Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka par pagājušā mēneša galveno notikumu kļuva pirmais vīruss, kurš inficē operētājsistēmas Windows CE, kā arī šīs operētājsistēmas vēlākas versijas, pazīstamas ar nosaukumu Windows Mobile, plaukstdatoru failus. Šis vīruss, kas pēc "Kaspersky Lab" klasifikācijas ieguvis nosaukumu WinCE.Duts.a, pats par sevi plaukstdatoru lietotājiem briesmas nesagādā, taču to izstrādājis vīrusu rakstītājs, kurš jau agrāk ir piedalījies plaši pazīstamu spiegu programmu izstrādāšanā. Šis fakts ļauj uzskatīt, ka nu jau nav aiz kalniem patiešām bīstami plaukstdatoru vīrusi, kas spēj ne tikai traucēt ierīču darbaspējīgumu, betarī novest pie konfidenciālas informācijas noplūdes. Lielākās bažas izraisa tieši konfidenciālas informācijas potenciālās zādzības draudi, jo plaukstdatorus izmanto, galvenokārt, biznesmeņi, kuru lielākajai daļai slepenu dokumentu glabāšanas problēma ir īpaši aktuāla. Pagājušais mēnesis ne tikai paplašināja platformu sarakstu, kuras ir pakļautas kaitīgo programmu darbībai, bet arī palielināja izmantoto tehnoloģiju arsenālu. No šī skatupunkta par nozīmīgu notikumu kļuva I-Worm.Mydoom.m. Šis tārps pirmais izmantoja populārās meklēšanas sistēmas - Google, AltaVista, Lycos un Yahoo! – lai vāktu pasta adreses, uz kurām vēlāk tika veikta inficētu vēstuļu izsūtīšana. Ja tārpa iepriekšējās versijas aprobežojās ar informāciju, kas atradās inficētajā datorā (Microsoft Outlook adrešu grāmata, dažu failu saturs cietajos diskos utt.), tad I-Worm.Mydoom.m adrešu meklēšanai izmantoja patiesi bezgalīgu resursu. Teorētiski, līdz tam brīdim, kamēr Tīklam pieslēgts paliek kaut vai viens ar šo tārpu inficēts dators, jebkurš Interneta lietotājs var atklāt I-Worm.Mydoom.m savā pasta kastītē. Praksē, starp citu, tārpa izplatīšanās mehānismu stipri ierobežo pielietotā meklēšanas pieprasījuma sastādīšanas algoritms: kā pieprasītais teksts tiek lietots domēna vārds, kurā atrodas inficētais dators (my-company-name.com). Pilnīgi iespējams, ka tuvākajā laikā tārpi sāks izmantot pieprasījumus, kas sastādīti tādā veidā, lai nekādi nebūtu atkarīgi no inficētā datora, un mērķtiecīgi veiktu meklēšanu, piemēram, forumos un viesu grāmatās, kā ar pasta adresēm visbagātākajos resursos. Tagad mīlētājiem viesoties Internetā, kas bezrūpīgi norāda savas pasta adreses publiskajos resursos, draud ne tikai spams vien. Nākas arī atzīmēt tārpa I-Worm.Bagle.aa parādīšanos, kurš līdztekus izpildāmajam failam, izplata arī savus izejas kodus. Lielu kaitējumu lietotājiem šī īpatnība nav nesusi, tomēr datoru huligāni ieguva iespēju labot šos kodus pēc saviem ieskatiem un laist gaismā jaunas tārpa Bagle modifikācijas. Nav šaubu, ka šis ir vēl viens paņēmiens kā paplašināt tārpa iekļūšanas mērogus lietotāju datoros, neķeroties ne pie kādiem sarežģītiem tehnoloģiskiem vai psiholoģiskiem paņēmieniem. Pēdējā laikā vīrusu rakstītāju vidū īpaši populārā „backdoor” uzstādīšana inficētajos datoros, pagājušajā mēnesī noveda ne tikai pie „tradicionālajām” inficēto vēstuļu masveida izsūtīšanām, bet arī pie tādu tārpu izplatīšanās kā Worm.Win32.Zendos.a. Kas attiecās uz parastiem failu vīrusiem, tad, līdztekus viņu iekarotajai Windows CE operētājsistēmai, tika fiksēta ievērojama tā saucamo sendviču, t.i., pasta tārpu, kuru ķermenis ir inficēts ar parastu failu vīrusu, skaita palielināšanās. Kā secinājumu atzīmēsim, ka aizvien lielākas bažas izraisa pasta tārpu patreizējās attīstības tendences. Kādreiz vīrusu un tārpu izstrādāšana un izplatīšana bija „pašapliecināšanās” līdzeklis, un sagādāja minimālas nepatikšanas ar to darbības izpausmju saskārušamies lietotājiem. Šodien, kad vīrusu rakstītāji savā darbībā sākuši iesaistīt augstu tehnoloģiju kriminālo aprindu pārstāvjus un parastus huligānus, pasta vīrusi rada milzīgas briesmas lietotāju informācijas konfidencialitātei un praktiski jebkura tīkla darbspējīgumam.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad īsteno Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu Pirmā darba pieredze jaunietim un aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātas personas, kā arī biedrības vai nodibinājumus - piedāvāt darba vietas jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un gūst iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku. Šogad Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim plānots izveidot 522 darba vietas.

