Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Vācijas autobūves kompānijas Audi, Mercedes-Benz, Opel, Porsche un Volkswagen Eiropā atsauks aptuveni 630 000 automašīnu saistībā ar noteikumu pārkāpumiem to kaitīgo izmešu apjomā, piektdien paziņoja informācijas avots Vācijas valdībā.

Vācijas autoražotāji nolēmuši brīvprātīgi atsaukt šos automobiļus pēc izmeklēšanas, kas tika sākta saistībā ar Volkswagen" kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

Pēdējos mēnešos veikta izmeklēšana saistībā ar kaitīgo izmešu apjomu visos automašīnu modeļos, kas šobrīd tiek izmantoti uz Vācijas ceļiem, un valsts Transporta ministrija piektdien publiskos šīs izmeklēšanas rezultātus.

Informācijas avots norāda, ka uzņēmumiem likts veikt izmaiņas ierīcēs, kas pie noteiktas temperatūras atslēdz sistēmu, lai automašīnu izplūdes gāzēs likvidētu kaitīgo slāpekļa oksīdu.

Vācijas policija aizturējusi vienu no Vācijas luksusa automašīnu ražotāja «Porsche» vadītājiem saistībā ar izmeklēšanu kaitīgo izmešu falsificēšanas lietā.

«Porsche» direktors Olivers Blūme informējis darbiniekus, ka Štutgartes prokuratūra arestējusi vienu no vadītājiem,« norādīja uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija šī vadītāja vārdu nemin, taču laikraksts »Bild« un izdevums »Wirtschaftswoche« vēsta, ka aizturētais ir Jergs Kerners. Viņš ir par »Porsche« dzinēju izstrādes nodaļu atbildīgais inženieris, kurš iepriekš strādāja uzņēmumā »Audi«, kad 2015.gadā atklātībā nonāca kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāls.

Jau ziņots, ka Vācijas policija trešdien veica kratīšanu divu augsta līmeņa Vācijas luksusa automašīnu ražotāja »Porsche« vadītāju un viena bijušā uzņēmuma darbinieka īpašumos saistībā ar izmeklēšanu kaitīgo izmešu falsificēšanas lietā.

Šā gada 8. jūlijā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piedalīsies Latvijas Nacionālā Akreditācijas Biroja piešķirtās akreditācijas apliecības pasniegšanā Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). VAAD Nacionālā fitosanitārā laboratorija ir saņēmusi akreditāciju par atbilstību standarta LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām augu, augu produktu un augsnes kaitīgo organismu entomoloģiskai un kartupeļu bakterioloģiskai testēšanai. Svinīgajā pasākumā piedalīsies arī valsts institūciju un citu, ar nozari saistītu, organizāciju pārstāvji. Aicinām Jūs uz svinīgo akreditācijas apliecības pasniegšanu un tikšanos ar zemkopības ministru un VAAD vadību, lai pārrunātu nozarē aktuālo, piektdien, 8. jūlijā plkst. 11:00 VAAD Augu karantīnas organismu diagnostikas daļā Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38. VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Irēna Lielmane uzsvēra: „Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā ir tikai dažas akreditētas laboratorijas fitosanitārajā un augu aizsardzības jomā.” Laboratorijas galvenais uzdevums ir nodrošināt augiem kaitīgo organismu diagnostiku un veikt kaitīgo organismu riska analīzi. Kā augiem kaitīgos organismus ir iespējams minēt kaitēkļus, nematodes, sēnes, baktērijas, vīrusus, viroīdus, fitoplazmas un parazītiskos augus. Jaunu augiem kaitīgo organismu iekļūšana un ieviešanās valstī pārsvarā notiek, pieaugot starptautiskajai tirdzniecībai. Tāpēc būtiskākais, lai īstenotu pareizus augu aizsardzības pasākumus ir precīza kaitīgo organismu diagnostika. Lai apliecinātu savu neatkarību, profesionalitāti un prasmi veikt testēšanu, laboratorijā ir paveikts liels darbs, iekārtojot telpas, apgūstot nepieciešamās testēšanas metodes un reorganizējot procesus laboratorijā. Laboratorijā tiek veikta nozīmīgāko augu karantīnas un citu kaitīgo organismu testēšana saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiski atzītām metodēm. Gada laikā laboratorijā tiek analizēti vairāk nekā 10000 paraugu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā identificēti 5087 Vācijas autobūves koncernā Volkswagen ražotie auto, kuri aprīkoti ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Problēma Latvijā esot konstatēta 3145 Volkswagen pasažieru auto, 1288 Volkswagen komerctransporta un 654 Audi transportlīdzekļiem.

