No ieņemamā amata piektdien atbrīvots Jūrmalas pilsētas mēra vietnieks Māris Dzenītis. Kā iemeslu savai atcelšanai M. Dzenītis nosauc nesaskaņas izstrādājot pilsētas attīstības plānu.

M. Dzenītis pastāstīja, ka Jūrmalas attīstības plāna turpmākajiem 12 gadiem sagatavošanas laikā radušās nesaskaņas. Sarunā ar Db.lv bijušais Jūrmalas mēra vietnieks M. Dzenītis norādīja, ka vēlējies Jūrmalā redzēt vairāk kūrortteritoriju, kā arī attīstītu pludmales infrastruktūru.

Tāpat M. Dzenītis sacīja, ka viņam neesot bijuši pieņemami atsevišķu kolēģu piedāvājumi, kā dēļ radušās nesaskaņas. M. Dzenītis arī uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānam jābūt vērstam uz pilsētu, bet domē neesot vēlējušies redzēt izmaiņas.

Vaicāts par saviem nākotnes plāniem M. Dzenītis norādīja, ka esot «pašpietiekams cilvēks» un domājot darboties biznesā un, ka viņš joprojām paliekot Jūrmalas domes deputāts.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Turpmāk par jautājumiem, kas skars drošību, Parex bankā atbildēs bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veidotājs Uldis Dzenītis, DB apstiprināja bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Parex bankā U. Dzenītis vadīs Drošības direkciju, un viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi, kā arī bankas ekonomisko interešu aizsardzība.

«Ņemot vērā Parex bankas darbības specifiku, kas ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu, un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi,» uzsver Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Šā gada augustā U.Dzenītis pēkšņi atstāja daru SAB, kur bija strādājis no 1995. gada. Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tiek minēta došanās izdienas pensijā. Savukārt biroja mājas lapā vēl augusta vidūļ esot bijis atrodams apraksts par U.Dzenīti kā priekšnieka vietnieku, lai gan, pēc raidījuma Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, šo amatu jau ieņemot cits darbinieks. U.Dzenītis plašāk savu aiziešanu nekomentēja.

Atkritumu un lūžņu vairumtirgotājas SIA Nemo Holdings valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties Mārim Dzenītim, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – M. Dzenītis un Oksana Jurkeviča.

Jūrmalnieks M. Dzenītis iepriekš SIA Nemo Holdings valdes locekļa amatā darbojās laika posmā no 1997. gada līdz 2010. gada vasarai. M. Dzenītis ir pirmais atrakciju parka Nemo īpašnieks, Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas kredītņēmēju apvienības dibinātājs, Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienības prezidents. Tāpat viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA KMM Metāls, SIA Nemo Mājas, SIA Nemo Route, SIA Askanio u.c.

M. Dzenītis ieņem arī amatus Jūrmalas pilsētas domē.

Stundu pirms domes sēde, kurā, visticamāk, tiks gāzts līdzšinējas Jūrmalas mērs Romualds Ražuks (PS), viņš sarīkoja preses konferenci, lai atskaitītos par 100 dienās paveikto mēra amatā.

R.Ražuks lepojās, ka ir pabeigta Jūrmalas attīstības stratēģijas izstrāde līdz 2030.gadam, ko iepriekšējie domes sasaukumi nebija paveikuši sešu gadu laikā. Viņa laikā esot atjaunots kuģošanas ceļš uz Baltijas jūru, iztīrot Lielupes deltu, tāpat izveidots graustu reģistrs. Viņš arī uzskata, ka vakar parakstītais sadarbības līgums ar Ominasis Latvia ļaus pabeigt Ķemeru viesnīcas privatizāciju un dos iespēju uzņēmumam saņemt aizdevumu ātrai rekonkstrukcijas pabeigšanai. R.Ražuks uzskata, ka tas ir pozitīvi, tikmēr domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis pēc šīs Ražuka atziņas iesaucās: «Es to nespēju klausīties! Jūda.» Un izgāja no zāles.

Lietuvā Druskininkos tiks atklāts vērienīgs slēpošanas atpūtas komplekss Snoras Snow Arena, raksta Verslo Žinios.

