Sapulču kavēšana un klusēšana tajās, nesveicināšanās, nedalīšanās ar informāciju, deminutīvu lietošana, biežas nopūtas, klačošanās un aprunāšana – nevēlama uzvedība vai nopietns pamats satraukumam?
Slēptās agresijas pamatā ir darbinieku uzkrātā neapmierinātība ar vadības vai kolēģu rīcību un procesiem uzņēmumā, tās izpausmes formas ir ļoti dažādas – savlaicīgi nepamanītas un nenovērstas, tās darba devējiem var radīt nopietnas problēmas un pat materiālus zaudējumus.
Savā mūžā cilvēki bieži sastopas ar dažādām agresijas izpausmēm. Ģimenē, sabiedriskās vietās un darba kolektīvos, uz ielas, pie auto stūres. Diemžēl vērojumi liecina, ka agresija sabiedrībā tikai pieaug. Visbiežāk šādu uzvedību provocē daudzu un dažādu problēmu summa, kur liela nozīme ir ārējiem notikumiem un tam, kā cilvēks uztver konkrēto situāciju. Neapmierinātība rada agresiju, jo, ja esi uzvilcies, rodas nepieciešamība izlādēties, atzīst SIA Ergo Personāla un biroja administrēšanas departamenta direktore Baltijā Ilze Žilde. «Darba vietās slēptā agresija var izpausties dažādi, un nebūtu pareizi domāt, ka tā vienmēr ir skaidri redzama un izpaužas kā bļaušana, lamāšanās, kaušanās vai tml. Daudzos gadījumos tā var būt neapzināta, īpaši tas novērojams darba vietā. Cilvēki ir dažādi, un katram ir savs raksturs. Liela nozīme ir arī tam, kā cilvēks uzvedas ārpus darba, ģimenē – kā tiek galā ar stresa situācijām un kā risina problēmjautājumus,» uzsver I. Žilde.
Organizāciju psihologu biedrības vadītājs Renis Lazda norāda, ka slēpto agresiju izraisa dažādi faktori, pirmkārt, tas ir personības tips, kam ir raksturīga šāda uzvedība.
«Neatkarīgi no darba apstākļiem un apkārtējo rīcības brīžiem šķiet, ka ir cilvēki, kuriem dzīves jēga ir būt riebīgiem, kaitēt visiem, tostarp arī darba vietai un darba devējam. Reizēm tā ir viņu dzīves nostāja pret sliktajiem kapitālistiem. Otrkārt, cēlonis var būt aizvainojums pret darbavietu par kādu reālu vai iedomātu pāridarījumu. Treškārt, tā var būt organizācijas kultūras iezīme – organizācijā gluži vienkārši var būt pieņemts, ierasts tā rīkoties. Piemēram, valsts pārvaldē itin bieži varam sastapties ar tā dēvēto gaiteņu futbolu, kur palīdzības meklētājs tiek nosūtīts no viena speciālista pie nākamā, lai beigās nonāktu sākumpunktā,» stāsta R. Lazda.
Organizāciju psihologs, Latvijas Universitātes lektors Uldis Pāvuls sanāksmju kavēšanu un klusēšanu tajās vērtē kā slēptās agresijas izpausmes. Viņš ir aprēķinājis, ka atkarībā no darbinieka algas un dalībnieku skaita darba devējam viena sanāksme izmaksā 50–100 eiro un, ja darbinieku rīcības rezultātā tā ir neefektīva, pasīvā agresija var radīt materiālus zaudējumus, tāpēc savā ziņā var tikt vērtēta kā perfekts noziegums. Kā biežāk sastopamos slēptās agresijas veidus U. Pāvuls min darbu izpildes termiņu pabeigšanas kavēšanu, strīdēšanos ar kolēģiem par nenozīmīgām lietām, kurnēšanu, biežas nopūtas un nekonsekvenci. Tāpat novērojama ir arī darba kavēšana, ilgāki pārtraukumi, vēlāka atnākšana un agrāka aiziešana un pat mājās palikšana.
Visu rakstu Trauksmes signāls – slēptā agresija lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
