Igaunijai atgūstot neatkarību 1991. gadā, situācija tās telekomunikāciju sistēmās bija visai bēdīga ar apgrūtinātiem sakariem ar ārpasauli. Divas desmitgades vēlāk Igaunija ir kļuvusi par vienu no pasaules tehnoloģiju līderiem, raksta medijs The Economist, kas pievērsies kaimiņvalsts pieredzes izpētei.

Igaunijas programmētāji piedalījušies Kazaa izstrādē, kā arī radījuši Skype. Pirms dažiem gadiem – 2007. gadā – valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas vēlēšanās ļauj piedalies ar interneta starpniecību. Igaunijai pieder pasaules rekords iesācējuzņēmumu skaita ziņā uz vienu cilvēku utt. 

Ceļš uz šiem sasniegumiem iesākās 1992. gadā, kad Marta Lāra valdība veica ekonomiskās reformas – privatizāciju, atvēra savu tirgu, ieviesa kronu un atviegloja jaunu uzņēmumu radīšanu. Igaunija daudzās jomās sāka no «baltas lapas», tādējādi izvairoties no novecojošu tehnoloģiju mantojuma, skaidro The Economist. «Mēs vienkārši pārlēcām pāri daudzām lietām. Visiem bija vienlīdzīgi konkurences apstākļi,» atminas Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.

Drīz vien (1998. gadā) Igaunijā tika uzsākta programma, kuras ietvaros skolas tika aprīkotas ar interneta pieslēgumu, bet 2000. gadā kaimiņvalsts valdība atzina pieeju tiešsaistei par cilvēktiesībām. Valdības pūliņiem interneta jomā sekoja arī privātais sektors un 2005. gadā notikušais darījums, ar kuru Skype par 2,6 miljardiem ASV dolāru tika pārdota eBay, Igaunijā radīja jaunu tehnoloģiju jomas investoru paaudzi. Mūsdienās Tallinas startup uzņēmumu inkubatorā Tehnopol reģistrētas 150 kompānijas, kurām, ņemot vērā Igaunijas nelielo iekšzemes tirgu, nākas domāt globāli, lai izdzīvotu. Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm, 2011. gadā Igaunijā reģistrēti 14 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir par 40% vairāk nekā 2008. gadā. Augsto tehnoloģiju (High-tech) sektors veido jau 15% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Igaunijas prezidents norāda, ka citām valstīm nav nemaz tik sarežģīti atkārtot kaimiņvalsts tehnoloģiju sektora veiksmīgo izaugsmi. Galvenais esot atteikties no novecojošas tehnoloģijas un domāšanas. Svarīga ir arī izglītība – aizvadītajā gadā Igaunijā tika uzsākta programma ProgeTiiger (Programmēšanas tīģeris), kuras ietvaros bērniem tiek mācīta programmēšana. «Astoņdesmitajos gados puiši vidusskolās sapņoja kļūt par rokzvaigznēm, bet mūsdienās visi vēlas būt par programmētājiem,» sarunā ar The Economist sacījis TransferWise dibinātājs Tāvets Hinrikuss (Taavet Hinrikus).

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra