Līdz ar pāreju uz eiro 23% vecāku kabatas naudu bērniem plāno noapaļot uz augšu, liecina SEB bankas un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Biežāk nekā vidēji savu bērnu kabatas naudu plāno palielināt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

25% vecāku neplāno palielināt kabatas naudu saviem bērniem, veicot kabatas naudas pārrēķinu no latiem uz eiro pēc oficiālā kursa vai arī noapaļojot to nedaudz uz leju. 34% Latvijas iedzīvotāju, kuru bērni ir tādā vecumā, lai dotu viņiem kabatas naudu, vēl nav izlēmuši, vai un kādā veidā līdz ar eiro ieviešanu noapaļos bērniem piešķiramās kabatas naudas apjomu.

Savukārt 18% aptaujāto vecāku atbildēja, ka saviem bērniem nedod kabatas naudu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka arī bērniem pierašana pie jaunās naudas prasīs laiku, un viņiem svarīgi saprast, cik daudz un kam viņi var tērēt savu kabatas naudu. Neatkarīgi no tā, uz kuru pusi tiks apaļota viņu kabatas nauda, nominālajā izteiksmē kabatas nauda kļūs lielāka, tomēr būs jāpierod arī pie atbilstoši lielākām cenām eiro valūtā veikalos, kafejnīcās un citviet.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Jau pusceļā ir nonācis trīs mēnešus garais Latvijas Jaunatnes padomes projekts TOP un ANTI orators 2007, kur otro gadu pēc kārtas 10 jaunieši vērtē, cik saprotami jauniešiem runā politiķi Latvijā.

Saskaņā ar Jaunatnes padomes sniegto informāciju kopā ir novērtēti aptuveni 40 dažādi politiķi gan parlamentā, gan Ministru Kabinetā, gan uzstājoties medijos. Visbiežāk jaunieši ir izvēlējušies vērtēt Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, kura novērtējums gan ir ļoti tuvu "0". Pēc vērtēšanas kritērijiem tas nozīmē "pieņemams/ nekāds orators".

Interesanti, ka pagājušā gada projektā Kalvīša kungu jaunieši atzina par vislabāko oratoru. Ministru prezidenta izteikumu pērles esot interesantas: "Es esmu garants stabilitātei šajā valstī", "Parlaments vēlas parlamentārā republikā īstenot parlamentāru kontroli pār drošības iestādēm, kas ir tikai normāla parlamentāras republikas parlamenta vēlme".

Latvijas bērniem un jauniešiem nedēļu pēc Līgo svētkiem sākas īstais vasaras nometņu laiks, un šogad pieaugusi interese tieši par nometnēm ārzemēs. Jauniešu vecāki ir sākuši noskaidrot iespējas un rezervēt daudz laicīgāk kā iepriekšējos gados, neatliekot izvēli uz pēcjāņu nedēļām, kā bija agrāk.

Vēl viena šīs vasaras īpatnība - ka ārvalstu nometnes vairs nav rīdzinieku privilēģija, nometņotāji (nometņu dalībnieki) ir pieteikušies gan no Daugavpils rajona, gan Rēzeknes un Ventspils.

Visbeidzot, ja iepriekšējos gados vecāki un jaunieši interesējās par tradicionālajām lietām - pirmie par drošību un ēdināšanu, otrie par jautrību un aktivitātēm, šogad patīkami redzēt tētu un mammu tālredzīgo attieksmi, izvēloties tās nometnes, kurās var apgūt noderīgas lietas - iemācīties brīvi komunicēties ar ārvalstu vienaudžiem, apgūt ārvalstu sarunvalodu pamatus, darboties komandā.

Mundus Travels vasaras nometņu speciālisti šogad piedāvā pašu veidotas Nezināmās Planētas nometnes, kuras var raksturot kā autobusa ceļojumu ar ilgāku uzturēšanos kādā vienā vietā - vai starptautiskā nometnē pie Vidusjūras, vai interesantā kalnu pilsētiņā. Šā gada trijām Nezināmās Planētas nometnēm pieteikti jau 56 bērni un jaunieši, ievērojami vairāk, nekā gaidīts līdz jūnija vidum. Tāpat nosūtām Latvijas dalībniekus uz mūsu starptautisko partneru veidotajām nometnēm, no svešvalodu nometnes tepat kaimiņos - Druskininkos līdz pat Tauru kalnu nometnei pie Antālijas Turcijā.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Bērni Lielbritānijā šogad kā kabatas naudu saņēmuši vidēji 6.24 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (4.81 lats) nedēļā, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neraugoties uz lejupslīdi ekonomikā, ziņo BBC.