Jauniešu garantijas pasākumu projekta vadītājs Mārtiņš Nešpors komentē: «NVA vairāku gadu pieredze liecina, ka daudzi jaunieši bezdarbnieki, strādājot pie darba devēja NVA pasākumu ietvaros un apliecinot savas profesionālās spējas un dotības, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam. Turklāt, vērojot situāciju vakanču jomā, jāsecina, ka vairāki darba devēji joprojām ilgstoši meklē dažādus speciālistus, piemēram, programmētājus, juristus, ekonomistus, pavārus, atslēdzniekus, bet NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri meklē darbu un ir gatavi strādāt šajās profesijās. Mūsu darbinieki NVA filiālēs palīdzēs izvēlēties uzņēmuma prasībām visatbilstošākos kandidātus no jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību, kuri ir reģistrēti aģentūrā.»

Kopš 2011.gada aprīļa, kad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» aktivitāti «Darba vieta jaunietim», 415 uzņēmumos nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki.

Kā informē NVA, jaunieši tādējādi guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū.

Darba pieredzi jaunieši ieguvuši, strādājot tādās profesijās kā projekta vadītāja asistents, dizaina speciālists, grāmatvedis, administrators, lietvedis, viesmīlis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apsardzes darbinieks, datu ievades operators un citas, stāsta ESF projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» vadītāja Agrita Groza. Viņa skaidro, ka darba devēji ar daudziem jauniešiem bezdarbniekiem turpina darba attiecības arī pēc pasākuma pabeigšanas, jo tā īstenošanas laikā jaunieši ne vien apguva darbam nepieciešamās iemaņas un zināšanas, bet arī apliecināja sevi kā vērtīgus darbiniekus.

Balstoties uz kāda ekonomikas profesora aprēķiniem, avīzes New York Times komentētājs Džons Tīrnijs (John Tierney) uzskata, ka nāves sods hakeriem būtu eknomiski pamatotāts un sabiedrībai izdevīgāks, nekā sodīt slepkavas ar nāvi. Dž. Tīrnijs atsaucās ASV Ročesteras universitātes (University of Rochester) profesoru Stīvenu Landsburgu, kas aprēķinājis - nāves soda izpilde pret vienu slepkavu sabiedrībai nes t.s. atturēšanas vērtību (deterence value) 100 miljonu $. Savukārt hakeri izdara daudz lielāku kaitējumu. Savukārt hakeru nodarītais posts aprēķināts kā 50 miljardi $ gadā. Pieķerot un izpildot nāves sodu pret tika vienu no 500 hakeriem ietaupītu līdzīgu summu, turklāt arī atturētu lielu daļu nesodīto hakeru no turpmākas darbības. Tomēr ar šo piemēru Dž. Tīrnejs «dzen velnu« ar lasītaju un pasaka – patiesais sods, kas pienāktos hakeriem «kautkas briesmīgāks par nāvi», proti savu nedarbu seku novēršana, tūkstošiem izputinātu cieto disku atjaunošana, «izčakarētu« failu sakārtošana u.tml. Turklāt hakerim pienāktos to darīt ar vecu, lēnu un apkaunojoši «nekrutu» tehniku, raksta amerikāņu komentētājs. Viņa pārdomas izraisīja, viņaprāt, mīkstais sods ko kāda Vācijas tiesa piesprieda globāli postošā interneta tārpa Sasser autoram.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, par vīrusu attīstības tendencēm, 2004. gada jūnijā Jūnija mēnesis, var uzskatīt, ir pagājis datoru spiegošanas un informācijas laupīšanas zīmē visās dažādākajās tās izpausmēs - pakāpeniski pastiprinās šīs kaitīgo programmu grupas attīstības tendence. Vīrusu rakstītāju vidū liela popularitāte ir programmām, kas nodarbojas ar dažādu paroļu, kā arī atslēgu populārām datorspēlēm, nolaupīšanu. Atsevišķi var izdalīt Trojan.PSW.LdPinch dzimtas programmu aktivitāšu uzplaiksnījumu. Dažu šī "trojieša" versiju izplatīšana notika ar spama sūtījumu palīdzību. Aizvien lielāku popularitāti iegūst programmas, kas nodarbojas ar lietotāju personīgās informācijas nolaupīšanu, kurai ir sakars ar elektronisko maksājumu sistēmām un kredītkartēm. Mēneša beigas iezīmējās ar jaunas trojieša programmas-spiega TrojanSpy.Win32.Qukart parādīšanos. Īpaši bīstama tā ir Visa un MasterCard īpašniekiem, par cik nolaupa kredītkaršu numurus un to PIN-kodus. Iegūtā informācija tiek nosūtīta ļaunprāšiem. Jūnijā parādījās uzreiz vairākas šī "trojieša" jaunas versijas. "Spiegu" un "zagļu" parādīšanās process, savukārt, stimulē "piegādes līdzekļu" izstrādni un modifikāciju - kaitīgo objektu ielādes metodes un palaišanu datorā-upurī. Vīrusu rakstītāji aktīvi izmanto gan klasiskās metodes, gan arī jaunus paņēmienus, kas pamatojās uz operētājsistēmu tehniskajām ievainojamībām. Piemērs tam ir caurums LSASS dienestā Windows operētājsistēmā. Pēc savas "debijas" šī gada aprīlī-maijā, tas ātri iekaroja popularitāti vīrusu rakstītāju vidū: jūnijā parādījās vairākas jaunas pazīstamu vīrusu versijas, kuru arsenālā bija iespēja izplatīties caur šo "caurumu". Līdztekus jaunu izplatīšanās iespēju pētīšanai, turpinās aktīva klasisko metožu izmantošana. Jo, kā ir sacīts vienā zināmā parunā, viss jaunais - tas ir labi aizmirsts vecais. Un tiešām, vecie, jau izmēģinātie paņēmieni, nes visai jūtamus rezultātus, kas arī nav pārsteidzoši, jo cilvēciskais faktors joprojām ir jebkuras sistēmas visvājākais posms, neatkarīgi no programmu aizsardzības līmeņa. Šeit mēs nonākam pie pagājušā mēneša otrā "hīta", par kuru kļuva tīkla tārpa I-Worm.Zafi jaunā versija. Tāpat kā tās priekšgājēja, I-Worm.Zafi.b izraisīja pietiekami nopietnu epidēmiju, kaut arī tā izplatās tikai "klasiskā veidā", tikai ar inficētām elektroniskajām vēstulēm. Kad tārps nosūta inficēto vēstuli uz upura elektronisko pasta kastīti, tas mēģina noteikt saņēmēja valodniecisko piederību. Lai to veiktu, no elektroniskā pasta adreses tiek izvilkts domēna vārds, pie kura pieder pasta serveris. Lielākajā daļā gadījumu domēna vārds nosaka pasta kastītes saimnieka nacionālo piederību. Saskaņā ar šo vārdu, no ziņojumu saraksta, kuri ir ierakstīti vīrusa ķermenī, tiek izvēlēts tas, kurš ir uzrakstīts nepieciešamajā valodā. Tādā veidā, lielākajā daļā gadījumu, upuris saņem vēstuli, kas uzrakstīta viņam potenciāli saprotamā valodā. Tas palielina iespējamību, ka saņēmējs, izlasot vēstuli, palaidīs vēstulei pievienoto failu. Zafi.b epidēmijas fakts, par nožēlošanu parāda, ka šāda pieeja ir pilnīgi iedarbīga. Vēl piezīmēsim, ka valodas barjeras nav ļāvušas tārpa autoriem uzrakstīt nevainojamu vēstuli krievu valodā, tāpēc pasta kastīšu īpašnieki "ru" domēnā var justies salīdzinoši drošībā. Par mūsu jūnija vīrusu jaunumu apskata uzvarētāju kļuva Worm.SymbOS.Cabir.a, pirmais vīruss-tārps mobilajiem telefoniem, kurš sevis pavairošanai izmanto Bluetooth protokolu. Šī vīrusa parādīšanos var novērtēt kā vīrusu rakstītāju spēku izmēģinājumu jaunā un viņiem potenciāli interesantā jomā. Vai varam runāt par jauna "karadarbību teātra" parādīšanos starp vīrusiem un antivīrusiem? Pagaidām, jādomā, nē. Situācija ir salīdzināma ar nelielu pierobežas rakstura sadursmi. Visdrīzāk, tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt intensīvu šāda veida vīrusu attīstību. Tātad, apkoposim jūnija rezultātus 1. Nākas gaidīt dažādu kaitīgo programmu veidu tālāku aktīvu attīstību, kas tiek radīti ar mērķi nolaupīt sv

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ASV atklāti divi mobilie tālruņi Nokia 6600, kuri ir inficēti ar vienu no tārpa Cabir versijām. Šī ir pirmā tārpa parādīšanās Amerikā, kurš izplatās caur Bluetooth protokolu, ziņo saits News.com. Precīzi nav zināms, kurā brīdī tikuši inficēti aparāti, kuri bija izvietoti vienā no veikalu vitrīnām Kalifornijas pilsētā Santamonikā. Inficēt tālruņus ar tārpu Cabir varēja jebkurš garāmgājējs, kura rokās bija tālrunis, kurš atbalsta Bluetooth protokolu. Pēc avotu ziņām, kuri pazīst veikala atrašanās vietu, inficētie tālruņi tālāk varēja inficēt garāmgājēju aparātus. Pagaidām tālruņu inficēšanās gadījumi ir ārkārtīgi reti. Taču katrs šāda veida gadījums šodien brīdina par to dienu, kad risks ielādēt inficētu failu mobilajā tālrunī izrādīsies lielāks, nekā risks inficēt personālo datoru.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab ziņo par reģistrētiem globāla mēroga kaitīgo kodu izsūtīšanas gadījumiem, kad ar e-pasta starpniecību ir izplatītas daudzas uz „slavenā” e-pasta tārpa Bagle koda bāzētas kaitīgo programmu versijas. SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas ir fiksējušas paaugstinātu aktivitāti e-pasta kaitīgo kodu jomā arī Latvijā. Tā diennaktī pārtverto inficēto e-pasta sūtījumu skaits, kas pēdējā laikā svārstījās starp 25 000-30 000, 31. maijā sasniedza 53 354 vēstules. Arī unikālo Latvijas IP adrešu skaits, no kuriem reģistrēti inficēti sūtījumi, ir palecies no aptuveni 600 līdz 700. Aiz katras no šīm adresēm var atrasties gan kāds mājas lietotājs, gan arī liels uzņēmums vai valsts iestāde. Jaunās Bagle modifikācijas atceļo kā e-pasta vēstulēm pievienots aptuveni 17KB liels ZIP formāta fails un apdraud Windows datorus, ja lietotājs atver arhīvu un palaiž tajā esošo izpildāmo failu. Vēstules tēmas un teksta lauks var būt tukšs vai saturēt patvaļīgu tekstu. „Jaunais Bagle uzbrukums precīzi atbilst jaunākajām kiberdraudu komercializācijas tendencēm”, skaidro Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. „Kaitīgais kods pats neizplatās, lai lieki nenodotu savu klātbūtni inficētajā sistēmā, bet tiek izsūtīts no „zombētiem” datoriem. Uzbrukums atšķiras ar paaugstinātu ātrumu un līdzinās sacensībām starp antivīrusu kompānijām un ļaundariem, kad uz reakciju no antivīrusu ražotāju puses tiek atbildēts ar jaunu kaitīgā koda modifikāciju plūdiem. Vēl jāatzīmē, ka pēdējās dienās novērojama arī tārpa Mytob jaunu versiju paaugstināta aktivitāte. Dažas antivīrusu kompānijas Mytob, līdzīgi kā tagad Bagle, ir novērtējušas ar vidēju bīstamības līmeni.”

