Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Šogad svētku tēriņi ir vidēji par trešdaļu lielāki nekā pērn, liecina tirgotāju novērojumi. Patēriņa pieaugums var nest līdzi inflācijas kāpumu. Salīdzinot ar 2005.gadu, no 20 % līdz 31 % palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt vairāk par 50 Ls, liecina TNS Latvia veiktais pētījums. No tiem 18 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 Ls, bet vēl 13 % - vairāk par 100 Ls.

Var audzēt inflāciju

"Protams, svētku laika iepirkšanās var veicināt inflāciju, jo tās pamatā jau ir tas, ka sākam pirkt vairāk, bet pretī nav adekvāts piedāvājums," skaidro Banku augstskolas asociētā profesore Margarita Dunska. Mūsu veikali diemžēl mēdz spekulēt, ceļot cenas ja redz, ka pircēji arī par dārgākām cenām no pirkumiem neatteiksies, viņa norāda.

No otras puses, svētku laikā daudzi veikali piedāvājot atlaides, kas varētu mazināt iepirkšanās un patēriņa drudža ietekmi uz inflācijas rādītājiem, norāda Banku augstskolas asociētā profesore.

Statistikas dati apliecina, ka arī pēdējo gadu decembros inflācija nav atkāpusies, 2005. gadā šis rādītājs bija 7 %, bet vēl gadu iepriekš - 7.3 %, bet runājot par šī gada nogali - inflācijas kāpums sākās jau novembrī un eksperti norādīja, ka inflācijas pieaugumu gada beigās veicins ne tikai iepirkšanās bums, bet arī augošās siltuma un citu pakalpojumu izmaksas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.septembrī, parakstījis rīkojumu par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā, kas attiecas uz septiņām teritorijām, kurās Jūrmalas pilsētas dome bija plānojusi dabas pamatnes maiņu.

Ministra rīkojums, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", attiecas uz šādām teritorijām Jūrmalas pilsētā: Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a.

A.Štokenbergs lēmumu pieņēma, balstoties uz detalizētu Jūrmalas pilsētas domes šā gada 12.jūlijā pieņemto Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izvērtēšanas, iepazīstoties ar Vides ministrijas, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā ir informācija, ka Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