Paredzēts, ka oktobrī uzņēmums Ceļu satiksmes un drošības direkcijai piedāvās tehniskos risinājumus, un, pirms veikt problēmu novēršanas pasākumus, tam jāsaņem valsts iestādes atļauja.

Pēc tam brāķēto auto klienti tiks informēti par tehniskajiem risinājumiem attiecībā uz auto remontu. Problēmu novēršana automašīnām notiks uz kompānijas rēķina. Lai segtu visu nepieciešamo pakalpojumu izmaksas, Volkswagen pasaulē plāno tērēt aptuveni 6,5 miljardu eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) skaidroja, ka tā kā Volkswagen"nav precīzi identificējis kritērijus, kuras autoražotāja mašīnas varētu būt aprīkotas ar konkrēto dzinēju, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, tad nav arī iespējams pateikt, cik to ir Latvijā.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Vācijas autobūves koncerns Daimler manipulējis ar aptuveni viena miljona automobiļu dīzeļdzinējiem, lai mākslīgi samazinātu to kaitīgo izmešu apjomu, ceturtdien vēsta mediji.

«Uzņēmums pārdevis automašīnas ar augstāku par atļautu kaitīgo izmešu apjomu gandrīz desmit gadu garumā no 2008.gada līdz 2016.gadam,» norāda laikraksts Sueddeutsche Zeitung.

Kopīgi ar raidorganizācijām NDR un WDR laikrakstam bijusi pieeja Štutgartes tiesas izdotam kratīšanas orderim, kas maija beigās ļāva izmeklētājiem veikt kratīšanas 11 Daimler piederošos īpašumos.

Izmeklētājiem ir aizdomas, ka uzņēmums izmantojis līdzīgas kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras, kādas izmantojis konkurents Volkswagen, kas 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

No ceturtdienas, 4. septembra plānots uzsākt mājas un mazo biroju Windows datoru aizsardzības programmu Kaspersky Internet Security 2009 (KIS 2009) un Kaspersky Anti-Virus 2009 (KAV 2009) pārdošanas un tehnisko atbalstu.

„Pēc būtības jaunā Kaspersky 2009 produktu līnija ir ļoti spēcīga atbilde uz bezprecedenta apdraudējumu skaita pieaugumu globālajā tīmeklī,” skaidro Valdis Šķesters, SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas mārketinga direktors. „Antivīrusu industrija un interneta lietotāji vēl nekad nav sastapušies ar tik krasu jauno kaitīgo programmu skaita pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar kibernoziegumu veikšanas instrumentu pagrīdes tirgus attīstību. Sekas šī tirgus attīstībai ir tādas, ka, piemēram, personas ar relatīvi zemu zināšanu līmeni spēj lielā skaitā ģenerēt kaitīgās programmas un ievietot tās pilnīgi legālās vietnēs. Nav grūti noprast, ka viegla pieejamība ir pamatā masveidīgumam.”