Šīs iekštelpu slēpošanas nogāzes ir pirmais šāda veida ziemas izklaides komplekss Baltijas valstīs. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas sasniedz aptuveni 106 miljonus litu (21,6 miljoni latu).

Slēpošanas kompleksā ietilpst iesācēju un galvenā trase, kas ir savienota ar āra slēpošanas trasi, kuru varēs izmantot brīdī, kad gaisa temperatūra būs zemāka par plus pieciem grādiem.

Kompleksā ir arī snovborda parks, slēpošanas skola, bērnu atrakciju parks, kafejnīcas, restorāni, no kuriem viens ir ierīkots 47 metru augstumā. Kā ziņots arēnas mājas lapā, slēpošanas cena darbdienās pieaugušajiem svārstīsies no 45 līdz 65 litiem (apmēram 9 – 13 latiem), brīvdienās no 55 līdz 75 litiem (11 līdz 15 latiem).

Par vienu no skaļākajiem Jūrmalas darījumiem, kurā iesaistīts domes deputāts Māris Dzenītis, kriminālprocesu uzsākusi VID Finanšu policija, vēsta žurnāls Dienas Bizness/Lietišķā Diena.

Kriminālprocess ierosināts pret Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Askanio un SIA Nemo. Process gan pagaidām ierosināts pēc Krimināllikuma 19. nodaļas, nevis kāda konkrēta šī likuma panta. Šajā nodaļā apkopoti «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā». Tas, kādus tieši iespējamos noziedzīgos nodarījumus ir veicis M. Dzenītis vai kāda cita persona, pagaidām nav zināms, tas tiks konkretizēts izmeklēšanas laikā, iegūstot papildu informāciju un pierādījumus, norāda VID.

M. Dzenīša un minēto trīs firmu vārds izskanējis saistībā ar 50 milj. eiro darījumu - nekustamā īpašuma iegādi vietā, kur paredzēts attīstīt projektu Kāpa. Kā zināms, VID Finanšu policija galvenokārt izmeklē noziegumus, kuru rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetā, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumā.

Galvenais mērķis Jūrmalas domes deputātu cīņā par varu ir simtiem miljonu vērtie Jūrmalas domes īpašumi – kapitālsabiedrību daļas.

Domes deputātu balsis Raimonda Munkevica «klans» pērk ar solījumiem par ietekmi kādā no pašvaldības kapitālsabiedrībām, LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. «Privatizācija ir beigusies pirms gada, bet tos var pārdot, var piesaistīt investoru /../, jo tie ir simtiem miljonu vērti,» norādīja R. Ražuks. Tas noskaidrojies domes ārkārtas sēdē. R. Ražuks norādīja, ka cīņa par mēra krēslu skaidrojama ar to, ka pašvaldības vadītājs ir pašvaldības kapitāldaļu turētājs. Turklāt R. Munkevics bijis ieviesis stingru kontroli, pazeminot summu, ko kapitālsabiedrība var tērēt bez priekšsēdētāja akcepta, tagad tā ir tikai 5000 latu. R. Ražuks atcēlis kapitālsabiedrību brīvu darbošanos ierobežojošos noteikumus. Paralēli domei R. Munkevics veidojot citu struktūru – domes valdi. Tajā esot paredzēti amati pašam Munkevicam un viņa partijas biedriem. Domes sēdē Dzintra Homka balsojusi pret R. Ražuku, jo viņas vīram Munkevica «klans» solījis kontroli pār SIA Dubultu šķelda, kurā pašvaldībai ir 50%. R. Ražuks neizslēdz iespēju, ka R. Munkevics varētu atgriezties mēra krēslā, jo pret Ražuku esot 8 deputāti, par – tikai 7. Viņaprāt, mēra nomaiņa nozīmē, ka palēnināsies vai pat apstāsies pozitīvie procesi Jūrmalā – cīņa par kūrortpilsētas statusu, nekustamā īpašuma nodokļa un siltumtarifu «cilvēciskošana», pamatiedzīvotāju ekonomiskā deportācija no Jūrmalas.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

