Trešdien, 1.novembrī viens no pasaulē pazīstamākajiem antivīrusu ekspertiem Jevgēnijs Kasperskis, viesojoties Rīgā, uzstāsies ar bezmaksas lekciju.

Lekcija Kas un kāpēc raksta datorvīrusus notiks plkst. 12:00 Rīgas Tehniskās universitātes lielajā zālē, Kaļķu ielā 1. Tās laikā Kasperskis sniegs kibernoziedzības vispārēju analīzi, kā arī runās par pretpasākumiem un to efektivitātes novērtējumu, Db.lv informēja Consensus PR sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Toma.

1.novembrī plkst. 15:00 viesnīcā Radisson SAS Daugava Hotel, Rīgā, Kuģu ielā 24 Jevgēnijs Kasperskis organizē preses konferenci, kurā runās par kibernoziedzības cēloņiem un sekām.

Jevgēņijs Kasperskis ir dzimis Novorosijskā, Krievijā, beidzis Kriptogrāfijas, sakaru un informātikas institūtu un līdz 1991. gadam strādājis daudznozaru zinātniskās pētniecības institūtā. Datorvīrusus Kasperskis sāka pētīt 1989.gadā, pēc tam kad savā datorā atrada vīrusu Cascade. No 1991.līdz 1997.gadam viņš strādāja Informācijas tehnoloģiju centrā KAMI, kur kopā ar domubiedru grupu izveidoja antivīrusu projektu AVP. 1997.gadā Kasperskis kļuva par vienu no uzņēmuma Kaspersky Labs dibinātājiem. 2000.gada novembrī AVP pārdēvēja par Kaspersky Anti-Virus.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Globāla interneta policija, digitālas «pases», lai pieslēgtos internetam, kibernoziedzība kā «virtuālās realitātes neatņemama sastāvdaļa» - tādu tiešsaistes pasauli nākotnē redz Krievijas datoreksperts Jevgēnijs Kasperskis, raksta Euobserver.

«Nav iespējams iznīcināt kibernoziedzību, tāpat kā jūs nevarat aizliegt futbola huligānismu, neaizliedzot futbolu vai cilvēkus,» otrdien notikušajā kiberdrošības konferencē skaidroja J. Kasperskis.

Pēdējie pieci gadi esot bijuši kibernoziedzības «zelta laikmets». Noziedzniekiem ir dārgas mašīnas un mājas – vismaz tiem, kuri ir noķerti un par kuriem ir zināms, norāda J. Kasperskis. Vistalantīgāki viņu vidū ir Krievijas hakeri, uzskata datoreksperts, norādot, ka viņi savas darbības neuzskata par noziedzību. «Es bieži lasu blogus, un viņi saka, ka uzbrūk tikai mērķiem, kas atrodas ārpus Krievijas. Savus ienākumus no tāda veida darbībām viņi uzskata par sava veida investīcijām Krievijas ekonomikā,» stāsta J. Kasperskis.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Pieteikšanās biļetēm uz TEDxRiga konferenci noslēgsies otrdien pusnaktī, savukārt trešdien notiks izloze, kurā tiks noskaidroti tie, kam būs iespēja biļetes iegādāties, informē TEDxRiga organizatori.

Jau vēstīts, ka pirmā TEDxRiga konference notiks 14. jūnijā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, un tajā piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) uzstāsies Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, kura uzstāšanās temats būs Dievs nespēlē kauliņus. Bet varbūt tomēr?, sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs ar tēmu Attapties tīkla nepareizajā pusē un matemātiķe Daina Taimiņa, kura runās par Tamborēšanu un hiperboliskām virsmām. Runātājiem pievienosies kardioķirurgi prof. Āris Lācis un prof. Andrejs Ērglis, kuri stāstīs par Dzīvības un nāves jautājumu. Sesiju noslēgs latviešu etnogrāfiskā koklētāja Laima Jansone, ar kuru kopā uzstāsies laikmetīgās dejas izpildītāji, apvienojot mūzikas, dejas un vizuālo mākslu.

Atsaucoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera ielūgumu, 27.un 28. septembrī Rīgā viesosies Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē, dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Švābs (Klaus Schwab), kurš svētdienas vakarā tiksies ar Valdi Zatleru Jūrmalas rezidencē.

