissstraujāk filiāles sarukušas SEB bankai.

Latvijas komercbanku asociācijas dati liecina, ka internetbankas lietotāju skaits šogad jūnija beigās sasniedza 1,415 miljonus, kas ir par 30 tūkstošiem lietotāju jeb 2,2% vairāk nekā šā gada sākumā. Tikmēr filiāļu skaits sešu mēnešu laikā sarucis par 35 vienībām jeb 8,6%, sasniedzot 371 filiāli jūnija beigās.

Lielākais internetbankas lietotāju skaits ir Swedbank - šogad jūnija beigās tie bija 784,2 tūkstoši bankas klienti, kas turklāt ir par 22 tūkstošiem lietotāju jeb 2,85% vairāk nekā nekā gada sākumā. Kopējais bankas aktīvo klientu skats Swedbank šā gada vidū bija 933,7 tūkstoši, kas ir par 6,7 tūkstošiem aktīvu klientu vairāk nekā gada sākumā. Bankai jūnija beigās bija 54 filiāles – tik pat, cik šā gada sākumā.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

SEB Unibanka pievienojas SEB Eesti Uhispank aicinājumam būt piesardzīgiem, pieslēdzoties savām internetbankām Izvērtējot pēdējo dienu laikā izskanējušo informāciju par mēģinājumiem iegūt internetbanku lietotāju identificējošos datus gan Latvijā, gan Igaunijā, SEB Unibanka vēlas atgādināt internetbanku drošas lietošanas kritērijus. Pēc SEB Eesti Uhispank, kas ir SEB grupas banka Igaunijā, sniegtās informācijas pēdējo dienu laikā ir reģistrēti četri gadījumi, kad bankas klientu datori ir inficēti ar datorvīrusu, kas nodrošina klientu internetbanku kodu iegūšanu. Brīdī, kad klients pieslēdzas internetbankai, tas tiek novirzīts uz viltotu lapu, kur klientam jāievada vairāki kodi no savas kodu kartes. Atgādinām, ka SEB Unibanka savas internetbankas Ibanka lietotājiem nekad neprasa vadīt vairāk kā vienu kodu autorizācijai un iesniegtā darījuma apstiprināšanai. Bez tam, SEB Unibanka aicina neatbildēt uz šādiem sūtījumiem un atgādina, ka banka nekādos apstākļos neizmanto e-pastu, lai pieprasītu informāciju par klientu rīcībā esošajiem autorizācijas līdzekļiem Visiem attālināto norēķinu sistēmu lietotājiem SEB Unibanka atgādina, ka, ja klients uzskata, ka ir kļuvis par datoruzbrukuma upuri, vai arī klienta identifikācijas un norēķinu kontu dati ir kļuvuši zināmi nepiederošām personām, lūdzam nekavējoties sazināties ar banku pa telefonu 7779988 vai [email protected]

Latvijā Hansabanka internetbanku topā saglabā līderpozīciju, savukārt Lietuvā Hansabankas izrāviens uz konkurentu fona nav ievērojams – otrās un trešās vietas ieguvēji ir cieši blakus līderim. Otrajā vietā Latvijā ierindojusies Hipotēku un zemes banka, bet trešajā - DnB NORD.

Baltijas internetbanku pārskats 2006 ir pētījums par banku nozari Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas šogad tika veikts jau ceturto gadu pēc kārtas, Db.lv informēja Metasite Business Solutions Pētniecības nodaļas konsultants Evaldas Tilas.

Latvijā pirmajā desmitniekā iekļuvušas: Hansabanka, Latvijas Hipotēku un zemes banka, DnB Nord banka, Aizkraukles banka, Parex banka, Latvijas Krājbanka, SEB Latvijas Unibanka, komercbanka Baltikums, LATEKO banka un Trasta komercbanka.

Pētījuma gaitā secināts:

- Lietuvā un Igaunijā konta atvēršana internetbankā ir bezmakas pakalpojums pilnīgi visās bankās. Tiek prognozēts, ka tuvāko divu gadu laikā tā kļūs pierasta prakse arī Latvijā.

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Metasite Business Solutions veiktā Baltijas internetbanku 2007. gada pārskata rezultāti liecina, ka Hansabanka ir saglabājusi savas līderpozīcijas Latvijā, savukārt SEB Unibanka apdzinusi DnB Nord un Parex banku, Db.lv informēja Metasite Business Solutions pārstāvji.

Baltijas internetbanku pārskats 2007 ir neatkarīgs pētījums par banku nozari Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas šogad tika veikts jau piekto gadu pēc kārtas. Pārskatā analizēts Baltijas komercbanku, tai skaitā Latvijas komercbanku, sniegtais internetbankas serviss, vērtēti katras bankas pakalpojumi salīdzinājumā ar konkurentiem un veikts salīdzinājums ar iepriekšējā gada rezultātiem, lai novērtētu sasniegumus pēdējā gada laikā.

Internetbankas tiek vērtētas pēc vairāk nekā 500 savstarpēji saistītiem kritērijiem, kas sagrupēti 4 kategorijās:

• Internetbankas funkcionalitāte - tīklā pieejamie pakalpojumi un iespējas;

• Internetbankas saprotamība - cik viegli lietotājam atrast nepieciešamo informāciju, vai internetbankas sistēma ir viegli saprotama klientam ;

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Turpinot budžeta deficīta politiku Latvijas ekonomika nākotnē varētu ilgstoši stagnēt. Tā intervijā Db apgalvo Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā No valdības puses ir izskanējuši daudz dažādi priekšlikumi attiecībā uz to, kas būtu jādara, lai atrisinātu esošo Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā ekonomisko krīzes situāciju – jāiesaldē algas, jāatlaiž darbinieki, jāceļ nodokļi... Kā jūsu skatījumā šobrīd vajadzētu rīkoties valdībai?

Latvijā vislielākais aktīvo klientu skaits – fiziskas un juridiskas personas - šogad jūnija beigās bija Swedbank – 874,6 tūkstoši, kas ir mazāk nekā bankas iepriekš lēstais miljons klientu.

Tā liecina Latvijas komercbanku asociācijas publiskotā paplašinātā statistika par bankām. Dati liecina, ka 27 Latvijā darbojošās bankās kopumā bija 2,247 miljoni aktīvo (kuri pusgadā veikuši konta vismaz divus darījumus) klientu, tajā skaitā fiziskas personas bija 2,064 miljoni, bet juridiskas personas – 182,94 tūkstoši. No kopējā klientu skaita 1,309 miljoni jeb 58% klientu lietoja (personas, kas pusgadā sešas reizes veiksmīgi autorizējušās) internetbanku. Tajā skaitā Swedbank no kopējā klientu skaita internetbanku lietoja 716,2 tūkstoši jeb 81,9% no visiem bankas klientiem. Bankā šā gada jūnija beigās bija 816,06 tūkstoši fizisko personu un 58,55 tūkstoši juridisko personu.