Kultūras un sporta dzīve Jūrmalā šosezon nerimsies ne mirkli, jo katru nedēļu jūrmalniekus un pilsētas viesus priecēs kultūras un sporta pasākumi. Jūrmala šosezon pārsteigs ar Kubas mūzikas ritmiem pasaulslavenu mākslinieku izpildījumā, simfoniskā orķestra spēli, senu latviešu tradīciju svinēšanu, vērienīgiem Līgo un Jomas ielas svētkiem. Pilsēta pirmo reizi iegūs tikai sev raksturīgu simbolu - apgleznotas zvejnieku laivas, kuru apgleznošana notiks Jūrmalas brīvdabas muzejā. Savukārt sporta dzīve Jūrmalā notiks pie un uz ūdens – burāšana, airēšana, pludmales sacensības, skriešanas maratoni. Sezonas noslēgumā pilsētā pēc daudz gadu pārtraukuma atdzims dzejas svētku tradīcijas, kas notiks pie Raiņa priedēm. Pasaulslavenu mūziķu koncerti Jūrmalā Dzintaru koncertzālē šovasar uzstāsies starptautisku atzinību guvuši mūziķi un grupas, kā arī notiks Latvijas simfoniskā orķestra koncerti. Jūrmalā koncertēs kubiešu vokālists un ģitāras spēles virtuozs Eliades Očoa, kas savas veiksmīgās karjeras laikā spēlējis grupā Maveriks, Los Lobos u.c., piedalījies Buena Vista Social Club grupas ierakstā. Līdztekus romantiskai tenora balsij un izcili virtuozai ģitārspēlei kubiešu ritmos, mūziķis sniedz savdabīgu Spānijas un Āfrikas mūzikas sintēzi. Kā īpašs notikums Jūrmalas mūzikas dzīvē ir pasaules kritikas atzinību un popularitāti guvušais Aragonas orķestris. Tā slavenākie skaņdarbi jeb hiti Sabrosana, Cachita, Bodeguero, Nosotros, Esperanza, Pare Cochero. Lai cik laba būtu ierakstu vai atskaņotāja kvalitāte, grupas izpildīto skaņdarbu dvēseli var saklausīt tikai koncertā, kas šovasar notiks arī Jūrmalā. Jūrmalas sveiciens Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībniekiem Sagaidāms, ka par īpašu notikumu kļūs Jūrmalas pilsētas domes organizētās Eirovīzijas dienas. Eirovīzijas dziesmu konkursa viesi, zvaigznes un to pavadoņi viesosies Jūrmalā, kur iepazīs Jūrmalas arhitektūru, apmeklēs pilsētas muzejus un populārākās atpūtas un izklaides vietas. Dzintaru koncertzālē viesiem tiks sniegts savdabīgs muzikāls sveiciens, ko sagatavojuši Jūrmalas mūzikas skolu audzēkņi, deju kolektīvi, kustību grupas. Eirovīzijas dienu noslēgumā notiks Jūrmalas pilsētas Skolēnu Dziesmu un deju svētku lielkoncerts. Šogad sīvā konkurencē tiesības piedalīties Dziesmusvētkos ir izcīnījuši jau trīs Jūrmalas kori, Jūrmalas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un trīs deju kolektīvi. Jūrmalas pilsētas dome gan finansiāli, gan citādi ir veicinājusi dziedošo tradīciju popularitāti un kvalitatīvu atdzimšanu. Tradicionālie Jūrmalas svētki Vasaras saulgriežu svinībās Līgo Jūrmala līgos visi - pilsētas iedzīvotāji un viesi. Jāņu svinības notiks visā Jūrmalā.Jūras krastā vērosim seno latviešu ugunsrituālu – Jāņu ugunskuru aizdegšana vienlaicīgi visā jūras krastā - no Jaunķemeriem līdz pat Lielupei. Notiks Jāņu zāļu tirgus Jomas ielā, kā arī Kauguros. Tradicionālajā svētku gājienā Jomas ielā varēs vērot muzikālus un teatralizētus priekšnesumus latviešu nacionālo tradīciju garā. Jūrmalas pilsētas dome ir iecerējusi īpaši godināt visus pilsētas Jāņus. Dzintaru koncertzālē notiks teatralizēts uzvedums un dejas līdz rītausmai šlāgermūzikas pavadībā. Jau tradicionāli Jomas ielas svētki būs vasaras sezonas kulminācijas pasākums, kas ilgs divas dienas - 19. un 20.jūlijā. Pagājušajā vasarā Jomas ielas svētkos piedalījās 800 000 cilvēku. Pilsētas skaistākā iela svinēs 16 gadu jubileju - atjaunotajā gājēju ielas statusā. Jomas ielas svētkiem par godu notiks konkurss par skaistāko jūras tēmai veltīto dziesmu, notiks teatralizēti priekšnesumi, uzstāsies Latvijas populārākās grupas. Svētkus svinēs visā Jūrmalā Jūrmalas pilsētas dome šajā vasarā sola aktīvu kultūras dzīvi ne tikai Dzintaru koncertzālē un Jomas ielā, bet arī citur pilsētā. Katru sestdienu Horna dārzā notiks klasiskās, estrādes un džeza mūzikas koncerti. Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka tādējādi tiks veicināta vēsturisko Horna dārza muzikālo tradīciju atdzimšana un pilsētas naktsdzīves ieskandināšana. Horna dārzā koncertēs Olga Pīrāga, Eduards Raubiško, Rīgas pūtēju orķestris, Latvij

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Kultūras ministre Helēna Demakova šodien, 17.martā, tikusies ar Dziesmu svētku biroja vadītāju Romānu Vanagu, lai pārrunātu sagatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Būšot iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem.

Ņemot vērā cilvēku milzīgo interesi par Dziesmu un deju svētku koncertu biļetēm, kultūras ministre uzdevusi Dziesmu svētku biroja vadītājam nodrošināt papildu biļešu pārdošanu uz svētku koncertiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

H. Demakova uzskata, ka ir jāsamazina ielūgumu skaits uz koncertiem, jāizvērtē iespējas tehniski nodrošināt papildu sēdvietas, šim nolūkam veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un tehniskajā organizācijā.