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana, priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana, pensiju indeksācijas iesaldēšana vēl uz vairākiem gadiem, tāpat pensiju piemaksu pārcelšana uz pamatbudžetu, kas var apdraudēt to izmaksu vispār – šādus un citus nepopulārus pasākumus ziņojumā valdībai pirmdien piedāvāja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Turklāt vienlaikus Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab" ziņo par jaunas pasta tārpa I-Worm.Bagle.ai versijas atklāšanu. Bīstamība vidēja Tārpa faila garums ir 20-30 Kb un tas ir sapakots ar PEX. Tārps izplatās pa elektronisko pastu kā pielikums, kā arī pa vienādranga (P2P) tīkliem. E-pasta pielikums var būt gan izpildāms fails, gan arī ar paroli aizsargāts arhīvs. Inficētās vēstuļu tēma ir: "Re:" Vēstuļu teksta varianti: >Animals >foto3 and MP3 >fotogalary and Music >fotoinfo >Lovely animals >Predators >Screen and Music >The snake Pielikumu nosaukumi: Cat Cool_MP3 Dog Doll Fish Garry MP3 Music_MP3 New_MP3_Player

Datoru Drošības tehnoloģijas, informē,ka Kaspersky Lab analītiķi ecinājuši ka, e-pasta tārpa Bagle pēdējā incidenta tālāka analīze ļauj spriest par to, ka tārpu Bagle, Zafi, Netsky un citu autori savā starpā cieši kopsadarbojas. Iespējams, viņi nav personīgi pazīstami savā starpā, taču tas, ka viņi tārpu izsūtīšanai izmanto informāciju, ko ieguvis tārpa Bagle autors, šaubas neizraisa. Ir jāatzīmē arī fakts, ka tikai divu dienu (!) laikā viņi tika izsūtījuši vismaz 50 (!) dažādas kaitīgo programmu modifikācijas. Visi sūtījumi tiek sadalīti laikā, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka tas viss notiek automātiskā vai pusautomātiskā režīmā. Tādā veidā tārpu autori ne tikai apvienojušies grupās, bet arī visai efektīvi ir automatizējuši datoru inficēšanas un jaunu upuru meklēšanas procesu.

Milzīgo mobilo telefonu lietotāju auditoriju vīrusi līdz šim tā arī nav spējuši „apgūt”. Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka vienīgajam tārpam Symbian, kas paredzēts platformai Cabir nupat parādījušās divas jaunas apakšversijas, taču diez vai tās ienesīs īpašas izmaiņas situācijā. Kā liecina sākotnējā izpēte, tās ir nedaudz izmainītas iepriekšējās versijas variācijas, kuras atšķiras ar failu nosaukumiem un demonstrējamajiem tekstiem. Zīmīgi, ka pēc kompānijas F-Secure informācijas, jauno apakšversiju paraugi pienākuši kā fails Norton AntiVirus 2004 Professional.sis, kas pie palaišanas instalē tārpa failus un tārpa autostarta komponenti.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”