Ļoti bieži, dibinot uzņēmumu, par tālāku nākotni un jo īpaši ar to saistītām iespējamām problēmām jaunie uzņēmēji nedomā, tomēr pieredze liecina, ka tieši vieglprātīga un pavirša attieksme šajā posmā nereti rada sarežģījumus un var pat novest pie ilgstošām tiesvedībām. Visbiežāk šādas kļūdas vai neuzmanība attiecas uz vieglprātīgu attiecību regulējumu ar citiem līdzīpašniekiem, kā arī savas idejas vai biznesa modeļa nepilnīgu aizsardzību.
Partnerattiecībās skaidrībai jābūt no paša sākuma
Daudzi topošie uzņēmēji, kuri nolēmuši biznesu veidot kopā ar paziņām vai draugiem, bieži optimistiski uzskata, ka ar visiem iesaistītajiem partneriem labas attiecības ir ne tikai tagad, bet arī nemainīsies laika gaitā. Tādēļ dibināšanas līgumi un vienošanās ir drīzāk formāli, taču to patiesā lietderība un vērtība atklājas tad, ja biznesa attīstības gaitā rodas domstarpības. Nopietnam uzņēmumam, ja vien tas nav viena īpašnieka uzņēmums, vajadzētu izstrādāt tā dēvēto kooperatīvās pārvaldības paketi, nevis pieturēties pie iespējami vienkāršākiem statūtiem un citiem dibināšanas dokumentiem, kas veidoti, pamatojoties uz standarta «minimālās programmas» paraugiem Uzņēmumu reģistra mājas lapā.
Tad, kad uzņēmumā sāksies domstarpības (un prakse rāda, ka agri vai vēlu tādas izceļas jebkurā biznesā) vai arī būs kāds ārējs apdraudējums, gandarīti varēs justies uzņēmēji, kuri jau laikus būs noslēguši detalizētas vienošanās, kas precīzi regulē savstarpējās attiecības, pienākumus, tiesības, balsošanas kārtību būtiskos jautājumos, atbildību, biznesa vadības un struktūras kārtību, kā arī citas būtiskas lietas. Šāda līguma esamība var mazināt strīdu izcelšanos starp dalībniekiem, kā arī tā nodrošinās katra dalībnieka intereses, ja strīdi tomēr radīsies.
Definējiet, kāda informācija uzskatāma par komercnoslēpumu
Vēl viens būtisks aspekts, kas jaunajiem uzņēmējiem jāņem vērā, ir uzņēmuma komercnoslēpuma aizsardzības nodrošināšana. Daudzi maldīgi domā, ka uzņēmuma dokumenti un informācija pati par sevi ir komercnoslēpums. Tomēr likumdošanā ir tikai noteikts, kāda veida informācijai var šādu statusu noteikt, ja uzņēmējs uzskata par nepieciešamu, un par to obligāti jāinformē darbinieki. Pretējā gadījumā veikt sankcijas pret kādu, kurš jūsu izpratnē esošo komercnoslēpumu būs izpaudis, nevarēsiet.
Aizsargājiet savu biznesu
Nereti no jaunu biznesa ideju autoriem (jo īpaši, ja ir runa par patiesi inovatīvām idejām) dzirdēts: «Labāk nevienam līdz pat pēdējam brīdim par šo ieceri nestāstīšu – lai nenozog!» Tiesa gan, lai bizness «aizietu», bieži vien runāšanai ar draugiem un paziņām, arī potenciāliem klientiem var būt izšķiroša nozīme, tādēļ prātīgāk ir jau laikus sākt kārtot juridiska rakstura aizsardzību savai idejai un biznesa modelim. Tas iespējams ar preču zīmes aizsardzības vai patenta palīdzību.
Kā preču zīmi Latvijas Republikas Patentu valdē var reģistrēt grafisku vai vārdisku zīmolu, arī reklāmas saukli, interneta domēna vārdu vai produkcijas iepakojumu. Teorētiski ir pat iespējams reģistrēt skaņu un smaržu zīmes. Līdz ar preču zīmes reģistrāciju uzņēmums iegūst izņēmuma tiesības, kas aizliedz citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.
Ja uzņēmumam ir aktuāli Eiropas Savienības (ES) eksporta tirgi, kuros nepieciešams aizsargāt savu intelektuālo īpašumu, ir vērts apsvērt iespēju reģistrēt Kopienas preču zīmi Eiropas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā. Tā ir spēkā visās ES dalībvalstīs, ieskaitot Latviju. Savukārt, ja vēlaties aizsargāt preču zīmi tikai dažos ES valstu tirgos vai arī tā dēvēto trešo valstu tirgos (piemēram, Krievijā, Baltkrievijā, Ķīnā u.c.), Latvijas Republikas Patentu valdē var pieteikt starptautiskās preču zīmes reģistrāciju, izvēloties, uz kurām valstīm attiecināt preču zīmes aizsardzību. Starptautiskais pieteikums balstās uz jau reģistrētu vai reģistrācijas procesā esošu Latvijas preču zīmi, un izmaksas atkarīgas no izvēlētajām valstīm.
Attiecībā uz patentiem – Latvijas teritorijā spēkā esošu patentu iespējams nokārtot trīs mēnešu laikā, taču, ja aizsardzība nepieciešama arī citās valstīs, tas prasīs vismaz pusotru gadu. Turklāt jāatceras, ka biznesa ideju kopumā nevar patentēt vai kā citādi reģistrēti aizsargāt. Patentēt var konkrētus paņēmienus un procesus – piemēram, specifiskus stiprinājumus, konstrukciju uzstādīšanas metodes, vizuālo noformējumu un elementu izkārtojumu u.c. Taču tas nenodrošina, ka nākotnē kāds nevarētu ieviest citu konstrukciju vai dizaina veidu, kas ļauj tirgū piedāvāt līdzīgu produktu, - tas, piemēram, patlaban redzams planšetdatoru tirgū notiekošajos strīdos.
Rezumējot visu iepriekš minēto, gribu teikt, ka biznesa sākumposmā nekad nevar būt par daudz detaļu, kuras rūpīgi apdomāt, izanalizēt un atrast labāko risinājumu jau tad, kad problēma vēl nav radusies. Kad tā būs radusies, var būt jau par vēlu ko glābt, un tad var nākties vainot vien paša vieglprātību.