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, par vīrusu attīstības tendencēm, 2004. gada jūnijā Jūnija mēnesis, var uzskatīt, ir pagājis datoru spiegošanas un informācijas laupīšanas zīmē visās dažādākajās tās izpausmēs - pakāpeniski pastiprinās šīs kaitīgo programmu grupas attīstības tendence. Vīrusu rakstītāju vidū liela popularitāte ir programmām, kas nodarbojas ar dažādu paroļu, kā arī atslēgu populārām datorspēlēm, nolaupīšanu. Atsevišķi var izdalīt Trojan.PSW.LdPinch dzimtas programmu aktivitāšu uzplaiksnījumu. Dažu šī "trojieša" versiju izplatīšana notika ar spama sūtījumu palīdzību. Aizvien lielāku popularitāti iegūst programmas, kas nodarbojas ar lietotāju personīgās informācijas nolaupīšanu, kurai ir sakars ar elektronisko maksājumu sistēmām un kredītkartēm. Mēneša beigas iezīmējās ar jaunas trojieša programmas-spiega TrojanSpy.Win32.Qukart parādīšanos. Īpaši bīstama tā ir Visa un MasterCard īpašniekiem, par cik nolaupa kredītkaršu numurus un to PIN-kodus. Iegūtā informācija tiek nosūtīta ļaunprāšiem. Jūnijā parādījās uzreiz vairākas šī "trojieša" jaunas versijas. "Spiegu" un "zagļu" parādīšanās process, savukārt, stimulē "piegādes līdzekļu" izstrādni un modifikāciju - kaitīgo objektu ielādes metodes un palaišanu datorā-upurī. Vīrusu rakstītāji aktīvi izmanto gan klasiskās metodes, gan arī jaunus paņēmienus, kas pamatojās uz operētājsistēmu tehniskajām ievainojamībām. Piemērs tam ir caurums LSASS dienestā Windows operētājsistēmā. Pēc savas "debijas" šī gada aprīlī-maijā, tas ātri iekaroja popularitāti vīrusu rakstītāju vidū: jūnijā parādījās vairākas jaunas pazīstamu vīrusu versijas, kuru arsenālā bija iespēja izplatīties caur šo "caurumu". Līdztekus jaunu izplatīšanās iespēju pētīšanai, turpinās aktīva klasisko metožu izmantošana. Jo, kā ir sacīts vienā zināmā parunā, viss jaunais - tas ir labi aizmirsts vecais. Un tiešām, vecie, jau izmēģinātie paņēmieni, nes visai jūtamus rezultātus, kas arī nav pārsteidzoši, jo cilvēciskais faktors joprojām ir jebkuras sistēmas visvājākais posms, neatkarīgi no programmu aizsardzības līmeņa. Šeit mēs nonākam pie pagājušā mēneša otrā "hīta", par kuru kļuva tīkla tārpa I-Worm.Zafi jaunā versija. Tāpat kā tās priekšgājēja, I-Worm.Zafi.b izraisīja pietiekami nopietnu epidēmiju, kaut arī tā izplatās tikai "klasiskā veidā", tikai ar inficētām elektroniskajām vēstulēm. Kad tārps nosūta inficēto vēstuli uz upura elektronisko pasta kastīti, tas mēģina noteikt saņēmēja valodniecisko piederību. Lai to veiktu, no elektroniskā pasta adreses tiek izvilkts domēna vārds, pie kura pieder pasta serveris. Lielākajā daļā gadījumu domēna vārds nosaka pasta kastītes saimnieka nacionālo piederību. Saskaņā ar šo vārdu, no ziņojumu saraksta, kuri ir ierakstīti vīrusa ķermenī, tiek izvēlēts tas, kurš ir uzrakstīts nepieciešamajā valodā. Tādā veidā, lielākajā daļā gadījumu, upuris saņem vēstuli, kas uzrakstīta viņam potenciāli saprotamā valodā. Tas palielina iespējamību, ka saņēmējs, izlasot vēstuli, palaidīs vēstulei pievienoto failu. Zafi.b epidēmijas fakts, par nožēlošanu parāda, ka šāda pieeja ir pilnīgi iedarbīga. Vēl piezīmēsim, ka valodas barjeras nav ļāvušas tārpa autoriem uzrakstīt nevainojamu vēstuli krievu valodā, tāpēc pasta kastīšu īpašnieki "ru" domēnā var justies salīdzinoši drošībā. Par mūsu jūnija vīrusu jaunumu apskata uzvarētāju kļuva Worm.SymbOS.Cabir.a, pirmais vīruss-tārps mobilajiem telefoniem, kurš sevis pavairošanai izmanto Bluetooth protokolu. Šī vīrusa parādīšanos var novērtēt kā vīrusu rakstītāju spēku izmēģinājumu jaunā un viņiem potenciāli interesantā jomā. Vai varam runāt par jauna "karadarbību teātra" parādīšanos starp vīrusiem un antivīrusiem? Pagaidām, jādomā, nē. Situācija ir salīdzināma ar nelielu pierobežas rakstura sadursmi. Visdrīzāk, tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt intensīvu šāda veida vīrusu attīstību. Tātad, apkoposim jūnija rezultātus 1. Nākas gaidīt dažādu kaitīgo programmu veidu tālāku aktīvu attīstību, kas tiek radīti ar mērķi nolaupīt sv