Pētījuma ietvaros aptaujāti 1 202 bērni vecumā no 8 līdz 15 gadiem. Izrādījies, ka zēni parasti kabatas naudā saņem nedaudz vairāk nekā meitenes. Un no visiem aptaujātajiem bērniem vislielākās kabatas naudas ir bērniem, kuri dzīvo Londonā. Viņi saņem aptuveni 10.79 sterliņu mārciņas nedēļā.

Trešdaļa aptaujāto bērnu apgalvojuši, ka vismaz nedaudz no viņiem iedotās naudas viņi nevis izlieto, bet krāj.

Jaunieši atzinīgi vērtē iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, tā liecina pētījums par jauniešu profesijas izvēli un jauniešu iesaistīšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā.

Laikā no 2006.gada 13.-25.septembrim Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi ietvaros tika veikts Pētījums par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistīto jauniešu profesijas izvēli. Tā mērķis bija novērtēt, vai jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir izvēlējušies nākotnē apgūstamo profesiju, un noskaidrot, cik lielā mērā dalība Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ietekmē jauniešu profesijas izvēli.

Pētījumu veica biedrība Jauniešu konsultācijas. Telefonintervijās tika aptaujāti 1650 jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas šovasar un iepriekšējos divos gados piedalījās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Tika veiktas arī 15 intervijas ar darba devējiem, kuri nodarbina aptuveni 15% pasākumā iesaistīto jauniešu.

Gandrīz apskrējis gads, kopš noris Dienas biznesa inspirētais projekts Lielās dzīves skola, ko, pateicoties uzņēmumu un fizisko personu ziedojumiem, realizē labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar centru Dardedze. Pagājušās nedēļas nogalē jaunieši no visas Latvijas tikās augstskolā Turība, lai pārrunātu projektā pieredzēto, tiktos ar uzņēmējiem un izklaidētos.

Būs turpinājums

Pagājušā gada aprīlī Dienas bizness savā 15 gadu jubilejā sadarbības partnerus un draugus aicināja netērēt naudu dāvanām un puķēm, bet gan ziedot to labdarības projektam Lielās dzīves skola, kura mērķis ir jauniešiem no bērnu namiem un nabadzīgām ģimenēm palīdzēt apjaust karjeras iespējas un apzināties nākotnes perspektīvas.

Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norādīja, ka gatavojoties izdevniecības 15 gadu jubilejai, kolēģu starpā apspriežoties, radās secinājums, ka labdarība varētu būt labs veids, kā savā attīstībā pakāpties soli augstāk. Arī ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju, nevis cīnīties ar sekām, proti, nabadzību, atkarībām, darbaspēka izceļošanu uz ārzemēm utt. Projekts paredzēja veidot sociāli un ekonomiski aktīvus pilsoņus, nevis patērētājus no valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Db un ziedot.lv projektā Lielā dzīves skola sācies jauniešu iepazīšanās posms.

Projekta ietvaros notika pirmā jauniešu tikšanās Zemgales reģionā (Jelgavas sociālās aprūpes centrā), savukārt vakar Latgales reģionā (Aglonas internāta vidusskolā). Šoreiz jaunieši iepazinās savstarpēji un ar sociālajiem darbiniekiem, bet jau pavisam drīz tiks meklētas atbildes uz jautājumu - ko dzīvē vēlos darīt.

Vēlas labas sekmes

Projekta Lielās dzīves skola pirmajā kopā sanākšanas pasākumā Jelgavas sociālās aprūpes centrā piedalījās 14 jaunieši no trim Zemgales reģiona sociālās aprūpes namiem un to vadīja projektā iesaistītās sociālās darbinieces no centra Dardedze - Ramune Anspoka un Ilvija Razgale. Kā atzina projekta organizatori, iepazīšanās pasākums laika ziņā esot visīsākais. Tās ir pāris stundas, kad jaunieši sanāk kopā un neformālā gaisotnē ar rotaļu un spēļu palīdzību pārvar neziņas un mulsuma sajūtu. Iepazīšanās procesā jauniešiem nācās atbildēt uz nopietniem jautājumiem, piemēram, kas viņus iepriecina, kas apbēdina, kas gandarī, ko viņi mīl utt. Uz pēdējo biežāk minēja radus un ģimeni. Bet uz jautājumu, ko viņi vēlas sasniegt, atbildes variēja no labām sekmēm skolā līdz pat labai dzīvei pēc bērnu nama pamešanas. Par labklājīgākas dzīves iespējām jaunieši runās turpmākajās tikšanās reizēs t.s. motivācijas dienās un pēc tam apciemos uzņēmumus ekskursiju dienās.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Astoņi Latgales jaunieši bezdarbnieki, kas šajā vasarā apguva darba praksi, jau iekārtojušies reālos darbos, Db.lv informēja biedrības Latgale Eiropā pārstāvis Aigars Smagars.