VSIA Paula Stradiņu Klīniskās universitātes slimnīca nomainījusi savu padomi – valdes priekšsēdētāja amatu ir pametis Arnolds Atis Veinbergs un viņa vietā kopš 20. jūlija stājies Modris Dzenītis, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

«Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs A. A. Veinbergs personīgu iemeslu dēļ nolēmis vairs nekandidēt uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa amatu un darba līgumu ar Veselības ministriju nepagarināt,» jau gada sākumā vēstīja Latvijas Medicīnas portāls. Par savu lēmumu Veselības ministrijai A. A. Veinbergs paziņojis jau pērnā gada oktobrī. Viņš bija Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs kopš 2006. gada.

Stradiņu klīniskā slimnīca 2009. gadā apgrozījusi 57,272 miljonus latu un žurnāla TOP500 veidotajā sarakstā iekļuvusi Lielāko Latvijas uzņēmumu topa 42. vietā.

Par kukuļošanu aizturētā Raimonda Munkevica iepriekšējās vadīšanas laikā Jūrmalas pašvaldība ļāvusi krietni nopelnīt tagadējā vicemēra Māra Dzenīša ģimenei, ziņo Dienas bizness.

2006. gada nogalē, tikai dažus mēnešus pēc R. Munkevica stāšanās mēra amatā Jūrmalas pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz īpašumu Salaspils ielā (Priedainē), kas piederēja Irai un Jurijam Harlamoviem – SIA Nemo Holdings un vairāku citu kompāniju līdzīpašnieka M. Dzenīša mātei un brālim. Tobrīd M. Dzenītis bija R. Munkevica partijas biedrs, bet ne domes deputāts. Par tādu viņš kļuva pagājušās pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām partiju Jūrmala – mūsu mājas pameta, neesot mierā ar R. Munkevica darbības stilu.

Pēc R. Munkevica aizturēšanas aizdomās par kukuļošanu un gāšanas no amata maijā, M. Dzenītis kļuva par Jūrmalas vicemēru ekonomikas un attīstības jautājumos. Viņš norobežojas no darījuma, norādot, ka tobrīd nav bijis pašvaldības amatpersona, turklāt tas nav tieši saistīts ar viņu, bet gan ar viņa radiniekiem un Jūrmala ir samērā neliela pašvaldība, lai neatrastu vēl kādu viņa radinieku vai paziņu.

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, atklāj Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis.

Viņš Dienai norāda, ka tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais labums, investē reti.

«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M.Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūtot. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūtot finansiālu guvumu arī no NĪN.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Pie Jūrmalas caurlaižu punkta «karstākajos» laikos pilsētas viesiem ir jārēķinās ar sastrēgumiem, tā LNT raidījumā 900 sekundes stāstījis Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Galvenais iemesls rindām ir pirmais krustojums aiz tilta. «Mūsu plānos ir informēt pa Jūrmalas radio, kāda ir situācija pie caurlaižu punkta. Tomēr cilvēkiem ir jārēķinās ar iespējamām rindām un savlaicīgi jāplāno braucieni uz Jūrmalu,» skaidroja Jūrmalas mērs. Viņš arī atklāja, ka sastrēgums pie caurlaižu punkta ir viens no veidiem, kā pasargāt Jūrmalas dabu, jo iebraucošo auto skaits tuvojas maksimālajam daudzumam, kāds var atrasties Jūrmalas vēsturiskajās vietās.

Šobrīd tiek strādāts pie plāna, kā atbrīvot kreiso braukšanas joslu tiem autobraucējiem, kuriem jau ir caurlaides. Tāpat R. Ražuks atgādināja par autostāvvietu celtniecības plāniem, kuras paredzētas dzelzceļa kreisajā pusē apmeklētākajās pilsētas vietās.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidotā darba grupa noslēgusi darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta, kas noteiks obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, izvērtējot visus pirms otrā lasījuma iesniegtos priekšlikumus un iesniedzot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai būtiskus likumprojekta papildinājumus.