Pēc Valsts prezidenta aicinājuma 28.septembrī svinīgajā Latvijas Universitātes Senāta sēdē, kas veltīta tās deviņdesmitajai gadadienai, profesors Švābs lasīs lekciju Managing Global Interdependency (Kā pārvaldīt savstarpējo atkarību globālajā pasaulē). Tas būs pirmais lasījums Valda Zatlera uzsāktajā Valsts prezidenta lekciju ciklā Pasaules līderu lasījumi, kas tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tā mērķis ir dot iespēju Latvijas akadēmiskajiem, inteliģences un mediju pārstāvjiem noklausīties dažādu nozaru, pasaulē ievērojamu personību lekcijas, kas var piedāvāt plašāku skatījumu par globāliem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem.

2007. gadā kiberuzbrukumus Igaunijai neveica Kremlis, bet gan vienkārši surogātpasta izplatītāji, uzskata Krievijas datoreksperts Jevgēnijs Kasperskis, vēsta BBN.

«Uzbrukumu neorganizēja valdība, bet gan pārskaitušies Krievijas «spameri», kas pārpludināja Igaunijas valdības un citus privātos tīklus,» intervijā Vācijas izdevumam Spiegel stāstīja J. Kasperskis. «Valsts tika atslēgta no pasaules. Nestrādāja nekas – ne banku sistēma, ne tirdzniecība, ne pat transports,» skaidro datoreksperts.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2007. gada pavasarī Igaunijā tika pārvietota padomju karavīra bronzas statuja, valsts piedzīvoja pamatīgu kiberuzbrukumu no Krievijas. Hakeri uzbruka valsts bankām, valdības un kompāniju interneta vietnēm, Igaunija šos uzbrukumus saista ar Krievijas valdību.

Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.

Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.

Sagaidot visu mīlētāju dienu, Latvijā notiek visdažādākie pasākumi.

Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis 13. februārī, plkst. 19.00 notiks trīs Latvijas tenoru tradicionālais Valentīna dienas koncerts Mīlas lidojums.

14. februārī plkst. 12 tirdzniecības centrā Mols notiks Ašais randiņš, kura laikā visi interesenti varēs iesaistīties savas otrās pusītes meklēšanā. Jāpiebilst, ka vakarā Ašais randiņš viesosies arī Vecrīgas klubā Opium, kur par godu visu mīlētāju dienai notiks divas stundas gara šovprogramma.

Tie, kuri Valentīndienā vēlas nodoties kaislībām, var doties uz Bite Klientu apkalpošanas centru Rīgā, Merķeļa ielā 2, kur jau no plkst. 09 notiks skūpstīšanās rekorda sacensības. Pāris, kas skūpstīsies ilgāk un kaislīgāk, par katru rekorda minūti saņems vienu latu, kā arī Samsung S3600 mobilos tālruņus.

Pirmajā TED (Tehnoloģijas, Izklaide, Dizains) nacionālā mēroga konferencē TEDxRiga piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu lektori, no kuriem patlaban ir zināmi desmit runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) runu Dievs spēlē metamos kauliņus? sniegs Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš un sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs, kas runās par privātuma riskiem. Tāpat blokā The Science for life uzstāsies arī Daina Taimiņa, kura runās par Tamboradatas hiperbolisko plakni. Savukārt sesijā Creativity beats the Capital (Radošums uzvar kapitālu) uzstāsies Silīcija ielejas pazinējs Viesturs Sosārs ar tēmu Izgāšanās māksla.

Sadaļā The power of diversity (Daudzveidības spēks) kā viena no lektoriem uzstāsies Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja un mākslinieciskās padomes koordinatore Aiva Rozenberga, kura stāstīs par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Arhitekts Toms Kokins uzstāsies ar tēmu Veidojot ikdienu un vidi - jeb kā efektīvāk izmantot publisko telpu. Sadaļā līdz ar A. Rozenbergu un T. Kokinu uzstāsies ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš stāstīs par Starpdisciplināro izglītību kā priekšrocību mūsdienu sabiedrībā.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Šā gada 6.februārī plkst. 12:00 savas vizītes laikā Latvijā ar lekciju Krievija mūsdienu pasaulē Latvijas Universitātes Lielajā Aulā, Raiņa bulv. 19 uzstāsies Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidents, Krievijas Federācijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, bijušais Krievijas Federācijas premjerministrs Jevgēņijs Primakovs.

Lekciju būs iespēja tiešraidē vērot Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv, Db.lv informēja universitātes Preses centrs.

Lekciju aicināti apmeklēt Latvijas augstskolu pasniedzēji un studenti, Latvijas uzņēmēji, kā arī citi interesenti.

Pieņemot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājumu J.Primakovs Latvijā viesojas no 5. februāra līdz 6.februārī. J. Primakova vizītes galvenais mērķis ir Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības veicināšana. Tās laikā tiks parakstīts sadarbības līgums starp Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu un LTRK.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

No šī gada 12. līdz 15. septembrim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji piedalās tirdzniecības misijā vides, biotehnoloģiju un bioenerģijas jomā Austrijā, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Tirdzniecības misijas ietvaros uz Austriju devās četri Latvijas uzņēmumi- AS Biotehniskais centrs, SIA Bekoteks, SIA Advanced Technologies, IK BaltBelPartner. Misijas dalībnieki pārstāv arī nesen dibināto SIA Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs, kā arī Latvijas Biotehnoloģijas asociāciju un Latvijas Biogāzes asociāciju.

Paralēli vizītēm uzņēmumos notiks individuālas tikšanās ar potenciālajiem biznesa partneriem, kas organizētas sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Austrijā.

Pirmajā vizītes dienā 12. septembrī zinātnieki un uzņēmēji piedalīsies seminārā par Latvijas un Austrijas sadarbības iespējām vides jautājumos. Seminārā tiks apskatīti atjaunojamās enerģijas jautājumi Austrijā un Baltijas valstīs.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Atzīmējot trīs gadu jubileju kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Romas līgumu 50.gadadienu un Eiropas dienu, visos Latvijas reģionos no 4. līdz 11. maijam tiek rīkoti īpaši svinību pasākumi. Informatīvi izklaidējošus pasākumus rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA), Eiropas Parlamenta informācijas birojs ciešā sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un partneriem.

Centrālo pasākumu kalendārs

- Piektdiena, 4. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Liepājā, Rožu laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, FAME, Emīls, IndyGo, Laimis Rācenājs. Pasākumā piedalīsies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, uzaicināts Liepājas mērs Uldis Sesks. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Sestdiena, 5. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Daugavpilī, Vienības laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, Laimis Rācenājs, uzstāsies Daugavpils mākslinieki. Pasākumā piedalīsies arī Daugavpils mērs Rita Strode. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Svētdiena, 6. maijā, plkst. 15:00 - 18:00, Rēzeknē, Raiņa parkā

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgas Ekonomikas Augstskolā piektdien, 27. jūnijā, ar lekciju uzstāsies pasaulslavenais tiešā mārketinga guru no Lielbritānijas Dreitons Birds (Drayton Bird). Lekciju, kuras nosaukums ir Slepenais ierocis, kas pacēla mani no bankrota līdz miljoniem, organizē Latvijas Tiešā mārketinga asociācija sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.

90 minūšu garās lekcijas laikā Dreitons Birds dalīsies savā 45 gadu pieredzē par to, kā gūt panākumus tiešā mārketinga jomā, Db.lv informē Digne Lubiņa, Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils Eurocom Worldwide pārstāve Latvijā.

„Esam pagodināti nodrošināt vienreizēju iespēju - noklausīties šāda līmeņa mārketinga eksperta lekciju. Dreitona pieredze tiešā mārketinga jomā ir unikāla – viņš kā uzņēmējs darbojies dažādās sfērās, strādājis arī ar vairākām pasaules līmeņa mārketinga aģentūrām un vadījis apmācības tādos uzņēmumos kā Microsoft, British Airways, Visa un American Express. Viņa lekcijas ir ļoti aizraujošas un iedvesmojošas, un priecājamies, ka iespēju iegūt jaunas, radošas idejas ir novērtējis liels skaits Latvijas uzņēmēju,” saka Miks Stūrītis, Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes loceklis.

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Ar lekciju "Tendences preses tirgū, mēneša un nedēļas žurnāli, kopīgais un atšķirīgais latviešu un krievu auditorijai" Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Gada konferencē 15.aprīlī uzstāsies izdevniecības Santa direktors Ivars Zariņš un izdevniecības Lilit izdevējs Aivars Rudzinskis. Savukārt, Delfi Baltijas reklāmas pārdošanas vadītājs Arnis Ozols un Apollo reklāmas pārdošanas vadītājs Vents Doriņš konferencē uzstāsies ar lekciju "Latvijas interneta reklāmas tendences un jaunumi, vai interneta nākotne ir "internet community" rokās?". Kā "db.lv" jau rakstīja, LRA 15.aprīlī viesnīcas "Reval Hotel Latvija" telpās organizē Gada konferenci "Tendences reklāmā 2005". Konferences ietvaros notiks reklāmdevēju, reklāmas un mediju aģentūru, tirgus pētnieku lekcijas, kā arī diskusijas.