Tas kļuvis iespējams pateicoties biedrības Latgales reģiona attīstības aģentūra īstenotajam projektam Jauniešu bezdarbnieku konkurētspējas veicināšana, darba tirgū, Latgales reģionā, kura mērķis ir palīdzēt atrast darbu augstāko izglītību ieguvušiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Ar 1. jūliju ir uzsākts jau otrais darba prakšu cikls. Tajā piedalās kārtējie 10 augstskolas beigušie jaunieši. Viens no tiem ir IT speciālists, viens filologs – tulks, kā arī divi grāmatveži un seši ekonomisti.

Šī gada sākumā ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu biedrība Latgales reģiona attīstības aģentūra uzsāka projekta Jauniešu bezdarbnieku konkurētspējas veicināšana, darba tirgū, Latgales reģionā realizāciju. Projekta mērķa grupa bija jaunieši bezdarbnieki, līdz 25 gadu vecumam, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, bet tieši darba pieredzes trūkuma dēļ nespēja atrast darbu. Projekts paredzēja apgūt darba praksi 20 Latgales jauniešiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Šodien, 15.augustā, praksi Latvijā noslēdz septiņi latviešu jaunieši no ārvalstīm, kuri pieteicās Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā projektā "Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!". Izmēģinājuma projekts norisinājās no š.g. 15. jūlija līdz 15.augustam.

Latvijā jaunieši bija ieradušies no četrām valstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas, Kanādas un Zviedrijas. Jaunieši izvēlējās prakses un darba vietas gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā ķīmijas, arhitektūras, sabiedrisko attiecību un tūrisma nozarē.

Jaunieši, kas piedalījās projektā, kopumā ir apmierināti ar tā norisi un iespēju praktizēties savai profesijai atbilstošā darba vietā. Šī prakse līdztekus darba pieredzei ļāva viņiem uzlabot arī latviešu valodas zināšanas.

Savukārt darba devēji, pie kuriem jaunieši strādājuši, uzskata, ka minētais projekts ir lieliska iespēja paskatīties uz savu ikdienas darbu no malas. Māra Rēpele no Valsts tiesu ekspertīžu biroja atzīst, ka tiesu ekspertiem minētais projekts ļāva uzzināt par tiesu ekspertu apmācībām un darba ikdienu Kanādā.

Izdevniecības Dienas bizness, SIA sadarbība ar labdarības portālu ziedot.lv projektā «Lielās dzīves skola» norit aktīva darbība.

Labdarības projekta ietvaros savākta summa, kas ļauj tajā iesaistīt 130 bērnu namu jauniešus. Projekta realizētāji ziedot.lv paviesojušies 30 Latvijas bērnu namos, no kuriem piedalīties piekrituši 19. «Četru cilvēku delegācija ir viesojusies dažādos Latvijas rajonos un tikusies ar apmēram 30 bērnu namu pārstāvjiem, no kuriem «Lielās dzīves skolā» pašreiz labprāt piedalīties piekrita 19. Mēs tikāmies ar bērnu namu vadītājiem, stāstījām par plāniem un vērsām uzmanību tieši uz jauniešu sagatavošanos pieaugušo dzīvei,» stāsta ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Bija patīkami dzirdēt pateicības vārdus, ka esam iedomājušies tieši par jauniešiem, jo līdz šim pārsvarā sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību bērniem. Atgādināšu, ka jaunieši bērnu namos ir nodrošināti ar visu nepieciešamo materiālajā aspektā, bet viņiem nav neviena līdzcilvēka, kas palīdzētu izvēlēties karjeras ceļu, profesijas iespējas utt.» Sākotnēji bija paredzēts, ka darbs ar jauniešiem varētu sākties jau vasarā, tomēr, uzzinot, ka daļa jauniešu grasās strādāt, daļa dzīvos pie audžu ģimenēm, daļa dosies uz ārzemēm apmaiņas braucienā, līdz ar to starta datums tiek atlikts uz rudeni.

Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Cēsu pilsētas domes izsludinātajā konkursā par iespēju jauniešiem strādāt vasarā pieteikušies 80 strādātgribētāji, Db.lv informē Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere.

Darbam pieteikušies jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunieši strādās četras stundas dienā, divas nedēļas. Akcija ilgs trīs mēnešus no jūnija līdz augustam. Par darba vietām jauniešiem izvēlēta zemnieku saimniecība Kliģeni, kur nodarbinās 72 jauniešus, SIA CDzP strādās seši jaunieši, bet vēl divi jaunieši būs nodarbināti pie Cēsu 2. pamatskolas. Lielākoties jaunieši veiks āra sakopšanas darbus, laistīs apstādījumus un uzkops pilsētas zaļo zonu – parkus un skvērus.

Šogad Cēsu jauniešu atsaucība ir vērojama nedaudz mazāka, iespējams tāpēc, ka jauniešiem bija iespēja pieteikties darbam vasarā Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā akcijā, kur darba periods ir viens mēnesis. Domes izsludinātajā akcijā noteiktais divu nedēļu ilgais darba periods izvēlēts apzināti, lai pēc iespējas vairāk jauniešiem dotu iespēju strādāt un pelnīt.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Nē, tas ir maz, kurš mūsdienās par tādu naudu strādā? – šī ir jaunieša standarta atbilde, uzdodot jautājumu: «Vai tu strādāsi par 250 latiem mēnesī?»

Kāpēc jauniešiem palikt Latvijā?

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā vidējais bruto darba algas pieaugums sasniedza 33,4 %, salīdzinot ar pērno gadu, kas pārsniedz arī inflācijas apmēru, līdz ar to Latvijā labi nopelnīt vairs nav tik grūti. «Galvenais ir gribasspēks, uzņēmība un atbildības izjūta,» skaidro Ilze Stobova, Ministru prezidenta padomniece labklājības jautājumos.

Pēdējos gados Latvijā vērojama tendence uzņēmumiem paplašināties, līdz ar to arvien vairāk ir nepieciešami jaunie darbinieki. Labs piemērs šai tendencei ir A/S Lattelecom BPO, kurš pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājis savu darbinieku skaitu, tomēr arī šis uzņēmums, kā daudzi citi, saskaras ar nopietnu problēmu – cilvēku resursu trūkumu.

Atskatoties uz šosezon paveikto labdarības projekta Lielās dzīves skola ietvaros, gandarījums ir liels.

Šī gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola aizritējis veiksmīgi un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī interesentus, proti, jauniešus no Latvijas bērnunamiem. Visu gadu ar jauniešiem strādāja centra Dardedze sociālās darbinieces.

Cēloņi, nevis sekas

Db jau rakstīja, ka izdevniecība, šī gada aprīlī svinot 15 gadu pastāvēšanas jubileju, nolēma no partneriem un klientiem nevis saņemt dāvanas un ziedus, bet tam paredzēto naudu ziedot labdarības projektam Lielās dzīves skola, tādējādi palīdzot jauniešiem no bērnunamiem un nabadzīgām ģimenēm apjaust karjeras iespējas un apzināties savas profesionālās nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistījās bērnunams Zīļuks no Alsungas, Ventspils bērnunams Selga, bērnunams Stikli, Strazdes bērnunams, Baldones bērnunams, Iecavas internātpamatskola, bērnunams Annele no Bauskas, Jelgavas bērnunams, bērnunams Lejasstrazdi, Aglonas internātvidusskola, bērnunams Sprīdītis no Jūrmalas, bērnunams Pārgauja no Valmieras, Garšu bērnu ciemats no Cesvaines un Drabešu internātpamatskola no Cēsīm. «Es ļoti augsti vērtēju to, ka biznesa laikraksts ir uzņēmies atbalstīt ilgtermiņa izglītības projektu, kas palīdz jauniešiem no bērnunamiem uzsākt lielās dzīves gaitas,» stāsta portāla ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Esmu novērojusi, ka Db ir ne tikai labs kaimiņš, kas rūpējas par savu saimi, bet arī nepaliek vienaldzīgs par apkārt notiekošo un uzņemas sociāli atbildīgus pienākumus. Šajā gadā patiešām ir risināti cēloņi, nevis notikusi cīņa ar sekām, kas, cerams, kalpos par piemēru citiem.»