Dziesmu svētku biroja vadītājs R. Vanags informējis ministri, ka, veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un izvietojot papildu vietas, būs iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem. Pēc šā brīža aplēsēm maijā tirdzniecībā varētu laist 4000 biļešu uz svētku atklāšanas un 4000 biļešu uz svētku noslēguma koncertu. Tāpat Dziesmu svētku biroja vadītājs informējis, ka šobrīd tiek plānota papildu tribīņu izvietošana Daugavas stadionā, tādejādi iegūstot vēl 1000 skatītāju vietas katrā deju lieluzveduma koncertā.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Pagājušajā nedēļā Jūrmala prezentēja sevi Maskavā lielākajā Krievijas tūrisma gadatirgū “MITT 2003”. Jāatzīmē, ka Krievijas tūristi sastāda lielāko daļu no Jūrmalas ārzemju viesiem un Jūrmala Krievijā ir labi zināms kūrorts, tāpēc izstādē Jūrmala piedalījās ar atsevišķu stendu. Stendā aktīvi un draudzīgi darbojās gan Jūrmalas tūrisma uzņēmēji, gan lielākās Maskavas tūrisma firmas, kuras piedāvāja atpūtu Jūrmalā. Atpūsties Jūrmalā joprojām ir prestiži un pakalpojumu augstās cenas Krievijas tūristus neatbaida. Armands Muižnieks, Jūrmalas pilsētas domes tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītājs: “Bija tiešām patīkami redzēt stendā cilvēkus, kurus vieno mīlestība pret Jūrmalu, jo visi stenda dalībnieki ļoti aizraujoši un ar azartu stāstīja par atpūtas iespējām Jūrmalā. Patīkami, ka vairāki Jūrmalas viesnīcu un pat nelielu viesu māju vadītāji apmeklēja šo izstādi. Tas nozīmē, ka Jūrmalas viesnīcas darbojas mūsdienīgi un profesionāli.” 27.martā Jūrmalas stendā notika jaunā ceļveža par Latviju krievu valodā prezentācija. Grāmatu par tūrisma iespējām Latvijā ir laidusi klajā izdevniecība “АЯКС-Пресс”, sadarbojoties ar Krievijas ceļojumu biroju “Baltic Service”, viesnīcu “Lielupe”, Latvijas tūrisma aģentūru “Latvia Tours” un uzņēmumu “Rīga Taxi”. MITT izstādi apmeklē daudzi tūrisma profesionāļi. Jūrmalas stendā vien tika uzskaitītas ap 900 ceļojumu aģentūras, kuras izrādīja interesi par sadarbību ar Jūrmalu. Tomēr kā būtisku šķērsli Krievijas tūristu pieplūdei Latvijā, var minēt ne tikai vīzas saņemšanas kārtību, bet arī negatīvo propagandu, ko veic Krievijas masu mediji, un kuras rezultātā daudzi krievi vienkārši baidās braukt uz Latviju, jo domā, ka ”šeit neviens nerunā krieviski un krievus te nemīl”. Jūrmalas domes pārstāvjiem šajā izstādē prioritārā nozīme bija tieši kontaktu dibināšana ar Krievijas preses pārstāvjiem. Armands Muižnieks: “Izstādes laikā mēs iepazināmies ar lielo tūrisma izdevumu redaktoriem, kuri izrādīja interesi un gatavību publicēt rakstus par Jūrmalu.” Jūrmalas priekšrocības Krievijas tirgū ir vecākās paaudzes nostaļģija un atmiņas, jo ļoti daudzi ir šeit bijuši un labprāt aizbrauktu vēl, kā arī lielu lomu spēlē bagāta ar pasākumiem vasaras sezona, kad Jūrmalā uzstājas un atpūšas daudzas Krievijas “zvaigznes”. Arī nestabilā politiskā situācija Tuvo Austrumu reģionā lielā mērā ietekmē tūrisma attīstību, kas Baltijas jūras reģionam šajā situācijā ir labvēlīga. Valentīns Ļubļinskis, viesnīcas “Lielupe” komercdirektors: “Mēs esam ļoti pateicīgi Jūrmalas domei par ideju ierīkot atsevišķu Jūrmalas stendu. Izstādes laikā cilvēki aktīvi interesējās par iespējām atpūsties viesnīcā “Lielupe”. Lielu uzmanību pievērsa arī bagāta pasākumu programma – “KVN”, “Jaunais Vilnis” un koncerti , pēc kā var spriest, ka Jūrmala sāk atdzīvoties un Krievijas tirgū tā joprojām ir populāra atpūtas vieta.” Dace Bleiere, viesnīcas “Majori” direktore: “Ar patiesu prieku jāatzīmē, ka ļoti izteikti bija jūtama pastiprināta interese par Jūrmalu, par ko liecināja daudzie jautājumi gan no tūrisma firmu pārstāvjiem, gan no potenciālajiem individuālajiem tūristiem. Tika noslēgti sadarbības līgumi ar tūrisma firmām par konkrētām rezervācijām uz vasaras periodu. Var uzskatīt, ka kopā ar Jūrmalas domi, Jūrmalas viesnīcām un tūrisma firmām, kas pārstāvēja Jūrmalu, tika veikts liels darbs tūrisma nozares attīstīšanai mūsu pilsētā.” Natālija Fjodorova, Maskavas tūrisma firmas “Intercentr Alfa” direktore: “Tas, ka Jūrmala piedalījās izstādē, ir liels solis Jūrmalas tūrisma attīstībā, un mēs vienmēr esam gatavi atbalstīt Jūrmalu. Vienīgais ieteikums stenda organizētājiem, lai turpmāk Jūrmalas stends būtu lielāks un katram dalībniekam būtu atsevišķa darba vieta, kā arī būtu labi, ja Jūrmalas stends būtu kopā ar Latvijas stendu.”