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Vācijas federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA piektdien paziņoja, ka izdevusi rīkojumu pasaulē atsaukt 73 000 «Opel» dīzeļautomobiļu, kuriem uzstādītas kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras.

KBA norāda, ka tā likusi atsaukt «Opel Insignia», «Cascada» un «Zafira» ar dīzeļdzinējiem aprīkotos modeļus, kas ražoti laika periodā no 2013.gada līdz 2016.gadam.

Aģentūra skaidro, ka šiem automobiļiem tikusi uzstādīta programmatūra, kas ļāvusi tiem regulatoru veiktajos testos uzrādīt mazāku kaitīgo izmešu apjomu, nekā reālos braukšanas apstākļos.

Jau ziņots, ka Vācijas policija pirmdien veica kratīšanu Vācijas autobūves uzņēmumā «Opel» saistībā ar apsūdzībām par dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu datu falsificēšanu.

Vācijas «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Reaģējot uz skandālu par kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanu, kas ieguvis jau globālu mērogu, trešdien no amata atkāpies uzņēmuma Volkswagen izpilddirektors Martins Vinterkorns.

«Pēdējo dienu notikumi mani ir satriekuši. Visvairāk mani satriecis tas, ka Volkswagen Group iespējami šāda mēroga pārkāpumi,» teikts Vinterkorna izplatītajā paziņojumā. «Volkswagen viss jāsāk no jauna, tostarp arī personāla ziņā. Es atkāpjoties atbrīvoju vietu šai atjaunotnei.»

Vinterkorns norādījis, ka uzņemas «atbildību par konstatētajiem pārkāpumiem» uzņēmuma ražoto automobiļu dīzeļdzinējos, taču vienlaikus uzsvēris, ka viņa paša vainas tajā neesot.

Neilgi pēc tam uzņēmuma uzraudzības padome paziņoja, ka Vinterkorna pēcteča vārds tiks nosaukts piektdien.

ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) atklājusi, ka Volkswagen atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām uzstādīta programmatūra, kas pilnīgu kaitīgo izmešu kontroli veic vien brīdī, kad tai tiek izdarītas oficiālās emisijas pārbaudes.

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen struktūrvienība Audi pirmdien paziņoja, ka 2,1 miljons tās ražoto dīzeļautomobiļu pasaulē ir aprīkoti ar izsmalcināto programmatūru, kas ļauj tiem falsificēt kaitīgo izmešu datus.

Audi preses pārstāvis norādīja, ka Vācijā vien ietekmēti 577 000 automašīnu un 13 000 ASV.

Savukārt Rietumeiropā kopumā šo automobiļu skaits sasniedz 1,42 miljonus.

Audi vēsta, ka ietekmētie modeļi ir Audi A1, A3, A4, A6, Q3, Q5 un TT.

Volkswagen pagājušajā nedēļā izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu, tostarp 2,8 miljoni Vācijā, aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus.

Kā vēstīts, ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) atklāja, ka Volkswagen atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām valstī uzstādījusi programmatūru, kas pilnīgu kaitīgo izmešu kontroli veic vien brīdī, kad tai tiek veiktas oficiālās emisijas pārbaudes.