Darba grupas vadītājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks norāda, ka galvenā likumprojekta pievienotā vērtība ir iespējamie finansēšanas avoti, kas ļautu izvairīties no strauji tuvojošās krīzes veselības aprūpes finansēšanā un tās nodrošināšanā.

R.Ražuks arī uzsver, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav pašmērķis. Likumprojektā iestrādāti mehānismi, kā nodrošināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanos līdz ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi, jo diemžēl šī brīža aprēķini liecina, ka par spīti tās izaugsmei veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentuāli pret iekšzemes kopproduktu samazinās.

Tāpēc piektdien Jūrmalas domes opozīcija kūrortpilsētas mēram Raimondam Munkevicam iesniegusi pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par viņa atstādināšanu no kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem.

Tāpat prasība ietver šo pienākumu nodošanu Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļai. Saskaņā ar likumu, domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

R. Munkevicam (Jūrmala – mūsu mājas) opozīcijā esošos Jūrmalas domes deputātus piesardzīgus darījis tas, ka 19. maijā – tas ir dienu pirms domes sēdē paredzēts balsojums R. Munkevica atcelšanai no mēra amata, sasauktas ārkārtas dalībnieku sapulces pašvaldības kapitālsabiedrībās Dzintaru koncertzāle un Jūrmalas ūdens.

«Tā kā pēdējās dienās ir izskanējušas visai skaļas sūdzības par Jūrmalas pilsētas domes kapitāla daļu turētāja pārstāvja Jūrmalas domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darbību, kā arī pretlikumīgu lēmumu uzspiešanu uzņēmumu valdes locekļiem, Jūrmalas domes deputāti ir spiesti reaģēt,» paziņojumā norāda Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks (Pilsoniskā savienība).

Ja vēl pirms pāris gadiem starptautiskā arhitektu plenērā uzvarēja ideja par augstbūvēm Jūraslīča teritorijā, tagad tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgs risinājums - savrupmājas un viesu nami, ko citu no cita atdala nevis sētas, bet dažādas formas zemes vaļņi, vēsta laikraksts Diena.

Projekta attīstītājs ir SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderim, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Vai jaunais, Krievijā tapušais arhitektu priekšlikums gūs jūrmalnieku atbalstu, noskaidros detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana, kas notiks no 2. līdz 30. jūnijam.

Jaunajā risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais - savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 037 m2 lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei. Starp zemesgabaliem iecerēti vaļņi, kas organiski iekļaušoties ainavā un tikšot apaudzēti ar zāli. Tos izveidos no būvgružiem, kas radušies pēc Jūraslīča ēku nojaukšanas. Teritorijai pa vidu ies tikai viens galvenais ceļš, kurš turklāt tiks iegremdēts zemē, tādējādi, cik var saprast no paskaidrojuma raksta, no šā ceļa mājas nebūs redzamas.

Mērs Romualds Ražuks esot saņēmis no Jūrmalas tiesas informāciju, ka tiesa skatīs iespējamo drošības līdzekļa maiņu Raimondam Munkevicam, kuru nesen atbrīvoja no apcietinājuma un kurš atgriezās darbā pašvaldībā.

Kamēr tiesa nav to izskatījusi, nevarot apgalvot, ka par kukuļošanu apsūdzētajam Munkevicam ir tiesības balsot, tāpēc mērs izsludināja sēdē pārtraukumu līdz 9.septembrim. Iedzīvotāji šo informāciju uzņēma ar ārkārtīgi skaļiem aplausiem.

Pirms šī notikuma pie piketētājiem bija iznācis vicemērs M. Dzenītis, kuru cilvēki sagaidīja ar skaļiem kliedzieniem – «projām, projām». Iznāca arī Dzintra Homka, kas izslēgta no Sabiedrības citai politikai. Viņa mēģinājusi sarunāties ar piketētājiem, taču lielā trokšņa dēļ tas nav bijis iespējams.

Uz piketētāju plakātiem bija rakstīts: «Prasām mainīt drošības līdzekli Munkevicam»; «Domei nekavējoties jāatkāpjas»; «Domnieki jūs esat zaudējuši mūsu uzticību».