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Lai aizsargātu IX Latvijas Skolu jauniešu dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu veselību un novērstu svētku apmeklētāju masveida saslimšanu ar pārtikas izraisītām slimībām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, kuri svētku laikā nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, stingri ievērot normatīvo aktu prasības un PVD rekomendācijas, savukārt jauniešu vecākus dienests aicina lieku reizi atgādināt savām atvasēm par personīgās higiēnas ievērošanu. „Lielu masu pasākumu dalībnieku ēdināšana parasti ir saistīta ar iespējami nelabvēlīgas epidemioloģiskās situācijas veidošanos. To galvenokārt ietekmē higiēnas prasību neievērošana gan no ēdināšanas uzņēmumu, gan arī no pašu patērētāju puses, tādēļ svarīgi, lai uzņēmumi un patērētāji būtu informēti, kas jādara, lai izvairītos no pārtikas izraisītām saslimšanām.”, saka PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina, „Šogad svētkos piedalās 35 000 jauniešu, kas ir vislielākais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekš organizētajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Bērni un pusaudži ir sevišķi uzņēmīgi pret zarnu infekcijas slimībām, tādēļ dienesta pārtikas inspektori strādās paaugstinātas uzmanības darba režīmā”. PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori piedalās visos Rīgas Domes organizētajos informatīvajos pasākumos, kuros pasākuma organizatori svētku dalībnieku ēdinātājus informē par prasībām, kas jāievēro svētku laikā. Lai svētku dalībnieku ēdināšanas process un realizētie ēdieni būtu droši un neizraisītu ar pārtiku saistītu slimību uzliesmojumus, PVD inspektori uzņēmumiem rekomendē ievērot vairākas prasības, kas attiecas gan uz pārtikas transportēšanu, gan gatavošanu un uzglabāšanu, gan realizāciju. Pilnu šo rekomendāciju sarakstu iespējams aplūkot PVD mājas lapā internetā www.pvd.gov.lv. Ēdināšanas uzņēmumiem ir jānodrošina arī dziesmu svētku dalībniekiem pats elementārākais - iespēja pirms ēšanas nomazgāt un noslaucīt rokas. Savukārt PVD aicina jauniešus šo iespēju noteikti arī izmantot, lai izvairītos no iespējamām nepatīkamām sekām. Savukārt bērnu kolektīvu vadītājus un vecākus PVD aicina parūpēties par pašu mazāko pasākuma dalībnieku personīgās higiēnas ievērošanu un atgādināt par roku mazgāšanu. PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori ir pārbaudījuši arī skolas, kurās tiks ēdināti svētku dalībnieki un atzinuši, ka tās atbilst higiēnas prasībām, taču ne tikai tas, vai skolas ēdnīca ir darba kārtībā, izslēdz jebkuru saindēšanās risku. „Gribu uzsvērt, ka visā ēdināšanas procesā kopumā, ieskaitot produktu piegādi un ēdienu gatavošanu, ir jāievēro higiēnas prasības un īpaša uzmanība jāpievērš produktu un ēdienu uzglabāšanas temperatūrai. Personīgā higiēna jāievēro gan ēdnīcas personālam, gan svētku dalībniekiem, tad arī kopīgiem spēkiem izvairīsimies no saindēšanās ar pārtiku”, saka Ina Šubina, piebilstot, ka 100 % garantēt nav iespējams neko un risks, īpaši masu pasākumos, pastāv vienmēr, turklāt skaidrs, ka inspektori nevarēs katru ēdināšanas reizi stāvēt blakus katram ēdinātājam un skolēnam, kontrolējot, kā notiek ēdināšanas process, tādēļ atgādina, ka par pagatavoto ēdienu primāri atbildīgs ir pats pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums un tam jāuzņemas pilna atbildība par patērētāju veselību”. Svētku laikā katru dienu PVD inspektori turpinās pārbaudīt gan ēdināšanas uzņēmumus, kas rūpēsies par svētku dalībnieku ēdināšanu, gan citus pārtikas izplatīšanas uzņēmumus, kas svētku norises vietās izplatīs pārtikas produktus. Lai dienests operatīvi saņemtu informāciju par visām sūdzībām, kas saistās ar ēdienu drošumu un nekaitīgumu, kā arī iespējamiem higiēnas noteikumu pārkāpumiem svētku laikā, ikviens svētku dalībnieks var zvanīt uz PVD Rīgas pilsētas pārvaldi pa tālruni 7039702.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.

Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.