ASV (25,4%) ieņem pirmo vietu pasaulē to valstu vidū, kuru tīmekļa resursos tiek mitinātas kaitīgās programmatūras. Otrā vietā ir Krievija (14,6%). Savukārt Latvija (0,6%) šajā sarakstā ieņem 15.vietu, atklāj Kaspersky Security Bulletin 2011 pārskats.

Kaspersky Lab eksperti atzīmē, ka ASV un Krievijā ir beidzies iepriekšējos gados novērotais straujais kaitīgās mitināšanas pieaugums. To veicinājusi tiesībaizsardzības iestāžu aktīvā rīcība robottīklu slēgšanā. Lai gan kaitīgās mitināšanas īpatsvars šajās valstīs ir nedaudz samazinājies, tas tomēr joprojām ir ļoti augstā līmenī. 2010.gadā pirmo un otro vietu sarakstā ieņēma – tāpat kā pērn – ASV un Krievija.

Nīderlande un Vācija sarakstā ieņem trešo un ceturto vietu. Daļēji to var izskaidrot tādējādi, ka šo valstu pakalpojumu sniedzēji piedāvā lētu un kvalitatīvu mitināšanu, kas ir pievilcīga ne tikai godīgiem klientiem, bet arī ļaundariem. Piektajā vietā ir Ukraina, bet sestajā – Ķīna.

2011. gads ir kļuvis par vienu no ievērojamākajiem gadiem visā mobilajām ierīcēm domāto ļaunprogrammatūru pastāvēšanas vēsturē. Šajā laikā Kaspersky Lab eksperti ir reģistrējuši mobilajām platformām paredzēto kaitīgo programmatūru skaita sprādzienveida pieaugumu. Pašlaik Android domāto kaitīgo programmatūru skaits veido 59% no kopējā mobilo ierīču ļaunprogrammatūru daudzuma.

Ar aptuveni 30% īpatsvaru tam seko inficēšanas skaita ziņā vadošās pozīcijas zaudējusī platforma J2ME. Lai gan Symbian apdraudējumi tiek izstrādāti jau vairākus gadus, to daudzums veido 8%. Pārējās platformas, tostarp Windows Mobile, vīrusu rakstītājus interesē ievērojami mazāk – tām ir paredzēti aptuveni 3% no kaitnieku kopējā daudzuma.

«Nav nekādu šaubu, ka mēs stāvam uz pamatīgu Android pārvaldīto mobilo ierīču vīrusu epidēmiju sliekšņa,» brīdina Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Deniss Masļeņņikovs.

Pirmie Android domātie trojieši parādījās 2010. gada augustā, bet šā gada jūlijā Kaspersky Lab eksperti konstatēja vairāk nekā dubultu Android domāto kaitīgo programmatūru skaitlisko pārākumu salīdzinājumā ar J2ME. 2011. gada trešajā ceturksnī kļuva skaidrs, ka vīrusu rakstītāji nepārprotami ir izdarījuši savu izvēli par labu «zaļajam robotam». Android domāto kaitīgo programmatūru daudzums ir pieaudzis vairāk nekā simt reižu, un tagad to ir pāri par 2500.

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen trešdien paziņoja, ka gandrīz viens miljons uzņēmuma ražoto automobiļu Francijā ir aprīkoti ar izsmalcināto programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus.

Volkswagen Francijas struktūrvienība norāda, ka kopumā šajā skandālā iesaistītas 984 064 automašīnas, kas pēdējos gados tikušas pārdotas valstī.

Vairumā gadījumu tie ir Volkswagen zīmola modeļi, taču šo automašīnu vidū ir arī Škoda un Seat zīmolu modeļi.

Volkswagen pagājušajā nedēļā izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus.

ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) atklāja, ka Volkswagen atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām valstī uzstādījusi programmatūru, kas pilnīgu kaitīgo izmešu kontroli veic vien brīdī, kad tai tiek veiktas oficiālās emisijas pārbaudes.